Ivars Viks

MUSU DIZA SENATNE

IEVADVARDI

Pedejos gadu desmitos musu zeme veikti nozi­migi atklajumi latvju dainu un citu garamantu izpe­te, atklatas lielas seno svetvietu sistemas ap Burt­niekiem, Kalteni, Panteni, Pokainiem, Smilteni, Sunaksti, Valkas Sauleskalnu u.c. Sie savstarpeji saistitie atklajumi ne tikai lauj, bet ari liek butiski parvertet lidzsinejas dogmas.

Tos senatnes prieksmetus un veidojumus, kurus musdienu zinatnieki lidz sim nav spejusi apjegt, arheologi deve par kulta prieksmetiem. To skaits simtkartigi parsniedz vesturniekiem izprotamo prieksmetu skaitu, un si attieciba ik gadu turpina pieaugt.

Seno svetvietu izveidosanai un t.s. kulta prieks­metu izgatavosanai veikts neiedomajami liels darbu apjoms, kas, pec pasreizejiem prieksstatiem par senat­ni, musu zeme vien prasijis apmeram miljardu darba dienu. Senas svetvietas paredzetas daudziem tuk­stosiem cilveku, un sis zinas liek butiski parvertet patlaban valdosos uzskatus par pirmatnejam kopie­nam, kas musu zeme esot pastavejusas lidz 10. gs.

Ari es, sis gramatas autors, atzistu, ka ilgus gadus akli ticeju skolas macitajam. 20. gs. sesdesmitajos ga­dos, vadot turistu pargajienus un ekskursijas, saku apjegt, ka valdosie uzskati par musu zemes un tautas vesturi nav visai pamatoti. Inzeniera ska­tijums palidzeja ar skaitliem, ar musdienu fizikas, hidraulikas, materialu pretestibas un teoretiskas mehanikas likumiem izvertet lidz sim valdosos prieksstatus par musu zemes reljefa veidosanos. Nacas secinat, ka lielaka dala Latvijas reljefa nav veidojusies tikai pedeja leduslaikmeta vien. Izvertejot tos darbu apjomus un nepieciesamos prieksnoteikumus, kas bija vajadzigi svetvietu sistemu radisanai musu zeme, nonakam pie secinajuma par pirmsleduslaikmeta civilizacijam. Savukart kibernetikas likumi par dinamiskajiem procesiem informativajas vides liek parvertet uzskatus par baltu tautu veidosanos. Tadejadi mate­matiskas metodes sagrava lidzsinejas dogmas ka karsu naminu. Vienlaikus zinatnes sasniegumi pedejos gadu desmitos lavusi rast atbildes vairakam, lidz sim neatrisinatam talas pagatnes miklam.

Jaunakie atklajumi fizika lava apjegt simbolu valodu, kada saceretas musu senas garamantas, un izprast to patieso, lidz sim slepto saturu. Izradijas, ka musu senci cauri desmitiem tukstosu gadu dai­nas, pasakas un citas garamantas saglabajusi loti vertigas zinas par musu zemes un tautas senatni. Turklat pasi jaunakie zinatnes atklajumi vel jo vai­rak apliecina musu talo sencu sirmo gudribu un palidz atklat patiesibu par musu dizo senatni.

Tapec jums jazina un jus nedrikstat nezi­nat, ka latvju garamantas, un it ipasi dainas, ir vissena­kais saglabatais zinu krajums pasaule, mantojums no kadas pirmsleduslaikmeta civilizacijas, kuru turp­mak devesim par senbaltu civilizaciju. Mes esam tas pecteci un izcilo garigo vertibu parmantotaji. Musu kultura un valoda ir loti sena. Ari musdienu arzemju valodnieki latviesu valodu uzskata par veca­ko dzivo valodu pasaule.

Jums jazina, ka tagadeja Baltijas teritorija ir bijusi plasas indoei­ropiesu valodu un tautu saimes pirmdzimtene. Seit saglabajusas daudzas senas svetvietas. Dala no tam bija paredzetas vietas plasiem pasakumiem, kuros vienlaikus vareja piedalities tukstosi, bet dazos - pat desmitiem tukstosu cilveku. Tas, ka ari atradu­mi Pokainos, liek domat, ka senatne musu zemi ap­meklejusi miljoniem svetcelnieku.

Jums jazina, ka latvju senas garamantas - dainas, pasakas, tei­kas, sakamvardi, ticejumi u.c. - ir visbagatakais garamantu krajums pasaule - kopa gandriz 3 mil­joni vienibu.

Latvju garamantas saceretas dabas simbolu valo­da. Tas liecina par tik dzilu Visuma un taja notie­koso norisu izpratni, kam musdienu zinatnes gai­sakie prati vel tikai tuvojas.

Jums jazina, ka

nav pasaule otras tadas macibas ka dainas izteik­ta latvju dziveszina. Taja ir tikai labestibas filozo­fija, loti augsta morale, etika, ciena pret dabu un saviem tuvakajiem.

Jums jazina ari tas, ko okupanti un vinu pakal­pini nojums slepa: daudzu vestures avotu liecibas, kas vesta, ka senie indiesi, grieki, romiesi un citas kulturtautas izcili augsti vertejusas musu sencu zinasanas. Vel ap 1075. g. Bremenes Adams par musu zemi rakstija, ka "divinis auguribus atque nigromanticis omnes dojnus plenae sunt. A toto orbe obo responsa petuntur, maxime ab Hispanis et

Graecis" (paregu un zintnieku ir visas majas pil­nas. No visas pasaules seit mekle atbildes, visvairak no Spanijas un Griekijas).

Protams, vardi no visas pasaules jauztver tolai- ku, nevis musdienu izpratne. Vel jaatzime, ka hroni­kas rakstisanas laika Griekiju cienija ka senas kul­turas centru, bet Spanija arabu ietekme jau no 8. gs. darbojas talaika augstakas izglitibas iestade Eiropa.

Nebija tajos laikos iespejams izteikt lielaku cienu kadai zemei un ar vel izcilakiem vardiem, kadus teicis Bremenes Adams - viens no izglitotakajiem 11. gs. cilvekiem.

Gramatas izklastu un merkus pamato ceriba, ka, tuvojoties patiesibai, jaunatne iemacisies milet savu zemi un saglabat senas kulturas piemineklus, izprast musu sencu lielo dzives gudribu, vienlaikus cienot ari citu tautu un zemju kulturu un vesturi.

Par Latvijas senvesturi jau iznakusas vairakas gramatas, bet tas apiet pasas galvenas zinas par musu senatni. Ieejiet jebkura Latvijas vestures muzeja! Tur jus redzesiet akmens skepeles adu kasisanai, kaula adatas, bultu uzgalus, sarusejusu dzelzs prieksmetu detalas un citus lidzigus prieksmetus. Ta rodas ap­lams prieksstats, ka musu sencu dzive lidz okupantu ienaksanai bijusi visai nozelojama. Ta ir puspatiesiba, kas launaka par pusmeliem. Tacu nekur jus nema­nisiet zinas ne par milzigajiem sencu darbiem - sim­tiem tukstosu kubikmetru lieliem zemes veidojumiem, ne ari par simtiem tonnu smagiem, speciali apstra­datiem, parvietotiem, precizi noteiktas vietas uz ieprieks sagatavotam pamatnem noliktiem svetak- meniem. Ne muzejos, ne vestures zinatnieku grama­tas nav zinu par loti precizo Latvijas svetvietu tiklu.

Nebut nenoliedzot arheologu darba nozimi, tomer jateic, ka vinu atradumi atspogulo tikai ne­lielu sencu kulturas dalu. No tas dazi parak pas­parliecinati vesturnieki veidojusi mazpamatotus, toties visai plasi pazistamus spriedumus par sencu zemo materialo un garigo kulturu. Salidzinot sos spriedumus ar lielajiem senatne veiktajiem darbiem un garamantas ietvertajam atzinam, arvien skaidrak atklajas 20. gs. vesturnieku nepiedodami rupjas kludas. Turklat, jo dzilak ieskatamies senatne, jo pretrunas starp parsteidzosajam zinasanam un zemo (salidzinajuma ar musdienam) materialo kul­turu klust lielakas un arvien grutak izskaidroja­mas. Tas mudina parvertet lidzsinejos uzskatus par aizvesturi jau pasa butiba.

Nozimigakas liecibas par musu senatni sniedz milzigas, visu Baltiju aptverosas svetvietu sistemas, latvju garamantas, citu tautu miti un daudzi viet­vardi. Sis zinas papildina zinatnieku atzinumi.

Pedejos gadu desmitos atzimejami krievu arheo­logu atradumi Dnepras un Bugas baseina kurganos un senaja Arkaimas observatorija. Tie paverusi iespeju ne tikai saskatit seno Eirazijas civilizaciju un kulturu kopsakaribas, bet ari saistit sis zinas ar noteiktiem laika posmiem.

Gramatas pamata likti fakti, merijumi un ar mate­matiskam metodem iegutie dati, iespeju robezas izmantojot specialistu publikacijas, ieteikumus un padomus. Tomer dazi no tiem izradijusies pret­runigi, novecojusi pec savas butibas vai ari neatbil­stosi pedejo gadu desmitu atklajumiem. Ne vien­mer bijis iespejams parbaudit izmantotos rakstus, liecibas, atsauces, tapec, saskaroties ar atskirigam zinam, domam, uzskatiem, autors, tapat ka visos ieprieksejos darbos, stingri turejies pie pamatdo­mas, ka apskatamajam senatnes piemineklim jadod tads raksturojums, kas sekmetu ta saglabasanu, saudzesanu, kopsanu.

Ta ka galvenas zinas par musu tautas dizo senat­ni ir mazpazistamas un prasa izversumu, gramata dalita devinos apcirknos. Cetri no tiem (1., 3., 6., 8.) rada visticamako senatnes notikumu gaitu, bet parejie uzskatami par papildinajumiem. Apcirkni savukart daliti numuretas sadalas, bet tas - nodalas.

Tajos gadijumos, kad valdosie uzskati nespej at­klat patieso notikumu gaitu, zinu iegusanai izman­tots Getes ieteikums, ka senatne japeta ar senatnes metodem. No iespejamam versijam esmu centies izveleties ticamakas.

SAISINAJUMI

A - austrumi (u)

apm. - apmeram

att. - attels

D - dienvidi (u)

g. - gads

gs. - gadsimts

gt. - gadu tukstotis

p.m.e. - pirms musu eras

R - rietumi (u) sk. - skatit t.s. - ta saucamais tukst. - tukstotis vjl. - virs juras limena Z - ziemeli (u) zim. - zimejums

PIRMAIS APCIRKNIS

ATMINAS, KURAS NEDRIKST AIZMIRST

Pec valdosajiem uzskatiem, cilvece sava attistiba pasreiz ir sasniegusi vel nebijusu limeni. Zinatne un tehnika seviski strauji attistijusies 20. gs. otraja puse; so laiku pat deve par zinatnes un tehnikas revoluciju. Si attistiba paverusi iespeju ielukoties gan bezgaligajos Kosmosa plasumos, gan atomu uz­buve, gan ari spriest par pasas cilveces rasanos un attistibu, ieskatoties vel dzilak - biologiskas dzivi­bas sakotne un pasas Zemeslodes tapsana. Astro­nomijas, atomfizikas, biologijas un geologijas spe­cialistu sadarbiba sajas jomas devusi cilvecei zina­sanas, par kadam ta nevareja sapnot pat vel 19. gad­simta.

Pedejos gadu desmitos veiktie petijumi liek domat, ka Zeme radita vai radusies pirms 4,6 miljardiem gadu. Ta ka cilveces vecums merojams miljonos gadu, kas ir tikai tukstosa dala no Zemeslodes ve­cuma, tad pat pasi pirmie cilveki nevareja but lie­cinieki nedz Zemes, nedz ari Saules sistemas saku­miem. Tomer, lai cik tas skiet neticami, musu senci prata iegut un saglabat tadas zinas par notikumiem pirms miljardiem gadu, pie kuram musdienu zinatne nonaca tikai 20. gs. beigas vai ari tas vel tikai apgust. Tas mudina domat, ka musu sakotne ir daudz sarezgitaka un iesniedzas daudz dzilak senatne neka pienemts uzskatit lidz sim.

Patlaban valda uzskats, ka sapratigais cilveks (homo sapieris) attistijies tikai pedeja leduslaikme- ta beigas. Tomer daudzi fakti liek domat, ka vis­maz seit, Baltija, jau ieprieksejos - starpleduslaik- metos dzivoja ne tikai sapratigi, bet vel jo vairak - cilveki ar tik dzilam un plasam zinasanam, ka vai­rakos virzienos 21. gs. zinatne lidz tam vel nav tiku­si. Par to liecina gan musu garamantas, gan pirms­leduslaikmeta milzigie zemes darbi un dazadi no akmens darinati makslas prieksmeti. Tajos izpau­zas augsta kultura, kuras pamata ir izcils garigums, dzila dabas un aizvestures kopsakaribu izpratne.

Musdienu cilvekam vards zinasanas izsaka tikai zinatnes petijumu un tehnikas sasniegumu par­stastu. Tomer latvju garamantas ietvertas ari citas, pagaidam vel nezinamas izcelsmes, loti nozimigas zinasanas, piemeram, par Saules sistemas un Ze­mes radisanu.

Vertejot kopuma tas un ari citas saja apcirkni la­samas zinas par pirmsleduslaikmeta kulturas lie­cibam musu zeme, ir jaatzist, ka vel pirmsleduslaik- meta baltu zemes pastavejusi kada izcila civilizacija, kurn turpmak devesim par senbaltu civilizaciju, tapec so gramatu saksim ar atminam, kuras nedrikstam aizmirst.

1.1. PARSTEIDZOSAS ZINASANAS

Tehnikas progress kopa ar jaunam zinatniska darba metodem, jauniem materialiem un preciziem instrumentiem lavis ne tikai labak izprast dabu, bet ari apjaust musu senatni, iepazit vairaku seno kulturtautu garamantu saturu. Izradas, ka gan latvju dainas, pasakas un teikas, gan ari citu tautu senie miti ietver tadas butiskas zinas par Visumu, ta energetisko uzbuvi un Saules sistemu, ko mus­dienu zinatne atklaja samera nesen, un pat tadas, kuram ta vel tikai tuvojas. Tadejadi jasecina, ka tala senatne cilveces zinasanu limenis vairakas jomas bijis daudz augstaks, neka to verteja lidz sim.

Tatad musu senciem talajos aizlaikos bijusi kadi musu vel neapzinati izcilu zinasanu avoti. Patiesibu par musu dizo senatni mes varesim sakt apzinat tikai tad, ja apjegsim, ka sadi avoti ir bijusi.

Senie notikumi. Dainas un teikas simbolos vesta par tik seniem notikumiem Kosmosa, kurus zinatne apjedza tikai 20. gs., lai gan daziem sena­jiem vestijumiem sobrid vel nav ne laika, ne telpas apzimejuma. Mes varam vienigi pienemt, ka so zinasanu avoti bija jau pirms pedeja leduslaikmeta.

Seno garamantu saturu nevareja izprast vel 20. gs. sakuma, jo talaika zinatnes limenis vel nesniedzas tik augstu, lai varetu apjegt tajas pausto. Piemeru ir daudz, tapec minesim tikai dazus galvenos.

Galaktiku modeli. Gan Pokainos (Dobeles rajons), gan citur atrastie akmens diski vertejami ka Galaktikas vai vismaz Saules sistemas modeli. Lat­vju garamantas apliecina, ka senci izprata Saules sistemas uzbuvi un izcelsmi. Daudzi musu zemes seno svetvietu izmeri ir Saules sistemas kermenu diametru decimaldalas. Zemgale, Kurzeme un Teotiuakana (Centralamerika) atrastas veidojumu kopas, kuru savstarpejie attalumi atbilst noteiktos merogos iz­teiktiem Saules sistemas planetu attalumiem.

Senas mervienibas. 20. gs. sasniegumi zinatne un tehnika lauj izvertet mervienibu sistemu, ko senat­ne lietoja tagadejas Latvijas teritorija. Ta ietvera sevi collas, pedas, verstis un t.s. anglu, krievu un zviedru judzes. Sis mervienibas samera biezi nacies sastapt, merot senos svetakmenus, svetvietas un to savstar­pejos attalumus. Savstarpejo attalumu ritmika velreiz apliecina, ka musu senci zinaja Saules sistemas gal­veno kermenu lielumu, attalumu lidz tiem, to kusti­bas atrumu un varbut pat gaismas atrumu vakuuma.

Precesija. Senie cilveki zinaja ari par Zemes ass stavokla izmainam - precesiju un tas ciklu ilgumu. Latvju dainas un karelu un somu eposa Kalevala sis zinas izteiktas Kosmisko dzirnavu motivos. Ja zinas par precesiju nebutu parmantotas no senatnes, tad tas no jauna atklatu labakaja gadijuma tikai 20. gs. beigas.

Torsionu plusmas. Latvju dainas parliecinosi rada, ka senie cilveki zinaja par torsionu plusmam - lidz sim mazpazistamu energijas veidu, ko zinatne vel tikai sak petit. Dainas sis plusmas izteiktas ar simboliem - zelts un sudrabs. Vel vairak - senci prata tas radit, parveidot un izmantot.

So t.s. smalko energiju ietekme visa daba ir loti nozimiga. Musdienu progresivakie zinatnieki sa­prot, ka loti daudzas paradibas un notikumus nevar izskaidrot tikai ar lidz sim pazistamajiem mate­rialas pasaules likumiem. Dazi zinatnieki runa par sarezgitas konfiguracijas vakuumu, tomer sie izteikumi vel nesniedzas lidz tai izpratnei, kadu at­rodam latvju dainas par neredzamo un netveramo Visuma telpas uzbuvi un darbibu.

Senas zinasanas. Latvju garamantas tas sagla­bajusas labak neka citu tautu mitos. Vel vairak - latvju garamantas saglabatas zinas veido pasu pilnigako seno zinu kopumu, kuras turklat cita citu papildina. Kaut ari vairakam citam tautam, it ipasi Rietumafrikas dogoniem un Amerikas indi­aniem, ir vertigas zinas, kas papildina musu gara­mantas, tomer tada vertiga seno zinu kopuma nav nevienai citai tautai pasaule. Tas vedina domat, ka musu senci bijusi galvenie lielo zinasanu parmanto­taji un glabataji. Kaut ari nav zinams, kas bija so zina­sanu raditaji, tomer nav ari saubu, ka ilgstosi tas sagla­bat vareja tikai cilveki ar loti augstu garigo kulturu.

Visai iespejams, ka vestijumus par talo senatni svinigi dziedaja lielajas tautas sanaksanas un svi­namajas dienas, tada veida saglabajot vissenakas zinas, jo, rupigi ieskatoties, vestijumu veids ir loti piemerots ritualam darbibam.

Diemzel gadu tukstosu gaita liela dala zinasanu ir izplenejusi. Musdienu cilvekam, kam ieaudzinata arkartigi parspileta pasparliecinatiba par sava laikmeta sasniegumiem, nav viegli pienemt domu, ka aizlaikos dzivojusie senci bijusi gudraki. Tas, ka esam to apzinajusi, uzskatams par visai nozimigu atklajumu cilveces vissenako laiku vesture. Tapec ari musu senas garamantas verte­jamas ne tikai ka atminas par Zemes radisanu, kuras nedrikstam aizmirst, bet ari ka pasas nozi­migakas norades par cilveces attistibu nakotne.

SAULES SISTEMAS RADISANA

Par Saules sistemas un tas kermenu radi- sanu vesta latvju dainas un teikas. Tas veido vienotu kopumu ar logisku galveno notikumu secibu. Jaunakie atklajumi astronomija par Kosmosa veidosanos apliecina latvju garamantas ietvertas zinas, un it ipasi tas, kuras vel 20. gs. pir­maja puse uzskatija par manticigu lautinu izdoma­jumiem. Vel jo vairak - latvju garamantas atro­damais parliecinosi precizo zinu kopums par siem jautajumiem rosina domat, ka tikai pirms nepilna gadu tukstosa, t.i., pirms krustnesu iebrukuma baltu zemes, musu senciem bija rakstos vai citos informacijas nesejos ietverts zinu krajums par Visuma izcelsanas vesturi un Saules sistemas galvenajiem izmeriem.

Viena no senajam latvju teikam stasta, ka Dievs Zemi radijis no putekliem, bet astronomijas zinat­ne tikai 19. un 20. gs. mija nonaca pie sledziena, ka Saules sistema veidojusies no rotejosa diskveida puteklu makona. Vel japiebilst, ka mineta makona centralas dalas viela, salipot kopa, izveidoja Sauli, bet parpalikumi - planetas.

Nejausiba vai apzinata riciba? Zinatnieki doma, ka gan Saules sistemu, gan pasu Zemi radi­jusi nejausa apstaklu sagadisanas. Salidzinot sos uzskatus ar latvju teikam, redzam butisku atski­ribu. Musu teikas un ari citu seno tautu miti vesta, ka Saule, Zeme un Meness raditi apzinati. Pasu raditaju musu senci jau pirms neskaitamiem gadu tukstosiem sauca par Dievu. Latvju teika (Fs 1840, 59) stasta, ka gan Sauli (domata Saules sistema), gan ari Menesi Dievs palaidis no Zemes. Ari si teika sacereta simbolu valoda, to nedrikst saprast bur­tiski, bet butiba ta stasta par Saules sistemas ap­zinatu radisanu. Zeme saja teika nozime Kosmosa centru, no kura vadita Saules sistemas radisana.

Saules sistemas kermenus raksturojoso lielumu savstarpejas attiecibas matematiski izpauzas vien­karsos skaitlos. Zinatnieku versijas nespej izskaid- rot daudzas un visai precizas sakaribas starp Saules sistemas kermenu galvenajiem lielumiem. Seviski interesantas ir Saules, Zemes un Meness precizas savstarpejas galveno izmeru attiecibas. Gan Saule, gan Meness atrodas no Zemes 108 savu diametru attaluma. Musdienu astronomi minetos kosmiskos lielumus noteica tikai 19. gs. beigas, bet senas kul­turtautas skaitli 108 zinaja un uzskatija par svetu jau pirms gadu tukstosiem. Tatad, apskatot Saules sistemas kermenus raksturojoso lielumu mate­matiskas attiecibas, no tam izriet, ka Zemei Saules sistema ir lielaka loma, neka to patlaban uzskata. Nejau nejausi 108 Saules diametru attaluma no tas radas planeta Zeme, kuras diametrs ir 108 reizes mazaks par Saules diametru. Ari Zemes pavadonis Meness atrodas no Zemes 108 savu diametru atta­luma. Sadu nejausibu saraksts ir gars, tacu pietiks ar jau teikto, lai saprastu, ka varda nejausiba lietosana nav korekta.

Saules radisana. Vel jo vairak - latvju teikas un citu seno tautu miti stasta, ka gan Zemi, gan Sauli, gan Menesi un citus Kosmosa kermenus ra­dijis Dievs ar paliga Vella (nejauciet ar kristiesu Velnu!) palidzibu.

Jaunakie zinatniskie darbi fizika un informatika lauj uzskatit, ka latvju teikas tomer ir patiesibai daudz tuvakas neka ortodoksalas zinatnes uzskati. Kosmosa notiekosos procesus, ta atsevisko kermenu rasanos, attistibu un parvertibas nevar vairs citadi izskaidrot ka tikai ar informativa lauka, t.i., Dieva apzinatas vadibas, izpausmi. Informacija ir primara, bet materija - sekundara.

Vel japiemin, ka latvju teiku atspulgi ieskanas grieku mitos par dievibas Leto delu Apollonu - Saules diska sviedeju. Turklat sim teikam ir ari materialas dabas liecibas. Pokainos un Gulbenes apkartne atrasti vairaki akmens diski - Saules sistemas un ari Galaktikas simboli. Ari dazas citas garamantas saglabajusas visai senas zinas par Sau­les sistemas radisanu.

Planetu radisana. Fiziki, kas izstradaja Saules sistemas rasanas versiju, secinaja, ka planetu radi­sanai, t.i., pirmvielas puteklu sabiezinasanai noteik­tos telpas punktos, vajadzeja kristalizacijas centrus. Dazadu tautu garamantu salidzinasana liek domat, ka musu senci to zinaja jau vismaz pirms pedeja leduslaikmeta. Par so centru sesanu kosmisko puteklu makoni - jura vesta loti sena daina:

Kas to teica, kas redzeja, Ka jurai miezus seja ? Tad jurai miezus seja, Kad Saulite meita bija.

LTdz. 10085

Vardi Saulite meita bija nozime to, ka tai tad vel nebija bernu - planetu. Si daina rosina domat vel talak. Miezus set vareja tikai tas pats Raditajs, ko senci sauca par Dievu un kas palaida Sauli un Menesi. No ta jasecina, ka parejas Saules sistemas planetas raditas Zemes bioenergetisko norisu uztversanai.

Ausekla mikla. Jau mineto un sobrid valdoso zinatnes versiju par Saules sistemas veidosanos pil­nigi sagrauj tas fakts, ka planetas Veneras (Ausek­la) griesanas virziens ir versts uz pretejo pusi ne­ka parejam Saules sistemas planetam. Tatad Saules

sistema veidojusies citadi, neka sodien to uzskata.

Pastiprinot nule teikto, vel japiebilst, ka gandriz katram Saules sistemas kermenim ir savas rotacijas ipatnibas, kuram nav apmierinosa skaidrojuma. Dabiski raditam kermenim it ka vajadzetu velties pa orbitu. Patiesiba gandriz visiem Saules sistemas ker­meniem, ari Zemei, ass ir slipa, un tas nodrosina gada­laiku mainu. Planetu rotacijas ass slipuma rasanos musdienu zinatne nespej izskaidrot.

Meness palaisana. Vairakas teikas vesta par Meness palaisanu no Zemes. Ari so zinu nedrikst saprast burtiski. Lai cik fantastiski si doma skan, tomer, pirms kritizejam sencu uzskatus, izvertesim zinatnieku domas. Izradas, ka sobrid neviena no zinatnieku versijam, kas megina izskaidrot Meness dabisko izcelsmi, nav pieradama, neparkapjot galvenos mehanikas likumus. Dazi radosi domajo­si zinatnieki pedejos gadu desmitos nonakusi pie uzskata, ka Meness ir maksligi radits un iesviests Zemes orbita. Ari sis ir tikai viens no gadijumiem, kad musdienu zinatne megina tuvoties senajam zinasanam.

Te vel japiebilst, ka Meness palaists ieverojami velak neka Saule. Vairums seno tautu mitu liek do­mat, ka tas noticis aizlaikos, pedejos gadu miljonos, kad uz Zemes jau dzivoja sapratigas butnes. Velreiz par to parunasim sa apcirkna beigas.

Protams, tas zinas, kuras ka teikas un dainas spe­jusas saglabaties tautas atmina cauri gadu tuksto­siem, viduslaiku tumsibai un postam, ir tikai seno lielo zinasanu atspulgi. Un tomer ari sie atspulgi ir nozimigas liecibas par senbaltu pirmsleduslaikmeta civilizacijas parsteidzosajam zinasanam.

Tris radisanas soli. Biologiskas dzivibas un civilizaciju attistiba salidzinama ar mums pazistamo kedes reakciju - degsanu. Lai ta saktos, vajadziga aiz­dedze. Lai si kedes reakcija neapdzistu, nepieciesams, lai butu sagatavoti apstakli darbibas turpinasanai.

Latvju dainas un vairakos seno tautu mitos uz­sverts visai nozimigs dzivibas radisanas posms, proti, gaismas dosana Zemei un tas aizdedzina­sana, t.i., ierosinasana. Musuprat, ar to simboliski izteikti triju kosmisko notikumu apraksti.

Vispirms atceresimies, ka Saules sistema un ari pati Saule izveidojas no auksta makona. Lai Saule saktu spidet, to vajadzeja aizdedzinat. Nakamaja posma lidziga karta vajadzeja aizdedzinat ari Zemi. Tas pats bija jadara ari ar parejam planetam. Tresaja posma uz Zemes radija pamatu biologiskas dzivibas attistibai.

Latvju dainas tris - kosmiskas, geologiskas un biologiskas - dzivibas radisanas solus piemin sim­boliski. Dazi Austrumu miti vesta par trim aug­stakas dievibas soliem. Par to, ka vel pirms nepil­niem trijiem gadu tukstosiem senie eiropiesi sagla­bajusi simbolisku aprakstu par pirmsakumiem, liecina sengrieku autora Hesioda (8. gs. p.m.e.) eposs Teogonija par pasiem pirmsakumiem: "Sakuma bija tikai muzigais, bezgaligais, tumsais Haoss. Tani bija pasaules dzivibas avots. Viss ir celies no bezgaliga Haosa - visa pasaule un nemirstigie dievi (latviesu terminologija - Dieva deli. -I.V.)… No dzivibas avota Haosa dzima ari varenais, visu dzivinosais speks Mila…" Tatad pirmsakuma bija tumsa. No Haosa ka pirmmaterijas simbola izvirda avots, un tumsa ra­das gaisma. Cauri telpai saka iet laiks, un tapa ma­teriala pasaule.

Rita. Visuma pastav likumsakariba, ka lielo no­tikumu gaita atkartojas mazakos aprites procesos.

Ta, piemeram, Visuma radisana atspogulojas gan Galaktikas, gan Saules sistemas radisana, un so lielo notikumu atspulgus saskatam ari laika aprite - rita. Rigveda vesta, ka ritai paklaujas ne tikai cil­veki, bet ari dievibas. Vardam rita latviesu valoda ir tris savstarpeji saistiti tulkojumi - kustiba, cels un likums. Dazi valodnieki uzskata, ka vards rita nacis no vel senaka varda rito - ritenis, aplis. Viedie vecajie, apspriezot seviski svarigus jautajumus, ap­sedas apli. Par to vesta ari Homera Odiseja.

Vel vardu rita saista ar zvaigznu zodiaku un Kos­miskajam dzirnavam. Rigveda teikts, ka Visums bal­stas uz ritu un parvietojas saskana ar to. Rita radas reize ar vielas radisanu un noteica tas attistibu.

Liesmojosa karstuma piedzima

Likums, kas bija patiesiba.

Ta tapa. tumsa.

Un no vinas vilnojoss Okeans.

No Okeana vilniem

Radas gads,

Kas sadalijas dienas un naktis,

Un valdnieks par visur esoso.

Tikai pec tam, ka vini uzskatija, tika radita Saule, Meness, Zeme, gaiss un pasas beigas - gaisma.

ZEMES VEIDOSANA

Geologi pec ilgstosiem petijumiem un liela zinat­niska darba noteica Zemeslodes geologiskas ves­tures galvenos notikumus. Lai ari cik tas parstei­dzosi skan, butiba to pasu vesta sirma senatne radusas latvju teikas. Gan tas stasta, gan 20. gs. bei­gas ari zinatnieki secinajusi, ka Zeme reiz bijusi karsta, miksta un apala ka lode. Pec tam radusies vai radita Zemes energetiska struktura, kas savu­kart izveidojusi reljefu. Patiesais Zemes virsmas veidols daudzviet visai plasos apgabalos ieverojami atskiras no teoretiski aprekinatas, nedaudz sapla­cinatas lodes jeb geoida formas. Pagaidam sis at­skiribas ar simbolu palidzibu skaidro tikai latvju teikas par Zemes radisanu, bet ortodoksalajai zinatnei par to apmierinosu versiju nav.

Ko saka teikas. Par Zemes radisanu vesta vaira­kas loti senas latvju teikas, kuras veido secigu stas­tijumu par pasiem nozimigakajiem notikumiem Zemes geologiskaja sakotne. Pirma no tam vesta, ka Dievs kopa ar savu kalpu Vellu Zemi radijis no putekliem. Otra teika stasta, ka iesakuma Zeme bijusi miksta un Dievs to izveidojis pilnigi apalu, bet tad vins to uz bridi iedevis Vellam. Tas sacis miksto Zemi spaidit, un ta izveidojusies kalni un lejas. Kad Dievs to pamanijis, kaut ko labot bijis par velu, jo Zeme jau bijusi sacietejusi.

Si skietami berniskiga teika patiesiba satur loti nopietnas un butiskas zinas. To, ka iesakuma Zeme bijusi karsta un miksta, zinatne atklaja tikai 19. gs., bet to, ka savulaik musu planeta bijusi pilnigi apala, pasaules izcilakie zinatnieki noteica tikai 20. gs. beigas, ar moderno datortehniku apstradajot dau­dzus dzilurbumos iegutus datus.

Teika vestitais liek domat, ka musu senci nule teikto par Zemes veidosanos zinaja jau pirms ne­skaitamiem gadu tukstosiem, un ta ir vel viena lie­ciba par vinu izcilajam zinasanam. Savukart to, ka Zemes reljefs kopuma veidots ta, ka iepretim katram kontinentam Zemeslodes otra puse atrodas okeana dzilums, geologi konstateja tikai 20. gs. otraja puse. Piemeram, tiesi iepretim Antarktidai ar tas 4 km augstajiem kalniem tikpat dzila ieplaka ap Ziemelpolu gul Ziemelu Ledus okeans, kura izmeri atbilst Antarktidas izmeriem. Zemeslodei sads reljefs bija nepieciesams, lai raditu pietiekami daudz vietas okea­nu udeniem, vienlaikus neapdraudot sauszemi un radot plasas iespejas dazadu dzivibas veidu attistibai.

Ja uz Zemeslodes nebutu udens, tad tas forma ar iedobi augsa, t.i., ap Ziemelpolu, un izvirzijumu lejasdala varetu salidzinat ar figuru, ko saucam par sirdi. Parsteidzosakais ir tas, ka Pokainos atrasti vairaki apstradati akmeni, kuru veidols simbolize so formu.

Tagad atgriezisimies pie notikumu gaitas Zemes radisanas laika.

Udens. Uz musu planetas atrodas ap 20 miljar­diem km3 liels udens daudzums. Pagaidam nav zi­nams, ka tas radies. Dazi geologi uzskata, ka udens vareja rasties Zemes mantijas degazacijas un vul- kanisma procesos. Citi doma, ka uz musu planetas nokritis loti daudz ledus meteoritu. Ja ta, tad geolo­giski isa laika spridi uz musu planetu novirziti veseli kvadriljoni lielu meteoritu ar ledus apvalku. Un to sagadijies tiesi tik, cik vajag, - ne par daudz, ne par maz. Tacu pedejo gadu tukstosu laika sadu debesu kermenu krisana tikpat ka nav noverota.

Piebildisim, ka pasreizejie izpetes dati pielauj domu, ka uz musu kaiminu planetas - Marsa sava laika bijusas juras un upes, kuru tagad vairs nav. Izteikta pat versija, ka Marsa udens krajumi parsukneti uz Zemi. Lai cik fantastiski tas ari ska­netu, si versija ir daudz ticamaka neka ta, ka udens varetu butu nacis no Zemes granita ieziem. Tie bijusi sakarseti lidz baltkvelei un lidz ar to kluvusi miksti (par to runa ari latvju teikas). Sados ap­staklos udens granitos, gneisos, bazaltos un citos lidzigos iezos saglabaties nevareja.

Sauszemes izcelsana no udens. Gan latvju teikas, gan Kalevala, gan indiesu un citu tautu miti vesta par laiku, kad visu Zemeslodi ilgstosi klajusi udens karta. Par to, ka radusies sauszeme, stasta jau mineta latvju teika (LPT XIII, 118,6), kas vesta, ka "… iesakuma bijis tikai udens un gaiss redzams, zeme vel nebijusi radita". Lai to raditu, Dievs sutijis savu paligu - Vellu ienirt udeni un iznest augligas dunas.

Citu pasaules tautu teikas pec zemes udeni nirst pile, brunurupucis vai kada cita radiba. So teiku simbolika skiet atvasinata no musu teikam.

Zinatnes valoda tas skan ta, ka paleozoja eras beigas no udens izcelies pirmkontinents Pangeja, kas aiznemis vienu treso dalu no Zemeslodes pla­tibas. Uzskata, ka si era sakusies pirms 570 mil­joniem gadu. Zinatnieki pie nule teikta nonaca tikai 20. gs., bet no teika pausta secinams, ka musu senci to apjauta pirms simtiem tukstosu gadu.

Vel japiebilst, ka geologu uzskatus par Zemes veidosanos sniedzam loti isa izklasta. Geologijas zinatnieki ir parliecinati, ka miljonu gadu gaita no­tikusi daudzkarteja atsevisku Zemeslodes vietu cel­sanas un grimsana, kontinentu savienosanas un atta­linasanas, saduru vietas veidojot kalnu gredas. Tomer geologu versiju un hipotezu iztirzajums neietilpst sis gramatas uzdevumos. Tacu pats galvenais ir tas, ka tiesi jaunakas hipotezes apliecina seno teiku vesti­jumus.

AIZDEDZINASANA

Laiki pirms cilveka. Par loti seniem aizlaiku notikumiem visai nozimigas zinas var atrast gan garamantas, gan ari dazados virszemes veidojumos.

Iespejams, ka dala turpmak teikta liksies ne­parasta, pat pardrosa, tomer, ja fakti neatbilst zinat­nes uzskatiem, tie nebutu janoliedz, bet jamekle kludas pasos uzskatos.

Vai Saule pati aizdegas? Sobrid valda uzskats, ka milzigais vielas daudzums un sablivejums Saule radija tas centra tik lielu spiedienu, ka Saules dziles pasi no sevis sakas radioaktivi procesi, kas rada Saules starojumu. Lidzigi uzskati attiecas ari uz parejiem Saules sistemas kermeniem, jo no to dzi­lem nak siltums. Tomer no musu garamantam iz­riet, ka nule mineto procesu iesaksanai vielu vaja­dzeja aizdedzinat, bet vel pirms aizdedzinasanas bija jasagatavo vieta.

Velreiz salidzinasim talo aizlaiku zinasanas ar tam, kuras musdienu zinatne vel nebija apjautusi pirms gadu simta. Pie tas atzinas, ka Saule, kas sevi savaca lielum lielo dalu no auksta kosmisko puteklu mako­na, pec kada laika sakarsa un saka izstarot gaismu, zinatne nonaca tikai 20. gs., bet no neatminamos laikos saceretas Rigvedas izriet, ka sakuma Saule bija tumsa un gaismu nedeva. Rigveda so tumso sauli sauc par Savitaru - ierosinataju, radoso. Savitars ir mir­dzosas un liesmojosas Saules - Surjas tevs.

Raugoties uz visu esibu, Savitars pilda nolikto. Vins izstiepj roku pret visa esibu Un parvalda lielo celu.

Lielais cels - rita ir Saules un Visuma lielas ap­rites likumsakariba. Lielas aprites pamatojumus atrodam ari latvju dainas. ipasi spilgti tie pausti dainas par Ausekli. Pasas Zemes un tas biologiskas dzivibas ierosinataja - aizdedzinata]a latvju dainas simboliski deveta par Gaigalu.

Runajot par biologisko butnu attistibas gaitu, patlaban zinatne valda uzskats, ka cilveki radusies tiras nejausibas del. Senie miti tomer apgalvo, ka Dieva deli merktiecigi radijusi sev paligus. Tadejadi tikusi raditi gan cilveki, gan senako civilizaciju sakumi.

Dainas stasta par upju aizdedzinasanu, teikas - par to raksanu.

Upju raksana. Musdienu skolas maca, ka upes izveidojusas pasas no sevis, udeniem meklejot erta­kos celus uz pasaules okeanu. Tas skan visai par­liecinosi. Tomer vismaz Baltija, un it ipasi musu zeme, galveno upju ielejas veido sistemas, kuru at­spulgus redzam senajas zimes jeb rakstos. Latvju teikas par upju raksanu stasta pavisam divainas lietas: dazas lielas upes esot rakusi zveri, citas - milzis, vel citas - Velis, bet senci ar to gribeja pa­teikt, ka upe uzskatama par apzinatu veidojumu. To apliecina Daugavas gultnes generalvirzienu planojums un atsevisku posmu savstarpejas attiecibas. Jadoma, ka tie raditi ar musdienas vel neizprastam metodem un energijam. Tadejadi upju udeni bija ari energijas un lidz ar to informacijas neseji. (Tuvak par Daugavu sk. 5. apcirkni.)

Butiba lidzigas zinas atrodamas seno sumeru eposa inuma ilu avilu, tacu seit ir stastits, ka upes rakusas dievibas un nesusas loti smagus grozus ar zemi.

Daugavas aizdedzinasana. Lai dotu dzivibu pasai planetai Zemei, vajadzeja radit smalko ener­giju plusmu tiklu. Par to runa daudzas dainas, bet mes te pieminesim tikai tas, kur piemineta Gai­gala.

Atskrien juras gaigalina, Apzeltiti sparnu gali, Iesameta Daugava, Aizsadega Daugavina.

LTdz. 11280, Ceraukste

Seit runa nav par Saules taku Daugava, un ne jau no juras puses ierodas saullekta stari. Turklat daina pierakstita vieta, kas nemaz nav tuvu Dau­gavai.

Biologiska dziviba uz Zemes vareja rasties tikai pec dzivibas devejas Daugavas energetiskas aiz­dedzinasanas. Daugava te piemineta mitologiska nozime. So simbolu - Gaigala varetu tulkot ka dzi­vibas deveja, kas nak no debesim.

Visos Latvijas novados saglabajusies daina par kadu ieverojamu gadijumu, kad gaili ar dziedasanu megina izsaukt gaismu, bet tas viniem neizdodas, kaut ari tie dzied visu nakti. Gaisma aust tikai tad, kad to aicina Gaigala.

No sim un lidzigam dainam var secinat, ka seit runa nav par parastajiem putniem - gaili un gai­galu, tapat ka runa nav par ikrita gaismas ausmu, bet tas stasta par daudz butiskakiem notikumiem. Rupigi ieskatoties simbolu dzilakaja nozime, jadoma, ka dainas vesta par kadu kosmisko no­tikumu, kuru devesim par kosmisko ritausmu.

Visu nakti gaili dzied, Nevar gaismas sagaidit; Dzied ezera gaigalina, Nak gaismina ligodama.

LTdz. 11275

Saules un Zemes aizdedzinasana nozimeja butis­ku lecienu Zemes ka daudzu dzivibas veidu kopas talakai attistibai.

1.2. OTRAIS RADISANAS SOLIS

Meteoriti, kas nokritusi uz Zemes, liecina, ka bio­logiska dziviba pastav visa Kosmosa. Apmeram pirms 3,5 miljardiem gadu meteoriti Pasaules Okeana ieseja pirmo biologisko dzivibu - viensunas organismus.

Vel nesen macija, ka viensunas organismi esot vienkarsaka olbaltuma eksistences forma, kas daba varot rasties pati no sevis, bet zinatnieki tos varot radit ari megenes. Patiesiba viensunas organisms nebut nav vienkarss, bet gan neticami sarezgits. Elektronu mikroskopa redzami daudzi veidojumi, par kuru nozimi vel sodien nav apmierinosa skaid­rojuma. Aprekinats, ka suna ik sekundi notiek devi­ni triljoni kimisku reakciju. Ja sie procesi butu java­da ar musdienu metodem, nepietiktu visas pasaules datoru jaudas. Pilnigi izslegts, ka tik neticami sa­rezgitas sistemas ka viensunas organismi varetu rasties pasi no sevis. Daudzkart ticamak, ka pasas no sevis butu radusas 20. gs. datoru sistemas. Val­dosie uzskati par biologiskas dzivibas sakumiem ir apbrinojami primitivi - it ka pietiktu tikai ar to, ka Pasaules Okeana iekritusais meteorits ieseja tur sikbutnes. Patiesiba biologiskas dzivibas ieviesanai nepieciesams, lai kada vieta aptuveni vienlaikus attistitos savstarpeji saistitu biologisko radibu kopa (biocenoze). Sadus darbus vareja veikt tikai dainas pieminetie Dieva deli.

BIOLOGISKAS DZIVIBAS ATTISTIBA

Viensunas organismi iezimeja milzigu lecienu, parejot no neorganiskas uz biologisko dzivibu. Sos sakumus var skaidrot tikai ar vardu radisana. Ari visa talaka biologisko butnu attistiba skaidrojama tikai ar so vardu.

Pusotra miljarda gadu pec viensunas organismu iesesanas Okeana tur saka veidoties daudzsunu organismi, kas kluva arvien sarezgitaki. Lai cik ir meginats dzivo butnu attistibu uz Zemes skaidrot ka jaunu sugu rasanos no ieprieksejam sugam dabis­kas atlases cela, tas tomer nav izdevies. Paleontologi neskaitamas reizes atradusi pieradijumus tam, ka jauni dzivo butnu veidi radusies peksni un nav at­rodamas tadas saites ar ieprieksejam sugam, kuras liecinatu par lenu attistibu (evoluciju).

Raditas sugas ir stabilas. Ta, piemeram, krokodi.li pastav jau 300 miljonus gadu, zivis - vel daudz ilgak, bet to butiskas izmainas nav atklatas.

To, kada bijusi biologisko radibu attistibas seciba, zinatnieki atklaja tikai pasos pedejos gadsimtos, tacu senas garamantas liecina, ka cilvece to zinajusi jau pirms daudziem gadu tukstosiem.

Jaunas sugas radisana notiek divos solos. Pir­maja - ilgstosa ieprieksejas sugas attistiba (evo­lucija). Otraja soli samera isa laika posma no ieprieksejas sugas parstavjiem izveido jaunas, butiski atskirigas radibas. Laika gaita no tam izdzi­vo tikai neliela dala. Uz sauszemes vispirms attis­tijas viensunas organismi. Tikai pec tam tika radita zale, krumi, koki, velak ari abinieki un parejie dziv­nieki.

Te jaatzime, ka neviens no tiem, tostarp ari cilveks, nevar pastavet bez viensunas or­ganismiem. Tadejadi viensunas organismi bija, ir un paliek visas Zemes biologiskas dzi­vibas pamats.

Pirms miljardiem gadu Zemeslodes atmosfera galvenokart bija oglskaba gaze. Talaika pirmas bio­logiskas radibas - viensunas organismi, velak ari augi un koki ieelpoja oglskabo gazi, bet skabekli izvadija ka indigu atkritumu. Nakamas biologiskas butnes - kustigie radijumi vareja attistities tikai tad, kad Zemes atmosfera sa atkrituma - skabekla bija sakrajies pietiekami daudz.

Latvijas zeme pacelas no seklas un siltas juras dibena. Valda uzskats, ka tas notika devona laik­meta beigas - pirms kadiem 370 miljoniem gadu. Velakie Permas perioda nogulumi atrodami tikai Dienvidkurzeme. Gan devona laikmeta smilsak­mens, gan mala slanos atrastas brunuzivju parak­menojusas paliekas. Lodes mala karjera atrastas unikalas veselas brunuzivis un pat zivju mazuli, kas patiesi liecina par strauju Zemes garozas celsanos.

Izcilie krievu zinatnieki V Dokucajevs un V Ver- nadskis uzskatija, ka gan dzivibas aizsakumi, gan jauni dzivibas veidi var rasties tikai vietas ar paaug­stinatu bioenergetiskas mikroplazmas stravojumu. Daudzi zinatnieki secinajusi, ka pirms 3,5 miljar­diem gadu jura radas pirmas biologiskas dzivas butnes uz Zemeslodes un sakas to talaka attistiba. Pirms 1,5 miljardiem gadu dzivei uz sauszemes saka pielagoties kadreizejie juras iemitnieki.

Nemot vera V Dokucajeva viedokli, gan klima­tiski, gan bioenergetiski visticamaka vieta cilveku baltas rases un jaunu civilizaciju radisanai varetu but Baltija.

Var mainities cilveki vai vinu parazas. Zemes bioenergetiskais starojums nemainas, un nemainas ari musu sencu garamantas paustie dabas likumi, kas parbauditi ilgstosa cilveces attistibas gaita.

DIEVA DELU LAIKS

Ieskatoties tala senatne, var izdalit tris lielus lai­kus - gaismas, zalo un tumsas laiku. Tie aptuveni atbilst grieku mitos minetajam zelta, sudraba un vara laikam, kuru pamata likta cilveku laika izjuta. Musu dalijums ir dzilaks, jo latvju dainas saglaba­jusas zinas par pasiem nozimigakajiem talas senat­nes notikumiem, bez kuriem vispar nav skaidro­jama cilveces vesture.

Ar patlaban valdosajiem uzskatiem, ka visus Zemes reljefa veidojumus radijusi tikai dabas spe­ku darbiba, nav iespejams skaidrot ne milzigos rak­stos veidotos zemes darbus, ne labi apstradatos un parvietotos svetakmenus, ne senos zinu avotus, kas par tiem vesta.

Mes saja gramata daudzas reizes salidzinam jaunakos zinatnes atzinumus ar latvju garamantas vestito. Turklat runa ir par tam zinatnes atzinam, kas iegutas daudzu rupigu merijumu gaita, strada­jot ar sarezgitu un savam laikam modernu aparaturu. No ta jasecina, ka musu senciem taltala senatne bija augsti attistita zinatne un kultura.

Sencu zinatne. Ari zinas par Saules sistemas, tostarp Zemes, radisanu nekadi nevareja sagla­baties cilveku atmina, jo cilvekus radija tikai pec vairakiem miljardiem gadu. Sis zinas nevareja sa­glabat ari Zemes iezu kristaliskas strukturas, jo tas radas tikai apmeram pec kada miljarda gadu. Zinas par Saules sistemas rasanos un attistibu vareja uztvert tikai citu - vecaku zvaigznu informativas sistemas, kuru sajugumu pagaidam nosauksim par astronetu. Minetie fakti liek domat, ka cilvece pirmsleduslaikmeta pratusi pieslegties astronetam un iegut pasas svarigakas zinas par Visumu, ta at­tistibu un nozimigakajam norisem. Tomer ari zinu iegusanu sada veida vareja veikt tikai loti attistita civilizacija.

Musdienu tehniskie lidzekli datu (informacijas) uztversanai, pierakstisanai, uzkrasanai, apstradei, parveidosanai un noraidisanai balstas uz elektro­magnetismu. Si visai rupja energijas veida iespejas ir samera nelielas. Tatad senciem bija kadi labaki tehniskie risinajumi.

Abelkoka laivu daru, Abi gali pazeltiti. Dieva deli irejini Saules meitas vizina.

Daina stasta par irejiem - darba daritajiem. Latvija patiesam ir saglabajusies daudzi parsteidzosi milzigi zemes darbi, kurus nespeja veikt parastie cilveki. Talakajos sa darba apcirknos minesim gan Popes sistemas veidojumus, gan Lielo trissturu svetkalnus, gan Kangaru un citus maksligi veidotos kalnus.

Pilnigi izslegts, ka lielos, desmitos miljonu kubik­metros vertejamos zemes darbus butu veikusi pir­matnejie cilveki, rokot ar alna lapstinas kaulu un par­nesajot zemi klugu grozos. Turklat runa ir ne tikai par fiziska speka izmantosanu. Lai zinatu, kur un ko veidot, bija vajadzigas precizas kartes, zemes meri­sanas instrumenti, aprekinu metodes un, pats par sevi saprotams, teicamas matematikas zinasanas. Teikas stasta, ka lielos darbus esot veikusi milzi. Tomer, dzirdot vardu milzis, nevajadzetu iedomaties tikai liela auguma cilveku. Ir zinams, ka loti gara auguma cil­veku darbaspejas ir visai ierobezotas. Tapec, lai cik tas liekas fantastiski, aplukojot musu riciba esosas zinas, nonakam pie secinajuma, ka milzigos darbus tala senatne veikusi dainas pieminetie Dieva deli. Savukart viedas Saules meitas ari uzskatamas par senbaltu civilizacijas pamatlicejam.

Mana rozu darzinai, Simtiem sartas rozes zied; Simtiem sartas rozes zied, Simtiem zelta abelites. Saules meitas spelejasi Sartiem rozu ziediniem; Dieva deli rotajasi Zeltitiem aboliem.

Rozu darzins un zelta abelites simbolize svet­vietas, kuras aprupe zintnieces - Saules meitas. Daina norada uz neparprotamu Dieva delu saistibu ar senajam svetvietam.

Es redzeju Dieva delu Miglina zvejojot; Zida tiklis, vara laiva, Sudrabina zegelite.

Dieva delus piemin vairaki simti dainu. Dazas dainas ienakusi jaunaku laiku izkroplojumi, jo par Dieva deliem tas deve tadas Dieva izpausmes ka Usinu vai Jani. Uz to, ka Janit's nav Dieva dels, norada nakama daina.

Janit's kannu sadauzija,

Uz akmena sededams;

Dieva dels sastipoja

Sudrabina stipinam.

Citi minejumi. Etnografs Matiss Silins (1861 - 1942) izteica domu, ka Dieva deli varetu but zvaig­znes, tomer sai domai kaut cik atbilst tikai dazas dainas, kuras var izprast ari citadi. No otras puses, musu viedie senci labi apzinajas, ka tadu lielu darbu ka Saules sistemas, tostarp ari Zemes, radisana, tas reljefa veidosana, cilveka radisana, milzigo zemes darbu veiksana ir apzinigu butnu darbiba. Teikas par so darbu veicejiem dazkart minets pats Dievs, tomer ta ir Dieva nozimes mazinasana. Citas, jau jau­nakas teikas par lielo darbu daritaju deve Vellu, kas ir pilnigi nepienemami pasa butiba, bet vel citas - milzus.

Pasreiz nav pienemama doma, ka varetu pasta­vet tadas butnes, kas spetu veikt ieprieks minetos darbus, tapec jadoma, ka Dieva deli ir apzinigas butnes, kas pastav paralelajas pasaules ka ener­getiski veidojumi. Tomer janem vera, ka ari energe­tisko dzivibas veidu iespejas ir ierobezotas, tapec, lai veiktu darbibas saja fiziskaja Dieva pasaule, Dieva deliem bija jasadarbojas ar musu viedajam zintniecem - Saules meitam. Tomer vel plasaka no­zime sis simbols vareja ari apzimet senbaltu civi­lizaciju kopuma.

Dieva delu atspulgi un musdienu zinatne. Minejam daudzus faktus par Saules sistemas, tas kermenu, tostarp ari Zemes, radisanu, ka ari sencu neparastajam zinasanam sajas jomas. Musdienas sos faktus nespej izskaidrot, tapec censas par tiem kluset. Pirms runajam par seno notikumu zinat­nisku skaidrojumu, meginasim vispirms apjegt, kas ar to butu jasaprot.

Anglu dabaszinatnieks Izaks Nutons (1643 - 1729) iedibinaja jaunas matematiskas zinatnes aizsakumus. Par zinatniski pamatotam saka uzskatit tikai tas hipotezes, kuras vareja pamatot ar aprekiniem un pieradit ar atkartotiem eksperi­mentiem. Sada pieeja ievadija strauju tehnikas un ar to saistito nozaru attistibu. Diemzel vairakas cilveku garigas darbibas nozares si pieeja partapa t.s. vulgaraja materialisma. Gandriz vai jebkuru notikumu vai paradibu, kuru nevareja atkartot un ari zinatnieki nespeja izskaidrot, centas izslegt no aprites vai pat iznicinat (atcerieties Pokainus!). Ja to nevareja izdarit, tad pat tadas izcilas senatnes izbuves ka Kangaru kalnus vai Kaltenes piramidas pardeveja par sludona veidotiem dabas objektiem, pat nemeginot pamatot, vai dabas likumi pielauj tadu iespeju. Ta nu vulgara materialisma piekriteji ir pamatigi sapinusies neskaitamas pretrunas un butiba iestigusi moderna misticisma. Tacu vidus­laikos visu neizprotamo deveja par Vella darbu, turpreti 21. gs. vulgara materialisma varda neiz­protamo piedeve sludoniem vai citiem dabas pro­cesiem, kaut ari sadi apgalvojumi ir pretruna ar vairakiem citu zinatnu pamatprincipiem.

Jauzsver, ka Dieva delu ka energetisku veido­jumu pastavesana un darbiba nav pretruna ar mus­dienu fiziku.

Latvju dainas vesta par Dieva deliem, teikas - par milzu darbiem vai ari darbiem, ko veicis pats Dievs. Daudz ir tadu darbu, un daudz ir ari nepa­rasto zinasanu. Lai tas skaidrotu, jaatzist doma, ka Visuma pastav ne tikai cilveki, bet ari citas apzi­nigas butnes ar lielakam iespejam.

Pedejos trijos gadsimtos zinatnieki uzskatija par goda lietu izskaidrot jebkuru paradibu vai noti­kumu tikai ar tam zinasanam, kadas talaika zinat­ne bija sasniegusi. Parejos faktus noliedza. Ta nu arvien aug so faktu skaits. Neaugligi un nekorekti. Bet sada nostadne kalpoja par talako rupjo kludu un maldu celoni. Pilna mera tas attiecas uz megi­najumiem skaidrot dainas minetos Dieva delus ka materialas dabas objektus.

Kas vareja to darit, Juras vidu kaudzi mest? To darija Dieva dels, Saules meitu precedams.

LD 33819

Dieva deli tala senatne ir apzinati palidzejusi cil­vekiem, bet pec pedeja leduslaikmeta cilveki saka jaunu attistibas posmu, saka pasi ar saviem spekiem, nemot paliga Dieva Padomu. Ari lielo svetvietu sis­temu, tostarp Pokainu, atklasana nenotika bez sa Padoma. Daudzu labas gribas cilveku lidzdaliba saja darba un vinu sniegtas zinas nav citadi skaid­rojamas. Zinas par Dieva deliem javerte nevis ka antizinatniska mistika, bet gan ka pati ticamaka no visam varbutibam par musu dizo senatni.

Si apskata nobeiguma jasecina, ka pasreizejais cilveku zinasanu limenis nespej izskaidrot lielako dalu no faktiem par musu senatni, tomer izteiksim ceribu, ka, augot zinasanam, tads laiks pienaks.

LIELA RAIDITAJA NOVIETOSANA

Tapat ka ASV, ari bijusas PSRS zemes maksligie pavadoni petijusi kadu vienreizigu miklu - staro­jumus, kas aptver lielu dalu Latvijas. Starojuma apla diametrs ir 340 km, centrs meklejams Pokai- nos (sk. 7. apcirkni). Geologi saja rajona atradusi milzigu kermeni, kuru pagaidam uzskata par meteoritu.

Mes sobrid nevaram ar pilnu parliecibu teikt, ka nule minetais objekts ir raiditajs vai raiditaja dala. Tomer lidz laikam, kamer neizdosies pieradit pre­tejo, Dobeles anomalija javerte ka aizsargajams senatnes piemineklis, jo nezinam, kadas sekas var izraisit ta iznicinasana, tapec atlaujamies so ob­jektu uzskatit par Dieva delu darbu, kas kalpojis baltas rases un senbaltu civilizacijas izveidosanai.

Specialisti par so objektu izteikusi daudzas, sav­starpeji visai pretrunigas domas. Par autoritati at­zitais baltkrievu geologs E. Gromovs uzskata, ka pirms miljoniem gadu uz tagadejas Latvijas zemes nokritis milzigs, vel neizpetits Kosmosa kermenis, kura diametrs ir apmeram 4 km. Sis maz petitais kermenis atrodas netalu no Dobeles. Ap to gan ASY gan Krievijas (bijusas PSRS) kosmiskie aparati konstatejusi bioenergetiska starojuma gredzenu ar 170 km radiusu. Minetais starojums vedina domat, ka sis kermenis kalpo par akumulatoru, kas baro sava veida kosmisko baku Zemes centralas vietas noradisanai. Jasaubas, vai sis kermenis bijis tikai meteorits. Ja zeme ietriektos tads meteorits, tad visas Baltijas vieta butu tikai milzigs dzils ezers vai juras licis.

Ta ka minetais, ap 100 miljardu tonnu smagais objekts nav ietriecies dzili zeme, bet atrodas tuvu tas virskartai, tad jadoma, ka tas ar nelielu atrumu ir maksligi nosedinats. Savukart pastavigais sta­rojums ap to rosina domat, ka viens no sa objekta uzdevumiem varetu but saistams ar energijas nodrosinajumu pastavigam starojumam. Tomer ta ir tikai pati vienkarsaka darbiba. Parejas butu saistamas ar Pokainu svetvietas un seno civilizaciju centra darbibu.

Lidz sim laikam zinatne nav varejusi izskaidrot, ka radies un kapec pastav bioenergetiska starojuma aplis. Ir zinas, ka ASV fiziki, nevaredami atrast sai neparastajai paradibai citu iemeslu, izteica domu, ka seit darbojas kads lidz sim nezinams PSRS kos­miskais ierocis. 7. apcirkni apskatitas Dizas sejas kos­miskas sasaistes neizsledz iespeju, ka starojuma aplis ap to ir apzinigu butnu veidots. Si pagaidam neiz­prasta starojuma izpausmes saistamas ar lieliem zemes darbiem, kas atrodas 170 km radiusa ap Pokainiem.

Bez tam ir vel citi objekti, piemeram, Embute un Krievu (Krivu) kalns, kas atrodas pusvilna attaluma (85 km) no Pokainiem. Ar siem starojumiem saistits Lielais Munamegis, kas atrodas 1,5 vilnu (255 km) attaluma. Nule minetas sakaribas, kas saista Pokainus ar milzigajiem zemes darbiem uz svetvietu linijam, liek domat ari par so darbu veicejiem.

Saja starojuma apli, kas aiznem lielu dalu Lat­vijas, senatne attistijas pasaule vecaka - senbaltu civilizacija. Si vieta bija supulis indoeiropiesu pirm­valodai, tautam un citam civilizacijam.

1.3. CILVECES SAKUMI

Cilveka izcelsme ir viena no lielakajam miklam. Sobrid valda vulgara materialisma uzskats, ka vi­sas cilveku rases radusas dabiskas izlases cela no pertikveidigajiem (primatiem), kuri kada bridi sakusi staigat uz divam kajam un lietot uztura galu. Tomer sadam uzskatam nav nopietna pamatojuma. Cilveki un primati ir parak atskirigi, lai varetu ru­nat par to veidosanos no viena zara.

Musu zeme un cilveces sakumi. Apzinot lai­ku, kad uz Zemeslodes sacis darboties cilveka sa­prats, butiski japarverte valdosie uzskati par musu zemes vesturi. Pat pasas jaunakajas Latvijas ves­tures gramatas pausts uzskats, ka pirmie cilveki seit ienakusi tikai pec pedeja leduslaikmeta. Tomer daudzi fakti mudina domat, ka sapratigu cilveku darbiba musu zeme iesniedzas miljonos gadu.

Seno laiku apzina. Vesturiska apzina izpauzas laika skaitisanas sistemas. Amerikas maiju laika skaitisanas sistema ir mervieniba alautun, kas atbilst 63,04 miljoniem gadu. Pirms sada laika no­tika milzu katastrofa, kura gaja boja dinozauri un lielaka dala dzivo butnu. Seno maiju kulturas pie­mineklos saskatamas norades par 400 miljonu gadu veciem notikumiem. Lai ari cik fantastiski sie skaitli skiet, tomer diez vai senie cilveki radija mer­vienibas, kuram nebija pamatojuma. Ka jau re­dzejam, latvju garamantas stasta par vel senakiem laikiem.

Vissenakas dainas vesta par kosmiskiem noti­kumiem, kas risinajusies pirms miljardiem gadu. Lielie un pavisam lielie laika riti atspogulojas mazajos, ka, piemeram, sencu astronomiskajas gadskartas. Visuma, mazakaja nozime Saules un Saules sistemas, radisana atspogulota Ziemas­svetkos (… Ziemassvetkos Dievs piedzima…), bet fiziskas zalas Zemes dzivibas, tostarp cilveka, radisana piemineta Usina (Uzina) dainas. Gan jauna pavasara (mazaka aprite), gan biologiskas dzivibas radisana ietverta daina:

Par kalninu Usins jaja

Ar akmena kumelinu;

Tas atnesa kokiem lapas,

Zemei zalu abolinu.

LD 30063

Sagatavosanas. Seno kulturtautu garamantas liecina, ka vel pirms cilveka radisanas uz Zemes veikti daudzi darbi, lai veidotu vidi cilveka pasta­vesanai. Ta pirmam kartam bija Zemeslodes ener­getiska tikla jeb sagsas radisana, par ko vesta dau­dzas latvju dainas.

CILVEKA UZDEVUMS

Jau teicam, ka zinatnieki 20. gs. otraja puse iz­teikusi pielavumu, ka cilveks celies nevis dabiskas izlases cela, bet gan radits ar loti senu genu inze­nieriju.

Ja musdienu zinatne spej radit jaunas bakterijas, augus un dzivniekus, tad nav nekada pamata apgal­vot, ka senatne Raditajs nevareja radit jaunas cil­veku rases. Iespejams, ka sakuma tie bija atseviski cilveki, no kuriem turpmakajas paaudzes veidojas kopienas, velak - ciltis un tautas.

Radisanas merki apliecina ari senais sumeru eposs Inuma ilu avilu -Kad (senatne)dievibas (bija lidzigas) cilvekiem, tas vesta par to, ka dievibas igiti rakusas upes un nesusas zemi. Divarpus tukstosus gadu tas stradajusas dienu un nakti, bet tad sadum­pojusas, jo darbs licies par smagu. Tad augstaka dieviba Anu, kas parvalda debesis, sasaukusi die­vibu padomi - anunnakus. Padome nolemusi radit cilvekus, kas igitu vieta padaritu smagos darbus. Radisanu veikusas pirmmates, bet taja piedalijusas ari dievibas igiti. Eposa minetas vel citas dievibas, kam varetu but saistiba ar musu zemi - udenu valdnieks Enki, zemes valdnieki Enlils, Eija u.c.

Pirms aplukojam daudzas lidzibas starp latvju un sumeru garamantam, velreiz skali jaizlasa eposa nosaukums - Inuma ilu avilu. Tas skan ka sena dziesma. Sajos vardos ieskanas Incenu kalns, Ile un Auce. Radnieciba izpauzas ne tikai lidzigas ska­nas, bet pasa butiba. Valodnieki atradusi visai lielu indoeiropiesu valodu ietekmi sumeru valoda. Vel pieminesim lidzibas teikas par upju raksanu, Dieva, delu darbiem un - kas ir seviski svarigi - par cilveka uzdevumu. Nav zinami citi seno kulturtautu miti, kur tas butu tik izteikti uzsverts. Nedaudz talak redzesim citas, vel plasakas sasaistes, kas apliecina musu sencu kulturas sakarus ar senajiem sumeriem.

Senas latvju dainas ne tikai apliecina sumeru tek­stus, bet lauj daudz dzilak ieskatities lielo noti­kumu butiba.

Gan latvju dainas, gan vairaku citu seno kultur­tautu mitos atrodam dzilakus pamatojumus zinai, ka cilveks radits tapec, lai palidzetu Dievam. Par to Dievs cilvekam deva Zemi.

Dievins kapa kumela, Es kapsliti patureju: Man Dievins Zemi deva, Par to kapslu turejumu.

LD 33656

Simbols kumels parasti nozime Dieva lielo speku, ko Dievs dod ari cilvekam, ja vins veic to uzdevumu, kuram vispar ir radits - but par paligu Dievam, par svetvietu un apkartejas vides kopeju.

Ei, Usin, labais virs, Jaj ar mani piegula; Es guntinas kurejins, Tu kumelu ganitajs.

LD 30054

Guntina nav parastais ugunskurs, ta simbolize seno svetvietu kopsanu un uzturesanu. Dabas tautas so uzdevumu apzinas vel sodien. Australijas aborigeni tiesi tadel ik gadu dodas grutos pargajienos pa tuk­snesi, lai sakoptu un aktivizetu senas svetvietas.

Usins jaja piegula Ar devini kumelini; Es teceju vartu vert, Man iedeva devito.

LD 30058 V

Usins (jaunakos laikos -Jurgis) ir Dieva izpaus­mes simbols gan ikgadeja Zemes, gan kosmiska pavasara laika.

No kurienes mes nakam? Gan zinatnieku jau­nakie atklajumi, gan sencu garamantas vesta par cilveka radisanu. Par interesantu minejumu var uzskatit zinas, kuras vieda Rasma Rozite ieguvusi no kadas vacu gaisreges vestijuma par Lielvardes jostu. Sis vestijums ne reizi vien publicets 20. gs. devindesmitajos gados. Skatot jostu, gaisrege ap­galvoja, ka tauta, kas to nesa, nakusi no zvaig­znem.

Daudzi cilveki sadus izteikumus verte loti kri­tiski, tapat ka labu laiku to dariju ari es, sa darba autors. Bet tad bija iespeja tikties ar Francija dzi­vojoso latvieti Anitu Ledinu - inteligentu, gudru un talantigu sievieti. Uzzinajusi par jau mineto Lielvardes jostas skaidrojumu, vina savu Lielvardes jostu paradija kadai pazistamai francu gaisregei. A. Ledinas kundze bija ciesi parliecinata, ka tai nevareja but nekas zinams par latviesu valoda pub­liceto skaidrojumu. Liels bija vinas parsteigums, kad radijas, ka gaisreges redzejums, gan izteikts citiem vardiem, sava butiba bija loti tuvs tam, ko publicejusi R. Rozite. Abu mineto gaisregu domu sakritiba var likties loti neparasta, pat neticama, tomer atgadinasim, ka pat kriminalistika, neru­najot par citam cilveka darbibas nozarem, divu neatkarigu ekspertu vertejumi, ja tie sava butiba ir vienadi, tiek uzskatiti par patiesiem.

20. gs. astondesmitajos gados ASV zinatnieku grupa pec ilgstosiem petijumiem izteica pienemumu, ka musdienu cilveku rases ir maksligas genu par­veidosanas rezultats. Pec so zinatnieku domam, mus­dienu cilveki raditi pirms 200 gt. Si zina ir tuva sencu uzskatiem. Daudzu seno tautu miti vesta, ka dievibas radijusas sev paligus - cilvekus.

Lai cik fantastiska skiet musu izcelsme no kadu citu zvaigznu civilizacijam, tomer, ar vesu pratu apsverot, ta ir ticamaka, neka pedejos gadsimtos valdosa versija par cilveka rasanos dabiskas izlases cela. Zinamu apliecinajumu tam dod gan musu ga­ramantas, gan citu seno tautu miti. Janem vera ari ta, musuprat, neparasti liela uzmaniba, kadu senci pieversa zvaigznem, ka ari daudzie veidojumi uz Zemes, kas saistiti ar zvaigznu stavokli debesis.

Cik sena ir cilvece? Izcilais krievu geologs aka­demikis Vladimirs Vernadskis (1863 - 1945), petot apzinigu butnu darbibas pedas zemes slanos, secinaja, ka cilveka saprats uz Zemeslodes sacis darboties pirms 15 - 20 miljoniem gadu. Pagaidam gan vecakais musdienu cilvekam lidzigais galvaskauss, kas atskiras no pertikveidigajiem ar plakanu seju, 2000. g. atrasts Kenija. Ta vecumu verte ap 3,5 miljoniem gadu.

Turklat vairakas Zemeslodes vietas atrastas sa­pratigu butnu darbibas pedas, kas ir tik senas, ka to vecumu var noteikt, tikai petot zemes geologis­kos slanus.

Pirms 20 gadiem Sibirija pie Lenas upes tika at­rastas senas apmetnes paliekas. Cilveki tur dzivo­jusi pirms diviem miljoniem gadu musdienam li­dzigos klimatiskajos apstaklos. Krievu zinatnieki secinajusi, ka sie cilveki pratusi ne tikai iegut uguni, bet ari celt mitnes un gatavot apgerbu. So un citu atklajumu rezultata pedejos divos gadu simtos zinatnieku uzskati par cilveces senumu daudzkart mainijusies, atbidot to arvien talak.

Cilveces un cilveku rasu attistiba nebija tikai vienvirziena evolucija. Senas teikas vesta par milzu pludiem un citam kataklizmam, kas vairakkart iz­nicinajusas gandriz visu cilveci. Kecvu (kecua, Cen­tralamerika) un hopi (ASV) indianu cilsu miti vesta par cetriem ieprieksejo cilveku rasu iznicinasanas un pilnigi jaunu rasu veidosanas un atjaunotnes laika posmiem.

Senos mitus apliecina daudzas zemes atrastie un no musdienu cilveka uzbuves tikai nedaudz atski­rigie megantropu, pitekantropu, sinantropu u.c. kauli. Te gan japiebilst, ka seno cilveku kaulu vai ari mitnu palieku atradumi ir loti reti un jebkuras domas par talo senatni jauztver tikai ka minejumi.

Ziemeleiropa saglabajusas zinas par seno dievibu Rigu, kas bijis cilveces pirmsencis. Velakos skan­dinavu mitos tas partop par Saules dievibu Heim- dalu, ko dzemdejusas devinas masas. Loti lidzigi ir ari seno sumeru miti par pirma cilveka dzemdesa­nu. Velak redzesim, ka musu zeme saistama ar balto cilveku izcelsanos jeb radisanu. Tapec ari ne­butu jabrinas, ka musu senas galvaspilsetas nosau­kums nacis no dievibas, kurai bijis lidzigs vards.

RASU RADISANA

Musdienu cilvece veidojusies no vairakam rasem. Par rasu izcelsanos un attistibu dazadiem specialis­tiem ir visai atskirigas domas. Tuva patiesibai varetu

but kadas Ziemelamerikas indianu cilts teika par to, ka Dievs izveidojis cilvekus no dazadu krasu maliem. Protams, teika minetais jasaprot tikai simboliski.

Jau teicam, ka senie miti vesta par cilveka vairak­karteju radisanu un iznicinasanu. Vistuvakie mus­dienu balta cilveka senciem skiet kromanoniesi, neandertaliesi un zinatnieku vel neminetie milzi. Diemzel materialu liecibu par senajam cilveku rasem ir maz, tadel datet tas gruti. Parliecinosu atbildi rasu izcelsanas jautajuma vel arvien nespej sniegt ari zinatnieki.

Visai neparprotamu vestijumu par dazadu rasu cilveku radisanu var atrast Bibeles Vecas deribas Pirmaja Mozus gramata. Ta stasta par diviem radi­tajiem un divu dazadu cilveku rasu radisanu. Pir­mas Mozus gramatas pirmas nodalas 27. pants stasta, ka Dievs radija cilveku pec sava gimja un lidzibas. Seit vieta ir atcereties gaisregu izteikumus par musu sencu ierasanos no zvaigznem. Talak, piektaja nodala, sie Dieva raditie laudis deveti par Dieva deliem un milziem. Indiesu un armenu mitos vinus sauc par deviem.

Par otras cilveku rases radisanu, kas notikusi tepat uz Zemes, rakstits sis pasas Mozus gramatas otras nodalas 7. panta. Cita dieviba, kas deveta ka Tas Kungs, radija otru cilveku (cilveku rasi) no zemes pisliem un ieputa tam dzivibu. Vel atceresimies, pirma rase piemineta 27., bet otra - 7. panta. Ta nav nejausiba. Balto cilveku sencu svetie skaitli bija 3,r 9' un 27, bet otrai rasei - 7. Sis rases raditas dazados laikos. Pirma, uz ko norada Bibeles teksti, ka ari kecvu (kecua) cilts teikas, bijusi balto milzu rase.

Kontinentu skelsana. Uz bridi vel atgriezi­simies pie jau mineta Pangejas pirmkontinenta.

Mezozoja eras sakuma, pirms 230 miljoniem gadu, Pangeja saskaldijas divas dalas, kas saka viena n^ otras attalinaties. Geologi ziemelu dalu nosaukusi par Lauraziju, dienvidu - par Gondvanu. Pirmaja ietilpa tagadeja Eiropa, Ziemelazija un Ziemelame­rika, bet otraja dala - Gondvana - Afrika, Dienvid­amerika, Dienvidazija, Australija un citas dienvidu puslodes zemes.

Vel japiebilst, ka apmeram pirms 100 miljoniem gadu Pangeja velreiz saskaldijas. No tas uz dien­vidiem aizpeldeja Antarktida un Australija, uz rie­tumiem - Amerika.

Velak ziemelu un dienvidu puslodes kontinenti atkal tuvinajas, vidu atstajot Vidusjuru. Ta bija divu rasu robeza. To attiecibas atspogulotas daudzu tautu mitos par divu bralu cinam.

Lielaka dala zinatnieku par baltas rases cilveku prieksteciem uzskata neandertaliesus. Savu vardu si, pedeja leduslaikmeta izmirusi rase ieguvusi no pirma, 1885. g. atrasta skeleta Tales ieleja Disel- dorfa (Vacija). Tagad zinami vel daudzi citi atra­dumi ne tikai Eiropa, bet ari Azija un Afrika. Nean­dertaliesi auguma bija mazaki par musdienu cilve­kiem - pieaugusa viriesa garums bija ap 160 cm. Toties skiet, ka intelekts bijis augstaks neka mus­dienu cilvekiem, jo vinu smadzenu tilpums - ap 1700 cm3 , bet musdienu cilvekam tas ir tikai 1350 - 1500 cm3 .

Cita sena cilveka - kromanoniesa galvaskauss liecina par vel lielakam garigam spejam. Francija atrasta Kromanonas cilveka augums bijis 194 cm, smadzenu tilpums 1580 - 1880 cm3 .

Dala antropologu doma, ka parejo rasu pamata bijusi neliela auguma melnas rases cilveki melniem, cirtainiem matiem. To tipiskakie musdienu par­stavji ir Andamanu salu iedzivotaji, Australijas busmeni un Centralafrikas pigmeji.

Cilveces miljoniem gadu ilgaja aizvesture bijusas neskaitamas tautas un ar tam saistiti laikmeti. Katrs no tiem radies, attistijies un sasniedzis plaukumu, tad sacis panikt un beidzis pastavet. Bet tad uz dru­pam un pisliem radusas jaunas tautas, jaunas civili­zacijas, jauni laikmeti. Un sakusies atkal jauni cikli. Bet neviena rase un neviena tauta nav radita, lai pa­klautu sev kadu citu rasi vai tautu. Katrai tautai ir savi talanti, savi viedie un ari - godigi un negodigi cilveki.

SKANU VALODAS ATTISTIBA

Vairak neka triju miljardu gadu ilgaja laika, kops uz Zemes pastav organiskas dzivibas veidi, dzivas butnes sazinas dabiskaja valoda, kuru musdienas deve par domu parraidi. Ta sazinas gan dzivnieki, gan putni, gan zivis, gan kukaini, gan koki un zale. Skanu valoda galvenokart ir tikai papildinajums, kas pauz acumirkla jutas vai pardzivojumus, daz­kart ari draudus. Dabiskaja valoda raiditais spej izplatities .visai talu, bet skanu valoda - tikai dzir­damibas robezas.

Cilveces attistibas miljonu gadu gaita valodas skanas veidojas un parveidojas, apgustot arvien aug­stakas skanu frekvences. Vissenakas skanas saista­mas ar patskani u. Senatnes petnieks A. Rupainis cilveka skanu valodas pii-msakumus deve par U runas laikmetu. No siem laikiem valoda saglabajusies cilveku sasauksanas ujinot, parsteiguma un prieka saucieni uil, uja\, gavilu sauciens u-u-uli. Ari dazam tautasdziesmam saglabajies piedziedajums a-u-u- u. Nedaudz jaunaka ir ju skana. Pec tas naca O runas laikmets. Piemeram, vards ozols ir jaunaks neka latgalu uzuls. Lidzigi tam musu uguns ir ve­caka par atbilstoso slavu vardu ogoti. Japiebilst, ka daudzus vardus, kuros sodien dzirdama skana o, musu vectevi izrunaja ar senako skanu - divskani uo. Vel jaunakas ir skanas a, e un i.

Zinot valodas skanu attistibas likumus, varam salidzinat dazadu lidzigu vardu savstarpejo vecu­mu. It ipasi nozimigi tas ir, runajot par vietvardiem un seno dievibu vardiem. Piemeram, minesim triju mitisko seno dievibu paaudzu vardus no grieku mitologijas - Uranu (U runa), vina delu Kronu (Uo runa) un mazdelu Zevu (E runa).

Katrai rasei bija sava skanu valoda, ko noteica vietejas dabas un pasas rases ipatnibas. Dazi valodu zinatnieki - lingvisti izteikusi domu, ka visam rasem bijusi viena kopiga pirmvaloda. Tomer lidz­sinejie meginajumi atrast sis pirmvalodas saknes nav parliecinosi.

Daudzi specialisti latviesu valodu atzist par ve­cako dzivo valodu pasaule. Izskan gan ari cita do­ma, ka vecaka varetu but lietuviesu valoda. So ling­vistu uzskati butiba nav nemaz tik-pljetrunigi, jo vel 12. - 13. gs. baltu valodas bija claudz lidzigakas heka tagad. Musu valodas ir attalinajusas ari tapec, ka runas un rakstibas likumus katra Baltijas zeme veidoja visai atskirigi domajosi valodnieki.

Popes linija

lietots, cik daudz saja laika bijis dazadu valdnieku un dievibu. Tacu parsteidzosi ir tas, ka musu senci rupigi centusies saglabat tiesi tos vietvardus, kas saistiti ar seniem notikumiem. Bet vel vairak parsteidz tas, ka sis loti nozimigas zinas senciem izdevies saglabat cauri gadu simttukstosiem, nezaudejot tas pat ilgstosajos leduslaikmetos.

Apmeram 40% to vietvardu, kas pierakstiti lidz 19. gs. vidum, ir baltu raditi un viegli izprotami. No parejiem vairak neka pusei vietvardu tulkojumi jamekle somugru, nelielai dalai - t.s. makrokeltu (gelu, latinu, anglu u.c. Rietumeiropas tautu) un pat sanskrita vardnicas. Dalai vietvardu visai lidzigi vardi atrodami pasa senakaja pirmvaloda, kuras pedas sastopamas visa pasaule. Bet vel ir dala var­du, kuri jatulko ar visai talas japanu valodas pali­dzibu. Tie liecina par senam saistibam jau ledus- laikmeta.

Stabili vietvardi veidojas gadu simtos un pat tuk­stosos. Daudzo valodu ietekme uz Latvijas viet­vardu radisanu liek domat, ka tie atspogulo ne tikai iepriekseja starpleduslaikmeta raditos vietvardus, bet ari vel vecakus. Uz so laiku attiecinami tadi vietvardi ka Amata, Daugava, Gauja, Venta un citi.

Seno vietvardu saglabasana cauri vienam vai pat vairakiem leduslaikmetiem ir izcilas apbrinas ver­ta. Ta liecina par augstu tolaiku kulturas limeni un talaika cilveku lielo cienu pret savu senatni. Lai vietvardus varetu saglabat, bija vajadzigas precizas kartes, rakstiba vai citi informacijas glabasanas veidi, ka ari tehniskais nodrosinajums so pierakstu sa­glabasanai simttukstosu gadu gamma.

SVETVIETU LINIJAS

Senas kulturtautas zinaja, ka ari musu Zeme ir dzivibas veids. Tai, tapat ka cilvekiem, ir savi pun­kti ar paaugstinatu bioenergetisko starojumu. Musu senci sis vietas deveja par svetvietam un zi­naja, ka tas ir labveligas dziedniecibai, gaisredzibai, nakotnes izzinasanai, lauku un majdzivnieku aug­libas vairosanai, ka ari citam zintnieciskam dar­bibam, kas musdienas tikpat ka aizmirstas.

Senas svetvietas Latvija veido sistemas, kas at­spogulotas sencu rakstos jeb zimes. Galveno svet­vietu linijas turpinas ari arpus Latvijas un iet pari visai pasaulei. Zinas par svetvietu tiklu velreiz lie­cina, ka musu sencu plasas un visai daudzpusigas zinasanas veido vienotu un saskanigu kopumu, kas uzskatams par Dieva un Dabas likumu atspulgu.

Tikai to seno svetvietu skaits, kuras veidotas tagadejas Latvijas teritorija, merams tukstosos. Lielakajai dalai no tam ir izteiktas garenasis, skers- asis, ieejoso un izejoso torsionu plusmu (aderu) virzieni. Ejot sajos virzienos, nonakam pie citam svetvietam. Tadejadi pa visu musu zemi un ari ar­pus tas veidojas vairaki svetvietu tikli, kas sav­starpeji krustojas mezglu punktos - lielajas svet­vietas, piemeram, Pokainos, Sunakste, Smiltene, Burtniekos, Piebalga u.c. Sie svetvietu tikli klajas par musu zemi ka dainas daudzkart pieminetas Saules meitu sagsas. Te uzreiz japiebilst, ka si sag­su kopaina skiet visai sarezgita. Tomer katras atseviskas svetvietas saistiba ar citam ir apzinama, jo tajas ieejoso un izejoso torsionu plusmu virzieni parasti saistami ar Saules lekta un rieta virzienu gadskartas. Latvijas svetvietu lielakajai dalai garenasis virzitas Dieva jeb Zelta (Slipa) krusta virziena, galvenokart uz DA.

Svetie virzieni un skaitli. Pirms runajam par lielo svetvietu kopsakaribam, atgadinasim, ka musu svetais skaitlis ir 3. Sim skaitlim ir loti dau­dzas materiala rakstura izpausmes. Planeta Zeme, uz kuras mes dzivojam, ir tresa Saules sistema. Va­saras Saulgriezu diena Baltija ir tris reizes garaka par nakti. Ziemas Saulgriezos tas ir otradi. Visas labas lietas ir tris.

Parlokiet tris reizes papira lapu ta, lai visas tris locijuma linijas krustojas viena punkta. Atlokot

ieraudzisiet Ausekla zimi ar astoniem stariem.

Ausekla zime ir viens no apliecinajumiem tam, ka musu senci gan telpu, gan ari laiku dalija astonas dalas. Uzzimejot uz kartes sos virzienus, redzesiet, ka si zime sastav it ka no diviem krustiem. Ar garajam linijam izteikts Zelta krusts, kura linijas verstas ZR - DA un ZA - DR virziena. Ar isajam linijam izteikts Naves krusts, kura linijas verstas Z - D un R - A virziena. Geologi, petot plaisu virzienus pamatklintaja, nakusi pie sledziena, ka Z - D un R - A linija izsaka sastingumu, bet Dieva krusta linija nozime attistibu.

Lielo svetvietu sistemu pirmsakumi meklejami neatminami tala senatne. Pasu svetvietu liniju vir­zieni parasti saistami ar Saules lekta un rieta vir­zienu musu sencu svetkos un svinamajas dienas. Nozimigi mezglu punkti ir Pokaini un Lielais Munamegis (318 m vjl.). To savstarpejais novieto­jums nav nejausiba. Ja dotos no Pokainiem taja virziena, kur lec Saule Usina dienas rita, tad pari Smiltenes Usina kalnam nonaktu Baltijas aug­stakaja vieta - Lielaja Munamegi (Suur Munamegi, kas tiesa tulkojuma no igaunu valodas nozime Lielais Olas, t.i., Sakotnes kalns). Japiebilst gan, ka sa kalna apveids nebut neatgadina olu, tapec meklesim vietas nosaukuma patieso nozimi.

Ola ir dzivibas pirmdigla simbols. Sis vards liek domat, ka tala senatne Baltijas augstakajai vietai bijusi kada butiska nozime cilveku vai citu dzivu butnu attistiba. Pokainu - Dobeles geologis­kas anomalijas un Liela Munamega atrasanas uz senas sakralas Usina linijas vedina domat, ka vis­maz vienu no siem milzigajiem objektiem veidoju­sas apzinigas butnes. Vel piebildisim, ka geologi pamatklintaja apmeram vienu km zem zemes virskartas konstatejusi garu plaisu, kas sakrit ar Gaujas senieleju un tatad ar nule mineto Usina liniju.

Lielas svinamas dienas. Latvju dainas un citos avotos par sencu dziveszinu mineti tris nozimigakie svinamie gada notikumi. Vardu svetki senci attie­cinaja tikai uz vienu gada svinamo dienu, proti, uz Ziemassvetkiem. Saja diena atzimeja Saules pagriezienu augsup no pasa zemaka gada punkta uz Saules lektu Ziemassvetkos, t.i., uz DA verstas daudzu seno svetvietu planojumu centralas ass. Saja virziena - augsup skatas Saules lente Po­kainu Dizas sejas atveida. Augsup - uz DA brauc Zintnieku laiva, uz Saderibas akmens sededami, tapat augsup uz DA skatas abi saderinatie, ka tagad saka - jaunais paris. Saja pasa virziena lido mil­zigais putns, ko atveido Sparnu ezera udeni.

Otra svarigaka gadskarta bija Liela diena, kad diena klust garaka par nakti. Ilgus gadu tukstosus sis bridis musu senciem iezimeja Jauna gada sakumu. Virziena uz austrumiem, t.i., uz lecoso

Sauli Lielas dienas rita, verstas sencu observato­rijas, piemeram, Tukuma (Kurzeme, 19 - 95), ka ari atklajas labakie skati no daudziem seniem svet- kalniem.

Tresais nozimigakais Saules gada notikums bija Jani, kad Saule sasniedz savu augstako punktu debesu velve. Liniju ZR - DA virziena, kas vieno Saules lektu Ziemassvetkos ar Saules rietu Janos, varetu saukt par Dizo svetliniju. Tas virziena Lat­vija likti daudzi svetakmeni, tostarp uz balstiem novietotais milzigais LTpsisu akmens (Kurzeme, 13 - 83), kura virsma veidota ka muza gulta. Tam, kas gul saja gulta, galva ir uz DA, bet kajas uz ZR. Li­dzigi veidoti senie svetkalni. Tapat ZR - DA virziena ir verstas senajiem ritualiem paredzetas uzejas un noejas Lielajos Kangaros. Tadejadi gan dainas, gan simti seno svetvietu liecina par sa virziena lielo no­zimi taltala senatne.

Ziemassvetku linija. Drosi vien ta nav nejausiba, ka Pokaini vispirms teoretiski tika atrasti uz papira, petot lielo ZR - DA virziena svetvietu liniju Stok­holma - Ventspils - Pokaini - Minska (sk. 7. apcirkni). Turpinot so liniju 4500 km uz DA no Pokainiem, skersojot Minsku un Erevanu, nonakam pie Persijas lica ZR gala - tagadeja Kuveita. Te Eifratas upes krastos bijusas senas pilsetas Erida un lira. Viet­vardi, kas saistiti ar Uri un Eridas vardiem, atro­dami ari Baltija.

MUSU VIETA PASAULE

Pirms apmeram 150 miljoniem gadu sakuma vie­notais pirmkontinents Pangeja saka sadalities. Uz dienvidiem aizslideja Antarktida, Australija, Jaun­zelande, uz rietumiem - Amerikas kontinents.

Geologi uzskata, ka kontinenti peld uz apmeram 70 km biezam platnem. Milzigas parvietosanas iemesls nav zinams. Tikai, ja izvertejam daudzas kopsakaribas, rodas iespaids, ka Pangejas sadali­sana ir to apzinigo butnu veikums, kuras dainas deve par Dieva deliem.

Pedejo 100 miljonu gadu laika uz musu planetas notikusi milzigi parveidojumi. Jau minetajai Pan- gejai sadaloties, radusies kontinenti, salas, okeani un juras. Tagadejais kontinentu un lielo salu izvie­tojums paklauts likumsakaribam, kas, visai iespe­jams, norada uz apzinigu butnu darbibu. Saja, at­lausos teikt, jaunaja planojuma musu sencu zeme ienem izcilu vietu, kas saistama ar tas lielo lomu vi­sas cilveces vesture. Ta ka nule sacitais var likties pavisam neparasts, sniegsim secigu so zinu izklastu.

Zemeslodes planojums. Kaut vai pavirsi apskatot Zemeslodi, redzam, ka sauszeme aiznem tikai tas treso dalu, turklat ta izvietota parlieku nevienmerigi. Gandriz pusi Zemeslodes aiznem Klusais okeans, kura sauszemes tikpat ka nav.

Ziemelu puslode izvietota lielaka dala saus­zemes -100 miljoni km2 un 155 miljoni km2 okeanu un juru. Dienvidu puslode attiecigi ir 49 un 206 miljoni km2 .

Ieverojot to, ka Dienvidu puslode atrodas Antark­tida, var teikt, ka Ziemelu puslode ir tris reizes vairak cilveka dzivei derigas sauszemes. Turklat Ziemelu puslode, kura mes dzivojam, atrodas laba­kos apstaklos. Sava rinkojuma ap Sauli Zemeslodes ass ir paversta pret to ta, ka ziema musu puslode sanem vairak Saules gaismas un siltuma neka

Dienvidu puslode savas ziemas laika, bet vasara ta sakarst mazak.

Rupigak ieskatoties kontinentu sadalijuma un atveida, var atrast vel interesantakas sakaribas. Pienemot, ka visa Zemeslodes platiba ir 10 vie­nibas, sauszemes platiba Dienvidu puslode aiznem lvienibu, toties Ziemelu puslode - 2, bet udeni attiecigi 4 un 3 vienibas. Vel parsteidzosaks ir saus­zemes sadalijums.

Tris vali. Zemeslodes kontinentu izvietojums nebut nav nejauss, bet paklauts noteiktam tris­daligam planojumam. To nosaka tris meridiani, kas savstarpeji cits pret citu nobiditi par 90°. Dazas senas legendas tos deve par trim valiem, citas - par trim ziloniem vai trim brunurupuciem, uz kuriem balstoties pasaule. Baltija un Griekija atrodas uz Centrala jeb Galvena meridiana, Amerika uz rie­tumu, bet Japana un Australija uz austrumu meri­diana.

Pasaules meridians jeb Galvena linija.

Ieskatisimies pasaules karte. Lielaka dala sausze­mes apvienota triju kontinentu - Eiropas, Azijas un Afrikas - bloka. Sa bloka galejais ziemelu punkts - Nordkaps ir Skandinavijas un Kolas pussalas savie­nojuma, kas atbilst 25. austrumu garuma un 71. zie­melu platuma gradam. Afrikas kontinenta dienvidu gals atrodas 12 tukstos kilometru uz dienvidiem no sa punkta. Senie zintnieki iedomato Z - D liniju, kas sis vietas savieno, uzskatija par Zemeslodes Galveno liniju (zinatniskak butu teikt - Galveno meridianu). Tas garums tuvs Zemeslodes diamet­ram (12 756 km), daba ta iezimeta ar senam svet­vietam. Si linija skerso visas tris Baltijas valstis, ka ari Somiju un Griekiju.

Nav brinums, ka sis sakaribas var ieraudzit mus­dienas, verojot labas kartes. Parsteidzosi ir tas, ka musu senci sis sakaribas zinaja jau pirms simttukstos gadiem. Vinu zinasanas apliecina ipasi uzbertie svet- kalni, noteiktas vietas novietotie svetakmeni. Ta, piemeram, Latvijas teritorija musu senci so liniju atzimejusi, ne vienu reizi vien iekartojot uz tas lielas svetvietas Zilaja kalna (Valmieras rajons) un ari novie­tojot noteiktas vietas izcilus sava laika veidojumus - Melkitaru akmeni (Aizkraukles rajons), Maras akmeni pie Kvepenes (Cesu rajons) u.c.

Vel Latvija uz Galvena meridiana pie senas ap­dzivotas vietas Idus atrodas Pantenes Pujenu svetvieta. Savukart Griekija, Kretas salas, atrodas Idus kalns. Ka stasta grieku miti, tiesi seit, Idus kalna pakaje Diktes pakalna, dzimusi sengrieku augstaka dieviba un dievibu Panteona (visu dievibu templa) valdnieks Zevs. Pieversisim uz­manibu tam, ka par Zeva dzimsanas vietu izveleta nevis Idus kalna virsotne, ka tam vajadzetu but at­bilstosi seno laiku tradicijam, bet gan pakaje, kas atrodas uz jau mineta pasaules Galvena meridiana. Tas vedina domat, ka Zeva dzimsanas vieta pakartota Latvijas Pantenes Pujenu svetvietai, kas atrodas ieleja pie jau mineta Idus. So vietvardu vai' tulkot ar turp­makaja teksta pieminetas japanu valodas palidzibu. Iegustam lielisku atbilstibu gan Latvijas, gan Griekijas Idum, jo vards Idus nozime - Vieta, kur dzimst (dieviba).

Tatad transkontinentalaja svetvietu kopuma noteicosa vieta bijusi musu zemes svetvietam. Ta ka si sasaiste veidota pirmsleduslaikmeta, ari sis japanu vards radies un ienests senaja Hellada pirms leduslaikmeta.

Pasaules Galvenas linijas svetvietas atrodas ne tikai Latvija. Minesim vel kaut vai Suure - Jaani svetvietu Igaunija un Gedimina kalnu - ipasi uz­bertu pauguru Vilna.

Galvena linija nebut nav tik saura un tieva ka taisni nostiepta vijoles stiga. Ta salidzinama ar sta­rojuma joslu vai upi. Galvenos punktus vieno viegli vilnots liklocis. To, ka musu talie senci izprata mi­neto plusmu fizikalos pamatus, apliecina ari tie vie­tu nosaukumi, kas sim vilnim pieskaras, ka Vilnius (Vilna) Lietuva un Viljandi (Vilande) Igaunija.

Nosakot uz kartes mineto svetvietu geografiskos garumus, jasecina, ka pasaules Galvenais meridians ir josla, kuras viduslinija atrodas 25° 06' austrumu garuma.

Meness joslas. Ziemelu puslode Galveno meri­dianu skerso tris nozimigas joslas, kas atbilst geo­grafiskajam paralelem. Geofizikala skatijuma sis joslas saistamas ar Zemeslodes skelumiem R - A virziena pa geografiskajiem platuma gradiem jeb paralelem. Matematiski tas izsakamas ar Meness diametru.

Pirmaja skeluma varetu precizi ievietot Zemes pavadoni Menesi. Attiecigi otras joslas skeluma dia­metrs butu tik liels, ka atbilstu divu, bet tresas - trim Meness diametriem. Ta nebut nav tikai iedo­mata konstrukcija. Aprekini rada, ka sis joslas at­bilst kritiskiem spriegumiem, mainoties Zemes­lodes rotacijas atrumam. Turklat katra no sim jos­lam sakrit ar lieliem geofiziskiem veidojumiem.

Vienkarsi aprekini rada, ka sis Galvenas para­leles atbilst ziemelu platuma 85°, 57° un 35° pa­ralelei. Tadejadi musu zemi skerso Centrala para­lele un ne tikai - musu zeme atrodas Centrala meridiana un nozimigas Baltijas jeb Baltas para­leles joslu krustpunkta.

Sim paralelem atbilst lielu geologisku izmainu joslas. Ziemelu joslu iezime Ziemelu Ledus okeana robezas, Centralo - Baltijas jura un tas piekraste, bet dienvidu joslu - Vidusjura. Centralais krustpunkts nosaka Latvijas ipaso vietu Zemeslodes energetiskaja tikla. Te atrodas vissenakas kulturas zemes.

Jau teicam, ka Pangejas pirmkontinents skelies R - A virziena. Tas sadalijies tiesi pa nule aplukoto treso joslu.

Par Baltijas un Baltas juras veidosanos sadi peti­jumi, cik zinams, pagaidam vel nav veikti. Bet, ta ka aprekini rada bistamo skelumu zonu, tad ar visai lielu parliecibu varam pienemt, ka ari sis juras veidojusi no pirmkontinenta atskelto dalu parvietojumi.

Latvijas atrasanas seviska Zemeslodes vieta, divu paaugstinata limena bioenergetisko plusmu krustpunkta, nosaka tas augsto bioenergetisko starojumu un lidz ar to dabas ipasibas. Sie fizikalas dabas apstakli izsenis veicinajusi cilveku darbi­gumu un augstas garigas spejas. Tas ari izskaidro, kapec tiesi seit attistijusas senas civilizacijas un radijusas izcilus kulturas piemineklus. Latvija to apliecina dizas svetvietu sistemas, parsteidzosie atradumi Dobeles Pokainos, Sunakste, ap Smilteni, Talsu novada, ka ari citas senajas svetvietas.

No sejienes nakusi gara gaismas neseji - pasaules seno civilizaciju raditaji. Sis apgabals saistams ar senas dievibas Uri sekotaju - Uri anu darbibu. Go­dinot vinu veikumu, senie astronomi so vardu un citus vardus, kas senatne atradusies saja apgabala, iemuzinajusi debesis - Oriona zvaigznaja nosau­kuma un ta spilgtako zvaigznu vardos.

LAIMAS UN MARAS LINIJAS

Galvenais meridians vienlaikus ir ari centrala ass trisdaligai svetvietu liniju strukturai. Senie cilveki to zinaja un atteloja ar ipatnu zimi (sk. zim.) - trim stavam linijam, kas saiet viena punkta. Daba sis daudzu tukstosu km garas linijas atzimetas ar svet­vietu kopam. Liniju, kas veido minetas strukturas rietumu dalu, devesim par Maras liniju, bet austru­mu - par Laimas liniju.

Maras jeb Rietumu linija skerso Tunturi kal­nus, Igaunija - Hapsalu, Latvija - Enguri un Pokai- nus, Griekija - Olimpa kalnu un Delfu svetvietu ar Apollona templi. Sasaistes vietas ir senas, nozi­migas un apzinigu butnu veidotas svetvietas, do­matas galvenokart liktena vadisanai.

Laimas jeb Austrumu linija skerso Tunturi kalnus, Baltijas augstako kalnu Lielo Munamegi, Aluksni, Sauleskalnu pie Kraslavas un Gizas piramidas Egipte. Domu par Laimas - liktena le­mejas liniju apliecina ari jau minetais Liela Muna- mega varda tulkojums.

Sa kalna nosaukuma Suur Munamegi pirmo vardu musdienas tulkojam ka dizs, varens, liels, tacu ta senais vards bija Saule. Bet Laima ir Saules dieviska izpausme. Gaisrege, kas to nezinaja, so liniju redzeja zeltaina Saules krasa, un tas ari apliecina nule izteiktas domas.

Vel japiebilst, ka visu triju mineto liniju svetvie­tas saistitas gan savstarpeji, gan ar citam svetvie­tam un to lielajam grupam Somija, Latvija un Griekija. Piemeram, musu dizas svetvietas Pokainu centra meridianam pakartotas Apollona un Askle- pija senas svetvietas Griekija, Peloponesas pussala.

Gan no nule teikta, gan vel jo vairak - no turpmaka teksta ir secinams, ka musu senci loti labi un pre­cizi apzinajas Zemeslodes energetisko joslu krust­punktu vietas. Pirms pedeja leduslaikmeta vini tajos izveidoja senas svetvietas. Tatad svetvietu iekartosanu noteica kads sobrid vel neapzinats, bet loti svarigs virsuzdevums. Te gan japiebilst, ka pa­gaidam apskatitie divi meridiani ir tikai dala no mus vienojoso svetvietu liniju sistemas.

Tunturi. Atceresimies, ko latvju dainas stasta par Ziemassvetkiem. Tas vesta, ka saja laika Dievs piedzima, kas savukart norada uz Saules jauno gai­tu debesis. Somija par to saglabajies ticejums, kas laika gaita partapis stasta par loti jauna personaza - Santa Klausa jeb Ziemassvetku vecisa piedzimsanu Tunturi tundra.

Vards tunturi tiesa tulkojuma no somu valodas nozime kailie' kalni, bet senakais un pareizakais sa varda skaidrojums, skiet, butu tunt Uri, t.i., vieta, kur paradas dieviba Uri. Tunturi ir plass apgabals polara loka (66° 33') un Pasaules meri­diana krustojuma. Ieverojamakas vietas ap 67° ir Illas tunturi - Dievibas kalns (740 m vjl.) un Kumpa tunturi - Sabertais kalns (aiz 583 m vjl.). Uz 67. pa­raleles, t.i., aiz polara loka, atrodas Puha tunturi - Svetais kalns (539 m vjl.), kura pakaje Saule para­das driz pec Ziemassvetkiem, bet no pasa kalna tas pagriezienam jabut redzamam jau Ziemassvetkos.

Mates zeme. Daudzu ieverojamu svetvietu at­rasanas uz minetam trim linijam liecina par ieve­rojamu zinatnes un kulturas limeni pirmsleduslaik- meta. Eiropas nozimigako svetvietu saistiba un tam paklautas Laimas un Maras linijas liecina, ka sis vietas veido vienotu pirmsleduslaikmeta sistemu.

Sis zinasanas nakusas no musu sencu - Ietu zemes. Par vinu intelektu un gudribu stasta daudzi antiko zinatnieku darbi un dazadi miti, to apliecina ari vietvardi un senie svetakmeni, lielo dievibu - Liela

Teva, Mates un Dela - savstarpeji saistitas svetvietu kopas. Gadu tukstosu laika galvenas sasaistes bija zudusas un saglabajusies tikai to atspulgi. Teva - senas dievibas Uri - paradisanas vieta bijusi tagadeja Somija. Pati galvena - Mates vieta ir musu sencu zeme, Dela vieta - Delas (Delos) sala Griekija.

Par Mates zemi izsenis saukta tagadeja Vidzeme, Latgale un Dienvidigaunija, ieskaitot Liela un Maza Munamega augstienes. Te ari sakas Mates upe - Emajegi. Atceresimies, ka musu senci Mates klepi uzskatija par pasu svetako vietu, kur attistas dziviba. Tatad pasaules meroga tads gods bija musu zemei.

Nekur citur pasaules garamantas tik loti nav iz­celta mates loma ka latvju dainas. Un ka aplieci­najums nule teiktajam japiemin, ka vel 13. gs. sa­kuma dokumentos Romas pavests Innocentijs III musu zemi deveja par Svetas Mates zemi atskiriba no Jeruzalemes - Dela zemes.

Patiesiba ista Dela zeme ir Delas sala Griekija, kur mitos mineta Leto dzemdeja savu delu Sauli - Apollonu.

Tatad Galvenais meridians, kas skerso senas die­vibas Uri dzimsanas vietu Tunturi kalnos, saistits ar Dievu Tevu, Leto zeme ir Mates zeme, Delas sala - dela Apollona dzimsanas vieta. Centrala linija ir dievibu linija, to varetu saukt ari par Dieva liniju.

Tapat ka musu sencu dizas svetvietas, ari Egip­tes piramidas nav celtas, kur pagadas, tas buvetas stingri noteiktas vietas un ietilpst visu Zemeslodi aptverosa seno svetvietu sistema. Si linija iezime lielo upju ielejas Eiropa un Afrika. Egipte Gizas pira­midas celtas uz Laimas linijas un Pasaules meridi­ana austrumu joslas. Geografiski si vieta atrodas uz 31°10' austrumu platuma grada. Tas pilnigi sakrit ar Nilas, Dnepras, Velikajas un Volhovas upju ielejam un skerso Daugavu loti nozimiga generalvirziena pagrieziena vieta pie Besen- koviciem.

Lielas transkontinentalas svetvietu linijas nebut nav tikai teoretiski iedomatas geometriskas kon­strukcijas. Uz sim linijam atrodas kopeji kulturas centri. Sis linijas salidzinamas ar stariem - gaismas celiem, pa kuriem senbaltu civilizacijas sutni devas ka gara gaismas neseji uz citam zemem un pat kontinentiem. Ta Maras linija liecina par Apollona, Artemidas un Asklepija saitem ar musu zemi. Cen­tralais meridians ir ka centralais gaismas stars, pa kuru uz dienvidiem devas Artemidas un Apollona mate Leto. Par nule minetajiem varoniem un musu sencu sasaistem ar seno Helladu sk. 2. apcirkni.

Laimas linija saista musu zemi ar seno Egipti, par to tuvak sk. 5. apcirkni.

Pokainus skerso ari divas transkontinentalas svetvietu linijas. Dienvidaustrumu linija saistija mus ar seno Sumeru. Par sim sasaistem sk. sa ap­cirkna beigas.

Otra - DR linija aizved mus seno inku valsti Dien­vidamerika. Plasaku apskatu par sim sasaistem sk. 5. apcirkni.

Zinatne vel nespej rast atbildi uz jautajumu, ka gan musu senci speja ar tadu precizitati apzinat seno svetvietu linijas, kuru mezglu punktos iekar­toti zemes vai akmenu veidojumi. Lai veiktu mine­tos darbus, vajadzeja gan loti precizas kartes, gan ari augstu merisanas maku. Par to, ka talaja senatne labas kartes bijusas, liecina t.s. admirala Piri karte, kas attelo Dienvidpola apkartni pirms leduslaik- meta. Vel paliek visai butisks jautajums par veikto darbu nozimi. Tomer, spriezot pec liela darba, kas bijis ieguldits sadu mezglu sistemu veidosana, tas nav tapusas tikai savu zinasanu vai valdnieku varas apliecinasanai. Pagaidam, kamer neizprotam seno svetvietu isto nozimi, jaapzinas, ka tas veidojusi par mums augstaka civilizacija, kuras ieceres un iespejas mes nezinam. Ar laiku, paplasinoties musu zinatnes apvarsniem un augot sapratnei, sie senatnes pie­minekli var izradities loti nozimigi nakotnes cilveku vajadzibam. Sis svetvietas ir ne tikai sasaistes ar pagatni, bet ari ar nakotni, un tapec tas jasaudze.

1.5. AIZLAIKI

Ar so vardu saprotam pasas senakas zinas par cil­veces saprata sakotnes garigajiem un materialajiem pieminekliem. Kaut tas ir tikai lauskas vai pat so lausku atspulgi, saliekot tas kopa, varam spert pir­mos solus aizlaiku apzinasana.

Senci pasaules Galveno liniju apzinaja jau tala senatne. Sistemas mezglu punktos vini iekartoja dizo svetvietu kopas:

Teva vieta - Tunturi;

Mates vieta - Maras zeme;

Dela vieta - Delas sala.

Meginot apkopot patlaban pieejamas zinas par sim vietam, jasecina, ka, visticamak, to veidosanas laiks meklejams tajos aizlaikos, kad cilveku dzivi vel vadija Dieva deli. So vietu atspulgi Senaja Griekija vareja but tapusi leduslaikmeta, kad Ziemeleiropu klaja bieza ledus karta. No ta savukart jasecina, ka ari grieku miti par Eridanu un hiperboreju zemi jaattiecina uz nule minetajiem laikiem.

Loti senie laiki. Izcili zinatnieki uzskata, ka augsta civilizacija nevareja attistities ne polarajos, ne ari tropu apgabalos, ta vareja izveidoties tikai merena klimata, kur cilveki ir fiziski un garigi akti­vaki. Ka jau minetas un ari turpmak aplukotas zinas visai parliecinosi lauj uzskatit, ka vairaku civili­zaciju sakumi jamekle tiesi musu zeme - Pokainos un ar tiem saistitaja Saules piedzimsanas kalna - Lielaja Munamegi. Lai so saistibu apjegtu, apska­tisim dazu seno vardu nozimi.

Senindiesu valoda surja nozime Sauli. Tas vedina domat, ka Baltijas augstakaja vieta, ko igauni no­saukusi par Suur Munamegi, sacies loti senas Sau­les dievibas - Uri vards un kults. Dienvidos no Lie­la Munamega atrodas Uri (Uuri) ciems, rietumos, netalu no Rigas lica - apdzivota vieta Urisare un tiesi ziemelrietumos, netalu no Otepes - kalns, ko sauc par Mazo Munamegi. Domajams, ka tur ir bijusas Uri svetvietas. Latvijas teritorija ar so dievibu butu saistami vairaki par pilskalniem par­veidoti svetkalni, piemeram, Urele ( netalu no Cesim) un Uriekste Druviena (Gulbenes rajons), ka ari Ormkalns Aizpute un Ormanu kalns Jekab­pils rajona.

Uri vards un citas liecibas par vina kultu atroda­mas uz Ziemassvetku linijas, kas vieno Baltiju, Armeniju un seno Sumeru. Vacu valoda varda Uhr (izruna Ur) sakotneja nozime bijusi loti seni laiki.

Ari visas zinas, kuras mes saistam ar Uri vardu, at­tiecinamas uz loti seniem laikiem, vismaz pirms pedeja leduslaikmeta. No Uri varda radusies jau­naka, grieku mitos aprakstita dieviba - Urans, kas butu tulkojams ka Uri dels (Uri jeb Ura ans).

Vel piebildisim, ka vards uri skan visai tuvu italu oro - zelts, latinu aurum - zelts, zelta laikmets. Uz sada tulkojuma ticamibu norada grieku teikas par pasu senako - zelta laikmetu.

Lai cik kritiski vertetu antiko autoru darbus par hiperborejiem, jaatzist, ka, attirot tos no parspi­lejumiem, izskaistinajumiem un mistikas, iegustam loti vertigas zinas par musu zemi, tas viedajiem laudim un senajam dievibam. Ta ka sis zinas ieklau­jas lielajas kopsakaribas, tad kluset par tam vairs nedrikst. Heleni labi pazina Egipti, Indiju un citas kulturas zemes. Dzila ciena musu viedajiem sen­ciem pausta ne tikai seno autoru darbos, bet ari seno tautu mitos. Ta ir vel viena butisku pieradijumu kopa musu dizajai senatnei.

Senas sasaistes. Uz bridi atgriezoties pie Zie­massvetku linijas, japiebilst, ka I)A joslas austrumu mala sakrit ar Kuras upes ieleju Aizkaukaza un ka sis upes griva pie ietekas Kaspijas jura ir izveido­jusies gara un saura pussala - Kuras kapa, visai lidziga Kursu kapai. Sis joslas rietumu mala, netalu no Erevanas, tala senatne bijusi Urartu valsts. Te atrodas Vana ezers. Varbut Dizo svetvietu liniju vaja­dzetu saukt ari par Vanu liniju, jo Ziemeleiropas sena­kos iedzivotajus sauca par vaniem. Tomer butiskakas uz sis linijas ir loti senas un dzilas kulturvesturiskas saistibas. To izpete varetu dot nozimigas liecibas par musu dizo senatni.

Valodnieki ir konstatejusi baltu valodu ietekmi senaja Sumera un Babilonija. Senie vietvardi Erida un Engure saistiti ar sumeru - akadiesu eposos pie­minetajam dievibam Enki un Apsu. Te nevar un nedrikst nepamanit daudzas lidzibas ar senam Lat­vijas svetvietam - Enguri un Apsuciemu, kur apses neaug. Vel parsteidzosaka ir zina par Dizo - Apsu seju. Kaut ari zinas par Apsu ir visai trucigas, tas tomer rada celu turpmakiem atklajumiem aizves­ture.

Valstiskie veidojumi. Latvijas vesturnieki daudzkart izteikusi parliecibu un pat uzsverusi, ka musu senci vel lidz 9. - 10. gs. esot dzivojusi pir­matnejas kopienas (LPE, 5. sej., II d., 26. lpp. u.c. avotos). Lidz ar to vinu pasaules izpratne nevareja parsniegt vesturnieku izdomato kopienu geofi­ziskas robezas. Tapec jebkuras domas par jebkadu civilizaciju pirmatnejo kopienu zeme butu javerte ka nenopietnas.

Patiesiba jau pirms pedeja starpleduslaikmeta leti pastaveja ka vienota augstas kulturas tauta (vai vismaz cilsu kopa), senbaltu civilizacijas neseja visa pasaule. Sis civilizacijas pedas atrodamas daudzas vietas pasaule. Ta 1998. gada Rasma Rozite no Peru atveda peruanu zemnieka austu sedzinu, kuras orna­mentu loti gruti bija atskirt no museja. Tas ir atminas par leduslaikmeta vai pat senakam sasaistem.

KAS IR CIVILIZACIJA?

Pedejos gadsimtos uzskatija un vel joprojam par civilizacijas pazimem uzskata dazadas lielas celtnes vai to paliekas, makslas darbus un rakstu piemi­neklus. Bet, ja padoma, tad nule minetais vertejams ka civilizacijas vienkarsakas un virspusejas (pri­mitivakas) izpausmes.

Civilizacijas patieso butibu labak izteicis ame­rikanu zinatnieks H. Morgans, proti, ka civilizacija ir sabiedribas attistibas pakape, kas nomaina me­zonibu un barbarismu. No sa redzespunkta musu sencu garamantu vestijumi un dizie darbi ir daudz parliecinosaki neka citi lidz sim visparatziti seno civilizaciju pieminekli. Minesu dazas tiem rak­sturigakas iezimes.

Augsta gara kultura. Indiesu profesors S. K. Ca- terdzi un citi ieverojami arzemju zinatnieki aplie­cina, ka latvju garamantas pauz augstaku morali un etiku neka citi seno rakstu pieminekli. Lai ari dainu vecums vertejams pari par 100 gt., tas vesta vel par daudz senakiem laikiem, kur iesniedzas ari baltu kulturas, civilizacijas un valodas sakotne.

Garigas vertibas. Latvju garamantas atrodams tads senu un butisku zinu kopums par Visuma ra­sanos, uzbuvi un sakaribam ka nevienos citos sena­jos rakstos, mitos vai citada veida zinas. Tadel musu garamantas uzskatamas ne vien par senako un no­zimigako, bet ari par pasu svetako zinu krajumu pasaule.

Musu senci zinaja savu izcelsmi. Par to liecina latvju dainas un sumeru miti, ka cilveki raditi, lai palidzetu Dievam. Iespejams, ka izcili nozimigais notikums - cilveku radisana - tika atzimets t.s. Saimnieku dienas - 25. un 26. julija, svinot Jekaba un Annas dienas.

Musu sencu garamantas sniedz butiskas zinas par Visuma neredzamajam un netveramajam tel­pam. Lidz sim tiesi to bija gruti izprast, jo orto­doksala zinatne atzina tikai vielisko, tveramo un redzamo Visuma dalu, t.i., Kosmosu. Sobrid uz lat­vju garamantas vestito varam raudzities ar lep­numu, jo zinatne nonakusi pie uzskatiem, ka Kos­mosa viela sastada tikai ap 10% no Visuma, bet pa­rejo dalu veido vel neizprasta energija un neredza­mais starojums. Visai lidzigi, ne vairak par 10%, ir vertejamas musu zinasanas par Zemes seno civilizaciju iespejam.

Lielo svetvietu apjomi. Pedejos gadu desmi­tos Latvija atklatas un petitas tala senatne iekar­totas svetvietas. Tas izvietotas noteiktos attalumos, un sis izkartojums norada uz vairakam likumsa­karibam. Attalumi starp vietam liecina par loti se­nu dabisku attaluma meru sistemu, bet precizais planojums - par labu kartografu un zemes ieriko- taju darbu. To ierikosanai parvietoti milzigi zemes daudzumi - kopa desmitiem miljonu kubikmetru zemes, no liela attaluma atgadati simtiem tonnu smagie svetakmeni un nolikti tiesi svetliniju krust­punktos.

Svetcelniekiem, kas ieradas no citam zemem, bija pieejamas daudzas loti plasas svetvietas.

Lielas svetvietu sistemas veidotas ar apbri­nojamu precizitati. Uz vienam un tam pasam svet- linijam desmitu, simtu un pat vairaku tukstosu kilometru attaluma izvietotie objekti liecina par to, ka musu senci zinaja, ka planot lielas sistemas kopuma un ka precizi noteikt katras nakamas svet­vietas iekartosanas vietu.

Pilnigi aplams ir patlaban vestures zinatne valdo­sais uzskats, ka sencu svetvietas devejamas par kul­ta vietam. Ne musu garamantas, ne ari seno svet­vietu iekartojums neliecina par kulta ritualiem sa var­da musdienu nozime. Dazadi kulti un to vajadzibam veiktie rituali liecina par zinasanu pagrimumu. Ja svetvietas veidotu kulta vajadzibam, sie kosmiskie ritmi nebutu jaievero.

Garigo vertibu saglabasana. No vietvardiem un garamantu lidzibas izriet, ka balti sapratigi un ar augstu atbildibas sajutu saglabajusi ieprieksejo civilizaciju sasniegumus un atzinas.

Minetie fakti parliecinosi pierada senbaltu civi­lizaciju. Mes esot tas pecteci. Tomer tas nenozime, ka kaut viens no musdienu latviesiem var sevi uz­skatit par tiesu sencu asinu parmantotaju. Ne tikai Latvijas, bet ari visas Baltijas teritorija gadu tuk­stosu gaita iebrukusi daudzi okupantu un sirotaju karapuli. Apzinataja pedeja gadu tukstosa laika vien te sirojusi un valdijusi dani, krievi, poli, vaciesi un zviedri. Talaka senatne daudzmaz izsekojama ir keltu, saksu un somugru tautu ilgstosa ietekme saja zeme. Katra iebrukuma laika dalu pastavigo iedzivotaju nogalinaja, dalu aizveda verdziba, sie­vietes izvaroja. Dala pamatiedzivotaju labpratigi ieklavas karteja okupantu tauta, citi pameta dzimteni. Un tomer par spiti postam, badam un sergam musu senci bija un palika sis zemes pamat­iedzivotaji, saglabaja savu valodu, kulturu, gara­mantas, dziveszinu un senas svetvietas.

Liekas, sadu daudzkarteju posta laiku ietekme musu tautai butu vajadzejis pilnigi iznikt. Tomer tas kodols ir saglabajies, saglabajusies valoda, gara­mantas un galvenas nacionalas iezimes. Turklat katras zemes starojums gadu simtu gaita parvei­dojis ari iebrucejus. Lai gan neviens no mums nav tiesais tirasinu pectecis, tautas vairums tomer sa­glabajis savu butibu.

Seno notikumu atspulgi atrodami musu vai citu tautu garamantas un rakstu piemineklos. Tie liek domat, ka apzinama civilizacijas vesture iesniedzas vismaz vairakos starpleduslaikmetos. Seno indiesu svetie raksti, kas saistami ari ar musu senatni, piemin vairakas jugas, kas, musuprat, varetu but apjedzamas ka starpleduslaikmeti.

…Puranas stasta, ka Tretajuga vedas ir dalitas cetras reizes un ka dalama Pranavas veda sasta­veja no simtiem tukstosu varsmu. Varsmu skaits liecina, kad. tas ir pierakstitas, tapec vedu sacere­sana un rakstu sakumi ir meklejami agrak - Krita- juga, Buehla leduslaikmeta.

Otrs fakts: Dvaparajuga brahmani un Saules ke­nini sacereja vedas. Nosaukts 91 autora vards. Bet ari sis vedas ir dalitas 28 reizes.

Tresais fakts: Saules kenini Kali laikmeta padziti mezos. Vedas apklususas pavisam.

Ceturtais fakts: Septini Risi (ariesi) atnes vedas no debesim, un tas ir Basha (Pasa) vai Sanskrita vedu sakums Indija, ko les ap 1200. gadu pirms Kristus.

Vedu dalisanas un transformacijas laikmetu pa­pildina Zendavesta, un tapec sie laiki japieskaita zinamai senvesturei, kur gadu skaitisana lesta pec celojosiem Turim, Ipuver, Leiden, Ubalid un citiem papirusiem, Genesses un Manetto laika rekiniem.

Visi senlaiku celojosie raksti un ari so rakstu tul­kojumi un komentari reprezente to vietu un laiku, kur un kad tie atrasti. Legendas par lidzigiem noti­kumiem liecina, ka Nasku papirusi un adas bija atvestas atrasanas vietas no citiem senakiem kul­turas apgabaliem. Tapec seno rakstu petisana jasak, izmantojot arheolingvistiku.

Protams, nule lasito Puranu teksti nav uzska­tami par akademiski pamatotu zinojumu, bet notikumi, kas seit aprakstiti, liecina par daudz ilgaku laika posmu neka kadu keninu dinastijas val­disana. Turpmakaja teksta pieskarsimies ar musu senatni saistitiem notikumiem Eiropa un pasaule. Redzesim, ka musu sencu ietekme ne vien uz Eiro­pas, bet ari uz visai talu citu kontinentu zemju tau­tam bijusi daudz lielaka, neka uzskata lidz sim.

SENAKAS MATERIALAS LIECIBAS

Par ieprieksejo starpleduslaikmetu ilgumu ir at­skirigi uzskati. Pec G. Vestermana domam, tas sacies pirms 170 gt., tatad ta ilgums bijis ap 100 gt. Tomer so Risas - Virmas starpleduslaikmetu nedrikst uz­skatit par apzinigas cilveku darbibas sakumu.

Patlaban vestures gramatas pirmsleduslaikme- tus nepiemin. Var rasties iespaids, ka taja laika vis­par nekas nav bijis. Sads uzskats ir rupji kludains.

Jau minejam atradumus Lenas krastos, kuri norada uz apziniga cilveka darbibu pirms diviem mil­joniem gadu. Nica (Francija) atrastas majas atliekas ar divslipju jumtu, kuru vecumu verte ap 300 gt. Tatad si maja buveta aizpernaja starpleduslaikmeta, ko deve par Mindeles - Risas starpleduslaikmetu. Tas sacies pirms 430 gt., beidzies pirms 240 gt.

Pirmsleduslaikmeta dabas objektu ir daudz vai­rak, neka to varam iedomaties. Latvija ir maz tadu paugurisu, kuri radusies tikai pedeja apledojuma laika. Daudzas lielo upju ielejas izskalojusi nevis pedeja ledaja kusanas udeni, bet tas ir saglabajusas no neatminamiem laikiem. Ne tikai Daugavas, Gaujas, Ventas, bet ari citu lielako upju ielejas biju­sas jau pirms daudziem leduslaikmetiem. Veicot buvdarbus vai urbumus, daudzas vietas Latvija un ari Igaunijas salas atrasti ieprieksejo starpleduslaik­metu kudras slani, bet Liepajas rajona pie Papes tie pat iesniedzas jura. Diemzel, neapzinoties atsegto sla­nu nozimigumu, cilveki pret tiem izturas neverigi un ari geologijas specialisti nav tos izmantojusi, lai iegutu vertigas zinas par talaika klimatu un augu valsti.

Latvija ir parbagata ar zemes veidojumiem, kuru izcelsme nav attiecinama uz pedejiem 13 gt., bet meklejama pirms pedeja leduslaikmeta. Vel jo vairak tas jasaka par lielajam svetvietu sistemam. Sa­glabajusies ari daudzi pirms pedeja leduslaikmeta apstradati svetakmeni, ka ari citas materiala rakstura liecibas.

Ko stasta senas skulpturas. Dobeles Pokainos, Idus Pantene un Ramatas novada (abas atrodas Valmieras rajona) un citur atrastas daudzas akmens skulpturas, kas, musuprat, uzskatamas par pirmsleduslaikmeta makslas darbiem.

So darbu veidols un sikdetalas parliecinosi rada, ka tie ir cilveku apzinatas ricibas, nevis dabas speku raditi. Dazos darbos saskatami dzivnieku vai cil­veku atveidi, bet ir ari tadi, kuru nozime pagaidam nav apjegta. Vairakas skulpturas veidotas ar mums neizprotamiem panemieniem.

Vel jo grutak iedomaties dazu veidojumu nozimi. Piemeram, atrasti akmens diski, kas varetu but musu Galaktikas atveids.

Arzemju zinatnieki sadus darbus verte loti aug­stu. Latvijas arheologi pagaidam atturas no sadu prieksmetu vaksanas, tapec tie parasti nonak ga­dijuma cilveku rokas. Ta Pokainos vien pedejo gadu laika nozagti vairaki tukstosi vertigu, loti senu makslas darbu.

Interesantakais no tiem ir videji ap 30 x 20 x 15 cm. Skatot vienu un to pasu veidojumu no dazadam pu­sem, katru reizi redzam kaut ko citu. Pokainu skulp­turai, no vienas puses, saskatama lidziba ar Kro- manonas cilveka, no otras - ar zirga, no tresas - ar delfina galvu. Arzemju arheologi sadu telniecibas veidu deve par polieikoniju. Tas raksturigs vecaka akmens laikmeta paleolita vissenakajam posmam.

Senas skulpturas ir rupigi apstradatas. Tas lie­cina gan par sencu spejam loti dzili ielukoties senat­ne un izprast notikumu gaitu, gan ari par izteiktam garigam izjutam un maksliniecisko prasmi. Siem makslas darbiem ir liela vertiba ne tikai senuma, bet vel jo vairak tajas ielikto izcilo zinasanu del. Ari sis skulpturas liecina par taltalo sencu augsta­jam zinasanam.

Lidz sim visas Latvija uzietas senas skulpturas atrastas tuvu zemes virskartai. Tatad vel samera nesen tas lietotas kadam mums neizprotamam va­jadzibam.

Attistibas simboli. Domajams, ka minetie gal­vu atveidi simbolize saprata attistibu uz Zemes. Senakais kolektivais saprats veidojies udeni. Vel tagad delfina uztveres spejas un intelekts, ka ari runas atrums vairakkart parspej cilveka spejas. Latvju pasakas un dainas saglabajusas atspulgus par juras laudim:

Kur tu augi, smuks puisiti, Ka es tevi neredzeju ? Es uzaugu uz akmeni Dzila juras dibina.

Klaustina krajums, Nr. 122 v (226,141)

Lidzigas dainas ir ari par juras meitam. Francu pa­sakas sos juras laudis sauc par morgeniem, kas sen- francu valoda norada uz ritu, t.i., saprata ritu uz Zemes­lodes. Morgeniem bijusi dzelteni mati un zilas acis.

Par zirgu (kumelu) runa daudzas dainas. Pieme­ram, daina par balinu, kas dodas kara, saka:

.. .Kad es pats neparnaksu, Sagaid' manu kumelin! Sagaid' manu kumelin, Gar jurmalu parnakam. Tas nebija kumellnis, Ta bij' brala dveselite.

Delfina galva. Ir zinams, ka delfinu prieksteci pirms simt vai vel vairak miljoniem gadu bijusi saus­zemes dzivnieki. Tad kadu, vel neizdibinatu iemeslu del tie pielagojusies dzivei jura. Atminas par so lielo parvertibu jausamas ne tikai latviesu un lietuviesu, bet ari Amerikas tautu garamantas. Tas stasta, ka jauna meitene vai puisis devusies uz pastavigu dzivi juras dzelme. Zinatne pie sadiem sledzieniem nonaca tikai pirms gadu simtena, toties musu senci to zinaja jau taltalos aizlaikos. Tas lieku reizi liecina, ka visam garamantam atro­dams savs materiala rakstura pamatojums.

Vel piebildisim, ka nule mineta skulptura, sakot no 1995. g., vairakas reizes radita TV parraides. To redzejusi visai cienijami vesturnieki, bet neviens no viniem nespeja vai nevelejas tuvak petit so talas senatnes makslas darbu.

Svetvietu kopas un sistemas. Gandriz visi aiz­laiku makslas darbi atrasti seno svetvietu tuvuma.

Savukart apstradatie svetakmeni veido svetvietas, kuru planojums un izmeri ieklaujas zinamas likum­sakaribas. Likumsakaribas atrodam ari seno svet­vietu kopu savstarpejos attalumos un planojumos. Tos vieno lielas svetvietu linijas, un dazas no tam iet pari kontinentiem. Tas viss neparprotami liecina, ka sencu svetvietas veidoja nejau savrupas pirmatnejas mezonu kopienas, ka to uzskatija lidz sim, bet gan civilizacijas ar globalu ietekmi.

Paskaidrosim, ka ar jedzienu senas svetvietas ja­saprot tadas vietas, kas domatas cilveka garigas un fiziskas veselibas kopsanai un attistibai. Seit nav jamekle ipasa lidziba ar pedejos gadu tukstosos izvei­doto jauno religiju baznicam, mosejam, templiem u.c. kulta vietam, kas paredzetas tikai Dieva vai dievibu pielugsanai un ar to saistitajiem ritualiem. Dainas rada, ka musu senci Dieva vardu pazina jau desmi­tiem tukstosu gadu pirms krustnesu iebrukuma.

Darbu apjoms. Lielo zemes darbu un svetak- menu daudzuma vertejumus tuvak aplukosim nakamajos apcirknos. Pat loti pieticigi vertejumi liek domat, ka kopejais mineto darbu apjoms parsniedz miljardu darba dienu.

Sobrid valda uzskats, ka lielie zemes darbi sais­tami ar zemkopibas sakumiem, bet akmeni likti bronzas un dzelzs laikmetu mija. Nule minetais darbu apjoms rada, ka sadi uzskati ir nekorekti. Pat, ja visa sena Eiropa to vien daritu, ka veidotu musu zemes svetvietas, tad vel sodien tas nebutu gatavas. Materialas liecibas kalpo par neapgazamu piera­dijumu saja gramata attistitajai domai, ka civilizeti cilveki musu zemi apdzivoja jau ieprieksejos starp- leduslaikmetos.

TIK TALIE UN TOMER TUVIE JAPANI

Uzlecosas Saules zeme atrodas no Latvijas 10 tuk­stosu km attaluma. Gruti, pat loti gruti iedomaties saistibas ar senjapaniem - citas rases un loti at­skirigas valodas laudim. Varam minet dazas lat­viesu un japanu lidzigas ipasibas - caklumu, dabas milestibu, pienakuma apzinu un pat apbrinojamu pasaizliedzibu, aizsargajot dzimteni. Vel jo vairak, daudzas zinas liek domat, ka Ietiem un senjapaniem talajos aizlaikos bijusi ilgstosa saskare. Sadas, tur­klat pietiekami spilgtas, liecibas atrodam gan abu tautu garamantas, gan vietvardos, gan ari dzives­zinas.

Vispirms salidzinasim garamantas vestito. Sa­lidzinot pasus senakos japanu mitus ar musu dai­nam, atrodam lidzibas, kas liek domat, ka senbal- tiem un senjapaniem kontakti bijusi ne tikai pirms pedeja starpleduslaikmeta, bet, iespejams, pat vel senak.

Sevisku interesi izraisa varda daina tulkojums - liela dieviska speka pilni vardi. Japiebilst, ka var­dam daina var atrast skaidrojumus ari citas valodas un visi tie liecina par jauku vai noslepumainu dzies­mu. Tomer jaatzist, ka vislabak dainu butibu izsa­ka japanu skaidrojums.

Musu dainas par putniem piemin putnu vardos nosauktos zintniekus. Japanu hieroglifu tulkojumi ne tikai saskan, bet ari papildina dainas pausto.

Lidzigas garamantas. Japanu miti vesta par atdzimstoso dievibu - raditaju Okuninusi. Vinu no­galina brali, uzvelot no kalna akmeni. Sis mits ir loti lidzigs vairakam latvju teikam par zintniekiem (teika - skroderiem), kas gajusi boja lidziga veida.

Citi vinu miti vesta par Okuninusi iespiesanu ozola skeltne. Lidzigi musu dainas vesta par Ausekla ieslodzisanu ozola kambari (sk. 5. apcirkni).

Citi japanu miti stasta par Saules dievibas Ama- terasu slepsanos Debesu grota. Visai lidzigas ir da­zas latvju dainas. Pokainos atrastie sirdsveida ak­meni atgadina seno japanu telus, kuriem ir sirds­veida galva.

Japaniem un latviesiem ir vel kada loti sen radu­sies lidziba tajos mitologiskajos uzskatos, kurus pie­nemts devet par Saules kultu. Viniem Saule - Ama- terasu ir sintoisma augstaka dieviba. Dievibu Idza- nagi izglabj no miruso valstibas (Jomikuni), un pec izglabsanas vins veic attirisanas ritualu, kura no udens slakatam piedzimst Saules dieviete Ama- terasu, vetras dievs Susano un Meness dievs. Ko- dziki mits talak stasta, ka velak vetras dievs Su­sano aizvaino Amaterasu un tapec vina, t.i., Saule, noslepjas ala, atstajot pasauli tumsa. No grotas vinu izvilina ar sarezgitu ritualu. Saja rituala tiek piemineta gaila dziedasana, svetie koki un dejota rituala deja. Ta nonakam pie vel vienas lielas lidzi­bas ar japaniem - proti, abam tautam saglabajusas lidzigas atminas par kadu arkarteju, senu kosmisko katastrofu.

Sadas un citas lidzibas, kadas ir verojamas starp mums un japaniem, nav atrodamas ne korejiesu, ne mongolu, ne citu Austrumu un Vidusazijas tautu mitos. Si sasaiste liecina par loti seniem sakariem.

Ne tikai sava butiba, bet ari vairakas detalas ja­panu sena un ari vel tagad valdosa religija - sin- toisms ir visai lidzigs musu sencu pasaules uzska­tam, kuru teoretiskos pamatus apkopojis Brastinu Ernests sava darba par dievturibu.

Senie vietvardi. Loti nozimiga lieciba par seno Ietu un senjapanu garigas kulturas sakariem ir to vietvardu tulkojumi, kuriem nav apmierinosa skaidrojuma ne latviesu, ne igaunu, ne citu Eiropas tautu valodas, bet to jega loti labi atklajas ar japanu valodas palidzibu. Piemeram: Amata tulkojama ka Saules dievibas lauks-, Idus nozime vieta, kur piedzimst dieviba; Carnikava - vieta, kur zivis ker ar groziem. Velak, 5. apcirkni, atradisim parsteidzosu tul­kojumu vardam Daugava.

Ka piemeru vel var minet vardu madara. Japanu valoda madara nozime raibie.

Seit nav runa tikai par kadiem ipatniem skaid­rojumiem. Nule minetie skaidrojumi sakrit ar mums jau zinamiem faktiem un lauj apzinat liela­kas likumsakaribas. Pardomu verts ir ari vietvards Akniste, kas skiet visai radniecigs minetajam Oku- ninusi vardam. Jau teicam, ka daudzi apdzivoto vietu nosaukumi saglabajusi zinas par senajam dievibam.

Iespejams, ka Latvija saglabajusies ari citi ar ja­panu valodas palidzibu tulkojami vietvardi. Tomer ar nule minetajiem piemeriem pilnigi pietiek, lai pieraditu sis valodas ietekmi musu zeme. Protams, saja pasaule daudz kas var sagadities. Bet, ja ir vardi, kuriem nav tulkojuma ne latviesu, ne kada cita Eiropas tautu, pat ne somugru valodas, bet tads atrodams japanu valoda, tad siem faktiem ne­var un nedrikst vienaldzigi paiet garam. Mate­matiski novertejot minetos tulkojumus, tie piera­da augstu ticamibu domai, ka tala senatne sai zeme dzivojusi japanu senci, sauksim vinus par senja­paniem, un piemina par viniem saglabajusies dazos loti senos vietvardos, tostarp ari dievibu vardos.

Turklat Immas kalni Ile (Dobeles rajons), Imeras vai Jumaras upe (Valmieras rajons), Jumurda (Mado­nas rajons) un citas vietas, ka ari sena dieviba Jumis norada uz saistibu ar seno japanu dievibu Jimu, ari Jamu. Tiesa, lidzigi vardi Azija plasi pazistami, tomer ne Immas kalnus, ne Imeru nevar saistit ar somugru Jumalu. Minetie vietvardi ir daudz senaki.

Tacu sis nav vienigas lidzibas. Japanu valoda ir dziedosa. Sarunajoties vini vairak dzied neka runa. Dazviet laukos ari musu vecie laudis vel pieprot so dziedoso runu.

Skats dziluma. Pirms vairakiem gadiem man pazistami gaisregi, veledamies ielukoties tala senat­ne, raudzijusies nozimiga svetakmeni, kas atrodas ap 60 km no Rigas, un saskatijusi taja vairaku laik­metu simbolus. Pirmo vini ieraudzijusi tipiski japa- nisku seju, otra seja jau nedaudz lidzinajusies eiro­pietim, bet tresa bijusi izteikti eiropeiska. Taja laika musu senatnes izpetes grupa vel nebija iedomajusies par jebkadam senjapanu saitem ar latvju zemi, tapec ari redzeto nesapratam. Tikai 1996. gada, petot dainas un citu tautu ticejumus par putniem, atradam neparastas lidzibas ar japanu mitiem, kadu nav ne Eiropa, ne ari citas zemes. Sakam meklet citas lidzibas un tad atcerejamies so redzejumu.

Senatne japeta ar sencu metodem. Senciem sads redzejums butu pieradijums, bet musdienu cilve­kam tas var dot rokas pavedienu. Daudzas lidzibas un it seviski ar japanu valodas palidzibu tulkojamie vietvardi norada uz vel daudz senakiem kontak­tiem neka pedejais leduslaikmets. Lidz ar to musu abu tautu kopiga apzinata senatne vai, pareizak, kulturas vesture iesniedzas ne tikai viena, bet vai­rakos simtos tukstosos gadu.

Meginasim sniegt visai pardrosu versiju, kas palidzetu skaidrot mums zinamos faktus.

Pirms pusmiljona gadu Mindeles - Risas starp- ledus perioda seit vareja but senjapanu pirmdzim- tene. Saja laika doti jau minetie vietvardi, kas sagla­bajusies lidz musdienam. Tie liecina, ka senjapani jau tajos laikos bija tauta ar augstu garigo kulturu.

Risas leduslaikmeta senjapaniem nacas aiziet no Eiropas. So domu apstiprina ari Tuvo Austrumu miti, ka dieviba Balu, ar ko varetu but saistiti baltu pirmsakumi, uzvareja dievibu Immu, kas visai noteikti saistama ar japanu dievibam Jimu un Jamu. Ar sim dievibam saistami ari Immas kalni.

Saistibas ar Iii. Jau pieminejam Immas kalnus Ile. Tie ir savdabigi divdaligi pauguri ar tik stavam nogazem, kas nerada nekadas saubas par so kalnu maksligu veidosanu.

Nule minetas saistibas vel vairak pastiprina zinas, ka Balu tevs bijis Ilu.

Tas saista maksligi veidoto Iles apkartni gan ar senjapanu, gan Tuvo Austrumu mitiem, gan ar citam vietam Latvija. Tomer bez vietvardiem saja novada skatamas ari materiala rakstura liecibas. Tikai 6 km no Iles Immas kalniem atrodas milziga un loti sena Pokainu svetvieta.

Pokainu Dizajai sejai acis ir ieslipas, kas liecina, ka to atveidojusi kada no Austrumazijas rasem. To apliecina ari personvardu tulkojumi.

ATMINAS PAR APSU

Dazas zinas par ieverojamiem notikumiem musu zeme saglabajusas ari citu tautu garamantas, tostarp sumeru eposos. Nule pieminejam Tuvo Austrumu mitu par Balu un Immu, ka ari neparasto veidojumu - Pokainu Dizo seju. Seit apskatisim zinas par tas izveidosanu, bet tehnisko aprakstu sk. 7. ap­cirkni. Izcila veidojuma atrasanas tiesi seit rada, cik nozimiga vieta musu zemei bijusi aizlaikos.

Par seno, dievibu karta iecelto valdnieku Apsu vesta viens no senakajiem indoeiropiesu kulturas pieminekliem - 16. gs. p.m.e. pierakstitais eposs par pasaules radisanu - Enuma elis [Kad (senatne) augsa …J. Apsu te devets par Raditaju. Tomer no skopa teksta rodas parlieciba, ka Apsu bijis vald­nieks un gara gaismas nesejs. Vins velejies iznicinat launumu un tiesi tapec nogalinats.

Kaut ari seno Mezopotamijas tautu - sumeru un akadiesu mitus saka pierakstit tikai 4. gt. beigas p.m.e., tie vesta par daudz senakiem notikumiem. Sumeru izcelsmi saista ar ienacejiem no Iranas kal­niem un uzskata, ka tiem varetu but indoeiropiesu saknes. Akadiesi pieder pie semitu tautu saimes.

Apsu slepkava Eija ar burvestibu palidzibu dari­na Apsu telu, tad vairakas reizes skali izkliedz pasa saceretos lasta vardus. Apsu aizmieg (I, 20 - 75). Eija vinam nonem varas un speka simbolu tiaru (ra­gaino kroni) un pec tam vinu nogalina. Apraksta pieminets ari Apsu padomnieks Mummu, kuru Eija iemidzina un pec tam iesledz. Sis zinas visai lidzi­gas latvju dainas minetajai Ausekla ieslegsanai ozol­koka kambari.

Virs Apsu apglabajuma vietas Eija uzcel laulibu svetnicu (1,71). Atzimesim, ka ari Pokainos saglaba­jusies atbilstosi senajiem paradumiem iekartota lau­libu vieta. Saja ieleja ir likti ari akmenu kravumi - domajams, apglabajumu vietas.

Eposs talak vesta, ka Eija uz Apsu apglabajuma

vietas veic ritualu dzimumaktu ar savu sievu. Viniem piedzimst dels - briesmonis Marduks, kuram ir Apsu speks (I, 75 - 90). Marduks nav lidzigs cilvekam, vins ir pukis, kas splauj uguni (1,91 - 98). Iespe­jams, ka te jau meklejama norade uz kadam tehnis­kam iericem. Eposa stastijuma vairak jausamas at­skanas par akadiesu cinam ar baltu senciem.

Apsu atraitne Tiamata sak cinu ar puki Mar- duku. Cinas apraksts, kuram veltita eposa lielaka dala, liek domat nevis par dievibu, bet gan par divu karapulku cinu. Marduks uzvar, pec tam izdara ritualu slepkavibu - parskel Tiamatai galvu un vinas kermeni sadala gabalos. Velak pats brauc pa debesu velvi (IV 142 - 146).

Materialas liecibas. Tad dievibai pielidzinatais valdnieks Marduks noteicis izmerus un radijis divus dievibu'pirmteva Apsu portretus - vienu de­besis, otru uz Zemes. Pedejais, kas sava butiba ir svetvieta, nosaukts par Esarru. Burtiska tulkojuma tas nozime - mitne (svetvieta) daudziem. Varda sakne sar apzime skaitli 3600, kas atbilst akmens kravumu skaitam Pokainos Dizas sejas veido­sanas laika. No ta var spriest, ka Pokainu senatne iesniedzas visai talu iepriekseja starpleduslaik- meta. To apliecina ari tie daudzie atradumi saja vieta, kuri uzskatami par pirmsleduslaikmeta da­rinajumiem.

Vel japiebilst, ka no teksta izriet abu seju veido­sanas seciba. Pirmais Apsu attels veidots debesis, bet attels uz Zemes ir pirma atspulgs.

Lai cik neticami skan zinas par Marduka celo­jumiem izplatijuma un tur veiktajiem darbiem, tie tomer ir notikusi. Tukstos reizu palielinatais cilveka sejas attels Pokainos ir pats lielakais sada veida makslas darbs uz Zemeslodes.

Veidojums uz Marsa. Saules sistema - uz Marsa - atrasts vel viens lidzigs veidojums, kas ir apmeram 10 reizu lielaks par Pokainu Dizo seju.

1971. g. ASV starpplanetu aparats Mariner-9 foto­grafeja Marsa virsmu. Izpetot fotografijas, zinatnieki atrada parsteidzosu veidojumu - Marsa Dizo seju. Ne vien toreiz, bet vel tagad daudziem zina par izcilo veidojumu skiet neticama. Tikai pec 28 gadiem, proti, 1999. g., izdevas atrast Dizo seju uz Zemes.

Abi sie veidojumi, kaut tie nav lidzigi, aplukojami kopsakariba, tad paversim jaunu lappusi ne tikai Lat­vijas, ne tikai pasaules, bet ari visas Saules sistemas vesture.

Var jau but, ka ta ir tikai nejausa sakritiba, bet visai lidzigi skan planetas Marsa un senajas legen­das mineta Dizo seju veidotaja Marduka vards. Savukart Marduka varda otra dala skan visai tuvu somugru senas dievibas Uko vardam.

Lidojums kosmosa. Vairakas latvju pasakas, butiba teikas, saglabajusas visai neparprotamas zinas par musu sencu lidojumiem kosmosa. Nav ari nemaz tik nejausi tas, ka tiesi Ansis Lerhis-Pus- kaitis (1859 - 1903), kas dzivoja Anneniekos un Dzukste, tatad samera netalu no Pokainiem, pie­rakstijis pasakas, butiba teikas, par milzu galvam. Tas neapsaubami vesta par Dizo seju, kura spej dot padomus. Tadejadi atkal redzam, ka latvju gara­mantas, to atspulgi citu seno tautu mitos un pasi jaunakie zinatnes un tehnikas sasniegumi cits citu papildina, turklat precizi un bez pretrunam.

Pokainu Dizajai sejai vienlaikus ir vairakas saistibas. Ta atrodas gan uz Dizo svetvietu linijas, gan uz Galvena meridiana Zilas jeb Maras linijas, kas vieno seju un Enguri. Bet pati seja raugas nedaudz vairak uz ziemelaustrumiem - uz Apsuciemu.

Liecibas uz Zemes. Lai izveidotu Dizo seju Pokainos, vajadzeja veikt vismaz ap 0,3 miljoni m3 zemes darbu. Lai uzbuvetu 10 reizu lielaku vei­dojumu uz Marsa, bija javeic 10x10x10 = 1000 rei­zu lielaks darba apjoms. Musdienu zinatne un teh­nika vel nav spejigas pat nosutit cilveku uz Marsu, kur nu vel veikt milzu buvdarbus.

Sobrid zinatne vel nespej noteikt Pokainos at­rasto veidojumu vecumu. Tomer daudzu atradumu vertejumi liek domat, ka tie tapusi jau pirms pedeja leduslaikmeta. Kopejais secinajums ir sads: gan materialas dabas liecibas, gan latvju pasakas, gan sumeru eposs vesta kaut parsteidzosas, tomer zinas, kas cita citu apliecina.

Apsu vards. Senie miti Apsu saista ar dzilo pa­zemes udenu okeanu. Tas jasaprot simboliski ka norade uz sa tela arkartigi lielo senumu. Apsu var­dam nav skaidrojuma ne Eiropas, ne Tuvo Austrumu tautu valodas. Tomer tadu, turklat loti parsteidzosu atrodam senjapanu valoda. Apsu nozime - seja (gal­va), kas gul zeme. Apsu vardu sastopam ari vairakos vietvardos Baltija. Latvija bez Apsuciema ir vel viens vietvards, kas butu saistams ar dievibu Apsu. Ogres rajona ir upite Abza. Suntazos pie tas ietekas Jugla senatne bijusi svetvieta.

Vel viena svetvieta ir Igaunija - Hapsalu. Sim vietvardam nav tulkojuma igaunu valoda. Bet Apsu vai tam lidzigas saknes varetu meklet senja­panu valoda.

Eijas vards. Ari Apsu slepkavas Eijas vardam tulkojums rodams japanu valoda, un tas nozime liktenis vai precizak - liktena bulta. Saja tulkojuma jausama saistiba ar velakos gadu tukstosos ievie­susos uzskatu, ka gaiso cilveku bojaeja ir liktena lemta. Launie valdnieki vienmer centusies to atbalstit.

Sumerologi Eengures vardu saista ar Apsu un upes un okeanu udenu valdnieka - dievibas Enki svetvietu senaja Mezopotamija. Eengures varda otraja dala saklausams vel senakas dievibas Uri vards.

Apsu, Enki, Eengure, Eridu un Marduks ka Een­gures valdnieks daudzkart piemineti seno sumeru un babiloniesu tekstos. Sajos tekstos vairakkart pieminets ari dzintars, kas Babilonija un tas kai­minzemes nemaz nav atrodams.

Lidzigi sumeru Eengurei skan apdzivotas vietas vards Engure Talsu rajona. Engure Latvijas teri­torija ir lielo, turpmak aprakstito trissturu virsot­ne. Engures novadpetniece Vera Irbe bijusa Engu­res ezera gultne atradusi senas, domajams, Uri svetvietas paliekas. Skatot visas sis saistibas kop­sakariba, jasecina, ka mineto indoeiropiesu tautu senatne pierakstitie teksti attiecinami uz pirms­leduslaikmeta notikumiem ari musu zeme.

Anu un Urans. Sumeru eposos daudzkart pie­minets debesu un parejo dievibu valdnieks Anu. Citos avotos vins minets ka senas Uri pilsetas vald­nieks. Par Uri kulta sakumiem un tam veltitam svetvietam Baltija jau rakstijam. Anu radija septi­nus briesmonus (I, 28 - 40). Anu ne tikai pec sava varda, bet ari pec savas butibas atbilst grieku mitos pieminetajai senakajai dievibai Uranam. Ari tas ra­dija daudzus briesmonus. Tapec Anu saistams ar grieku mitos mineto Urana valdisanas laiku.

Sajos mitos izpauzas zinas par senatne vienoto Baltiju, Griekiju un Tuvajiem Austrumiem. Velak Uri vieta nak visai nezeliga dieviba Erra, no ka velak radas Eridanas vards, kas saistams ar tagadejo Latvijas teritoriju. Par notikumiem, kas ar siem vardiem saistiti, vairak uzzinasim naka­maja apcirkni.

Meness novietosana. Nakamajas eposa noda­las aprakstiti Marduka darbi. Vins ievies gada dali­jumu 12 menesos, kas apkopoti pa trim. Eposa piek­taja dala aprakstita Meness novietosana orbita un ta kustibas noregulesana. Vel tikai japiebilst, ka ne Marduku, ne Erru, ne citus eposos minetos vald­niekus nevar uzskatit par fiziskam personam, tie ir sava laika simboli.

Par Meness novietosanu orbita jau rakstijam sa apcirkna sakuma. Tajas latvju teikas, kas runa tikai par Meness uzsviesanu debesis, to darijis Velis. Sumeru eposa so darbu veic briesmonis Marduks. Lidzigu notikumu piemin ari seno kiniesu raksti, un tas liek domat, ka Meness novietots orbita jau tad, kad uz Zemes dzivoja sapratigi cilveki.

Lai cik fantastiski skan doma par milziga debess kermena parvietosanu, ta patlaban ir vieniga, kas var izskaidrot Meness rinkojumu ap Zemi pasrei­zeja orbita.

KOPSAVILKUMA VIETA

Esam minejusi tikai nelielu dalu no daudzajiem faktiem, kas apliecina cilveces izcilos sasniegumus talajos aizlaikos. Seit nav runa tikai par to, ka ap­jedzam loti nozimigo faktu par seno cilveku augstajam zinasanam. Svariga ir ari vel otra atzina - dainas, pasakas un citas latvju garamantas maca mus dzivot saskana ar dabu. Diemzel musdienu attistiba, kas notiek zinatnes sasniegumu varda, vienlaikus izraisijusi ekologiski nepardomatu, plesonigu dabas resursu izmantosanu, atomkara un bakteriologisko sergu draudus, cilveku garigas un fiziskas veselibas katastrofalu lejupslidi, alko­holismu, narkomaniju, zemu morali un lielu nozie­dzibu, kas kopuma novedusi cilveci bezdibena mala.

Sie vardi teikti ne jau kritikas del, bet gan ceriba, ka, sakot apjegt musu dizas senatnes liecibas un atjaunojot senas zinasanas, musu zeme atplauks.

Protams, iepazistot sencu zinasanas, rodas jautajums, kapec tas ir zudusas. Par to sk. zinas 3. apcirkni par Lielo katastrofu.

OTRAIS APCIRKNIS

PERNAIS STARPLEDUSLAIKMETS

Jautajuma par senajam pirmsleduslaikmeta civilizacijam ortodoksalie vesturnieki nonakusi ne­apskauzama situacija. Jo vairak attistas citas zinat­nes, jo arvien vairak uzkrajas liecibas par cilveku dzivi un augstam zinasanam aizlaikos. Viss nule teiktais seviski spilgti attiecas uz musu zemi un senbaltu civilizaciju.

Par lielajiem notikumiem musu tautas aizvesture vesta daudzas dainas, teikas un pasakas, kuras diem­zel ir maz pazistamas un par kuram ari skolas kluse. Palasisim, ko par to raksta A. Rupainis (Archeolinguistika, 12. lpp.): "Baznica un skola veidoja ieskatu, ka senci bija tumsi un neattistiti. Valsts spieda vecas ciltis ieklauties viengabalaina nacija. Bet visatrak senvalodas izskauda zinatnes progress un tehno­logija, kas kluva par tehnokratiju.

… Tehnologija genere un vada cilveku domasanu. Cilvekam visa dzive paiet, macoties apgut un vadit tehnologiju, kas beidzot raisas no pasa cilveka kon- ti'oles. Sada gaisotne stimule ieskatu, ka tikai mo­dernais cilveks ir ists un viss agrakais ir ka nebijis nieks …Sencu gara pasaule bija loti plasa un ba­gata, par ko liecina miljoni dazadu garamantu, kas caur neskaitamam paaudzu paaudzem atvilnojas lidz musu dienam."

So domu turpina E. Virza gramata Milas Maras parnaksana, 114. - 115. lpp.: "… dainas neliecina ne par kadu primitivu dzivi. Tas nav nekads sakums - tas ir kada latviesu civilizacijas laikmeta saules riets. Tas visas ir kadas ilgas attistibas rezultats, jo, kad mes sakam ana­lizet to dzejiskas sastavdalas, tad mes arvie- nu atduramies pret salidzinajumiem, kadi rodas tikai pec gariem civilizacijas gajieniem."

Aplukojot latvju dainas ka zinu kopumu, jasecina, ka vesturiskas vai precizak - aizvesturiskas dainas aizlaikos veidojusas vienotu vestijumu. No dainam uzzinam par musu talo sencu viedajiem cilvekiem un vinu zinasanu sadalisanu. Par to rakstija ari A. Rupainis, vadoties no senindiesu garamantam (.Archeolingvistika, 65 - 71). Ja divi pasaule cie­nijamakie zinu avoti - dainas un vedas kas jau vairakus gadu tukstosus skirti viens no otra, vesta bu­tiba vienu un to pasu, tad tas apliecina gan so zinu patiesigumu, gan ari tuvos kontaktus talaja senatne.

2.1. LIKTENDAINA

Apkopojot un sakartojot dainas par aizlaikiem, varam gut parskatu par galvenajiem notikumiem, kas saistami ar senbaltu civilizaciju. Dainu vesti­jumi ir ka pavediens, kurs sasaista gan vesturiskas pasakas pausto, gan ari tadas materialas dabas liecibas, kuram zinatne vel arvien nevar noteikt datejumus.

Kopuma to dainu pamatvariantu skaits, kuras ir par talajiem aizlaikiem, vertejams tukstosos. Loti nozimigi, ka visu so dainu vestijumi lasami ka vienots kopums. Vel jo vairak - zinas saja kopuma saskan ar citas garamantas (ari citu tautu) vestito. Dainam ir izcila nozime seno svetvietu izpete, savu­kart atradumi sajas svetvietas ne tikai apliecina, bet ari palidz labak izprast dainas paustas senas zinasanas.

Velreiz uzsveram, ka dainas ir saceretas nevis kada saura vestures perioda zinatnes valoda, kas mainas visai atri, bet gan simbolos, kuri saglabajas daudz ilgaku laiku.

Mes sakam tad, kad bija tumsa. Laikam, kad cilveks sadarbojas ar Dieva deliem, sekoja un vel tagad turpinas smags gariga pagrimuma laiks, ko simbolu valoda deve par tumsu vai tumsu nakti. Sniedzam galvenos izvilkumus no sakotneji gara episka vestijuma, kas sacies aizlaikos un turpinas nakotne. Seno dainu kopsakaribu pavedienu apjau­tusi un atritinajusi G. Jakobsone.

Tumsa nakte, zala zale, Lauka laidu kumelinu, Lauka laidu kumelinu Ka peleku vanadzinu.

LD 30200

So dainu vestijums nav saistams ar kumeliem - jaunajiem, vel nepieaugusajiem zirgiem.

Senci ar Dieva kumelu un Dieva delu palidzibu veikusi musu pratam neaptveramus un skietami neticamus darbus - uz ieprieks sagatavotiem pamatiem novietojusi simtiem tonnu smagus svetakmenus, iekartojusi svetvietu sistemas, zvaig­znu lukotavas un veikusi citus milzu darbus.

Japiebilst, ka, pirms izpratam sena vestijuma vardus tumsa nakte, vajadzeja seviski rupigi izsvert dazadas simbolu tulkosanas iespejas. Tomer tiesi sie vardi ir pazistamas dziesmas sakums. Dazus gadus velak ar parsteigumu uzzinajam, ka sis dziesmas melodija ir tiesi tada pati ka Rigvedas pirmajai, t.i., galvenajai himnai. Labaku pamato­jumu diezin vai var atrast.

Migla, rasa, liela rasa, Nozud manis kumelins. Nozud migla, nozud rasa, Dabuj' savu kumelinu, Dabuj' savu kumelinu Pie Menesa stalldurvlm.

FS 2022, 2376, Islice

Ari aizlaikos musu sencus piemeklejusi gruti brizi, kad sveso iebruceju parsvars bijis parlieku liels, bet vini nekad nav pilnigi salauzti. Musu zemes, musu sencu garu dotais speks vienmer bijis daudz lielaks. Tas lidzejis musu tautai atkal un at­kal atjaunoties, saglabat senas garamantas un sencu zinasanas. Vesture rada, ka tumsi laiki ir bijusi un diemzel vel ari bus. No dainam mums ja­macas sencu gudriba, ka tos parvaret.

Par siem notikumiem saglabati visai daudzi sena vestijuma varianti, bet dala no tiem, skiet, velakos laikos izkroploti, dala gajusi zuduma. Saglabatas zinas liek domat par Menesi ka launuma simbolu pretstata Auseklim, kurs simbolize tos gaisos spe­kus, kas vadijusi musu viedos sencus.

Tumsas laika cilveki nonak launuma vara un ietekme. Ja launu cilveku rokas nonak senas zina­sanas, tad tam var but katastrofalas sekas, kas skar ne tikai cilveci, bet ari visu musu planetu. Lai no zinasanam saglabatos kaut vai dala, tas bija jasa­dala. Tadel Perkons saspera zelta ozolu - zinasanu kopuma simbolu.

Meness nema Saules meitu, Perkons jaja panaksnos; Izjadams, parjadams, Sasper zelta ozolinu.

K 1935, 934

Saules meita saja gadijuma simbolize Zemes civili­zaciju, kuru butiba veido un virza viedo zintnieku darbs.

Saules meita gauzi raud, Zelta zarus lasidama; Salasija zelta zarus, Ietin balta lakata, Ietin balta lakata, Ienes Maras baznica: Se tev, Mara, glaba, Mara, Tev bus, Mara, jumpravina.

V 17, 29672

Si ir paratdzimsanas daina ar loti dzilu simbo­lisku jegu un sasaucas ar Kalevalas vestijumu. Sauraka nozime ta stasta par laiku, kad izkliedetas zinasanas tika savaktas un noglabatas svetvieta, kas simboliski deveta par Maras baznicu. Tas tul­ko viedie zintnieki, jo, tikai apgustot pamatus, var sasniegt pasas augstakas zinasanas - galotniti.

Bet atgriezisimies pie seno zinasanu - zelta zaru savaksanas, papildinot nule teikto vel ar divam dainam.

Tris gadinus Saule raud, Zelta zarus lasidama. Ceturta' gadina Uznem pasu galotniti.

LTdz. 1048

Saules meita nopinusi Zelta zaru vainadzinu; Nopinusi galva lika, Noiet Maras baznica.

LTdz. 10483 v4

Lielaja paversiena iesaistas ari pasi augstakie zintnieki.

Saule cirta Menestinu Ar aso zobentinu: Kam panema Auseklim Saderetu ligavinu.

OL 94, 5202

Ar simboliem, kurus var noverot daba, seit doma­ta Saules civilizacijas un Meness parstavetas kul­turas cina.

Brali dodas cinas. Par viedo zintnieku darbu » »

vairak vesta ta sauktas kara dainas. Uzmanigi iedzi­linoties, jaatzist, ka dala no tam nav runa par karu un karosanu so vardu visparpienemtaja nozime.

Apzeltita zile dzied Stalla spares galina.

-   Ej, mamina, pavaica, Kadu zinu zile dzied.

-   Zile dzied tadu zinu, Bus bralam kara iet.

-   Ej, masina, darzina, Pusko brala cepuriti…

LD 31933 v 2

Si daina, skiet, vesta par kada karavira aizvadi­sanu kara. Patiesiba Dieva vestnesis -Apzeltita zile dod zinu zintniekiem par tautai loti nozimigas ga­rigas cinas sakumu.

Es redzeju sav' balinu Vidu kara ligojam: Tumss zirdzins, zelta segli, Sudrabina iemauktini; Pieci puski aiz cepures, Sesas zvaigznes zobenam. No cepures gaisma ausa, No zobena Saule leca…

LD 32004 V 4

Tumsa ir garigais pagrimums, bailes un no­maktiba. To kliedet zintniekam palidz zvaigznu sega - gara gaismas simbols.

Tumsa, tumsa, kas par tumsu, Es par tumsu nebedaj': Pie vartiem pastaveju, Uguntinu radidams. Lai ugunu, kam ugunu, Man ugunu nevajaga: Man bij tada ligavina,

Zvaigznu deka audejina; Man bij tads kumelins, Zvaigznu dekis mugura…

LTdz. 10483, v 3

Zvaigznu segas speks. Kam bija tads kumels un tada zvaigznu sega, tas gara gaismu saskatija ne tikai pats, bet speja to radit un dot ari citiem. Fiziska veida zvaigznu sega ieraugama Pokainos, kur to veido ap 300 ha liela zvaigznu karte ar 3600 gaiso akmenu kravumiem. Bet kartei - zvaigznu segai ir daudz svarigaks uzdevums neka zvaigzno­tas debess iepazisana.

…Sagaid' manu kumelinu Par kalninu parskrejam, Par kalninu parskrejam, Zvaigznu sega mugura. Ta nebija zvaigznu sega, Ta bij' brala dveselite.

K 1198, 4802

Dieva baltais karavirs atgriezas, nesdams gaismu citiem. Daudzas dainas vards bralis ir jasaprot ne­vis ka fiziska persona, bet gan ka sencu gars, ener­getiskais dzivibas veids - balins.

Liktendaina turpina savu ritejumu. Ir laiks pec Kurbada naves, kad zemi parvalda Erra.

Liktendaina vesta par nozimigakajiem notiku­miem, sniedzot isu parskatu par to butibu. Saja vieta Liktendainas stastijumu papildina vesturiska varon- pasaka par Kurbadu, kam veltisim atsevisku nodalu.

Parspeka vara. Kaut liels ir bralu speks, tomer ari pretinieki ir loti specigi. -Tapec bralis saka:

… Nu ar Dievu, tevs, mamina, Jus vairs mani neredzesit; Par devinam vasaram Parnaks manis kumelinis. Paprasaiti kumelam, Kur palika jajejins? Tur palika jajejins, Kur asinu upe tek, Kur asinu upe tek, Kur gul viri ka ozoli. Sartam krauti zobentini, Krustiem krautas cepurites, No kauliem tiltu taisa.

LD 31933 vl6

Brali ir kauja kritusi, bet cina turpinas. Bralu vieta uz kaujas lauku dodas masa.

Apsu meitas uzvara

Daudzas garamantas stasta par jaunas meitenes- masas varondarbu. Dainas vesta, ka vina devusies uz kaujas lauku, lai cinitos ar launajiem spekiem, kuri nogalejusi vinas bralus. Pasaku vestijumos masa dodas gara, gruta un loti bistama cela, lai at­rastu un atdzivinatu savus apburtos bralus.

Ieprieksejas sadalas jau runajam par gara gais­mas neseju Apsu, kuru nogalinaja Eija. Sakas puka Marduka valdisanas laiks. Latvju dainas un pasa­kas mineta Apsu (lasi: Apsu) meita ir simbols, nevis Apsu un vina sievas Tiamatas berns. Apsu un vina meitas laikus skir daudzi gadu tukstosi. Apsu meita ne tikai nozime Apsu pieminas atjaunosanu, bet pat Saules speku uzvaru. Tas, ka zinas par so varoni ar japanu izcelsmes vardu saglabatas gan latvju, gan sumeru garamantas, gan ari materiala veidojuma - Pokainu Dizaja seja, liek domat, ka Pokaini tala senatne bijusi loti nozimiga Zemes­lodes vieta. Vel piebildisim, ka turpmak minetas dainas sakums ir izkroplots, tapec sniedzam tikai tas vesturiski butisko dalu.

Pati galvena varone Apsu meita ir senas dievibas Apsu zintniecu simbols.

.. .Apsu meita seglo zirgu, Grib par varu kara iet. Apseglojsi kumelinu, Piejoz zelta zobentinu. - Ar Dievinu, tevs, mamina, Jaunakie balelini! Pirmo birzi es izjaju, Ka bitite dziedadama; Otru birzi izjajusi, Satiek karu karojam. Es padevu dievpaligu Kara viru virsniekam. Saka veci kara viri: Tas nav musu balelins! Jaj, masina, setina, Goda tevu, mamulinu. Tev pieder teva zeme, Teva beri kumelini.

Klaustina krajums, 1299

Tas nebut nav vestijums par ipasu gadijumu, kad jauna meitene krituso bralu vieta padzen ienaid­niekus, pat nepacelot savu zelta zobenu. Daina vesta par lielu un tevzemei nozimigu garigo uzvaru. Daina minetas birzis - ta ir pareja uz paralelajam energetiskajam pasaulem.

Par lielajiem notikumiem musu aizvesture stas­ta ari citas dainas. Pati nozimigaka dainu kopa vesta par Visuma uzbuvi, ieklaujot zinas par nere­dzamajam un netveramajam energetiskajam tel­pam. Visai plasaja so dainu klasta var atskirt vai­rakas atseviskas kopas, kas vienlaikus vesta ari par pasas Zemes un cilveces aizvesturi, piemeram, par lielajiem cikliem - Kosmiskajam dzirnavam. Ves­turiski loti nozimigo dainu kopas ietilpst: dainas par Ausekli un gara gaismas nesejiem-, devinu bralu masas nolaupisana; masas vainaga nozagsana; talie celojumi;

zintniecibas vesture putnu dainas. Kaut ari sumeru eposos ir daudz mistikas, par­spilejumu un izkroplojumu, tie atspogulo patiesus notikumus musu zemes aizvesture, tostarp Ietu zemes iekarosanu un tas valdnieku Apsu un Tia- matas nogalinasanu. Talakie notikumi aprakstiti Dzukstes pasakas par varoni Kurbadu, kas, darbo­damies grutos laikos, uzvar pukus. Kurbads aiz­trenc ari pasu nelabo, kas jasaprot ka sveso pries­teru padzisana no Pokainiem.

2.2. KURBADA CINAS

Si sadala sava butiba ir Liktendainas papildi­najums. Par Kurbadu stasta vairakas vesturiskas pasakas.

Gan latvju garamantas, gan citu tautu miti lie­cina, ka ari talajos aizlaikos musu zeme notikusas lielas un pat visai dramatiskas cinas. Puka Mar­duka valdisanas laiku izbeidza zeltmatis Kurbads (ari Kurpats, Kormats). Lielaka dala varonpasaku par Kurbadu saistama ar Pokainu apkartni. Neat­kartojot visu garo pasaku, akcentesim tikai nozi­migakas vietas.

Keves dels. Latvju dainas biezi pieminets kumels - dieviska speka simbols. Pasakas varoni veic savus dizos darbus zirga mugura vai ar ta palidzibu. Tads bija ari Kurbads, ko pasakas deve par keves delu.

Varonigo jatnieku temats jau ieskanas pasaka par apburto milza galvu un par to, ka kenina dels un puszirgs pieveica raganas. Varonpasakas Kur­badam vairakas reizes palidz ari vina mate - balta keve. Patiesiba Dieva liela speka simbols kumels ir jaunaks par Kurbada laiku, jo toreiz bija mazie meza zirdzini. Baltie bija liela auguma un uz siem mazajiem zirdziniem nemaz nevareja jat.

Grieku miti vesta par puszirgiem - puscilvekiem kentauriem. Cilveces vesture liela loma ir ken­tauram Heironam, kas audzina un maca Leto maz­delu Asklepiju. Heirona tevs bija dieviba Krons (Cronos), bet vina mates vards bija Filira, kas nozi­me liepa. Pokainos Dizas sejas DR dalai pieklaujas zemes veidojumu kopa, kuras dienvidu dala ir simbolisks kronis, bet rietumu dalu var simboliski salidzinat ar koka stumbru. Veidojuma kopejais ga­rums atbilst pasaka minetajam 90 asim, t.i., 190 met­riem. Tatad ari si, netalu no Pokainiem pierakstita pasaka, ir patiesu vesturisku notikumu parstasts, kas saglabajis vietas raksturojumu. Vel japiebilst, ka pasakas sis 90 asis pieminetas atkartoti, un tas norada uz sa izmera nozimigumu.

Kurbada cinas. Kurbads uzveic tris pukus, kas simbolize tris iebruceju vilnus. Maz ticams, ka tas butu viena varona muza veikums. Drizak jadoma, ka varonpasaka stasta par ilgu laika posmu. So cinu atspulgi atrodami ari citas pasakas.

Kurbads un Ilins. Gara varonpasaka par ilinu saistama ar Iles apkartni, tatad notikumi risina­jusies netalu no Pokainiem. Ari sis pasakas vestu­risko patiesibu apliecina materiala rakstura objekti vai zinas par tiem, kas iznicinati nesen.

ilina un Kurbada telos ir parsteidzosi daudz li­dzibu, kas liek domat, ka sis pasakas vesta par vie­nu un to pasu laiku. Abi varoni darbojas grutos laikos. Abiem ir tadi dzives posmi, kad izsikst speki, bet ar Dieva palidzibu vini tos atkal atgust.

Turklat vel ir ari materiala rakstura liecibas. Pasakas mati un barda simbolize lielu speku. Pie­meram, sada barda ka saurs un gars zemes veidojums saglabajies pie Dizas sejas zoda. Ari tas ir aplie­cinajums varonteikas patiesigumam.

Kurbada nave. Kurbads iet boja, vienlaikus ci­nidamies ar diviem ienaidniekiem - milzi un raga­nu. Milzi Kurbads pieveic ar vali, bet lidojosa ra­gana paspej iesplaut indi Kurbada bruce. Varonis raganu gan nogale, bet, pieveicis abus pretiniekus, iet boja ari pats.

Lidzigos apstaklos iet boja puszirgs, kura simboli saglabajusies Pokainos. Ta visi sie notikumi sasaistas ar vietam un objektiem, kas apskatami vel tagad.

Vienots vestijums. Aplukojot varonpasakas ka kopumu, nakas atzit un nevar neatzit, ka tas ir kada sena vesturiska vestijuma dalas. Tas ir samera tuvas cita citai, kas liek domat, ka sis vienotais ves­tijums pastavejis samera nesen, varbut pat vel 13. gs. Vestijuma patiesigumu daudzkart apliecina loti seni materiala rakstura veidojumi Pokainos un citas Latvijas vietas. Teiktais velreiz pamato to, ka

musu senci seit dzivojusi jau ieprieksejos starp- leduslaikmetos. Taja pasa laika lidzigi veidojumi nav zinami citas Eiropas valstis.

Melno jodu satrieksana. Diemzel Kurbada laiks nebija muzigs. Jaunu lielu iebrukumu no dien­vidiem varetu saistit ar sumeru eposa par Erru pie­mineto mera dievibu. Sis eposs ir nevis gausanas par smagu epidemiju, bet gan lielu kauju slavina­jums. No otras puses, eposa aprakstitie notikumi saistami ar Liktendaina aprakstitajam sencu cinam pret melnajiem jodiem.

Ne tikai latvju, bet ari igaunu un lietuviesu tau­tu garamantas stasta par launo speku iebruku­miem baltu zemes. Sis zinas nebut nav uzskatamas par manticibas raditiem izdomajumiem. Garaman­tas atrodamie aizvesturisko notikumu pieminejumi saistami ar sumeru eposos aprakstitajiem Marduka un Erras iebrukumiem. Musu senci cinijas un, ka vesta daina, iebrucejus satrieca.

Zirgi zviedz, Jodi brauc, tek upite curkstedama.

Es staveju malina ar aso zobentinu.

Es sacirtu Jodu Mati devinos gabalos.

Man apskreja bruni svarki ar tam Jodu asinim.

Es tev ludzu, mila Laime, kur es vinus izmazgasu ?

-   Mekle tadu ezerinu devinam iztekam.

Es tev ludzu, mila Laime, kur es vinus izkaltesu ?

-   Mekle tadu ozolinu deviniem zuburiem.

Es tev ludzu, mila Laime, kur es vinus sarullesu ?

-   Mekle tadu rullu koku, kam devini vilcejini.

Es tev ludzu, mila Laime, kures vinus saglabasu?

-    Mekle tadu skirsta galdu, kam devinas atsle­dzinas.

OL 1704, 2835

Daina vestitais sasaucas ar pasaku par Kurbadu un igaunu teikam par Kalevipoega cinu ar velniem. Lietuviesu valoda juodas nozime melns, bet gal­venais nav tikai melna krasa. Piemeram, igaunu juudas un somu juutas tulkojuma nozime velns. Kaut ari sie vardi izzudusi no musdienu sarun­valodas, tie norada uz senam sakaribam. Tiesi to pasu izsaka ukrainu juoda - launais gars.

Sie atspulgi, ka ari saistibas ar Pokainiem liek domat, ka zemes pie Baltijas juras ilgaku laiku bija okupetas. Tadu domu var rosinat dainas par Joda (Judu) mati ka okupantu religijas augstako garigo

Skudras puli savilkusas Zirgu stalla pakala, Garam gaja Joda mate, Savus nagus knaipidama.

LD 29835

Melna cuska purva brida, Melni segli mugura. Bisties pate, Joda Mate, No saviem biedekliem!

LD 55349

(Naktspamasu, izbailu vardi)

Es nocirtu melnu cusku, Kumela sededams: Cuskai bija samta svarki,

Man sudraba zobenins.

LD 34117

Es redzeju Judu Mati Abele pupojot; Pieci pirksti, pieci nagi, Piecas guns girkstelites.

LD 555109

Abele simbolize pasu galveno svetvietu. Ka vesta daina, to bija ienemusas svesas priesterienes. At­brivoties no tam vareja tikai ar Dieva paligu.

Augsas kalvi, zemes kalvi,

Izkal asu zobeninu!

Es noduru Jodu Mati

Caur udeni, caur akmeni.

OL 1311, 10977, Vilaka

Iestadiju baltu (zilu) pupu sava rozu darzina;

Ta izauga liela, gara, lidz pasam debesim.

Es uzkapu debesis pa pupinas zariniem;

Tur satiku Dieva delu, kumelinu sedlojot.

Labrit, labrit, Dievadelis! Vai redzeji tev'ar mati?

Tevs ar mati jurmalai Saules meitai kazas dzer.

Ej, delini, atpakal, kaldin' asu zobentinu,

Kaldin' asu zobentinu deviniemi asminiem!

Es nokalu zobentinu deviniem asminiem,

Es nocirtu Joda ( velna) mati deviniemi gabaliem.

Apskrien mani bruni svarki Joda (velna) mates asinim…

LD 34043

Varsmas beigu dala lidziga ieprieksejai dainai par Jodu mati.

Erra, Erida, Eridana. Pec Kurbada bojaejas naca Erras laiks. Tas saistams ar Pokainu otro postisanu un priesteru nogalinasanu. Bet par musu zemes atdzimsanu vesta pasaka par ilinu.

Par Erru stasta sumeru eposs Visu valstibu vald­nieks. Ta apaksvirsraksts ir Poema par mera die­vibu Erru. Tiesa, no teksta gan izriet, ka Erra nav dieviba, bet karavadonis, melno galvu aizstavis

(I, 3). Sis parvertejums sakrit ar nule lasitajam dainam. Skiet, ka eposa minetais vards meris buti­ba ir simbols, jo pats sacerejums ir neparasta launu­ma un naida parpilns. No zemtekstiem izriet doma, ka tas rakstits pec kada, teksta nepiemineta, zaudejuma kauja, jo preteja gadijuma nav izpro­tams, kam vajadzigi naida pilnie draudi. Uzvaretaji ta nemedz izteikties.

Dzintars. Eposa vairakkart pieminets dzintars. To sanem valdniece Balbja. Skiet, ka eposa zem­teksti vesta par zaudejumiem cinas pret sen- baltiem.

Eposa dzintars raksturots ka akmens no koka (1, 148 un 1,66). Pieminets pat dzintara zimogs (iy 43). Lai cik skeptiski vertetu sumeru tekstus, tomer Persijas lica apkaime dzintars nav atrodams. Nevar but nejausi ari tas, ka loti attalas vietas ar lidzigiem vai pat pilnigi vienadiem vardiem atrodas Vanu li­nijas josla. Tostarp ipasi parsteidz vairakkarteja Engures pieminesana.

Vietvardi. Nule minetie vardi sasaistas ar sen­grieku tekstos itin biezi sastopamo musu zemes nosaukumu - Eridana.

Apskatot seno zinu kopumu, jasecina, ka Erru uzvareja Liktendaina un pasakas piemineta Apsu meita. Kaut tiesu vinas varda pieminejumu ir sa­mera maz, tomer visai liels ir to pasaku skaits, kuras di'osmigo masu varondarbi, atbrivojot nobur­tos bralus, uzskatami par Apsu meitas atspulgiem.

Akmens uz akmens. Eiropa par lieliem posti­jumiem saka - ne akmens uz akmens nepaliks. Tas nozime, ka visas celtnes un ekas tiks sagrautas lidz pamatiem. Patiesiba saja teiciena slepjas daudz dzi­laka jega.

Petot senas, no akmeniem veidotas svetvietas Lat­vija, nonacam pie interesanta atklajuma. Izradas, ka lielie svetakmeni likti uz otra lidziga akmens it ka uz sava atspulga. Dazas vietas apaksejie akmeni ir labi saskatami.

Sadus akmenu parus piemin sumeru eposs Visu valstibu valdnieks (1,150 - 159). Sumerologi nezina neka lidziga senas Mezopotamijas zeme, tadel uz­skata, ka eposa stastits par dzirnavam. Tacu sads skaidrojums neatbilst teksta domai. Tapec teicie­nam akmens uz akmens pagaidam ir tikai viens skaidrojums, proti, sena sumeru eposa teksts at­tiecas uz musu zemes svetakmeniem.

2.3. CIK SENA IR MUSU TAUTA?

Tauta ir cilveku kopiba, kuru vieno valoda, kul­tura, dziveszina, vesture, rases ipatnibas un citas lidzigas iezimes. Tam japievieno vel viena mazak izteikta pazime - kopiga dzives telpa vai stingra norobezosanas savas kopienas. Neskaitami piemeri rada, ka no tautas vai kopienas atskelusies individi vai to grupas tresaja paaudze saplust ar citu tautu un zemju iedzivotajiem un zaude savas nacionalas saknes.

Nacies saskarties ar uzskatu, ka latviesi pasaule esot pati jaunaka tauta, kas radusies reize ar valsti tikai 1918. g. 18. novembri, apvienojot cariskas Krie­vijas triju gubernu - Kurzemes, Livonijas un Vitebskas iedzivotajus. Tas, ka sis uzskats ir smiekligs, tika pieradits jau sa darba ievadvardos.

Patiesiba latviesi ir nevis pati jaunaka, bet gan viena no vissenakajam dzivajam tautam pasaule, ja ne pati vissenaka. Varonpasakas par Kurbadu un Ilinu apliecina, ka ta pastavejusi jau vismaz pedeja starpleduslaikmeta. Bet dainas par Saules meitam, ka ari par cilveka uzdevumiem liek domat, ka musu sakotne varetu but vel daudz senaka.

Turklat musu garamantas, kas ietver izcili ver­tigu zinu kopumu, parliecinosi rada, ka musu senci jau tala pagatne bijusi augstas kulturas neseji.

Liecibu par musu tautas senatni ir visai daudz, tikai lidz sim tas tika noklusetas un tautai sleptas, jo tas neatbilda vesturnieku valdosajiem uzskatiem.

Loti sens ir musu tautas pasizraudzitais no­saukums - leti. Ta izcelsme meklejama pirms ledus­laikmeta. To apliecina loti seni grieku miti par dievibu Leto, kas Hellada (Sena Griekija) ieradusies no ziemeliem.

Iespejams, ka vards leti pirmsakumos apzimeja tikai viedos zintniekus. Valodnieki si un jau mineta Leto varda izcelsmi saista ar vardu gaisma un pa­mato to ar Rietumeiropas tautu valodas sagla­batiem vardiem - anglu light (izruna lait), vacu Licht u.c.

No rakstu avotiem izriet, ka 13. gs. sakuma par Ietiem sauca Daugavas laba krasta iedzivotajus - latgalus. Par Ietu zemi to deveja gan igauni, gan citas Eiropas tautas un deve vel tagad. Letu vards atkal paradas G. Merkela darbos, bet vel velak, nedaudz parveidots, kluva par musu valsts nosaukumu.

Kad radas leti? Musu garamantas ir tik ciesi saistitas ar so zemi un tas aizlaikiem, to klasts ir tik bagats un nozimigs, ka to nekadi nevareja sa­glabat klejotaju cilsu kopienas. No ta secinams, ka musu senci saja zeme dzivojusi vismaz vairakus starpleduslaikmetus.

Protams, leduslaikmetos musu senciem vajadzeja so zemi pamest. Tomer, tiem beidzoties, vini atgriezas sava tevutevu zeme.

Musu tautas vesture ir daudz plasaka neka musu zemes vesture. Ta ietver sevi ari tautas dosanos leduslaikmeta (leduslaikmetos) uz Indiju un atgrie­sanos no turienes.

Valodnieki ir pieradijusi, ka latviesu valoda ir ve­caka dziva valoda pasaule. No musu pirmvalodas atzarojusas un veidojusas citas plasas indoeiropiesu valodu saimes valodas. Turklat valodnieki ari parliecinosi pieradijusi, ka tagadeja Baltijas zeme ir indoeiropiesu tautu pirmdzimtene. Seit ari meklejams baltas rases sakums.

Mes esam balti. Ne tikai tapec, ka musu senciem bija gaisa, balta ada un gaisi mati. Senajas valodas baalt tulkojams ka senas dveseles. Vards apliecina musu neaptverami talo senumu.

Musu senas ciltis bija ciesak vienotas neka Eiro­pas lielas tautas. Ta, piemeram, tikai Anglija vien, neskaitot parejas Lielbritanijas dalas, patlaban dazados novados runa kadas 12 visai atskirigas valodas. Tas pats sakams par Vaciju, Italiju, Nor­vegiju, Zviedriju u.c. Rietumeiropas zemem. Bet tapec neviens neapsauba tadus jedzienus ka, teik­sim, angli vai franci. Tomer visas nule minetas tau­tas ir samera jaunas, veidojusas tikai pedejos gadu tukstosos, apvienojoties dazadas valodas runajosam ciltim. Tapec ari Eiropas tautu vesture parasti ne­ieskatas senatne talak par Romas dibinasanu. Mus tas neapmierina. Mums Ietu tautas senatne ja­raugas daudz plasak un daudz nopietnak, iedzi­linoties ne tikai tukstosos, bet ari vairak neka simts tukstosos gadu.

GARIGA UN MATERIALA KULTURA

Daudzi pieradijumi liecina, ka senbaltu civiliza­cijas parstavjiem bijusas ne tikai loti augstas teh­niskas zinasanas, bet ari izcila morale un gariga kultura.

Visaugstaka garigas kulturas izpausme ir dzive saskana ar dabu. Katrai Zemeslodes dalai ir savs bioenergetiskais starojums, un tas veido katra Zemeslodes kontinenta, valsts un pat novada dzivnieku un cilveku dabisko sastavu. Saja dabiska­ja sastava katrai biologiskai radibai ir sava vieta un savs uzdevums (ekologiska nisa). Katrai radibai, tostarp ari cilvekiem, ir viss nepieciesamais, lai va­retu dzivot no ta, ko dod daba. Taja ir atrodamas ari visas zales jebkurai slimibai, kaitei, vainai.

Katra dziva radiba var izdzivot tikai saskana ar dabu, taja ieklaujoties, nevis to paklaujot. Ikvienas dzivas radibas izplatibu un ari sugas daudzumu no­saka iespejas iegut sev baribu, neiznicinot citas sugas. Lieliski to rada krievu rakstnieka G. Fedo- sejeva darbi par evenku Ulukitkanu. Pat budams bada, vins nenogalina briezu mati, jo kas tad dzem­des briezus vina bernu uzturam. Diemzel musdienu cilveki ar jedzienu gariga kultura saprot galveno­kart tikai makslas darbus.

Musdienas Afrikas dzunglos, Brazilijas muza­mezos, Australijas tuksnesos u.c. vel samera sav­rupi dzivo pirmatnejas kopienas, kuru prieksgala ir vadonis ar stingru roku. Saslimusos vai ievai­notos dziedina un aprupe samanis, kurs zinasanas un iemanas mantojis no sava prieksteca. Vins ari parego gaidamo laiku, tulko un izskaidro sapnus un citas zimes. Parejo kopienas loceklu dzive galvenais un noteicosais ir partikas sagade un fizio­logisko vajadzibu apmierinasana.

Nule aprakstito ainu izmanto, lai raksturotu musu sencu dzivi vel pat 9. - 10. gs., lidz ar to ietek­mejot vestures macisanu skolas. Ta ari izraisija un joprojam izraisa augstpratigu attieksmi pret musu senvestures pieminekliem, radija un jopro­jam rada rupjas kludas to izpete un senatnes skaid­rojumos.

Gan materialas liecibas, gan garamantas ne­parprotami liecina par sis shemas acimredzamo neatbilstibu daudziem faktiem.

Izplanot un izveidot svetvietu sistemas vareja tikai augsti izglitoti cilveki. Sadas zinasanas ne­vareja apgut bez skolam un skolotajiem. To aplie­cina ari milzigais Pokainu apmekletaju skaits. Cil­veki naca uz sejieni pec padoma un zinasanam pat no talam zemem.

Senatne veikto darbu un garamantas sa­glabato zinasanu salidzinasana ar musdie­nam lauj apgalvot, ka seno cilveku zinasanu apjoms un prata spejas (intelekts) nebija ze­maks ka musdienas. Zinas par kromanoniesu smadzenu apjomu jau minejam.

Izglitiba. Loti interesantas atzinas varam gut no dainam un ticejumiem, kas vesta par tiem sena­jiem zintniekiem, kam doti putnu vardi, piemeram, Bezdeliga, Cielava, Cirulis, Dzenis, Dzerve, Krauklis, Irbe, Zile un citi. Sis dainas liecina par pardomati izveidotu zintnieku apmacibas sistemu. Zintniekiem bija izvirzitas tik augstas prasibas, ka si sistema vareja darboties vien garigi loti attistita sabiedriba. Tomer neiedomasimies, ka tolaiku sko­las bija tiesi tadas pasas, kadas tas ir musdienas.

Dainas un pasakas liecina, ka cilveku garigais limenis bija tik augsts, ka vini speja macities tiesi no dabas.

Musdienu civilizacija gajusi citu attistibas celu un diemzel ir zaudejusi daudzas vertigas zinasanas. Tas varbut sasniegsim tuvako gadsimtu laika. Daudz grutak bus sasniegt to etiku un dzives gud­ribu, ko pauz latvju dainas. Tam bus vajadzigi gadu simti, varbut pat tukstosi.

Demokratija. Vairak neka skaidrs ir tas, ka daudzas plasas zinasanas nevareja ilgstosi saglabat bez pierakstiem. Kaut ari laika zobs iznicinajis ka- molrakstus, par tiem ir saglabajusas liecibas.

Par demokratisko vertibu sistemam - sapulcem sava laika likumu, garigo vertibu un citu lidzigu jautajumu apspriesanai - liecina ari vietvardi, pie­meram, Sutras (Likumu) kalns Zosenu pagasta (Cesu rajons), Vecu (lasi: viedo vecajo) kalns Pokainos un Zebrus (no igaunu soprus - t.i., drau­dzigu pasakumu) kalns (abi atrodas Dobeles rajo­na), Kaltenes Kartuzkalva.

Si pieradijumu dala liecina, ka pirmsleduslaik- metu cilveku sabiedribas gariga kultura nebija ze­maka ka musu dienas. Gan latvju garamantas, gan seno svetvietu izvietojums rada, ka daudzas jomas musdienu zinatne vislabakaja gadijuma vel tikai sak tuvinaties tam zinam un izpratnei, kas bija musu senciem.

2. 4. LIELIE VEIDOJUMI

Musu zeme ir daudz senu zemes un akmenu veidojumu, kurus nevar uzskatit par dabas speku raditiem. Pie tadiem pieskaitama Kangaru kalnu kopa Rigas un Ogres rajona, kur var saskatit piecus zuburus. Tada ir treju lielo loku kopa, kas dienvidos sakas ar Popi un ziemelos beidzas ar Sliteres Zilajiem kalniem. Maksligi radita ir ari R - A virziena veidota zemes valnu kopa Dobeles rajona, Pokainu un Iles pauguri u.c. vietas. Visi sie darbi veikti pirms pedeja leduslaikmeta.

Dazi no milzigajiem veidojumiem, tadi ka Diz- stroku Elkas kalns (Kurzeme, 7 - 12), iespejams, izmantoti lielos masu pasakumos, kur vienlaikus vareja pulceties ap 100 tukstosiem cilveku. Lidzigi var teikt ari par Kangaru kalniem. Tomer tie ir tikai minejumi. Mes varam runat par senbaltu civilizacijas lielajiem darbiem, bet to nozime vel arvien ir neskaidra.

Seno svetvietu kopas veido milzigus zimejumus pari visai musu zemei. Tie ir parak lieli un darb­ietilpigi, lai tos varetu uzskatit par kadas valdnieku dinastijas iegribu, jo tie skatami tikai no Kosmosa vai vismaz no stratosferas. Mes sos veidojumus de­vesim par svetvietam, lai gan drizak sadi darbi uz­skatami par loti augstas civilizacijas raditam kon­strukcijam mums nezinamiem merkiem.

Musu vecvectevi loti labi atskira tas vietas, kuras radijusi dabas speki, no tam, kuras tala senatne veidojusas apzinigas butnes. Tas varbut skan par­steidzosi, bet vini labak par musdienu zinatniekiem saprata, ka jau minetos Lielos Kangams nav vei­dojusi dabas speki.

Lielie svetakmeni. Musu senci, nepieskaroties zemei, parvietojusi simtiem tonnu smagus akmens blukus, kas apstradati ar mums nezinamiem pane­mieniem. Ka piemeru minesim plasi pazistamos akmenus Pokainos ar mums nepazistama tehnika veidotiem gravejumiem - zintniecu atteliem Lai­mas kalnina u.c. vietas. Lielos apdarinatos svet- akmenus Nicgale, Vandzene, Pantene un citur nevar attiecinat uz pecleduslaikmetu. Terauda ins­trumenti, ar kuriem varetu tos apstradat, paradijas tikai pirms 1,5 gadu tukstosiem, bet pasi akmeni, turklat jau apstradati, uzlikti uz ipasi apdarinatam pamatnem daudzus tukstosus gadu pirms tam. To pierada atradumi Engures ezera dibena.

Musdienu zinatnei vel nav ne aparaturas, ne metodikas, ka noteikt akmenu liksanas vai zemes veidojumu radisanas laiku, iznemot retus gadi­jumus, kad, vietu postot, atrod kadu bultas uzgali vai kadu citu prieksmetu. Datesanai jalieto senas metodes, un tas sevi daudzas reizes ir attaisnojusas.

Amatas akmens. No pirmsleduslaikmeta sagla­bajusas vairakas materiala rakstura liecibas ar seniem rakstiem un zimem, kas skatamas vel tagad. Diemzel zinatnes pasreizejas iespejas nelauj datet so piemineklu rasanas laiku. Tomer pilnigi drosi varam teikt, ka tie raditi vismaz jau iepriek­seja starpleduslaikmeta. No ta saglabajies Amatas rakstu akmens un milzigi zemes veidojumi, kurus var uzskatit par seniem zimju rakstiem.

Amatas zimju akmens ir sarkans granita blukis, kas izvelies no noskalota krasta. 1999. g. to atrada

kads makskernieks. Viena akmens dala ir it ka puleta un, pirmoreiz uzskatot, ta atgadina viegli vil­notu plakni. Taja ar mums nezinamiem panemie­niem iestradats zimejums, ko nosaciti varetu sadalit triju attelu grupas, kuriem ir informativa nozime. Amatas krastos atrasti ari vel citi seni darinajumi, un sis upes vards precizi atbilst tulkojumam no japanu valodas - Saules dievibas lauks.

Piramidas? Latvija virs zemes saglabajusies dau­dzi seni svetkalni un citi loti nozimigi veidojumi. Gaujas senleja, netalu no Ligatnes, turistu grupa 20. gs. sesdesmitajos gados atrada visai neparastu pauguru kopu. 1998. g. tos petija Rasma Rozite. Pauguru galos un nogazes ir divaini dolomita plaksnu kravumi. Dazas atsegusas plaksnes skiet apstradatas, veidojot skaldnes, skautnes un salaiduma vietas. Pauguros atrasti dobumi, no kuriem vasara izplust auksta gaisa stravas, tadel jasaubas, ka tas varetu but zveru alas. Tie drizak uzskatami par piramidam lidzigiem, ap 25 m augstiem akmenu kravumiem.

Tomer iespeju, ka piramidai lidzigos kravumus ra­dijusi dabiskie geologiskie procesi, pilniba izslegt nevar.

Sis vietas nepieciesams rupigi izpetit. Tomer nekada gadijuma to nedrikst darit ar lidzsinejam graujosam metodem. Petot sis vietas ar senatnes panemieniem, var noteikt seno piramidu vecumu, un skiet, ka tas iesniedzas iepriekseja starpledus- laikmeta. Uz so laiku attiecinami ari dizas Pokainu svetvietas galvenie reljefa veidojumi.

Lielas sistemas. Pats parsteidzosakais senbaltu civilizacijas pieradijums ir musu svetvietu plasais un dzili strukturetais planojums. Katra svetvietu kopa ieklaujas kopiga pasaules un Baltijas sistema un atrodas gan uz noteikta svetvietu liniju krust­punkta, gan ari noteiktos attalumos. Savukart noteiktam likumsakaribam paklaujas kopas ietilp­stosas svetvietas un veidojumi tajas. Gan svetakme- nu, gan seno svetvietu novietojums liecina par to, ka taltala senatne, pirms leduslaikmeta bijusas tik augstas zinasanas kartografija, zemes merisana, matematika u.c. jomas, kadas musdienu zinatne sasniedza tikai 19. gs. vidu. Sis zinas liek pasos pamatos parskatit lidz sim valdosos uzskatus par akmens laikmeta primitivajam kopienam.

Latvija - Eiropas centrs. 19. gs. vidu K. Valde­mars, savienojot Eiropas galejos punktus ar divam taisnem, kas savstarpeji krustojas, pieradija, ka latvju zeme atrodas pasa Eiropas centra. Vel jo vairak - senajas kartes vards Eiropa attiecinams tikai uz senajam baltu zemem, kas aiznema Eiropas centralo dalu. Bet zemes dienvidos no tam devetas par Galliju. Visbeidzot, musu zeme un tas iedzivo­taji daudzas reizes ar vislielako cienu piemineti vis­senakajos Eiropas rakstu piemineklos.

Svesvaram kalpojosie vesturnieki radijusi iespai­du, it ka musu zeme esot atradusies pasa Eiropas mala, tapec par tas senatni nekadu zinu neesot. Sadi apgalvojumi ir pagalam nekorekti.

2. 5. CELOJUMI UZ LETU ZEMI

Daudzi fakti liek domat, ka aizlaikos Eiropas iedzivotaji bija daudz vienotaki, neka to varam iedo­maties. Senie cilveki no Uraliem lidz Britu salam, no Skandinavijas lidz Tuvejiem Austrumiem prata savstarpeji sazinaties. Atradumi Pokainos liecina par daudziem aizlaiku svetcelniekiem. Savukart musu dainas un pasakas stasta par teva delu, t.i., musu sencu, talajam gaitam.

Antiko grieku un romiesu autoru raksti attiecas gan uz pirmsleduslaikmeta, gan pecleduslaikmeta varoniem un vinu darbiem. Seviski daudz vertigu zinu ir sengrieku mitos, jo vini paguva pierakstit tas zinas, kas citur jau saka izplenet un zust. Saja gramata saglabata atminu butiba, kas stasta par musu zemi un tas viedajiem laudim.

Senatne musu zemi verteja loti augstu, jo seit dzivoja un stradaja daudzi izcili viedi zintnieki. Tiesi musu zeme bija slavenakie dziednieki. Nejau velti seno grieku autori vestija par so zemi ka gud­rako cilveku zemi.

Turklat Latvija atrodas visai nozimiga ziemelu puslodes sauszemes dalu centra. Velkot ap musu dzimto zemi apli, kura radiuss ir 9000 km, taja par­steidzosi labi ieklaujas Amerikas un Azijas ziemelu dalas un Afrika.

Senie zemesceli likumoja pa udensskirtnem, skersojot upes braslu vai parcelsanas vietas. Bez simta cela pavaditam dienam no Griekijas aizsniegt Ietu zemi nevareja, un sis cels nebija viegli veicams. Senajiem romiesiem nekadi neizdevas iekarot Centralo Eiropu. Savas neveiksmes vini aizbildi­naja ar bieziem, necaurejamiem meziem. Romiesu liela armija ta ari nesasniedza Baltiju, kuru gan lidz, gan ari pec tam apmekleja daudzi romiesu tir­gotaji, kas seit pirka dzintaru.

SASAISTES AR HELLADU

Par senbaltu ietekmi liecina tukstosi baltiskas cilmes vietvardu, kas sastopami arpus Latvijas un Lietuvas. Tos atrodam gan Rietumeiropa, gan Krievija lidz patUraliem. Indija, ziemelos no Bom- bejas, 20. gs. vidu atrada loti senas ostas - Lat- holas drupas. Bet Austrumazijas dienvidos zinami vietvardi, kuri lidzigi nule minetajam un kuru iz­celsmi nevar izskaidrot ar vietejam valodam. No teikta secinams, ka senbaltu civilizacijas ietekme bijusi ne tikai dzila un plasa, bet ari visai ilgstosa.

Musu zemei ka seno civilizaciju supulim bijusas ilgas un dzilas sasaistes ar citam senajam kulturas zemem. Seviski izteikti sakari pastavejusi ar seno Griekiju (Helladu), Sumeru un Indiju. Butisku Ietu sencu ietekmi atrodam visas indoeiropiesu apdzi­votas teritorijas, musdienu jedzienos runajot, tas butu no Uraliem lidz Spanijai un no Skandinavijas lidz Tuvajiem Austrumiem. Saja gramata turpmak aplukosim ari musu sencu darbibas pedas Amerika, senaja Egipte, Babilonija un Sumera. Bet saja no­dala isi raksturosim dazas sasaistes ar Helladu, ka senatne sauca so zemi, pirms taja ieradas grieki.

Viena no butiskam pieradijumu kopam par pirmsleduslaikmeta zinasanu limeni ir musu seno svetvietu liniju tiesas sasaistes ar seno Helladu.

Musu seno svetvietu sasaistes ar Helladu. 1. 4. sadala jau' stastijam par seno svetvietu linijam, kas saista musu zemi ar seno Helladu. Atgadi­nasim, ka pirma linija jeb Pasaules meridians saista Idus Panteni (Valmieras rajons) ar Idus kalna pa­kaji Griekija, kur dzimis grieku dievibu Panteona valdnieks Zevs. Geografiski ta atrodas uz 25. aus­trumu meridiana. So liniju pavada vel divas lielas sanu linijas. Bet Pasaules meridiana Maras linija saista Pokainus ar Olimpu un Delfiem.

Uz pasaules meridiana, 230 km ziemelos no Kre- tas, atrodas Delas sala, kur Leto dzemdejusi delu Apollonu. Hellada so salu uzskatija par musu sencu koloniju.

Uz Pokainu meridiana, kas atbilst austrumu garuma 22" Griekija, Peloponesas pussalas dienvidu dala atrodas senatne loti nozimigas svetvietas - divi Apollona templi un viens Apollona dela - dziedniecibas teva Asklepija templis. Tie ir saistiti ar Latvijas sensenas svetvietas Pokainu centru. Vi­sas sis cetras vietas atrodas uz jau mineta 23° 05' austrumu garuma meridiana.

Uz sa meridiana verojamas ari dazas papildu sakaribas. Fotografejot no Kosmosa, ap Pokainiem konstatets mikrovilnu starojuma aplis, kura ra­diuss ir 170 km. Dienvidos no Pokainiem sis aplis pieskaras Nemunai - upei, kuru grieki deveja par Kronosu, t.i., Zeva teva Krona varda. Griekija, Argo- lida, Asklepija templis atrodas 170 km ziemelos no Apollona templiem. Te saskatama lidziba ar jau mi­neto Delas salas novietojumu pret Kretas salu. Abos gadijumos dievibu delu dzimsanas vietas grieku mitos ir ziemelos pret tevam veltito vai vina dzimsa­nas vietu. Senie miti un vietvardi pietiekami par­liecinosi rada, ka 2 tukstosi km talas sakaribas se­najiem cilvekiem bija labi zinamas. Mes varam tikai apbrinot parsteidzoso precizitati, ar kadu sis vietas izveidotas uz vairaku tukstosu km garajam svet- linijam.

Gan sengrieku miti, gan vinu antiko vesturnieku, filozofu un rakstnieku darbi ne reizi vien aplieci­najusi loti ciesas abu zemju saites un seno grieku lielo cienu pret musu zemi ka visaugstakas kulturas neseju un glabataju.

Sengrieku svetvietu sasaistes. Pasaules me­ridians bija zinams ari senajiem griekiem. Delfu svetvieta, kur Apollona templi atradas slavenais orakuls, ir ipasi atzimeta vieta, kuru grieki uzskatija par pasaules centru. Teika vesta, ka Zevs pavelejis diviem ergliem lidot vienada atruma - vienam no pasaules rietumu, bet otram no austrumu malas - lidz tie satiksies, lai tada veida noteiktu pasaules viduspunktu. Ergli satikusies Delfos. Kaut ari sis punkts par trim geografiska garuma gradiem novirzits uz rietumiem no pasaules Galvena meri­diana, si zina apliecina seno zinasanu atblazmu. Bet varbut ta vienkarsota veida vestits par Maras liniju.

Starp nozimigakajam sengrieku svetvietam vero­jamas neparprotamas sasaistes (sk. zim.). Teikto papildinasim ar nelielu ieskatu par citu dizo vietu saistibu. Ta, piemeram, Delfu orakuls atrodas uz viena 22" 5' austrumu meridiana ar Peloponesas pussalas augstako punktu - Olimpu, ko uzskatija par dievibu mitni. Turpinot so liniju uz ziemeliem, Latvija ta skersos milzigo, ipasi izveidoto valni - joni zimi ap Cieceres ezeru.

Uz Pasaules meridiana atrodas Delas (Delos) sala, Ios sala un Idus kalna pakaje Kretas sala, kur dzimis Zevs. Delas sala skiet centrala, jo tur dzimusi viena no vissenakajam dievibam - Apol- lons. Bet Ios sala liek domat par aizmirstu saistibu ar vel vienu teiku varoni - Zeva milako io. Vina Zevam dzemdeja delu Epafu - daudzu varonu ciltstevu. Divi vina deli - Herakls un Persejs ieradas ari Ietu zeme. No ta izriet, ka Delas sala ir nozimigs centrs Pasaules meridiana svetvietu rinda.

Domu par Delas salu ka centru apliecina ari citas sakaribas. Sala atrodas uz ta pasa 37,4 ziemelu platuma grada ka jau minetais Asklepija templis, dienvidaustrumos no Olimpa, un atbilst pasaules telpas astonu virzienu dalijumam, kas ieklaujas musu zemes svetvietu planojumos. Skatoties no Olimpa, ta saistama ar Dieva piedzimsanu Ziemas Saulgriezos. No sacita redzam, ka Helladas gal­venas svetvietas ciesi saistitas ne tikai ar musu senajam svetvietam, bet ari savstarpeji (sk. zim.).

Sobrid tikai pateiksim, ka uz Galvena meridiana ir divi pari Mates un Teva vietu, un Helladas svetvietas atveido lielo pasaules sistemu, lidzigi tam, ka dzislojums uz koka lapas attelo ta lielo zara iz­vietojumu.

KA SENATNE SAUCA MUSU ZEMI?

Leduslaikmeta beigas dala musu sencu no Balkaniem Krona vadiba devas uz ziemeliem. Mits vesta, ka Kronu pavadija uzticamie paligi - pusdievibas titani. Vini labi zinaja, ka cels ved uz tevu­tevu svetajam vietam. Tas vini sakartoja, sakopa, un driz vien si zeme atguva savu seno slavu. Dala tautas, ko vadija Krona dels Zevs, palika Hellada - Senaja Griekija. Pec kada laika abu bralu tautu sa­kari atjaunojas. Diemzel svesas varas musu zeme bija iznicinajusas gandriz visas zinas par siem saka­riem. Tas tomer ka Liktendaina minetie zelta zari bija saglabajusas gan grieku teikas, gan seno grieku vesturnieku, filozofu un rakstnieku, gan ari seno romiesu rakstnieku darbos.

Senie cilveki labi zinaja ari udenscelus, kas veda no Helladas uz Ietu zemi. Piemeram, hiperboreji Jasona argonautus izvadija bez klumem no Melnas juras Dnepra. Tad argonauti parvilka kugi uz Eri- danu, t.i., Daugavu, bet no tas veiksmigi apbrauca apkart Eiropai un atgriezas Griekija. Toties 9. gs. p.m.e. un velakos laikos sengrieku autori so celu vairs nepiemin. Tatad jau 9. gs. p.m.e. bijis liels partrau­kums starp talaika un senakajam zinasanam. Ari stasti par Heraklu, Perseju, Prometeju, Faetonu u.c. ir daudz senaki par Trojas laiku.

Pirmsleduslaikmeta miti min Leto vardu. Ta ir viena no liecibam, ka leti bijusi Baltijas senie iedzi­votaji. Velakos gadu tukstosos musu zemei bijusi citi vardi. Senakais no tiem saistams ar mitos mi­neto Eridanu (senais Daugavas lejteces nosau­kums). Grieku autori no 6. gs. p.m.e. musu zemi deveja par hiperboreju zemi, talo ziemelu zemi, milzu zemi vai tamlidzigi.

Prometeja, Atlanta u.c. mitisko varonu laika Heraklam vajadzeja veikt savu visgrutako - div­padsmito - varondarbu un iegut zelta abolus no debesu darza - vietas, kur savienojas debesis un zeme. Herakls ilgi klejoja pa Eiropu un Aziju, ne­varedams so vietu atrast. To zinaja tikai gudras Eridanas zintnieces, un vinas Heraklam pateica, kurp doties. Driz vien Herakls nonaca pie mekleta darza. Ieeju taja sargaja Atlants, kas uz saviem ple­ciem balstija debesis.

Velak Eridana ieradas Persejs, kas Atlantu parverta klinti. Atkal japiebilst, ka latviesu lasitajam zinamais mita variants par to, ka darzs meklets Afrika, nav logisks, bet mita par Perseju Eridanas vards nav minets.

Eridanas upe boja gaja Faetons. Vina masas iera­das apraudat varoni. Ari si zina liecina, ka cels uz musu zemi griekiem nebija svess. Vel jo vairak - tas, ka Faetons savu lidaparatu izmeginaja nevis Griekija vai Egipte, bet tiesi musu zeme, liecina par kopigiem projektiem.

LETO, APOLLONS, ARTEMIDA

Virsraksta minetas tris dievibas ir loti senas. Vinu izcelsmes sakumi meklejami ne tikai pirms tukstosiem vai desmittukstosiem, bet gan simt- tukstosiem gadu. Kaut ari daudzas zinas par viniem zudusas, ta ir un paliek nozimigaka sen­seno dievibu trijotne. Tas sakums meklejams musu - Ietu zeme.

Diodors (II, 47) stasta, ka Leto dzimusi hiper- boreju zeme. Vinu valoda esot lidziga grieku valodai, ipasi ateniesu un Delas sala dzivojoso runai. Tas liecina par loti senu laiku, kad indo­eiropiesu valodas bija cita citai daudz tuvakas neka tagad.

Sengrieku miti vesta par Leto celojumu uz jau mineto Delas salu. Tur uz peldosas Asterijas (Zvaigznu) salas vina dzemdeja gaismatainos dvinus - Apollonu un Artemidu. Pirmais pasaule ieradas Apollons un tulit pec piedzimsanas veica pirmo varondarbu - noznaudza lielo cusku Pi- tonu - Zemes dievibas Gajas delu. Simboliski sis mits vesta par cita laikmeta sakumu.

Artemida, Apollons un vina dels Asklepijs bija kulturvaroni, gara gaismas neseji, kuri ievadija lielu pagriezienu Helladas vesture.

Sava butiba visas tas izcilas macibas un zina­sanas, ko deva Apollons un Asklepijs, davaja Leto. Kretas salas austrumu gala ir kada vieta - Leta, bet mits par sa varda rasanos nav zinams.

Senie grieki vairakkart uzsverusi, ka Apollons bijis zeltmatis. Ar to vins atskiries no tums­matainajiem pamatiedzivotajiem. Jauneklis ar zelta matiem vareja nakt tikai no ziemelu puses. Vina mates Leto vards uz to norada visai nepar­protami. Tapec dazu petnieku izteikumi, ka Apol­lona tels un kults nakusi no Mazazijas, nav korekti.

Tie baltiesi, kas pabijusi Griekija, apmeklejusi tas muzejus un skatijusi senas skulpturas, ir ieve­rojusi kadu butisku pretrunu. Proti, seno grieku dievibu skulpturas vairak atgadina baltiesus neka musdienu griekus. Seviski izcilam dievibam, pie­meram, Apollonam ir nevis melni, bet zeltaini mati, ka tas ne vienu reizi vien uzsverts mitos. Izskaid­rojums ir vienkarss - grieku tauta ir ienakusi saja zeme un parmantojusi seno kulturu. Tomer jaat­gadina kada reta paradiba - ienaceji seno kulturu nevis iznicinaja, bet saglabaja.

Leto Hellada ieradas nevis viena, bet kopa ar pavadonem. Sengrieku zinatnieks Aristotelis (384. - 322. p.m.e) Leto ierasanos attelo ka mitisku, vina ieradusies it ka vilcenes izskata (Hist. Aiiim, VI, 35). Tas lieku reizi norada uz to, ka sis apciemojums bijis loti sens. Pausanijs stasta (1,18, 5), ka palidzet Leto dzemdibas no hiperboreju zemes ieradusies dzemdibu dieviba Ilisija. Pec citam zinam, Leto pa­vadijusas celabiedres, kuru kapavietu grieki velak uzlukojusi un kopusi ar cienu.

Sengrieku vesturnieks Herodots hiperborejus pieminejis vairakas reizes, kaut ari no vina darba var saprast, ka vins pats tos nav saticis un vina stastitais attiecas uz talu pagatni. Vins raksta (IY 32 - 25), ka hiperboreji ik rudeni uz Apollona svetvietu Delas sala sutijusi divas jaunavas (lasi: zintnieces) ar ziedo­jumiem. Vinas pavadijusi pieci viriesi, kas vienlaikus bijusi gan sargi, gan neseji. Herodots min ari divu jaunavu vardus - Argo un Opidu. Zintnieces sagai­ditas ar lielu godu un visai svinigi.

Bet kadu rudeni divas jaunas zintnieces - Hipe- rona un Laodika - majas no Delas salas vairs nav atgriezusas. Vinas palikusas sala, tur ari mirusas un ar lielu cienu apglabatas. Vinu kapa vieta vel kopta gadu simtiem ilgi. Pie tas nakusi jaunie pari un ka ziedojumu nogriezusi sev pa matu skipsnai.

Delas sala ar tiem laikiem dargu mantu - vara plaksnem - ieradusies divi hiperboreju viri - Hekaergs un Upis (citviet Opis vai Apis). Cicerons raksta (De nat. deor. III, 23), ka Upis varetu but Artemidas tevs. Ari si zina apgaz ne visai logisko mita variantu, ka Artemidas un Apollona tevs bijis Zevs. Cicerons izsaka domu, ka Hekaergs varetu but viens no pasa Apollona vardiem, par ko jau tika runats. Tomer ticamak, ka Hekaergs vareja but viens no skolotajiem, kura vardu pec tam piedeveja Apol- lonam.

Gaismas dieviba Apollons piedzima uz pel­dosas Asterijas salas netalu no Delas. Asterijas vards simboliski norada Apollona un tatad ari vina mates saistibu ar zvaigznem. Mits stasta, ka uz salas pacelies Kinta kalns. Sis vards sakrit ar zint­nieka Kinta vardu. Latvju teikas stasta, ka Kints Liepajas apkartne novietojis milzu akmeni. Ar to sakusies svetakmenu linija Liepaja - Ile, kas at­veidoja Saules sistemas modeli.

Apollonu pielidzinaja Saulei. Vina vards ir salikte­nis, kura saknes meklejamas Ziemeleiropa. Varda pir­ma dala saistas ar anglu up, t.i., augsup, izruna ap. Ari Latvija ir vietvardi ar so nozimi - Apekalns, uz augsu paceltais Upsisu dizakmens netalu no Dundagas.

Apollona kulta uzplaukums Senaja Griekija bija no 12. lidz 5. gs. p.m.e. Tomer no ta nevajadzetu secinat, ka pirms 3,2 gt. Hellada esot ieradusies . dieviba Leto un tur dzemdejusi delu Apollonu.

Tas Apollona tels, kadu sastopam seno grieku un Mazazijas tautu mitos, ir daudz senaku pirms­leduslaikmeta dievibu atspulgs. Legenda par diska sviesanu atspogulojas Kosmosa Raditaja darbs, citos mitos ir runa par Dieva delu darbiem.

Mits par to, ka Apollona mate ieradusies no zie­meliem, liek domat, ka sis tels atspogulo seno Ietu zinasanas. Diemzel Apollona darbibas atainotas ari postosas iezimes, kas saistamas ar Mazaziju.

Varda otrajai dalai visai lidzigas saknes atrodam daudzu Eiropas tautu valodas. Te varetu minet igaunu hele - gaiss, spilgts, skaidrs, vacu hell - gaiss un lidzigi. Ar to varetu saistit ari vietvardus Eleja, Oleri, Ollas u.c. vardus.

Ir ari citi skaidrojumi. Iespejams, ka, godinot musu sencus ka seno baltu priesterus, t.i., gailus, radies dievibas Baala vards, no ta savukart iz­veidojies Apollona vards. Butiba tas ir partulkots latvju dainu varona Ausekla vards. Tas ari atbilst so vardu butibai, jo grieku miti un vesturnieki daudzas reizes apliecina, ka galvenas zinasanas vini sanema no ziemelu zemes Eridanas jeb hiperboreju zemes. Ari Senas Griekijas vards - Hellada sasaucas ar jau minetajiem vardiem, kas nak no Saules dievibas Helija varda.

Apollons un Artemida ietilpa 12 galveno die­vibu Panteona. Turklat abiem Leto dviniem bija daudzi vardi un daudzas darbosanas jomas. Ta Apollons vienlaikus bija mirdzosais Febs (Saules dieviba), Loksijs - viedais paregis, Peans - dziedi­natajs, Hekaergs - bargais sogis, Pitijs - puka na­vetajs, Musahets - muzu aizgadnis, saistitais Delijs no Delas un gaisais Likijs. Dazi petnieki uzskata, ka ari Helijs - Saule bija viens no Apollona vardiem.

Apollona dels Asklepijs ir dziedniecibas tevs. Laika gaita Apollonam piedeve loti daudzas spejas, kas aizeno jaunakajos mitos pausto uzskatu, ka vina tevs ir Zevs. Tacu Apollons un vinam tuvas dievibas skiet daudz senakas par Zevu.

Apollona kults sava laika bija visai izplatits ne tikai Griekija un Italija, bet ari Mazazija. Turcija lidz pat musdienam saglabajusies Apollona tem- Pli*

Artemida vienlaikus bija Meness dieviba Selene, dzemdetaju aizgadne Kifeja, zintniecu aizgadne Hekate. Dazviet sis pedejais tels saplust ar De- metru. Loti plasais darbibas loks liek domat, ka tala senatne Leto kopa ar Apollonu un Artemidu vadijusi patstavigu dievibu trisvienibu.

Apollodors (1, 4, 5) rakstijis par Upi (vai Opi) ka Artemidas pavadoni. Artemida nosava mednieku Orionu, kas bija uzbrucis vinas pavadonim. Lidzi­gas zinas atrodam Homera Odiseja (V, 121 - 123) un Iliada (XVIII, 416). Vel japiebilst, ka vards Upis vai Opis tuvs Apollona varda pirmajai zilbei.

Par Leto dzimtas varda saglabasanu liecina tas, ka romiesu dzejnieks Vergilijs Artemidu deve par Latoniju (Aen. XI, 532). Sis vards atgadina musu zemes seno nosaukumu, ko vel sobrid lieto Dien- videiropa, - Lettonia. Vel Pausanijs piemin hiper- boreju Aheigis, kura ieradusies velak neka Upis (Y 7, 7).

ZINAS PAR HIPERBOREJIEM

Izcilais vesturnieks Herodots aprakstijis da­zadas mitiskas tautas, kas dzivojot ziemelos no Helladas. Vistalak uz ziemeliem dzivojot hiperboreji. Salidzinajuma ar citam tautam vini esot loti miermiligi.

Vards hiperboreji nak no grieku mitos minetas ziemelu veja dievibas - Boreja. Vins bija titana Astrejas - zvaigznotas debess un Eosas - rita blaz­mas dels. Borejs ir loti sena dieviba. Pecleduslaik­meta mitologija vinam ir zinama saistiba ar triju galveno skandinavu dievibu - Odina, Villija un Ve tevu Boru. Borejam bijusi divi sparnoti deli - hiper­boreji Kalaids un Zets.

Par hiperborejiem deveti tie cilveki, kas dzivo aiz Boreja valstibas pie Ziemelu juras. Grieku autoru darbos visai biezi sastopamas norades - aiz skitu valsts, talu ziemelos, pie Ziemelu juras un tam­lidzigi - liek domat, ka runa ir par musu zemi, kas atrodas precizi ziemelos aiz Griekijas.

Senie grieki un romiesi hiperborejiem veltijusi loti lielu veribu. Pasi cienijamakie seno grieku un ari romiesu geografi, vesturnieki un rakstnieki vesela gadu tukstosa laika uzskatija par pienakumu un goda lietu izteikt savas domas par hiperborejiem. Diemzel visi sie apraksti ir tikai parstasti. Tadel no visa baga­tiga antiko rakstu klasta pieminam un izmantojam tikai tos, no kuriem var izlobit kadu jaunu patiesibas graudinu. Kopuma no visai plasas seno grieku un romiesu literaturas varam secinat, ka ta vesta ne tikai par spilgtiem, bet ari loti seniem notikumiem. Tomer mums sis zinas, kaut izskaistinatas un dazviet pat mitiskas, ir nozimigas, jo pieder pie musu zemes pa­siem senakajiem pieminejumiem rakstu avotos.

Pindars (Pindaros, 522. vai 518. - 442. vai 438. p.m.e.) hiperborejus uzskatija par tautu, kura loti spilgti izpauzas Apollona ka Saules (dievibas) ipa­sibas (Pyth. X, 29 - 47). Pec Pindara domam, hiper­boreji ir sveta tauta, viiii nepazist ne slimibas, ne vecumu, vienmer priecajas un dzied savas dziesmas muzikas instrumentu pavadiba. Kopa ar viniem liksmojies ari grieku varonis Persejs. Pie viniem bijis ari Danajas dels, kuram celu radijusi Atena.

Kada vestule Pindaram (01. III, 28) teikts, ka hiperboreji celusies no titaniem. Tas apstip­rina saistibu ar Ietu zemi un norada uz latvju teikam par milziem. Par milzu darbibu Latvija sk. 4. apcirkni. Visai nozimigu liecibu par to sniedz Elians (XI, I), kas stasta, ka sis tautas Apollona priesteri ir. Boreja un Hionas deli. Vinu augums ir sesas olektis.

Sesas olektis ir nedaudz vairak par 2,4 m. Sis lielums apbrinojami labi sakrit ar datiem, kas guti, Latvija veicot milzu svetakmenu merijumus. Sadas visai precizas zinas nekadi nevar uzskatit par ne­jausu sagadisanos.

Atceresimies mitu par Prometeju, kas dievibam nozaga uguni, lai aiznestu to cilvekiem. Pausanijs parstasta argoniesu teikto (II, 19, 5), ka Prometejs uguni nemis no hiperboreja Foroneja. Varetu skist, ka si norade simbola zemakaja limeni saistama ar musu sencu zintnieku darbibam pie ugunskuriem svinamajas dienas un svetkos. Tomer daudz tica­mak, ka te piemineti gara gaismas neseji. Sis zinas vel japapildina ar senas Romas rakstnieka Plinija Vecaka (23. - 79. m.e.) Dabas vesture teikto (Nat. hist. IV 22). Vins runa par Delas salu, kur Leto dzemdeja Apollonu. Sai sakariba rakstnieks piemin vardu Pyrpile, ko varetu tulkot ka ugutispils, kur hiperboreji izgudroja uguni. Sis vards skan pavisam latviski, to nevareja tapat vien izgudrot ne romiesi, ne grieki. Tatad Purpile (Pyrpile) ir kads no musu zemes vietvardiem.

Hiperboreji dazkart celojusi uz Helladu. Diodors pat piemin hiperboreja Abarisa apciemojumu. Sikak par Abarisu runasim nakamajas nodalas.

Hiperboreji atzimejusi 19 gadu ciklu, kad zvaigznes nostajas istajas vietas. Tad vini svin Lielo gadu. Svetas vietas apsarga, un valsti parvalda priesteri - boreidi, veju parvaldnieki, kuri sos uzde­vumus manto no paaudzes paaudze.

Kur ta atradas? Par to, kur atradusies hiper- boreju zeme, rakstijusi daudzi autori. Zinas par so ziemelu zemi jaapluko kopuma. Diodors vel izsaka domas, ka hiperboreju zeme atrodas uz okeana salas, kas esot tik liela ka Sicilija. Si sala esot preti keltu zemei. Visai ticami, ka ar to domata Britanija. Plinijs, kas Britaniju parzinaja visai labi, jau pieminetaja Dabas vesture (Nat. hist. IV 26) savukart raksta, ka hiperboreji dzivo aiz Ripeju kalniem, t.i., Uraliem.

No ta secinams, ka gan hellenisma laika Griekija, gan ari Senas Romas laika visas zinas par hiperbo­rejiem naca tikai no talas senatnes. Ap to laiku Ietu zemi apmeklejusi gan romiesu, gan ari Vidusjuras baseina tirgotaji. Tacu vini tur neka brinumaina nebija ieraudzijusi. Tris gadu tukstosi keltu prieks­tecu, pec tam somugru paklautiba seno slavu bija pilnigi iznicinajusi. Tapec nule minetie autori cen­tas hiperborejus novietot talas vietas. Grieki vinus saistija ar Britu salam, bet romiesi - ar Uraliem. Par loti nozimigu jauzskata Diodora teiktais, ka hiperboreju zeme dzimusi Leto, un tas lidz ar citam zinam neparprotami norada uz Baltiju. Ari Likurgs savas liecibas (Orati Attik. frg. 86) rakstija, ka hiper­boreji dzivo ziemelos aiz skitu zemes.

Cela no Griekijas uz Ietu zemi bija japariet vai nu Alpu, vai Tatru, vai ari Karpatu kalnu gredas.

Kalnos biezi vien puta specigi veji, kas ielejas aiz tiem atkal pierima. ipasi specigi ziemelu veji te puta saltaja Kali laikmeta un pirmajos gadu tukstosos pec ta. Tadejadi kalnu pariesanu saistija ar nonak­sanu aiz veja dievibas Boreja valstibas. Patiesam - tulit aiz minetajiem kalniem sakas baltu zemes.

Helladai bija labas attiecibas un dzilas zinasanas par Seno Egipti, Tuvejiem Austrumiem, Indiju un citam talam zemem. Sengrieku autori ar cienu izsakas ari par tam gudribam, kas tur iegutas, un tomer daudzos un dazados pieminejumos musu sencu zemes viedajie verteti daudz augstak.

DIZIE SKOLOTAJI

Saglabajusas zinas par daudziem celojumiem gan no Eridanas uz Helladu, gan no Helladas uz Eri- danu. Tas liek domat, ka Ietu zemes viedie vecajie ne tikai macija hellenus, bet ari rupejas par viniem ka labs skolotajs par saviem audzekniem. Papildus par gara gaismas nesejiem sk. 6. apcirkni.

Helleni sis rupes prata novertet. Ikvienu viesi no talas zemes sagaidija svinigi un ar lielu godu. Plutarhs raksta (De mus. 14), ka sados gadijumos spelejusi flautas, citaras un citus instrumentus. Visai ticams ir Evsenija vestitais (Praep. e. evang. Y 28, 4), ka visi Delas salas iedzivotaji esot hiperboreju pecteci.

Hiperboreju zemi bez jau pieminetajiem - Da- najas dela Faetona un vina masam, Herakla, Jasona un Perseja - apciemojusi ari daudzi citi grieki. Par pastavigiem sakariem liecina Rodas Apollonija vestitais (I, 211), ka argonautu komanda bijusi ari divi hiperboreji - Boreja deli Zets un Kalaids. Tas, ka vini ipasi ieradusies uz so braucienu, vedina domat ne tikai par to, ka argonautu kapteinis Jasons savu marsrutu caur Ietu zemi planojis jau ieprieks. Tas liecina ari par musu sencu prasmi kugot svesas juras, gan par to, ka vini to darijusi daudz senak, neka uzskatija lidz sim, gan ari par to, ka vini celu pa upem uz Melno juru zinaja jau daudzus gadu tukstosus pirms vikingiem.

Abariss. Izcili slavena personiba bija zintnieks Abariss. Herodots par vinu raksta ka par mitisku varoni (IV 36), gaisregi, Apollona kulta neseju. Platons Abarisu min ka specigu dziednieku, kura vardu speks glabj no slimibam (Charm. 1586). Vinu pieminejis ari Likurgs. Stasta, ka Abariss pare­godams apstaigajis visu Griekiju.

Citi autori stasta, ka Abariss ieradies tai laika, kad Hellada plosijies meris. Vairaki autori saista Abarisu ar izcilo matematiki un zintnieku Pitagoru (570. - 500. p.m.e.). Tiesa, zinas par so saistibu ir atskirigas. Vieni autori doma, ka Pitagors ir tas pats no hiperboreju zemes nakusais Abariss, otri - ka Abariss macijis Pitagoru, tresie, ka vini tikusies un viens otru macijusi. Te gan japie­bilst, ka Abariss dzivojis vairakus gadu tuk­stosus pirms Pitagora. Iespejams, ka Pitagors go­digi atsaucies uz Abarisu ka savu neklatienes skolotaju.

Aristejs. Herodots lielu uzmanibu veltijis kadam mitiskam hiperborejam - Kaistrobija delam Aristejam (IV 13 - 15). Par Aristeju ka brinumdari rakstijusi ari daudzi citi senakie grieku autori. Vins esot miris dzirnavas, tad ik pec noteikta laika - pilniem 240 gadiem - atkal augsamcelies un darijis brinumu darbus. Atceresimies, ka seit runa ir par laiku, kad musu zeme vel nebija dzirnavu ka iericu graudu malsanai. Ar vardu dzirnavas seit domatas t.s. Kosmiskas dzirnavas. Te paskaidrosim, ka sis dzirnavas ir nevis mehanisms, bet gan jedziens, kas pamato lielo dabas notikumu cikliskumu. Musu senci uzskatija, ka lidzigi lielie notikumi atkartojas ik pec noteikta laika. Lielo Kosmisko dzirnavu ap­grieziens ilgst 25 920 gadus. Nule minetie 240 gadi ir 108. dala no 25 920. Savukart 108, ka jau mi­nejam (1.1.), ir Saules sistemas sens svetais skaitlis. Tas ari atbilst lielajam zemes auglibas ciklam musu apstaklos.

Aristejs ir viens no musu sencu lielajiem zint­niekiem, kas ik pec laika atdzimst, celas augsa un atkal nes gara gaismu pasaule. Neapsaubami, ka zinas par musu senatnes mitiskajiem varoniem - daudzkart piemineto Ausekli (Ausekliti) un grieku mitos apjusmoto Apollonu, Prometeju, Orfeju, tapat romiesu Dionisu, ir ciesi saistamas ar sen­grieku autoru aprakstito Aristeju un Abarisu. Vel piebildisim, ka Aristejs, kuram Herodots veltijis poemu Arinespeja, tiek uzskatits par Homera sko­lotaju (XIX 1, 18).

Personvardi. Esam uzzinajusi visai daudz musu dizo sencu vardus. Tie skan neparasti. Tomer jaat­ceras, ka daudzus gadu tukstosus grieki sos vardus glabaja tautas atmina un, parejot no mutes mute, tie ir mazak vai vairak parveidoti un tuvinati grieku valodai.

Pokainu macekli Delfos. Delfi ir neliela Grie- * »

kijas pilsetina Parnasa kalna pakaje. Ta ieverojama ar Apollona templi, kura darbojusies parege Pitija. Vina esot sedejusi uz vara trijkaja, kas bijis novie­tots virs klints plaisas, no kuras izpludusi reibinosi tvaiki. Apreibusi priesteriene uz jautajumiem atbil­dejusi ar nesakarigiem vardiem, kurus templa priesteri partulkojusi. Delfu orakula slava bijusi loti liela, to apmeklejusi ari daudzu citu zemju valdnieki.

Pausanijs raksta (X, 5, 7 un talak), ka paregosanas vietu iekartojusi hiperboreji. Viens no tiem bijis slavens paregis un dziedatajs Olens. Vinu piemin ka seno dziesmu zinataju.

Pausanijs runa ari par galatu uzbrukumu Delfiem, kuru atvairijusi hiperboreju gari, t.i., veli, kas peksni paradijusies uzbruceju prieksa. Sakoties tuvcinai, uzbruceju rindas saustijusi zibeni, no Pamasa kalna uz viniem gazusies akmeni (I, 4, ka ari X, 23, 2). Zinams ari, ka vienu no veliem sauca par Hiper- ohumu, otru par - Ai'madonu. Sie vardi tuvi Delas sala apglabato hiperboreju zintniecu vardiem.

Kaut ari pasaule zinami dazi izcili cilveki, kas gaisredzibu un paregosanas spejas apguvusi pas­macibas cela, tomer tie uzskatami par iznemu­miem. Tapec iespejams, ka slavenos Delfu paregus macijusi Pokainu gaisregi un zintnieki.

Sengrieku dzejnieks Alkajs uzrakstijis himnu par Apollonu un Delfiem. Saglabajies Himereja parstasts 0Or. CIV 10). Ta sakuma teikts, ka Zevs sutijis Apol­lonu uz Delfu Kostadas avotu. Vins Apollonam devis ratus, kurus vilkusi gulbji - butiba tie ir dainas minetie Saules rati, ar kadiem Apollons devies ari uz savas mates Leto zemi. Bet vispirms vins apsta­jies Delfos. Tur laudis sastajusies apli, dejojusi ap vinu un lugusi, lai no hiperboreju zemes pie viniem atvedot Dievu. Sviniga notikuma laika cilvekiem lidzi dziedajusi ari gulbji un lakstigalas. Musdienu cilveks var pasmaidit par jusmigo apcerejumu. To­mer teiktais ietver visai vertigas zinas.

Lai ka ari senie grieki slavinaja Zevu, saja gadi­juma vini to nav atzinusi par Dievu. Vini ludz, lai Dievs ierodas no hiperboreju valsts. Si zina sakrit ar jau aplukoto Dieva Teva, Mates un Dela svet­vietu kopu vardu un vietu dalijumu.

Lai cik skeptiski mes vertetu seno grieku autoru darbus par talo ziemelu zemi, nevar neredzet, ka pamata tiem bijusas nopietnas geografiskas un vesturiskas zinasanas par musu zemi un tas iedzi­votajiem. Nevareja grieki ne no ka izgudrot juru, kuru ziema klaj ledus, bet Saule spid tikai isu bridi. Vini ne vienu reizi vien ir nosaukusi Leto dzimteni par lielo zinasanu zemi, kaut ari pazina Egipti, Babiloniju, Indiju un citas senas kulturas valstis. Parsteidzosa ir ta vienpratiba visu seno autoru darbos, kada izpauzas vertejumos par musu senciem. Secinajums ir viens - pateicoties seno grieku, romiesu un indiesu autoriem, saglabatas loti vertigas zinas par vecako apzinamo civilizaciju pasaule - senbaltu civilizaciju.

2.6. PEDEJAIS LEDUSLAIKMETS

Zemeslode uzskatama par milzigu apalu kristalu ar dobju vidu. Ta ieksiene zem liela spiediena atro­das skidra viela - magma, kura peld kustigs kodols. Savukart pa sa kristala arejo virsmu parvietojas kontinenti un salu grupas, kas izvietotas uz de­vinam litosferas platem ka milzu plostiem. Visu to var salidzinat ar milzigu dzivu sunu. Kristaliska apvalka un kustiga kodola mijiedarbiba notiek lielos laika ciklos un kopa ar izmainam Galaktikas energetiskajos starojumos ir par pamatu klimata, reljefa un citam parmainam uz Zemes.

Magnetiskais lauks. Zemes kristaliskajam ap­valkam ir savs magnetiskais lauks un poli. No fizi­kas mes zinam, ka katru magnetu var parmag- netizet, mainot ta galu polaritati ar loti specigu mag­netisko impulsu. Pirms 700 gt. kads neaptverami liels impulss parmagnetizeja visu Zemeslodi, un tas magnetiskie poli mainijas vietam. Lidzigi gadijumi bijusi ari agrak. Zinatnieki vel nav atklajusi, kas izraisijis daudzas lielas un loti butiskas parmainas.

Lielus kosmiskos notikumus piemin ari Ziemel­zemju un Amerikas tautu teikas. Ieprieks minetajiem notikumiem veltiti apmeram divi duci loti senu latvju dainu, piemeram:

Tris dieninas, t?'ls naksninas t 7 >

Saul' ar Dievu ienaida: Saules meita nolauzusi Dieva dela zobentinu, Dieva deli novilkusi Saules meitas gredzentinu.

F 828, 4031

Nakamas citetas dainas vestijums lidzigs, pirmas rindas ir tiesi tadas pasas. Ari si daina liecina par to, ka iznicinata Zemes aizsargsistema.

… Dieva deli salauzusi Saules meitas vainadzinu.

LD 34018

Tris dieninas, tris naksninas Saul' ar Dievu kivejas: Dieva deli apgazusi Saules meitas kamaninas.

LD 34020

Musuprat, pedeja daina stasta par Zemes mag­netisko polu savstarpejo mainu. Tas magnetiskais pols, kas bija augsa - ziemelos, nonaca dienvidos un otradi. Daina to gleznaini deve par kamaninu apgasanu. Jau minejam, ka pedeja sada apgasana notika pirms 700 gt., tatad taltala senatne. Bet par to nav jabrinas, jo dainas mineti vel senaki noti­kumi. Lidzigas zinas atrodam ari japanu un citu tautu mitos. Netiesi sis zinas saistamas ar ledus- laikmetiem.

Leduslaikmeti. Zemes vesture bijusi daudzi un dazadi leduslaikmeti. To pedas var atrast pat 500 - 570 miljonu gadu vecajos kembrija iezos. Senu ledus- laikmetu pedas geologi atradusi visa pasaule, tostarp ari Kina, Indija, Australija, Dienvidamerika un pat Afrika. Eiropa pedejo 700 gt. laika, t.i., pec pedeja parmagnetizejuma, bijusi cetri leduslaikmeti - Gincas, Mindeles, Risas un Virmas.

Leduslaikmeti aiznem pusi gan no cilveces, gan ari no musu tautas vestures. Tos var salidzinat ar loti garam ziemam, kas nes sev lidzi milzu postu. Sako­ties leduslaikmetam, ziemelu tautam nacas pamest savu zemi; to var salidzinat ar putnu aizlidosanu ru­denos. Pedejais leduslaikmets, pec jaunakam atzinam, sakas pirms 75 gt. un beidzas pirms 13,6 - 13,7 gt.

Dala geologu uzskata, ka leduslaikmetos ak­menu atluzas atnestas no Skandinavijas, Kolas pus­salas un Karelijas klintim.

KA SAKAS LEDUSLAIKMETS

Par to, ka noritejis pedejais leduslaikmets, geo­logi izteikusi vairakus uzskatus, kas ir ne tikai atskirigi, bet pat pretrunigi. Pagaidam neviens no siem viedokliem nav uzskatams par parliecinosu.

Nesen vel valdija uzskats, ka leduslaikmeta abus polus parklaja biezi ledus slani, kas iesniedzas ari merena klimata apgabalos. Ja ta, tad temperaturai ekvatorialos apgabalos bija japazeminas tik jutami, ka tropu augiem un dzivniekiem vajadzeja izmirt. Bet tas nav noticis. Nule teikto papildina ari materialie pieradijumi. 20. gs. septindesmitajos gados Krievijas arheologi, petot alas Pecoras vidustece, konstateja, ka tas apdzivotas pirms vairak neka 35 gadu tuksto­siem. Atrastie zaledaju dzivnieku kauli liecina, ka saja laika apkartne bijis pietiekami daudz zales. No ta jasecina, ka nekada vispareja Ziemelu puslodes apledojuma taja laika nav bijis - apledoja nevis visi polarie apgabali, bet tikai dazas to vietas.

Dainu vestijumi. Ieklausisimies musu sencu domas par lielo un nozimigo notikumu - Saules ka­manu apgasanos. Iespejams, ka sis simbols izmantots ari leduslaikmeta raksturosanai. Dainas saglabatas atminas ne tikai par pedejo leduslaikmetu, bet ari par ieprieksejiem leduslaikmetiem. Martinu un Metenu dziesmas un ticejumi vedina domat, ka senci ledus- laikmetus uztvera ka ciklisku notikumu.

Saule brauca, gar kalninu, Apkrit Saules kamaninas; Pakal naca Dieva delis, Pacel Saules kamaninas.

LD 33012

Dainas liecina, ka musu senci zinaja ne vienu vien leduslaikmetu, uztvera tos ka ciklus, zinaja to ilgumus un iemeslus.

Tris gadini Saule leca Caur lozberu lapinam; Saules meitas kronus vija No lozberu lapinam.

LD 34021

Si daina ir loti izkroplota, tomer ta lauj nojaust to laiku, kad Saules spozums bija stipri samazinats. Un iespejams, tiesi sis parmainas izraisija ledus­laikmetu. Butu aplami uzskatit, ka sis un lidzigas dainas vesta par Saules aptumsumu vai citam mums zinamam astronomiskam paradibam vai par gadskartu cikliem. Tris dieninas, tris naksninas vai tris gadini ir tikai simboli. Daudz ticamak, ka ar tiem domati tris Kosmisko dzirnavu apgriezieni - Zemeslodes precesijas cikli ik pec 25 920 gadiem. Tris sadi cikli atbilst leduslaikmetu ilgumam.

Leduskalns. Dainas vesta par lielo Leduskal- nu. Ari geologi uzskata, ka pedeja leduslaikmeta Botnijas lica ziemelu dala izveidojas milzigs ledus­kalns. Aukstuma pola iespaida Ziemeleiropa un Viduseiropa sniegs vairs nenokusa pat vasaras, ta karta kluva arvien biezaka, tad parvertas ledu, lidz musu zemi klaja 1 - 1,5 km biezs ledus slanis. Pari tam no leduskalna saka slidet sludoni. Tomer tie ne­vareja skart ar biezo ledus slani klatos zemes vei­dojumus. Lidz ar to pirmsleduslaikmeta zemes rel­jefs ipasi nemainijas.

Dazi zinatnieki apledojuma rasanos izskaidro ar to, ka silto Golfa straumi aizsprostojis kads milzigs skerslis. Seno indiesu miti vesta par udenu aiz- sprostotaju Vritru, kas sezot kalna gala. Vel noteik­takas zinas atrodam latvju dainas, kas vesta par leduskalnu un ta skaldisanu. Pecleduslaikmeta tai vieta, kur, pec geologu domam, augsup slejies aple­dojuma centrs, t.i., pati virsotne, atrodas Baltijas juras Botnijas licis.

Patlaban uzskata, ka Eiropa pedejais apledojums skara Skandinaviju, Kolas pussalu un tagadejo Bal­tiju. Lai ari cik parsteidzosi tas skanetu, visticamak sadu vietejas nozimes apledojumu skaidro versija par kosmisko caurumu. Virs sim vietam izveidojas apgabals, pa kuru strauji nopluda Zemes siltums. Lidz ar to seit vairakus desmitus gadu tukstosus valdija stipri vesaks klimats neka citas lidzigas Zemeslodes dalas. Ziemelu puslode bijusi vairaki sadi caurumi.

Aukstuma vilni. Sengrieku filozofs Platons 4. gs. p.m.e. parstastijis no senegiptiesu priesteriem iegu­tas zinas par tam briesmigajam katastrofam, kas piemeklejusas Zemi 50, 28 un 10 gt. p.m.e. Nemot vera to, ka musdienu zinatne tik talus datejumus spej noteikt tikai aptuveni, nule minetie laiki atbilst pasreiz pienemtajiem datiem par diviem liela aukstuma vilniem pirms 65 un pirms 20 gt., ka ari zinam par leduslaikmeta beigam. Spilgtakas materialas liecibas par briesmigo aukstuma vilni pirms 20 gt. saglabajusas Sibirijas ziemelos, Tai- mira, kur viena mirkli gajusi boja pat ar biezu spal­vu apaugusie mamuti. Tie atrasti ledu iesalusi ne tikai ar nesagremotu zali kungi, bet pat ar zales kumskiem mute. Turpat tiem blakus saglabajusies ledu iesalusi zala zale.

Globalas parmainas. Leduslaikmets parmai­nija dzives apstaklus ne tikai musu senciem. Leda­jos uzkrajas milzigs udens daudzums. Pec dazu zinatnieku domam, kada no pedejiem leduslaikme- tiem udens limenis pasaules okeana un lidz ar to juras kluvis par 1130 m zemaks. Zemes, kas kadreiz bija augligas, kluva parak sausas un razu vairs nedeva. Ari klimats bija kluvis vesaks. Cilveki saka apdzivot bijuso juru seklumus. Savukart leduslaik­meta beigas, ledajiem izkustot, okeanu limenis atkal saka celties. Bijusas piekrastes appluda, tas nacas pamest. Sakas jauna tautu parvietosanas. Musu senci devas atpakal uz dzimto vietu, kas bija parvertusies lidz nepazisanai - klata ar biezu un neaugligu sanesumu kartu.

Pavisam nesen, 20. gs. otraja tresdala, valdija uz­skati, ka katra karteja leduslaikmeta sludoni noli­dzinajusi visus ieprieksejo laikmetu raditos pau­gurus un uzberusi atkal jaunus grants un smilsu kalnus. R - A virziena daudzas vietas Latvija uzber­tie valni vedina domat, ka sadi uzskati ir nekorekti, Izteikumi, ka no ziemeliem nakusie sludoni varetu radit plusmai perpendikularus veidojumus, runa preti dabas likumiem. Ja nu kads loti grib to aiz­stavet, tad ieteicam nakamaja ziema iesaldet sker­sam kartupelu vagam kaut vai 5 m garu ledus stre­meli un tad pameginat pastumt to uz prieksu ar domkratu. Tad redzesiet, ka speka pieliksanas vieta ledus sadrups, bet uz prieksu nekustesies. Protams, istie apledojuma apstakli bija sarezgitaki, bet butiba tomer lidzigi. Tikai domkrata vieta darbojas leduskalna virsotne sablieteta sniega un ledus svars, vagu vieta - zemes reljefs, it ipasi jau R - A virziena izveidotie kalni. Vel jo vairak - dazi geologi atseviskos Latvijas reljefa veidojumos, piemeram, Svetupes ieleja (Limbazu rajons) saskata zemledus udens plusmu darbibas pedas. Ja ta, tad pilnigi atkrit doma par to, ka liela virsejo slanu spiediena del zemakas ledus kartas kluvusas plastiskas ka skidrums. Ja ari ta butu, tad apledojuma malas spie­diens bija mazaks un pseidosludonis nevareja noplust. Daudz pareizak butu leduslaikmeta sa­nesas uzskatit par vairak vai mazak vienmerigu segumu, kur visuma saglabajusies ieprieksejie zemes veidojumi.

TALAJA CELA

Tagadeja Latvijas teritorija strauju parmainu lie­cibas nav atrastas. Tapec domajams, ka leduslaik­meta sakuma vasaras seit kluva vesakas, sniegs ne- nokusa, bet sniga arvien klat. Zale vairs neuzdiga, kokiem neizplauka lapas. Ari putni, dzivnieki un cilveki muzigaja sniega tuksnesi nevareja uztureties. Musu senciem nacas pamest so zemi. Zem aple­dojuma palika sencu kulturas vertibas. Sala un bada dzitie cilveki bija salidzinami ar bareniti, kas palikusi bez savas mates - dzimtenes. Par so laiku vesta daudzas barenu dainas. Vairakas citas zinas vedina domat, ka lielaka dala musu viedo sencu, sakoties leduslaikmetam, devas uz dienvidaustrumiem un apmetas Indas upes ielejas laba krasta baseina.

Par visas tautas smagajiem jaunas dzivesvietas meklejumu un klejojumu gadiem vesta dainas.

Lec, Saulite, rita agri Bara bernus priecinat. Bara berni gauzi raud, Tumsu nakti staigajot. Bara berni sastajusi Lielas upes malina.

1339,300. Cesis

Pilnigi jaatsakas no domas, ka si, ka ari citas tai lidzigas varsmas butu saceretas par kadas viduslaiku muizas bareniem. Turklat citas barenu dziesmas visai neparprotami liecina par talu celojumu uz dien­vidiem, lidzigi tam, ka ik gadu turp dodas gajputni.

Kur gul visi balti gulbji Aukstaja ziemina? Kur gul visi barenisi Aukstaja pasaule?

418,4435, Preili

Sakoties lielajai ziemai, senci devas uz dienvi­diem. Talaja cela vajadzeja parvaret daudzas gru­tibas, kas simboliski nosauktas par lieliem kalniem, upem vai tamlidzigi. Japiebilst, ka lidzigi simboli sastopami ari keltu mitos.

Kam, Saulite, velu leci, Kur tik ilgi kavejies? Aiz viniem kalniniem Bara bernus sildidama. Lec, Saulite, rita agri Bara bernus priecinat. Bara berni gauzi raud, Tumsu nakti staigadami.

1576, 3104, Skibe

Vel un velreiz atgadinam, ka musu dainas sace­retas simbolu valoda. Diemzel laiku pa laikam dazs, pat izglitots cilveks, par katru cenu censas simbolus uztvert tiesaja nozime. Nesapratis daina vestito, vins apgalvo, ka dainas saceretas viduslaikos. Ja nu kads no lasitajiem tomer doma, ka nule citetajas dainas aprakstiti pedejo gadsimtu notikumi pie Skibes, - padomajiet rupigak! Skibes tuvuma ze­me visai plasa apkartne ir plakana ka galds. Un vel vismaz kadu simtu kilometru no Skibes uz aus­trumiem pat laga paugurisu nav. Te Saulei nav kur kaveties. Si daina var vestit tikai par visai seniem laikiem. Nekur Latvija nav tadu kalnu, aiz kuriem Saule varetu ilgi kaveties. Ari citas barenu dainas piemineti tadi kalni, kadus neatradisim ne Latvija,

ne tas kaiminzemes.

Barenite zeli raud,

Lejina stavedama.

Sveta Mara par kalninu

Iet barinu apraudzit;

Panemusi pie rocinas,

Ved kalnina galina.

1600, 3751, Varaklani

Ari Varaklani atrodas lidzena vieta - Lubanas lidzenuma. Tiesi tas pats sakams par nakamo citeto dainu, jo ari Jurkalne atrodas visai lidzena vieta.

Kur tecesi, mila Mara,

Ar to klepi villainisu ?

Aiz kalnina nosalusu

Simtiem mazi serdienisi.

935. 32474, Jurkalne

Vel piebildisim, ka dainu laika pat visa Jurkalne nebija 100 bernu, kur nu vel simtiem serdienu. Tatad ari si daina, tapat ka citas nule minetas dainas, vesta par tautas - barenes aiziesanu no savas mates - Zemes.

SALTAIS KALI LAIKS

Lidzigi tam, ka diena nomaina nakti, mainas ari gadalaiki. Bet senie cilveki zinaja vel daudz liela­kus, t.s. kosmiskos gadalaikus, kas merami des­mitos tukstosos gadu. Musu viedie vecajie ne tikai zinaja par lielajiem laika cikliem, bet prata ari sa­glabat zinas par simtiem tukstosu gadu ilgam par­mainam Zemes dzive. Zinas par taltalo senatni un laika cikliem kraja un glabaja ari senie indiesi, sumeri un citas kulturtautas. Seno egiptiesu priesteriem bija precizi pieraksti par desmitiem tukstosu gadu ilgiem notikumiem. Par musu kaimintautu zintnieku atminu, kas sniedzas gadu tukstosos, liecina izrakumi Donas baseina kurganos. Tala senatne prata ieska­tities ari senie Amerikas kontinenta iedzivotaji.

Japiebilst, ka gan latvju garamantas, gan citu tautu miti vedina domat, ka senie cilveki zinaja, ka leduslaikmeti ik pec laika atkartojas, un ari ap­jauta so posmu ilgumus. Indiesu garamantas runa par cetriem milzigiem laika cikliem, kas atkartojas, un tiem dots katram savs nosaukums.

Lielie laiki. Apskatot pedejo 100 gadu tukstosu notikumus musu zeme, izdalisim Leto, Kali, Indras, Usina un Ramas laiku. Nosaukumi nemti no seno tautu garamantam. Par katru no minetajiem laikiem Latvija vel tagad var redzet daudzas mate­riala rakstura liecibas, un tas pieminesim attie­cigajas nodalas. Nav nozimes valdnieku vardiem, jo gadu tukstosos pat spilgtu valdnieku vardi iz­plene.

Vel piebildisim, ka katra sa cikla beigas un naka­ma sakums nebut nav asi nodalits ka televizora parslegsana uz citu programmu.

Lielo ciklu apraksti atrodami ari karelu un somu eposaKalevala. Seno indiesu Brahmasdiena atbil­da tukstotim lielo gadsimtu - Mahajuga un katra no tam ietilpa 4 320 000 cilveka gadu. Par cikliem vesta daudzas dainas, izteicot tos ka pa tris gadi ceturta. Aizvestures laiki parasti leni sakas un leni gaist, viens otru parklajot, iznemot lielas Zemes katastrofas.

Katru mahajugu ievadija tumsas un pagrimuma laiks - Kalijuga. Ar dievibas Kali vardu lielaka meroga saistami leduslaikmeti, bet mazaka - posta un pagrimuma laiki. Bet pec Kali laika sakas pa­celums, kam seko uzplaukuma un laimes laiks. Diemzel tas nav muzigs, jo, paejot noteiktam gadu skaitam, atkal sakas pagrimums, kam savukart seko Kali laikmets.

Kali varda skana saistama ar musu vardu salts un ari gals. Ziemassvetkos beidzas viens un sakas nakamais Saules cikls. Sa laika dainas beidzas ar piedziedajumu kaladu. Vel lidzigi skan kails, vacu valoda kahl (izruna kal), attiecinot, piemeram, uz kokiem, kas pirms ziemas nometusi lapas. Lidzigs ari vacu kalt - auksts.

Pats vards Kali un ta jega musu senciem bija labi pazistama. Vidzemes Centralaja augstiene mirdz teiku un nostastu apvitais Kala ezers. Latgales austrumu dala, nomala vieta, ir Kala kalns. Par to, ka sie vardi nebut nav nejausi, liecina samera jauns vietvards - Kali ezerins Samsala. Pirms 2,5 tukstosiem gadu to izsita liels meteors, sapostot apkartni un nodedzinot mezus. Ja vietejie iedzi­votaji jaunraditajai vietai pieskira Kali vardu, tad tas liecina, ka vel tikai pirms 2,5 tukstosiem gadu sis vards un ta jega bija labi saglabajusies Baltijas iedzivotaju apzina. Minetie piemeri parliecinosi rada, ka Kali vards radies musu zeme un tikai velak aiznests uz Indiju.

Japiebilst, ka saskana ar macibu par cikliem Kali nenozime boja eju, bet gan to cikla dalu, kas iezime paratdzimsanu. Liela Indijas pilseta Kalkuta, senak Kali Kuta, atrodas Gangas griva. Seit upe beidz savu gaitu, bet tas nenozime udens bojaeju.

Maciba par dabas cikliem, kuros diena nomaina nakti, vasara - ziemu, nolikta laika sakas un bei­dzas leduslaikmeti, nav domata, lai attaisnotu cilveku launumu vai pat pamatotu pasu cilveku raditus laundaribu, masu slepkavibu un posta laikus, kads, piemeram, bija 20. gs. Protams, tumsa paver iespejas launumam, bet pati par sevi ta nav launums.

Vai kalnus var nograuzt? Dazadu laiku apledo­jumi parklajusi lielu Eiropas dalu, ieskaitot Angli­ju, Vidusvaciju, Poliju. To kopeja platiba bijusi 6,5 mil­joni km2 . Saja teritorija pamatklintaju klaj daudzas sanesu kartas. Dazi geologi uzskata, ka apledojuma centrs - leduskalns izveidojies Baltijas juras Bot- nijas lica ziemelu dala, t.i., uz 63. platuma grada. No ta uz Baltiju, Poliju un Ukrainu lejup slidejusas ledus upes - sludoni, kas it ka nesusi lidzi atskeltos kalnu iezu gabalus. Zinot sludona sanesu biezumu un ar tam klato laukumu, nav gruti aprekinat, ka tada gadijuma Skandinavija vajadzeja pacelties granita kalniem vismaz Himalaju augstakas vir­sotnes - Dzomolungmas (8842 m) augstuma.

Patiesiba sis milzigais kalns nevareja tik strauji sadrupt. Ir zinams, ka ne jau sludoni vien delde kalnus. Tos galvenokart drupina klinsu spraugas iekluvusais un sasalusais udens, ko atkause Saule, bet dzese vejs. Bet 50 miljonu gadu laika, kops pa­stav Dzomolungma, butiski nodilumi nav maniti.

Lai parklatu ar sadrupinatajiem ieziem jau mineto Ziemeleiropas platibu, butu vajadzigi pat gadu mil­jardi, tacu apledojums ilga tikai ap 60 tukstosiem gadu. Pa to laiku sludonis no Skandinavijas kalniem vareja nodrupinat tikai tik, lai parklatu vienu Latvijas rajonu, bet ne visu Ziemeleiropu. Tapec sludonu teorija neskiet korekta.

2. 7. LEDUSLAIKMETA BEIGAS

Pirms 13,6 gt. visa pasaule notika lielas un butis­kas parmainas, kurn del strauji saka kust apledo­jumi Ziemelu puslode. Geologi so laiku atzist par leduslaikmeta beigam.

Musdienu zinatnei nav kaut cik parliecinosu uz­skatu ne par leduslaikmeta celoniem, ne ari par iemesliem, kuru del saltie laiki beidzas. Tacu vel pa­visam nesen, aizstavot stingri materialistiskus uz­skatus, zinatnieki izteica parliecibu, ka leduslaikmets beidzies pats no sevis. Musu senci tomer zinaja lielo parmainu iemeslus. Par to liecina sensena daina.

Saules meita sagsas raksta Ledus kalna galina. Kas gribeja klatu jat,

Lai kaldina kumelinu.

Kalejini, balelini, Apkal manu kumelinu Ai• veciem dalderiem, Ar terauda naglinam! Apkart kalnu, garam kalnu, Kam nav kalta kumelina; Man bij' kalt(i)s kumelin(i)s,

Es par kalnu nebedaju. Saskaldiju ledus kalnu Devinos gabalos, Tad novedu Saules meitu Ar visam villainem.

FS 884, 5555805

Dazas senas kulturtautas saglabajusas pat precizus datejumus par kadu arkarteju notikumu nule minetaja laika. Ta seno indiesu Meness - Sau­les kalendars sakas 11 652. gada p.m.e. Maiju kalen­daram viens no lielajiem cikliem sakas 11 653. gada p.m.e. Bet senas Egiptes kalendarais cikls sakas 11 542. gada p.m.e. Trijos dazados kontinentos dzi­vojoso seno tautu kalendari neparprotami apliecina kadu, visai pasaulei loti butisku un svarigu noti­kumu. Triju laika skaitisanas sistemu sakuma punkti parsteidzosi saskan ar geologu uzskatiem par leduslaikmeta beigam. Seno cilveku raditas laika skaitisanas sistemas un to ilgais muzs liecina par augstas kulturas civilizaciju pastavesanu. Diemzel tumsajos viduslaikos pilnigi tika iznicinati tie senie pieraksti, kas lautu datet svarigakos notikumus.

Tapec saja darba datejumiem izmantotas zinas, ko glaba pati Zeme un latvju garamantas. Tas lidz ar citu tautu mitiem palidz ar apmierinosu preci­zitati izzinat nozimigako senatnes notikumu secibu un gaitu. Geologu petijumi par Zemes un it ipasi Baltijas geologisko vesturi lauj iegut galveno no­tikumu datejumus.

LIELA KATASTROFA

Leduskalna saskaldisana ievadija nozimigu geo­logisko parmainu laiku. Ziemelu puslode kluva manami siltaks. Apledojums, kas bija krajies 60 gt., samera strauji izkusa.

Latvju dainas un indiesu miti vesta par Ledus­kalna saskaldisanu ka kadas apzinigas butnes par­domatu un apzinatu darbibu. Ari dazi zinatnieki izsakas par kada liela skersla iznicinasanu, kas traucejis udens apmainu starp Atlantijas un Kluso okeanu. Ne sada milziga skersla rasanos, ne ari iz­zusanu nevai" uzskatit tikai par Zemes garozas kartejo parmainu sekam. Tapec iespejams, ka iemesli meklejami ari arpus Zemeslodes. Neizslegsim saistibu ar kadu loti neparastu meteoritu, kas at­rasts Antarktida. Sis meteorits, pec zinatnieku domam, nacis no Marsa. Loti gruti iedomaties, kam vajadzetu notikt, lai akmens blukis parvaretu Mar­sa pievilksanas speku un atrautos no ta virsmas bez kosmiskas raketes palidzibas. Tatad Saules sistema sai laika risinajusies kadi neaptverami specigi procesi.

Dazas latvju dainas I^eduskalna saskaldisana ap­rakstita lidzigi cinam ar Joda mati:

Es kara(i) aiziedams, Iz(a)kalu zobentinu, Iz(a)kalu zobentinu Abi puses certama. Sakapaju Joda mati Deviniem gabaliem…

LD 31982, Liezere

Ari Leduskalnu, ka vesta dainas, saskaldija de­vinos gabalos. Jodam visai tuvais somugru vards juuttu nozime iestregt, iestigt (purva, dublos, kupe­na u.tml.). Si pedeja nozime loti tuva senindiesu mitam par Vritru, kas aizsprostojot upes, turklat sim vardam ir vairakas nozimes. Vritra iezime ledus­laikmeta pedejo posmu, sagatavo lielas parmainas, ver vartus uz gaismu un siltumu. Bet Vritra nozime ari sastregumu, skersli, jo vins aizsprosto upju gul­tnes, slepjas udeni un valda par to. Vel citos mitos Vritra sez kalna, kas varetu atbilst jau minetajam Leduskalnam. Tadejadi musu garamantas un sen­indiesu miti pauz loti lidzigus uzskatus.

Diemzel kalna saskaldisanai sekoja Liela katas­trofa. Sobrid zinatne nevar pateikt, vai tai bija ne­atkarigi iemesli vai abu lielo notikumu seciba bija likumsakariga.

Kas atnesa sanesas? Visa Latvija geologi at­radusi nogulumu slanus, kurus lidz sim uzskata par sludona nestiem. Tomer sis sanesas ir parak noapalotas, tapec, skiet, nav pamata uzskatit, ka tas gludinajis tikai ledajs.

Patlaban valda uzskats, ka sludoni Skandina­vijas kalniem atplesusi klinsu gabalus, atnesusi surp, pa celam tos sadrupinot.

Kalnos sludoni nes gandriz tikai skembas. Bet tos akmenus, olus, smiltis vai granti, kas atrodami Latvija, drizak ir juras un upju udeni gludinajusi un apalojusi gadu tukstosiem ilgi. Sludonis neva­reja radit tik noapalotas sanesas.

Maz ticams, ka sis sanesas nakusas no Baltijas juras. To tacu klaja apledojums. Pat tad, ja visu so juru izsmeltu, tas nogulu nepietiktu, lai ar tam par­klatu 6,5 miljoni km2 lielu platibu.

Visa pasaule ir saglabatas zinas par Lielo ka­tastrofu, kura vainojama meteorita krisana vai citi kosmiskie iemesli. Latvju teikas vesta, ka pecledus­laikmeta zeme bijusi klata ar putekliem un gj-uziem, un piemin velna atvemto zemi vai ko tamlidzigu. Patiesam, augligo pirmsleduslaikmeta zemes kartu nosedza atluzu akmeni, grants, smiltis, neaugligie mali un citas sanesas. Turklat jau pieradijam, ka sis sanesas nevareja nakt no Skandinavijas.

Neaptverami notikumi. Skandinavija bijusa leduskalna vieta klintis iegrima, atstajot milzigu iedobi - Baltijas juras Botnijas lici. Pec kalna iegrimsanas sakas Zemes virsmas svarstibas Zie­melu puslode - glacioizostazija. To periods ik reizes pieauga, amplituda mazinajas, lidzigi tam, ka no­tiek, kad udeni ieviez akmeni.

Par so laiku saglabajusas zinas visa pasaule. Tas vesta par briesmigu Lielo katastrofu. Daudzu pa­saules tautu miti piemin neiedomajami milzigus pludus, zemestrices, vulkanu izvirdumus un pat Zemes ass nobidi. Visos kontinentos gaja boja lielaka dala cilveku un dzivnieku. Ziemelu puslode, tostarp Sibirijas, Alaskas un Kanadas kalnos, atrastas saja laika boja gajuso dzivnieku paliekas. Tas, ka ciesi blakus atrasti daudzi tadu dzivnieku kauli, kuri nekad kopa neuzturas, liek domat, ka zveri naves briesmu bridi ciesi spiedusies kopa un ta ari aizgajusi boja.

Nav cilveces vesture otra tada notikuma, kas butu tik dzili un pamatigi iespiedies tik daudzu tau­tu atmina ka si katastrofa. Pagaidam ari tai nav materialistiska skaidrojuma.

Vispasaules pludi. Gan Eiropa, gan Azija, gan Amerika saglabajusies nostasti par 40 dienu un pat ilgakam lietavam, kuru laika udens pacelies gan­driz 2 km virs parasta limena. No Bibeles tekstiem izriet, ka udens klajis pat augstako kalnu virsotnes. Geologi sadu iespeju pilnigi noliedz. Tomer Dien­vidamerika, Andu kalnos, atrastas so milzigo pludu pedas. Sai jautajuma ir daudz neskaidribu, uz ku­ram musdienu zinatne vel nespej atbildet. Nav ari saprotams, no kurienes vareja rasties sads udens daudzums un kur tas pec tam pazuda.

Te jaatzime, ka, kustot apledojumiem, udens limenis pasaules juras un okeanos ir celies. Udeni atnema kontinentiem piekrastes apgabalus - ta­gadejos selfus. Sicilija, kas bija savienota ar Italiju, kluva par salu. Dazas Zemeslodes vietas saja laika strauji iegrimusas lielas zemes platibas, kadreizeja sauszeme atrasta pat 2 km dziluma.

Mineto lietavu izraisitie pludi un to sanesas par­klaja daudzas seno cilveku dzivesvietas. Musu zemi geologi petijusi loti rupigi, gan veicot apsekosanas marsrutus, gan ari daudzus urbumus. Izradas, ka Latvijas geologiska uzbuve ir neparasti sarezgita un daudzu miklu pilna. Kaut ari geologi uzskata, ka par musu zemi nav velies lielo pludu vilnis, tomer dazi atradumi liek so uzskatu apsaubit. Ta, pieme­ram, Galgauska (Gulbenes rajons) atrasti apali mi­neralu graudi (konkrecijas), kas var veidoties tikai dzili juras dibena. Seit tas atrastas zem 2 m biezas grants kartas. Vel parsteidzosak ir tas, ka saja pasa slani izcilais novadpetnieks Olgerts Miezitis atradis loti senu, varbut pat pirmsleduslaikmeta darinatu akmens enkuru, kas nodots Rigas Vestures un kugniecibas muzejam.

Lielaja katastrofa visvairak cieta zemienes juru un okeanu tuvuma, kur izglabties speja tikai retais.

Grieku mita vestits, ka dzivs palicis tikai Prometeja dels Deikalions. Pec vina teva - Ietu titana Prometeja padoma Deikalions uzbuvejis laivu, kura vins un vina sieva Pirra izglabusies. Vini kluva par jau­nas cilveku cilts aizstavjiem. Nozimiga ir norade uz Prometeju - senbaltu civilizacijas zintnieku.

Otrs katastrofas iemesls varetu but Zemes sa­dursme ar kadu citu kosmisko kermeni.

Ja Zemeslodei uztriektos kada kometa, milzigi vilni iznicinatu visu cilveces sasniegto. No sesiem miljardiem Zemes iedzivotaju dzivi paliktu tikai dazi desmiti tukstosi. Dzive atkal saktos no akmens laikmeta, bet par 21. gs. civilizaciju paliktu tikai lenam gaistosas atminas.

Kad tas notika? Jaatzime, ka Leduskalna saskal­disanas laiks literatura datets atskirigi. Geologi par leduslaikmeta beigam uzskata specigu atkusni pirms 13,7 vai 13,6 gt.', bet Liela katastrofa notikusi pirms 12 gt. Te japiebilst, ka visas datesanas metodes ir aptuvenas. Logika vedina domat, ka strauja apledo­juma kusana sakas pec Lielas katastrofas. Ari senie kalendari apliecina geologu datejumus.

Pirms 10 gt. Zemes garozas svarstibu vilnu lie­lums Skandinavija bija merojams simtos, bet Bal­tija - desmitos metru. Kustosie ledaja udeni izveidoja milzigo Baltijas ledus ezeru. Ta licis aiz­nema visu Zemgali, lidz udeni izlauzas pa Abavas gultni. Tie bija milzu parmainu laiki, tomer pats Abavas vards liecina, ka Baltijas ledus ezera laika musu zeme jau bija apdzivota. Sis vards latinu valoda nozime sencis, tatad apzime pirmo lielo udensteci pec leduslaikmeta.

Ledaja kusana notikusi nevienmerigi. Ledus atrak kusa vietas, kuras ir augsts energetiskais starojums. Te izveidojas ezerini, kuros nogulsnejas mala slani. Ta daziem Latvijas kalniem izveidojas mala slani ka cepures. Pie Tukuma ik pec para kilo­metriem mala kalnini mijas ar grants pauguriem. Ari Gaizinkalna vieta bijis milzigs ezers ar ledus krastiem.

ISS KOPSAVILKUMS

Gan musu garamantu saturs, gan materiala rakstura atradumi liek butiski parvertet lidzsinejos uzskatus par musu zemes un tautas vesturi. Musu senci ne tikai dzivojusi saja zeme pirms pedeja ledus­laikmeta, bet tiem bijusas izcilas zinasanas, kas daudzas jomas parsniedz musdienu zinatnes sasnie­gumus. Vel arvien lielu dalu no vinu zinasanam mes nespejam saprast, tapat ka nespejam atkartot vinu darbus. Mes varam kaut ko nesaprast, bet nedrikstam iznicinat, ka tas tiek darits lidz sim.

Musu zemes un tautas vesture iesniedzas ari ieprieksejos starpleduslaikmetos. Skiet, saja laika ari radita lielaka dala dizas senatnes piemineklu. No ieprieksejiem pirmsleduslaikmetiem saglabatas garamantas apliecina ta laika augstas zinasanas. Tas kopa ar materiala rakstura pieminekliem liek runat par pasaule senako apzinamo civilizaciju.

Sakoties leduslaikmetam, senciem nacas pamest savu zemi. Ta ka saglabatais zinasanu apjoms daudzkart parsniedz cilveka atminas iespejas, ja­doma, ka senciem bijusas kadas, mums vel neap­jaustas informacijas pierakstu sistemas, kas speja to saglabat vismaz 60 gt. laika.

Geologi, petot nogulas zemes dziles, centusies iz­prast lielos notikumus Baltijas juras baseina un dot

tiem kaut vai aptuvenus datejumus. Tos vai' pienemt par pamatu vesturisko notikumu laika noteiksanai, tomer noradisim, ka tie ir tikai vertejumi.

Dazados zinu avotos sastopami nedaudz atskirigi skaitli un datejumi.

Pirms 700 gt. notikusi pedeja Zemes parmagne- tizesana.

Pirms 540 gt. beidzas Gincas leduslaikmets. Sa­kas Gincas - Mindeles starpleduslaikmets.

Pirms 480 gt. beidzas starpleduslaikmets. Sakas Mindeles leduslaikmets.

Pirms 430 gt. beidzas leduslaikmets. Sakas pats galvenais - Mindeles starpleduslaikmets, kas ilgst 190 gt.

Pirms 240 gt. sakas Risas leduslaikmets.

Pirms 180 gt. sakas pernais starpleduslaikmets, kas ilgst 110 gt.

Pirms 75 gt. sakas pedejais leduslaikmets. Musu senci dodas uz dienvidiem.

Pirms 50 un pirms 20 gt. uznak lielie aukstuma vilni un paplasinas apledojums.

Pirms 12 gt. notiek Liela katastrofa.

TRESAIS APCIRKNIS

SVETAS ZEMES ATJAUNOSANA

Pec Lielas katastrofas musu zeme vel ilgi valdija arktisks klimats. Lidz ar to sanestajas smiltis augu valsts attistijas leni un bija nabadziga - sunas, kerpji. Tikai pamazam uz sanesam uzkrajas trudvielu karta, saka augt krumi un zale. Gauzam nabadziga bija ari dzivnieku valsts. Ar laiku ievie­sas ziemelbriezi, kuriem pa pedam sekoja mednieki.

Sakas nakamais vilnis. Tagadeja Latvijas teri­torija sauszeme celas augsup, bet Skandinavija grima lejup, izveidojot pazeminajumu, pa kurn Bal­tijas ledus ezera udeni nopluda uz Ziemelu Ledus okeanu. Lidz ar to Baltijas ledus ezers partapa par Joldijas juru. Musu zemes piekraste juras limenis pret pacelusos sauszemi bija zemaks neka pedejos gadsimtos. Saja laika klimats kluva vel nedaudz sil­taks, tomer joprojam bija vesaks neka musdienas.

Dzive pec katastrofas. Maz bija to, kas izgla­bas no lielajiem udeniem. Bet, kad tie noplaka, visur valdija posts un izniciba. Nebija vairs miteklu, nebija ari partikas. Lielako dalu dzivajos palikuso pieveica bads un slimibas. Visu vajadzeja sakt no jauna ar vienkarsiem koka, kaula un akmens rikiem, dzivojot zaru budas. Cilvece atkal ievirzijas akmens laikmeta.

Tacu dainas vedina domat, ka pludi so zemi bija skarusi mazak.

Grib Dievins so zemiti

Ar udeni slicinat;

Mila Mara Dievu ludz,

Ap galvinu glastidama.

LD 33669

Ari turpmak izklastitas zinas liek domat, ka musu senci labak neka citas tautas saglabaja senas zinasanas un to noriets nebija tik straujs ka citas zemes.

3.1. PEDEJAIS AKMENS LAIKMETS

Ta cilveces vestures dala, ko sobrid pienemts devet par akmens laikmetu, aiznem vismaz 99,9% cilveces vestures. Pats jedziens akmens laikmets radies tajos laikos, kad vesturnieki vel uzskatija, ka cilvece ir tikai dazus gadu tukstosus veca. Patiesiba kaut cik apzinata ir tikai ta akmens laikmeta dala, kas attiecas uz tagadejo starpledus­laikmetu.

Darbarikus un ierocus sai laika gatavoja tikai no dabiskiem materialiem - akmens, kaula, koka un raga. Turklat pirmo no tiem - akmeni - lietoja reti, jo musu zeme nav pietiekami cietu akmenu, no kuriem gatavot rikus. Kramu lietoja maz, jo to vajadzeja pirkt no tirgotajiem. Putnu medibam izmantoja ari bumerangus; par to liecina izrakumi Sarnate. Tagad mums pat gruti iedomaties, ka tie talie senci, kas veica milzigos darbus, lai iekartotu svetvietu sistemas, kas mus parsteidz vel tagad, dzivoja visai pieticigi, un vinu sadzives prieksmeti un darbariki bija loti vienkarsi.

Latvijas teritorija nav saglabajusas zinas par cilveku dzives apstakliem pirms pedeja leduslaik­meta. Krievija Voronezas un Vladimiras apkartne petitas ap 30 gt. senas apmetnu vietas. Sie cilveki dzivojusi ciematos, pastavigas mitnes, kuram bijusi vairaki konstruktivi risinajumi. Pedejo gadu desmitu atradumi Sibirija liecina, ka jau pirms diviem miljoniem gadu Ziemelu puslodes iedzivotaji prata iegut uguni, celt majas, gatavot siltu apgerbu.

Senakas zinas. Citi atradumi liecina, ka senie cilveki apgerbu darinajusi no ieprieks apstradatam adam, toties ta piegriezumu var uzskatit par gluzi musdienigu. Visai bagatigas aizgajejiem lidzi dotas rotaslietas un citi prieksmeti liecina par attistitu gaumi, maksliniecisko izjutu un sarezgitiem apgla­basanas ritualiem. Tas nozime, ka talaika cilvekiem bijusi dzila izpratne par aizkapa dzivi.

Ari Rietumeiropa pedejo gadu desmitu atradumi sniedz pilnigi jaunu prieksstatu par ieprieksejiem starpleduslaikmetiem. Ta netalu no Nicas (Fran­cija) atrastas 300 gt. vecas mitnes paliekas, kurai bijis divslipju jumts. Polija kada ala atrasts ap 20. gt. vecs, no mamuta ilkna darinats bumerangs. Jau pati bumeranga ideja prasa augstas tehniskas zinasanas, jo samera sarezgito aerodinamisko sparnu profilus nekadi nevar atklat nejausas sagadisanas del. Diemzel tik senu atradumu pasaule ir visai maz, tomer ari sis nedaudzas liecibas rosina parvertet lidzsinejos uzskatus.

Kaut ari musdienu cilveka skatijuma sencu dzi­vesveids skiet loti pieticigs, vinu garigais limenis bijis visai augsts. Latvijas svetvietu tikla izveido­jums liecina par izcilu kartografijas un zemes meri­sanas prasmi, maku parvietot lielus smagumus, veikt milziga apjoma zemes darbus, apstradat ak­menus, spejam iedarboties uz meteorologiskiem procesiem un klimatu. Ne jau velti talaika pasaule atzina, ka Ietu senciem bijusi izcila paregosanas, liktena vadisanas un dziedinasanas prasme, tapec miljoniem gadu ilga ta deveta akmens laikmeta se­naka dala pelnijusi pilnigi citu vertejumu.

Kuteligais jautajums. Patlaban vesturnieki nespej izskaidrot, ka ta devetaja akmens laikmeta, kad cilveki dzivoja visai pieticigi, viniem vareja but tik izcilas zinasanas un vini speja veikt sos mil­zigos darbus. Macibu gramatas censas radit iespai­du, it ka 15 - 20 miljonu gadu ilgais akmens laik­mets bijis tikai iss acumirklis cilveces vesture, to­ties viduslaikos kariem bijusi daudz lielaka nozime. Skolu, tostarp pasu augstako, beidzeji paliek par­lieciba, ka akmens laikmets bijis tikai gariga sa­stinguma laiks. Tas ir pavisam aplams prieksstats, jo fakti liecina pretejo.

Bija vairakas katastrofas. Seno tautu miti pa­lidz skaidrot ta deveta akmens laikmeta skietamas pretrunas. Tie vesta, ka cilvece piedzivojusi vaira­kas smagas katastrofas un katra no tam zudusas ka materialas, ta ari garigas vertibas. Cilvecei savu attistibu vajadzeja sakt no jauna, no karteja ak­mens laikmeta.

Gariga civilizacija. Aplukojot visas sis zinasa­nas un makas vienota kopuma ar musu garamantu etiskajam vertibam, tas uzskatamas par garigo, ne­vis tehnisko civilizaciju. Bet, ieskatoties vel dzilak senatne, jaruna par vairakam pirmsleduslaikmeta civilizacijam. Senie miti vesta par cetram senajam cilveku rasem. Butiba tas ir cetras civilizacijas, kas pec lielam katastrofam nomainijusas cita citu.

Pirmaja apcirkni mes aplukojam zinas, kas lieci­na par senam civilizacijam. No tam gan nav saglaba­jusas tehniska rakstura liecibas, jo laika zobs tas sadrupinajis. Simttukstosos gadu sarus un bez pedam izzud pat nerusejosa terauda detalas.

Musu senteviem bija tik izcilas zinasanas par Ze­mes vesturi, Visuma uzbuvi un ta devetajam tor­sionu energijam, kadam musdienu zinatne vel tikai sak tuvoties. Ne mazak apbrinojamas bijusas musu Balto tevu spejas saglabat dainas, pasakas, teikas u.c. garamantas zinas par pasaules izcelsanos.

Akmens laikmets Baltija nosaciti beidzas, sako­ties ta devetajam bronzas laikmetam pirms 3,5 gt. Patiesiba sis laiks turpinajas vel ilgak.

Senas Eiropas runu rakstu paraugs. Rekonstrukcija

indoeiropiesu tautas, liecina vietvardi un ari zinas par turienes ciltim (sk. 6. apcirkni).

Baltiem visai tuvas armenu tautas dzivesvietas mudina domat, ka galvena sencu grupa atgriezusies caur tagadejo Iranu un Balkaniem. Piebildisim, ka armenu tauta izvietojas uz svetvietujinijas, kas no Pokainiem iet DA virziena uz seno Sumeru.

Savukart Balkanos risinajusies divu atskirigi do­majosu paaudzu skelsanas. Miti to attelo ka divu die­vibu - Zeva un vina teva Krona - cinu. Balkanos palika jaunaka paaudze, ko simbolize Zevs. Kads maz pazistama mita variants vesta, ka Zeva tevs Krons (Cronos) kopa ar saviem uzticamajiem pali­giem - titaniem devies uz ziemeliem un tur dibinajis jaunu valsti. Grieku antikie autori to nosauca par Eridanu, bet velak - par jau piemineto hiperboreju zemi. Sai zeme dzivojusi loti gudri un talantigi cilveki, kurus nav skarusas ne slimibas, ne vecums. Savukart sanskrita tekstos si zeme de­veta par Sveto Dvipu un sniegtas par to lidzigas zinas. Sveta Dvipa raksturota ka pasaules centrs, apjkuru rinko Saule, Meness un zvaigznes.

So mitu patiesigumu apliecina Lietuvas lielakas upes Nemunas senakais vards - Kronosa. Netalu no tas grivas ir Kretingas pilseta, kuras vards tul­kojams ka Kretas kungi.

Sengrieku autori gan Krona uzticamos titanus, gan hiperborejus raksturo ka istus milzus. Pazis­tamie mitu varoni Prometejs un Atlants bija so tita­nu pecnaceji.

Vietvardi ka vesture. Atgriezoties dzimtene, musu sentevi atnesa lidzi gan rupigi saglabatas sa­vu sencu, gan ari iegutas zinasanas. Kulturu mijie­darbiba izpauzas loti dazados veidos. Latvija ir daudz vietvardu, kas radniecigi ar Kali, Indru, Ramu un citu Indijas dievibu vardiem. Par to lie­cina ari tas, ka sie varoni tuvak saistiti ar musu zemi neka ar seno Indiju. Savukart starp Indijas dievibam atrodam Laimas, Maras un pasa Dieva vardu. Neiz­slegsim iespeju, ka sie vardi turp aiznesti no musu zemes. Vel ticamak, ka indiesu dievibas ir musu zemes mitisko varonu atspulgi, tapec jedziens In­dijas dievibu vardi lietots tikai nosaciti. Rupigak petot nule mineto Indijas dievibu vardus, atklajas, ka to saknes var atrast tepat Eiropa, bet Indija tas parveidotas atbilstosi turienes valodu ipatnibam. Vel jo vairak tas jasaka par so dievibu dzives ap­rakstiem.

Geologi pedeja laika uzskata, ka leduslaikmets nav butiski mainijis Latvijas reljefu. Lielakas iepla­kas un pacelumi, kas bija pirms leduslaikmeta, saglabajas ari pec ta. Butiski mainijas tikai mazo upisu gultnes. Daudzi vietvardi liecina, ka tie sa­glabati ne tikai no perna, bet pat no aizperna vai varbut vel senakiem leduslaikmetiem. To nevar izskaidrot tikai ar sencu izcilo atminu vien.

Jaatzime, ka musdienu zinatne vel nepazist tadas informacijas glabasanas metodes un tehnisko no­drosinajumu, kas varetu saglabat zinas simttuk­stos gadu garuma. Tas, ka musu senci to vareja iz­darit, pirmam kartam liecina par loti augstiem talaika zinatnes sasniegumiem. Vajadzeja tacu glabat ne tikai vardus, bet ari precizas geografiskas koordi­nates un vietvardu pamatojumus. Vajadzeja ari loti precizu aparaturu zemes merisanai un vel daudz ko citu. Ciena pret senatnes mantojumu, kas izpau­zas garamantas un vietvardos, liecina par musu sencu augsto kulturu.

3. 2. DIZO DARBU LAIKI

Pec Lielas katastrofas veikti lieli darbi, lai neaug­ligajam sanesam klata zeme atgutu auglibu. Tika radita un saka darboties klimata vadisanas siste­ma. Visbeidzot - tika atjaunotas pirmsleduslaik­meta sasaistes. Musu zeme no jauna kluva par civi­lizacijas centru. Uz tas svetvietam devas tuksto­siem cilveku no visas pasaules.

Nule teikto apliecina geologu zinas par klimatu, par milzigajam zemes svarstibam, ka ari parstei­dzosais dizo svetvietu tikls un simtiem tonnu sma­gie, apstradatie, noteiktas vietas liktie svetakmeni. Sis posms ilga devinus gadu tukstosus, tacu arheo­logisko liecibu par so laiku ir maz.

INDRAS LAIKS

Leduslaikmeta beigas musu senci uztvera ka Saules atdzimsanu. Par to vesta dainas. Tajas at­rodamas zinas labi papildina indiesu miti par Indru, tapec so laiku devesim par Indras laiku.

Tas iezime luzumu leduslaikmeta beigas un par­eju uz jaunu laikmetu. Indiesu mitologija Indra ir nemitigs cinitajs. Vina galvenais varondarbs ir tum­sas demona Vritra uzveiksana, saskaldot kalnu, uz kura tas sez. Kalnu saskelot, atklajas rita blazma, aust gaisma, kas kliede tumsu un atsvabina ude­nus. Sis vestis apbrinojami sasaucas ar musu zemes vesturi, bet loti gruti tas saistit ar notikumiem senaja Indija. Indram veltitas 250 himnas, t.i., vairak neka jebkurai citai dievibai.

Lielie Ziemassvetki. Musu senci apzinajas, ka lielie laikmeti atkartojas nemitiga aprite. Gadskartu dainas un parazas atspogulotas parmainas lielajos laikmetos sauksim par Lielo gadu. Ziemai atbilst saltais un kailais Kali laiks. Savukart Ziemassvetki iezime Saules pagriezienu uz gaismas pusi. Tapat ka latvju garamantas, ari indiesu miti vesta par lielo notikumu cikliskumu. Jebkuram lielajam ciklam veltitas svinamas dienas Saules gada gaita. Indiesi gada aprite Indru saista ar Saules atdzimsanas laiku, t.i., Ziemassvetkiem, jo Indra dzimst tiesi saja laika.

Latvju dainas nepiemin Indras vai kada cita varo­na vardu, bet sos svetkus saista ar pasa Dieva pie­dzimsanu vai atnaksanu.

Ziemassvetki naudu skaita Ledus kalna galina; Es gribeju klati tikt Ar nekaltu kumelinu.

FS 72, 13169

Vairakas dainas vesta par kalna skaldisanas at­balsim - ribesanu. Seit varona varda vieta mineti pasi svetki.

Kas tur ribina Uz istabinu ? Ziemassvetki dancina Savu kumelinu.

FS 72. 113169

Par Ziemassvetku nozimigumu musu sencu uz­skatos liecina tas, ka daudzu seno svetvietu plano­jumi Latvija versti uz DA, kur Ziemassvetkos lec Saule. Tas neparprotami redzams ari Pokainos.

hidra ir viriesu dzimtes vards, kas sastav no diviem senajiem Saules vardiem - Inti un Ra. Indra vairakas Austrumazijas tautu valodas nozime skaists. So vardu saknes meklejamas pirmsleduslaikmeta. Par Indras laiku musu zeme liecina vietvardi un ari dainas par Dieva deliem. Lielaka dala ar Indru saistito vietvardu atrodami Latvijas austrumu dala: Indras pagasts, Indrane - Subates Baltmuiza, Ind­rani - Incukalna un ari Indranu pagastos, Idrici - Vecumu pagasta, Indriki - Trapenes pagasta. Vel vairakas vietas ir Indani - Galinu, Garsenes, Prau­lienas un Varaklanu pagasta. Daudzas vietas ir seni maju vardi - Indrani. Ari Lietuva sie un lidzigi vardi nav retums. Ar so laiku saistams seno kulta vietu kopums Embutes ieleja, sakot no ta deveta Indula pilskalna lidz Indula kapam. Divainais zark- veida akmens -Indula kaps, domajams, ir pieminas vieta pedejiem Indras laika priesteriem.

Geologi doma, ka Indras laika saka celties augsup Sliteres Zilie kalni, viens no geologiski neizskaid­rojamiem dabas brinumiem. Sa paceluma reljefs neatbilst parastajam glacioizostaziskajam zemes celsanas veidam, bet gan salidzinams ar atvertu klavieru vaku, kura viras atrodas pie Talsiem.

Uz sa laika beigu posmu attiecinami arheologes I. Zagorskas atradumi pie Salaspils Laukskolas, Daugavas krasta terase. Tajos laikos seit bijusi Daugavas ieteka (griva) Baltijas ledus ezera, kas sakusies 3 km lejpus - pie Doles un Kekavas. Ap 200 m gara josla vairakos 3x4 m lielos laukumos - seno celtnu vietas - atrasti krama bultu uzgali, ka­sikli, griezni u.c. lietas, ka ari neapstradatas krama sagataves - kopa ap 1100 prieksmetu. Lidzigi krama riki atrasti ari Selpili un pie Skriveriem.

Tuvakas sadas krama atradnes, rekinot pa gaisa liniju, ir vairak neka 500 km attaluma. Lielais kra­ma prieksmetu daudzums vedina domat, ka seit, iespejams, bijusi tirgotaju apmetne un amatnieku darbnicas, kas apkalpojusas briezu medniekus.

Par nedaudz jaunakam jauzskata citas pirmo pec­leduslaikmeta iedzivotaju pedas - kaula un raga harpunas zivju dursanai, kas atrastas pie Lubanas ezera un Dvietes upes.

Vel, atgriezoties pie mitiem, japiebilst, ka Indra karo ar Ravanu un vina delu Meghanandu un so cinu zaude. Indras laiks nav muzigs. Indiesu templos In­dru sauc par Rita ausmu. Tacu, ka zinams, ausmas laiks beidzas lidz ar saullektu. Tadejadi gadskartu mija Indras laika beigas atbilst Lielajai dienai.

Tad Indras laiku nomaina Usina laiks. Sos laikus simboliski atspogulo musu sencu gadskartu svinibu rituali.

USINA LAIKS

Gaisma uzvar tumsu. Daba atplaukst. Pavasaris ir Usina laiks.

Par kalninu Usins jaja

Ar akmena kumelinu.

Tas atnesa rudziem ziedus,

Zemei zalu abolinu.

FS 935, 13613, Rauda

Usina laiks ir gan skaistakais daba, gan pats par­steidzosakais musu dizaja senatne. Saja laika veikti neticami lielu apjomu darbi. Liela dala no tiem ir saglabajusies, un ikviens var pasa acim skatit vei­dojumus, ko biezi vien nespej atkartot musdienu tehnika. Zinatne, vel arvien nespejot dot kaut cik apmierinosu skaidrojumu, censas sos milzu darbus nokluset, toties tautas garamantas so darbu vei­cejus deve par milziem.

Usina laiku varetu devet par atjaunotnes sa­kumu. Liela katastrofa Ietu zeme nodarija arkar­tigu postu gan pirmsleduslaikmeta izbuvem, gan svetvietam. Musu senci negaudas, bet saka zemes atjaunosanu. Klimata un augu valsts izmainas, kas notika pirms 10 gadu tukstosiem, bija parak straujas, lai tas varetu uzskatit par dabiskam. Tad jau sakas apzinata sapratigu butnu darbiba.

Klimata vadisana. Lielas parmainas gruti skaidrot tikai ar cilveku darbosanos. Domajams, ka lielus darbus veica latvju dainas minetie Dieva deli. Usina laika tika veidotas klimata vadisanas sistemas. Tas saka darboties pirms 8 gadu tukstosiem. Musu zeme 33 gadsimtus klimats bija tikpat maigs ka musdienu Moldavija. Zeme kluva neparasti dasna. Tomer iespejams, ka pirmie klimata vadisanas meginajumi notikusi jau agrak, Joldijas juras laika. To, ka laiks kluva siltaks, nevar izskaidrot ar Baltijas ledus ezera ieplusanu okeana, ka to uzskatija lidz sim.

Klimata uzlabosana lava samera strauji ap- mezot neaugligas sanesas un lidz ar to radija iespeju sagadat partiku ne tikai sev, bet ari tiem, kuri atgriezas no Indijas. Posta zemei apaugot ar zali, krumiem un kokiem, bagataka kluva dziv­nieku valsts, un iedzivotaju skaits ar katru gadu simtu palielinajas.

Sis bija mitisko Dieva delu un milzu darbibas pedejais posms. Saja laika Ietu zeme atguvas no pardzivota posta un atkal uzplauka par civilizacijas centru, uz kuru svetcelojumos devas cilveki no visas senas pasaules.

Saja laika atsakta musu dizako svetvietu kopu­ma - Pokainu - darbiba. Tika ierikota senaka Sau­les lukotava (observatorija) Tukuma, kas kalpoja kalendara laika precizai noteiksanai. Tika sakartoti un pieveidoti Zilie kalni Dobele, Ile, pie Ogres, Pik- steres, Sliteres, Valmieras un citur. No teikam seci­nams, ka noskalotas visvecakas Rigas vieta, kas at­radas dazus kilometrus dienvidos no Kekavas, izveidoja jaunu Rigas vietu Kentes kalna Ogres Kan- garos.

Usina laika svetvietu izvietojums atspogulojas ari vietvardos: Usmas ezers, kas robezo Kuldigas, Talsu un Ventspils rajonus; Usini Rullu kalnu vi­duci Jelgavas rajona; Usi pie Kolkas; Usaci (Andru­penes pagasts); Usce (Dagdas pagasts); Usani (Va­riesu pagasts); Uskani (Cornajas pagasts); Uzun- kalns (Udrisu pagasts); Ausu akmens Vidale (Talsu rajons) u.c. Visas minetas vietas var apmeklet, iz­nemot granti norakto Dobeles Zilo kalnu. Granti norakta ari lielaka dala Kentes kalna, tomer no ta parpalikusas austrumu dalas var spriest par sa kalna bijuso dizumu.

Skandinavu teikas sa laika Ziemeleiropas iedzi­votajus deve par vaniem. Ari mes varam so vardu pienemt, jo to apliecina gan citas senas teikas, gan ari vietvardi Vandzene un Vane. Paskaidrosim par sa varda iespejamo izcelsmi. Igaunu valoda vana nozime vecs vai sens. Lidzigi skan anglu one - (wan) - viens, bet ta senaka nozime vareja but ari - pirmais. Vel tica­mak, ka sai skanai par pamatu vareja but vardkopa uans, t. i., Dieva ( Uri) dels (mis). Pec sencu uzskatiem, cilveku dzivi saja zeme iekartoja Dieva deli. Tas daudzkart pieminets dainas.

Par musu senciem vartiem liecina ari zinas, ka Ravana uzvarejis Indru. Protams, ar vardiem Indra, Rama, Kali u.c. nav jasaprot kadi atseviski valdnieki. Ar siem vardiem saistiti noteikti laika posmi. Gadu tukstosos saglabato seno indiesu mitu varoniem piedevetas tik daudzas cilveciskas ipasibas, kas vareja atspogulot daudzu vadonu ipasibas un darbus.

LIELA SAKARTOSANA

Pirms 8,5 gt. Ziemeleiropu skara lielo geologisko parmainu vilnis. Skandinavija sauszeme pacelas, nosledzot savienojumu ar okeanu. Bijusi Joldijas jura partapa par Ancilus ezeru. Udens limenis taja bija par kadiem 10 m augstaks neka tagadeja Balti­jas jura. Dalai piekrastes iedzivotaju nacas parcel­ties uz augstakam vietam. Saja laika notika visai ipatna, vel zinatniski neizskaidrota, juras piekras­tes pacelsanas, kas aprakstita 4. apcirkna sadala Zelta vija. Sis vijas izveidosana jauzskata par vienu no Dieva delu veiktajiem darbiem, un ta jasaista ar seno svetvietu sistemu Baltija.

Vai Ancilus ezers bija ezers? Geologi doma, ka pirms 8,5 gt. Skandinavijas pussala, celoties aug­sup, aizsprostoja Baltijas juras baseina udenu noteku un izveidojas ta devetais Ancilus ezers. Val­da uzskats, ka pagaja divi gadu tukstosi, lidz radas tagadejais Baltijas juras savienojums ar Atlantijas okeanu. Turpreti pasi vienkarsakie aprekini lauj apsaubit sos geologu apgalvojumus.

Ik gadu Baltijas jura ieplust 472 km:i udenu. Ja tie talak nenoplustu uz okeanu, tad 419 tukstosu km2 lielaja Baltijas jura udens limenis ik gadu celtos vai­rak neka par metru. Tas nozime, ka divu gadu tuk­stosu laika visa Ziemeleiropa butu appludusi. Tacu tas nav noticis, tapec jasecina, ka Ancilus ezera liekie udeni nonakusi okeana.

Klimats. Usina laika, ko geologi saista ar Borealo un Atlantisko periodu, klimats Latvijas teritorija kluva jutami siltaks. To var pielidzinat tagadejiem apstakliem Moldavija, Dienvidbaltkrievija un Ukrai­na. Saka augt ozoli, dizskabarzi, viksnas, ives, efejas un citi merenas joslas augi. Atzistot so augu izplatibu, saubas rada dazu zinatnieku apgalvojumi, ka videja temperatura te bijusi tikai par 1,7° C augstaka neka musdienas. Taja laika ezeros mita ari pelikani, kas parasti dzivo daudz siltakos udenos neka nule lasijam. Ja temperaturas starpiba bija tik nieciga, tad izniktu lielo lapu koku mezi, atdodot vietu eglu audzem. Tatad vajadzeja but augstakai videjai temperaturai.

Lielie zemes darbi. Usina laika veikti plasi un nozimigi darbi, atjaunojot, sakopjot un iekartojot Latvijas svetvietas. Latvija zinamas daudzas mil­zigas, musu pratam neaptveramas izbuves. Tikai to zemes darbu apjoms, kas lidz sim apjausts, ver­tejams ap 50 miljoniem m3 . Toties zinami vel daudzi citi veidojumi, kuru apjomi daudzkart parspej nule mineto vertejumu. To geologiska, t.i., dabiska, izcels­me loti gruti pieradama, jo nav nekadu pazimju, ka sajas vietas butu notikusi zemes pacelumi, iegruvumi vai postosi pludi. Savukart teikas so vietu rasanos skaidro ar milzu darbiem. Tuvak pakavesimies pie trim nozimigakajiem milzu darbiem:

1) tris zemes valnu kopu sistema, kas veido milzu bultu vai trejzobi - Mazie Kangari, Lielie Kangari, Ogres Zilie kalni. To zemes kopsvars vertejams ap 20 miljoniem tonnu. Diemzel si sistema ir stipri bojata, rokot granti kompartijas varas gados;

2)  tris paralelu, ari R - A virziena veidotu, valnu kopa Dobeles rajona. Ta sakas no Rumbam, turpi­nas lidz Kruskalnei. To zemes kopsvars vertejams ap 2 miljoniem tonnu. So veidojumu savstarpejais attalums sakrit ar jau mineto Kangaru valnu sav­starpejo attalumu. Varbut ta ir sagadisanas, tacu drizak gan kada likumsakariba. Sie izcilie senatnes pieminekli gandriz pilnigi izpostiti, rokot granti. Diemzel nekada vesturiska izpete nav veikta;

3)  elipsveida valnis ap Cieceres ezeru. Kopsvars ap 2 miljoniem tonnu.

Vel japiebilst, ka geologi patlaban apgalvo, ka gandriz katru musu zemes veidojumu radijusas pe­deja leduslaikmeta sanesas. Tomer meginajumi pa­matot sos uzskatus biezi vien izradas nesekmigi. Patiesiba lielaka dala zemes veidojumu vai vismaz to pamatnes ir daudz senakas.

Pedeja leduslaikmeta dabiskas norises nevareja radit nevienu no sim sistemam. Tapat tas nevareja radit veji, straumes, zemestrices, vulkana izvirdumi vai citi mums iedomajami dabas speki. Sobrid nav ne matematiska, ne eksperimentala modela, ka skaidrot so milzigo veidojumu dabisko izcelsmi. Tapec, nemot vera ari teikas, sis vietas varam saukt par sencu dizo darbu pieminekliem, kurn nozime gan vel jaapjaus.

Musu zemes dizo svetvietu kopumus senatne apmekleja loti daudz svetcelotaju. Pravs bija ari apkal­pojoso svetnieku, dziednieku, pavadonu un tulku skaits. Visus minetos cilvekus vajadzeja apgadat ar uzturu un pajumti.

Lielas svetvietu sistemas liecina par to, ka musu talajiem senteviem bija parsteidzosas zina­sanas kartografija, zemes ierikosana, astronomija, Visuma uzbuve, vesture u.c. zinatnes. Mes varam tikai apbrinot, ar kadu neticamu precizitati uz viena un ta pasa meridiana Z - D linijas un uz vai­rakam R - A linijam jeb paralelem izvietotas lielo svetvietu kopas.

Zintnieks un svetnieks - bramanis, kas dzivoja svetvietas tuvuma, vienlaikus bija celvedis, dzied­nieks, ari tiesnesis, kas izskira visus stridus. Tacu nejau tie bija vina galvenie uzdevumi.

Sencu svetvietas atradas Zemes lielo energetisko plusmu (tagad zinatnieki tas sauc par torsionu plusmam) krustojumos. Tautas garamantas sis vietas sauc par krustcelem, jo no vienas lielas svet­vietas uz otru gaja senie celi. Tas vienlaikus bija ari novadu, cilsu, dzimtu (kopienu) robezas. Dainas svetvietu atrasanas vietu simboliski sauc par treju kungu robezam.

Saja vietas zintnieki paregoja un deva norades, ka mainit nakotni, dziedinaja, tulkoja Dieva Pado­mus, parraidija domas. Sis vietas bija ciesi saistitas ar Zemes un visu dzivo radibu auglibas uzlabosanu un saglabasanu. No sejienes vadija klimatu, iespe­jams, ari smago prieksmetu parvietosanu. Vidus­laiku tumsiba sis zinasanas diemzel gajusas zudu­ma. Bet tas ir atjaunojamas.

Nav iedomajams, ka tadas darbibas varetu veikt vesturnieku izdomatie akmens laikmeta pirmat­nejo kopienu cilveki, rokot zemi ar alna lapstinas kaulu, nesot zemi klugu grozos. Visi darbi veikti, lietojot citus, mums nezinamus darba panemienus.

dzives apstakli

Arheologi izskir agro akmens laikmetu jeb paleolitu, videjo - mezolitu un velo - neolitu. Sie laiki atskiras ar akmens prieksmetu apstradasanas metodem, kas laika gaita pilnveidotas.

Joldijas juras laiks saistams ar videja akmens laikmeta - mezolita - sakumu, bet Ancilus ezera pastavesanas laiks - ar mezolita videjo posmu. Me­zolita apmetnu vietas atrastas Babites, Burtnieku, Dagdas, Durbes, Liela Ludzas, Liezeres, Lubanas, Usmas, Viranes un citu ezeru krastos, it ipasi pie upju ietekam un iztekam. Cilveki tur dzivojusi ilgi, pat vairakus gadu tukstosus.

Partiku viniem deva ne tikai medibas un zveja. Ar to vien partikt nevareja, jo galas produktos trukst vairakas cilveka organismam vajadzigas aminoska­bes. Ieverojamu iztikas dalu sastadija rudeni savak­to ozolzilu putra un placeni, rieksti, senes, edamas zales un to saknes, koku lapas un mizas, ka ari juras zales (alges). Dazas no nosauktajam uztur­vielam skan neparasti, tacu piebildisim, ka mus­dienas tas izmanto ka dziednieciskas ediena pie­devas.

Pagaidam vecako liecibu par talaika iedzivotaju sastavu sniedz Zvejnieku kapulauks Burtnieku ezera ziemelu gala, ko petijusi I. un F. Zagorski. Te atrasts vecakais apbedijums Austrumbaltija. Tas bijis ap 25 gadu vecs virietis, kura augums - 172 cm. Vins apglabats pirms 8,3 gt. Salidzinajuma ar musdienu cilvekiem sim virietim bija visai masivi kauli un liels galvaskauss.

Lielaka dala no seit atsegtajiem apbedijumiem liecina, ka te apglabatas divas antropologiski atskirigas eiropiesu tipa cilveku grupas. Lidzas ap­bediti ari mazaka auguma cilveki ar nelielu galvas­kausu un plakanu seju. Sie atradumi liecina par sakariem ar ziemelaustrumos dzivojosiem somug- riem. Tomer japiebilst, ka vienas kopienas lauzu ap- glabajumi ir parak trucigs materials, lai izdaritu pla­sakus secinajumus par talaika dzivi. Iespejams, ka pastaveja ari citas apglabasanas parazas, pieme­ram, sadedzinasana. Pagaidam jaatzist, ka izraku­mos gutas zinas nespej skaidrot, kas vareja but dizo darbu veiceji.

Vesturnieki atzist, ka talaika kopiena dzivoja videji 25 cilveki. Katra kopiena medija, zvejoja, vaca uzturam ari dazadas citas dabas veltes. Zinot mezu razibu un viena cilveka paterinu, secinats, ka taga­dejas Latvijas teritorija dzivojusi apmeram 2,3 tuk­stosi cilveku, tatad te bija ap 100 kopienu. Tomer skiet, ka sajos aprekinos pielautas neprecizitates, jo taja laika veikto darbu apjomi vedina domat, ka sie skaitli ir parak mazi. Tui-klat vairakas vietas cilveki dzivoja daudz blivak.

Kad 20. gs. vidu nolaida Lubanas ezera udeni, sa ezera krastos vien arheologi atrada 15 seno ap­metnu vietas. Petot edienu atkritumus, vini uzzi- > > >

naja, kadi dzivnieki mediti un apesti. Sulagala ap­metne no visiem atrastajiem kauliem 86% bijusi alnu kauli. Vel uztura izmantoti bebri, laci, meza­cukas, vilki, zirgi un citi dzivnieki. Apmetnu iemit­niekiem bijusi suni. Domajams, ka tie palidzejusi medit irbes, meza piles, pelekos garnus un citus putnus. Mediti ari lielaki putni - gulbji, zosis un pelikani.

Senaja apmetne atrasti vienkarsi zvejas piede­rumi - zeberkli, skepi, makskeru aki. Tomer asaku daudzums rada, ka zivis nebija galvenais iztikas avots. Osas apmetne no visam atrastajam zivju atliekam 94% bija lidaku asakas. Tas bijusas visai pravas, pat lidz 130 cm garas. Te atrastas ari asaru, karusu, samu, zandartu un citu zivju atliekas.

Apmetnu iedzivotaji uztura lietojusi ari glieme­nes. Partikai vakti dazadi savvalas augi, saknes, lazdu rieksti, bet vel jo vairak - ezerrieksti, senes, ari medus. No ogam visvairak estas avenes, kaze­nes, zemenes.

Apstradatie akmeni. Agraja akmens laikmeta - paleolita - meistari prata sameklet seviski izturiga materiala akmenus un tos precizi sadalit. Si akmens skaldisanas maka bija loti izkopta. Apstradaja ne tikai mazos akmenus, no kuriem iz­gatavoja darbarikus un ierocus. Senci prata sadalit ari visai lielus akmenus. Tadus redzam Burtniekos, Engure, Grizos (Ventspils rajons), Pokainos, Ramatas novada un citas senajas svetvietas. Seno amat­nieku makslas paraugs ir ari Arnu akmens Lielvar­des muzeja.

Kaut ari so laika posmu deve par akmens laik­metu, apmetnes akmens prieksmeti atrasti maz. Darbariki un citas lietas gatavotas galvenokart no kauliem un dzivnieku ragiem.

Dazadu laika posmu atradumi liecina, ka medibu un darba riki ar laiku pilnveidoti, ka uzlabota to apstrade.

Dziednieciba. Vel pavisam nesen, 20. gs. saku­ma, musu zeme bija maz arstu un par vajiniekiem galvenam kartam rupejas dziednieki. Jau rak­stijam, ka senie grieki piemineja tris izcilus senat­nes dziedniekus - hiperboreju Abarisu, Leto mazdelu Asklepiju un Peanu, kuru deve par pasu

Apollonu. Par izcilam dzemdibu aizgadnem uzska­tija Kifeju un Apollona masu Artemidu. Kad Leto dzemdeja Artemidu, vinai dzemdibas palidzeja no hiperboreju zemes ataicinata dziedniece Ilisija (sk. 2. apcirkni).

Visi sie dziednieki ir ciesi saistiti ar musu zemi. Gan musu sencu izcila gudriba, gan sis zemes spe­cigais bioenergetiskais starojums, gan vertigie dziedniecibas augi bija pazistami tuvas un talas zemes. Vel japiebilst, ka musu zeme ir vairak ener­getisko svetvietu neka visa pareja Eiropa. To aplie­cina ari Rietumeiropa pazistama teika par Grala kausu, kas dod veselibu un laimi, ka ari seno grieku autoru raksti par to, ka seit cilveki dzivojusi ilgi, laimigi un nezinajusi, kas ir slimibas.

Par Latvijas dziedniecibas avotiem un augu bri­numainajam spejam vesta ari garamantas.

ipasi pakavesimies pie daziem atradumiem, kas liecina par labi saliktiem un sadziedetiem kaulu luzumiem un galvaskausa operacijam. Lai tas veik­tu, vajadzeja gan lielu prasmi, gan ari augstas zina­sanas. Pilnigi izslegts, ka tadas operacijas vareja iz­darit nemacits cilveks, vadoties tikai pec intuicijas.

Musdienas neviens kirurgs nevar iedomaties veikt galvaskausa operaciju meza budina ar ak­mens skepelem, bez antibiotikam, sterilam saitem, dezinficejosam vielam utt.

Kirurga zinasanas var iegut vienigi skolas. Tadas, musuprat, bijusas vairakas vietas. Daudzmaz tas saglabajusas Brinkos, Saulos (abas atrodas Valmie­ras rajona), Pokainos un Smiltenes apkartne. Sis vietas varetu saukt ne tikai par akmens laikmeta ambulancem un skolam, bet varbut pat par sava laika akademijam, kur zinibas ieguva gaili -

Eiropas zintnieki un ari valdnieki, jo senatne par valdniekiem izvelejas gudrakos cilvekus. Katra no sim skolam ir speciali apstradatu dziedniecibas ak­menu salikumi, kur vajinieku var nosedinat vai no­guldit vajadzigajas pozas, turklat vietu skaits ieve­rojami parsniedz tuvejas apkartnes vajadzibas. Bio- energetiskais starojums seno ambulancu vietas var palidzet cilvekiem ari sodien tadu slimibu arste­sanai, kuram nepalidz moderna medicina.

BET VARBUT CITPLANETIESI?

Zinas par visai pieticigajiem sencu dzives apstak­liem musdienu cilvekam var skist pilnigi nesavieno­jamas ar daudzajam liecibam par senatne veikta­jiem dizajiem darbiem. Tomer, pirms jautat, kapec gan augstas zinasanas nebija virzitas uz materialas dzives uzlabosanu, atceresimies, ka gan Nutons, gan Galilejs, nemaz nerunajot par Leonardo da Vinci, Pitagoru, Aristoteli un Herodotu, ari iztika bez datora, interneta, televizora, telefona, salde­jama skapja un vel daudzam citam ertibam, bez kuram mums dzive nemaz nav domajama. Toties gan minetie, gan daudzi citi pat vel senak un vel pieticigak dzivojusie cilveki veikusi lielus darbus. Cilveka gara spejas un vina veicamos darbus tacu nosaka ne tikai sadziviskas ertibas. Pat pavirsi ielu­kojoties vestures gramatas, atrodam simtiem izcilu personibu, kas veikusas svarigus atklajumus, dzi­vojot un stradajot gluzi pieticigos apstaklos. Nav ne mazaka pamata uzskatit, ka musu senci nespeja izdarit to pasu.

Dazi autori izteikusi domu, ka senie cilveki bijusi garigi visai vaji attistiti. Augstas zinasanas tiem nesusi un lielos darbus veikusi uz Zemi atlidojusie citu zvaigznu sistemu sutni - astronauti. Dazadu zinu par sadiem apciemojumiem - paleovizitem - tala senatne ir visai daudz. Musdienas ik gadu ari seit, Latvija, notiek ne mazums divainu atgadijumu, kurus gruti skaidrot citadi ka astronautu tiesu darbibu vai vinu raiditos signalus. Ari dzivibas at­tistiba uz Zemes un visai atskirigo rasu izveido­sanas nav izskaidrojama tikai ar dabiskas izlases norisem. Tapat uz Zemeslodes veikti daudzi tadi darbi, kas musdienu cilveka pratam nav aptverami. Latvju dainas vesta par Dieva deliem un Saules meitam. Daudzi vinu darbi saglabajusies lidz pat musdienam. Vertejot gan latvju, gan citu tautu ga­ramantas ka vienotu kopumu, jasecina, ka Dieva delu darbi nebut neizsledz to, ka ari senci veikusi dizus darbus. Tacu vel vairak par to parliecina gara­mantas un citada veida saglabatas senas zinasanas. Par nekorektiem jaatzist to autoru izteikumi, kas uzskata, ka lielas zinasanas garigi neattistitajiem Zemes iedzivotajiem atnesusi astronauti.

Cilveks nevar strauji uznemt jaunas zinasanas, kas daudzkart parsniedz vina apzina jau esosas, turklat saglabat tas cauri gadu tukstosiem.

Te varetu minet tipisku piemeru no razosanas.

20. gs. astondesmito gadu sakuma toreizeja PSRS Aparatu buves ministrija Kirgizija kadas lidz tam slepenas urana bagatinasanas rupnicas vieta uz­buveja rakstampiederumu rupnicu, lai nodarbinatu vairakus tukstosus lidzsinejo stradnieku. Piecu gadu laika sim nolukam izlietoja ap 20 miljoniem rublu (talaika rublis atbilda apmeram Ls 1,5). Bet si nauda un iegulditais darbs bija ka zeme nomesti.

Bijusajiem melnstradniekiem nekadi nevareja iemacit rikoties ar bidmeru un mikrometru, ne ari apkalpot razosanas iekartas - jaunie uzdevumi viniem bija parak gruti. Lidzigas neveiksmes jaunu razotnu apgusana zinamas visa pasaule.

CIK SENA BIJA LETU VALSTS?

Kompartijas laiku vesturnieki, cenzdamies pa­zemot musu tautu, rakstija, ka lidz 9. - 10. gs. latvju senci dzivojusi pirmatnejas kopienas (Latvijas padomju enciklopedija, 5. sejums, 2. dala, 129. lpp). Milzigie darbi, radot un atjaunojot vienotu svet­vietu tiklu, ka ari citi lielie pasakumi, augsta kul­tura un seno grieku raksti neapsaubami pierada, ka minetais apgalvojums ir nekorekts.

Salidzinot dazados novados pierakstitas latvju tautas garamantas, it ipasi dainas, secinams: gan dazadam ciltim, gan dazadiem novadiem bijusi visai vienada dziveszina. To apliecina ari samera lidzi­gais daudzu seno svetvietu iekartojums Latvijas zeme. Tas ierikotas Zemes bioenergetisko sta­rojumu (leptonu vai torsionu plusmu) krustpunk­tos. Reljefa un plusmu ipatnibu del tas var areji atskirties, bet sava dzilakaja butiba dazadu seno svetvietu iekartojums Baltijas zemes ir samera lidzigs.

Cilveka gariga attistiba gadu miljonos ir ciesi saistita ar sabiedriskajiem veidojumiem.

Visu biologisko radibu sabiedriskos veidojumus liela mera nosaka laiks, kads vajadzigs nakamas paaudzes radisanai. Jo sis laiks ir garaks, jo vaja­dziga lielaka individu grupa, kas spetu apgadat un aizsargat gan toposo mati, gan bernus lidz vinu pilngadibai. Mazaugligajos apgabalos, kur japar­staiga lielas platibas, lai savaktu iztiku, dabas tau­tas vel tagad dzivo saimes, kur katram cilvekam ir savi pienakumi.

Musu senci lidz 13. gs., kad tos varmacigi paklava krustnesi, dzivoja saimju apvienibas - draudzes jeb kiligundas. Ta ka so vardu saglabajusi gan mums radnieciga armenu tauta, gan kaimini igauni, tad jaatzist, ka tas ir loti sens un liecina par sadas sa­biedribas strukturas esamibu vismaz jau leduslaik­meta beigas, kad atcela uz majam musu un armenu senci atdalijas. Sads valstiskais veidojums saglabajas ari velak, jo so vardu parnema igauni. Vinu valoda tas skan ka kihelkonda. Abi sie vardi tulkojami ka - vienam kungam paklauts ciems jeb draudze.

Kiligundu vadija kungs, bet vins paklavas sabied­ribai. Svarigakos jautajumus lema vecajie. Vini vien­laikus bija vadoni, dziednieki un zintnieki. Ne mitnu paliekas, ne senajos apglabajumos nav atrasts nekas tads, kas liktu apjaust, ka tur bijusas loti greznas dzi­vesvietas. Nav atrasti ari tadi apbedijumi, kas vestitu par valdnieku ipasi bagato dzivi.

Senbaltu civilizacijas dizos darbus, augsto zinasanu un kulturas limeni nevareja sa­sniegt ne savrupas pirmatnejo kopienu gru­pas, ne atseviskas ciltis, bet tikai liels un spe­cigs valstiskais veidojums.

Zinas par seno baltu izplatibu liek domat, ka sa valstiska veidojuma robezas sniedzas no tagadejas Va­cijas vidienes lidz Uraliem un no Ziemelu Ledus okea­na vismaz lidz Karpatiem, ja ne vel talak. Bet seno baltu priesteru un ari valdnieku - gailu ietekme bija vel plasaka un sniedzas vel talak (sk. 6. apcirkni).

No latvju garamantam varam secinat, ka senbaltu valstisko veidojumu parvaldei bijusi garigi, nevis materialas dabas pamati. No sena varda rikot nacis tas centra - Rigas vards, kas ari iesniedzas pernaja starpleduslaikmeta.

Domajams, ka daudzi Usina (Uanu) laika lielie zemes darbi tika veikti, lai iekartotu svetvietas, kas paredzetas augsto vadonu vai priesteru ritualiem lielu tautas sapulcu laika. Tas pats sakams par Usi­na laika lielajiem akmeniem. Tapat daudzi citi lielie darbi liecina par vienotu attieksmi pret dizajam svetvietu sistemam, to vadisanu un kopsanu. Bija cilveki, kas rupejas par laika skaitisanu un mete­orologisko apstaklu prognozesanu.

Nevajadzetu domat, ka musu sencu gajieni uz Indas ieleju un atpakal bija kaut kads mezoniga pula skrejiens. Neapsaubami, ka so gajienu vadija vadoni. Par valstisku veidojumu pastavesanu liek nojaust ari teikas. Bez vienotas vadibas nebutu iespejami milzigie svetvietu iekartosanas darbi plasa teritorija.

Teikas vesta, ka dazi lielie, maksligi veidotie ze­mes uzberumi, piemeram, Talsu Keninkalns, ir vald­nieka apbedijuma vieta.

Talie sakari. Valodu petnieki secinajusi, ka pla­sas indoeiropiesu tautu saimes pirmdzimtene bijusi Baltijas juras dienvidu un dienvidaustrumu krasta (sk. 9. apcirkni). Lielas un blivas seno svetvietu kopas musu zeme liecina, ka pats centrs meklejams tagadejas Latvijas rietumu dala. Uz to norada ari sensenais Zemgales vards Semigallia - seno Eiro­pas priesteru un valdnieku gailu seklas vieta.

Tala senatne cilvece bija vairak vienota, neka to spejam iedomaties. Petot apbedijumu kalninus (kurganus) Dnepras lejastece, krievu arheologi secinajusi, ka pirms 6 gt., kas attiecas uz Usina laika beigam, Eiropa bijusi teicami savstarpejie sakari gan no Britu salam lidz Uraliem, gan no Skandinavijas lidz Tuvejiem Austrumiem. Lai gan vienmer pastavejusi precu apmaina, tomer izra­kumos pagaidam nav atrastas liecibas par tadu izej­materialu ievesanu, kas noderetu darbariku vai ierocu izgatavosanai. Tapec jadoma, ka tie drizak bijusi tikai garigi sakari, visticamak - sava veida internets, kurs darbojas caur seno svetvietu sistemam. Tomer, vai tas bija ta, vel arvien paliek mikla.

Tala senatne ilgi un stabili pastavejusas vienotas zinasanas. Parsteidzosi lidzigi ir ari daudzi seno tautu miti. Vel jo vairak - so mitu salidzinasana vedina domat, ka ideju pirmsakumi nakusi no musu senciem. Tadi, piemeram, ir stasti par Grala kausu un Kosmiskajam dzirnavam, par kuriem vecakas zinas var atrast latvju dainas. Savukart seno su­meru un babiloniesu mitos, kas pierakstiti gandriz pirms trim gadu tukstosiem, atrodama vertiga informacija par Pokainiem (sk. 7. un 9. apcirkni).

Precizi sakrit Arkaimas senas observatorijas (Dienvidurali) un Stounhendzas (Anglija) izmeri, kaut abas skir 3000 km liels attalums. Vairakas senas svetvietas Latvija atrodam tadus planojuma veidus un izmerus, kas velak atkartoti citas vietas, tostarp Stounhendza.

Bija ari citi, tuvaki sakari. Vismaz reizi piecos gados vajadzeja tikties novadu zintniekiem, lai vienotos par laika skaitisanu. Bija jasaskano jautajumi par svetcelnieku apkalposanu, edinasanu, dziedinasanas iespejam, pavadisanu, tulkiem, celiem u.c. Pilnigi skaidrs, ka lidzigas un vel jo vairak - vienotas zinasanas un ari mervienibas nevareja pastavet bez kada vadibas centra. Uz ta vietu Eiropa norada viet­vards Riga, kas nak no varda rikot, rikoties. Nule teiktais lieku reizi apliecina, ka Riga ka centrs, no kura vadija kopejos darbus, mums bijusi jau vismaz kops leduslaikmeta beigam.

Indoeiropiesu tautu dalisanas. Zinas par to sniedz valodnieki. Iespejams, ka pirma dalisanas notika leduslaikmeta sakuma, kad tautam nacas meklet jaunu dzivesvietu un vienlaikus cinities ar vietejiem iedzivotajiem.

Apmeram pirms 6 gt. sakas pedeja liela indoeiro­piesu skelsanas, pareizak sakot - kari. Pirmie sevi pieteica germani, velak ari slavi. Baltu tautas kops ta laika apdraud ar iespejamiem uzbrukumiem gan no rietumiem, gan no austrumiem. Driz vien musu senci to ari piedzivoja, jo baltu zemes iebruka gudi un ilgstosi tas paklava sev. Diemzel karu un oku­pacijas gadi ne tikai kaveja attistibas gaitu Baltija, bet ari sarava kulturas sakarus. Saka panikt un zust senas zinasanas.

Usina laika miklas. Ar Usina laiku saistas dazi » >

neskaidri jautajumi, no kuriem zinatnieki centusies izvairities.

Musu zeme veiktie darbi joprojam ir apbrinas verti. Vel sobrid nav izprotams, ka lielie akmeni apstradati, parvietoti un nolikti ipasi izraudzitas vietas un ka veikti milzigie zemes darbi. Tai pasa laika arheologu izpetitas mitnu vietu paliekas un apbedijumi liecina par pieticigu, visai vienkarsu dzivesveidu un smagu darbu. Musdienu cilvekam nule teiktais var likties neizskaidrojama mikla. Musuprat, skaidrojums ir pavisam vienkarss. Senci daudz speka veltija lielo svetvietu sistemas izbuvei, jo uzskatija, ka erta dzive nav un nedrikst but cil­veka galvenais merkis.

Atgadinam, ka daudzi seno grieku un romiesu autori uzskatija musu zemi par visaugstakas kul­turas un zinasanu zemi.

Iepazistot teikas aprakstitos milzigos zemes vei­dojumus tuvak, klust skaidrs, ka neviens no tiem nav leduslaikmeta dabisko procesu veidots.

Kas to speja izdarit? Jau minejam vesturnieku aprekinus par iedzivotaju skaitu tai laika. Sis skaits nekadi neatbilst veikto zemes darbu apjomam, kas merams desmitos miljonos kubikmetru. Ari piene­mot, ka lielaka dala darbu veikta pirms pedeja ledus­laikmeta, iedzivotaji nespetu veikt pat simto dalu mineto zemes darbu. Un tomer sie darbi ir veikti!

Pokainos un Kaltenes Vellkalva sanesti vairaki miljoni galvas'lieluma akmenu, kas saule kluvusi spilgti balti. Nav saprotams, ka vareja savakt vienu­viet tadu daudzumu gaiso galvas lieluma un ap­veida akmenu. Ne tuvaka, ne ari talaka apkartne tik daudz tadu akmenu savakt nevareja. Tatad tie atgadati 110 talienes, kas savukart liecina par lielu apmekletaju skaitu. Turklat ne jau katrs nesa sev lidzi akmeni. Ta, piemeram, lielo priesteru grupas vareja but 10-15 cilveku un, domajams, ka tikai viens no viniem nesa akmeni. Ja ari pienemam, ka akmenus sanesa vairakos gadu tukstosos, videji 1000 akmenu gada, tad iznak, ka sezonas laika te ieradas ap 10 - 15 tukstosiem apmekletaju, ap 100 cilveku diena. Tos vajadzeja izmitinat un paedinat. Tapat bija vajadzigi pavadoni, tulki, dziednieki, paregi. Lielaka dala viesu bija tala cela gajeji un neieradas te tikai uz dazam dienam. Tad nu iznak, ka musu zeme vienlaikus butu uzturejusies vairaki tukstosi talo viesu. Tatad visu talaika Latvijas terito­rijas darba spejigo iedzivotaju nepietiktu, lai apru­petu kaut desmito dalu Pokainu un citu lielo svetvietu apmekletaju. Tacu milzigie darbi tomer tika veikti!

3.3. RAMAS LAIKS

Geologi uzskata, ka pirms 6,5 gt. Ziemeleiropa notika Zemes garozas pedejas lielas svarstibas. Starp Daniju un Zviedriju iegrima Skandinavijas rietumu dala. Lidz ar to Ancilus ezers ieguva no­teku uz Ziemelu Ledus okeanu un partapa par Litorinas juru. Sis geologiskas norises, tapat ka citos lidzigos gadijumos, radija ne vien klimata, bet ari ves­turiskas parmainas. Ap so laiku Ziemeleiropa ieplu­da kareivigi iekarotaji - keltu prieksteci, kas ieradas ari Ietu zeme. Sakas lenas okupacijas posms - Ramas laiks.

Plaukstosa Dieva delu - Uanu zeme ar brinisko klimatu, kopuma nemot, bija milziga svetvieta. An­tikie autori to piemin ka laimigo cilveku zemi. Diem­zel ta izraisija ne tikai interesi, bet ari skaudibu.

No indiesu mitiem izriet, ka lielas Kuru valsts princis Rama (lasi: Ramas kults) bijis pirmais Ravanas zemes iekarotajs. Jau teicam, ka Ravanas vards tulkojams ka Saules (Ra) sena (Vana) zeme un ta var but saistama ar seno Baltiju. Liels bijis Ravanas speks, jo tas valdijis par trim pasaulem (triloku). Vina vards skiet saistits ar jaunu tehno­logiju apgusanu. Mita minetas Ramas uzvaras par Ravanu jasaprot nevis ka fiziskas, bet drizak gan ka magiskas cinas.

Daudzu zinu salidzinasana vedina domat, ka Ramas laika tapa gan jaunas svetvietas, gan ari tika parkartotas jau esosas. Galvenokart sim lai­kam ir raksturiga lielo akmenu apstrade un par­vietosana, daudzu un dazadu akmenu kopu veido­sana. Dala ar Ramas vardu saistito vietu atrodas lidzas vietam, kur veikti minetie darbi. Tie norada uz Ramas priesteru darbibas vietam. Ziemelindiesu visnuisti Ramu uzskata par radosa pirmsakuma vienigo un visaptveroso iemiesojumu. Teikas par Ramu ir ipasi izplatitas Indijas dienvidaustrumos. Ramam veltits plass eposs Ramajana. Rama bija uzlecosas Saules dinastijas valdnieka Raghu pec­tecis, Ajodhjas valdnieka dels. Ajodhjas vardu varetu tulkot ka zeme, kur nav joda, t.i., nav launuma. Tiesi ta antikie autori rakstija par musu zemi. Mes jau lasijam dainas par Joda sacirsanu.

Ramam bija divas sievas. Pirma, ka jau teicam, bija Zemes meita Sita, otra - Kaikeji. Vinas del Ramas tevs padzen savu delu uz 14 gadiem no Ajod­hjas valsts. Protams, sis laika posms ir lielaka laika perioda simbols.

Ramajana un parejos Ramam veltitajos darbos mes sastopam gan sena Saules varda Ra piemine­jumus, gan citus ar seniem mitiem saistitus un Lat­vijas vietvardos saglabatus dievibu vardus.

SAIMNIECISKA DARBIBA

Petot seno svetvietu izbuves Latvija, kuru izvei­dosana prasija gan zemes darbus, gan akmenu no­vietosanu, rodas iespaids, ka Ramas laika jauna tehnologija ienakusi pamazam.

Daudzie ar Ramu saistitie vietvardi vedina domat, ka saja laika sakusi uzlaboties partikas iegu­ve, it ipasi tas sakams par lopkopibu, bet velak ari par zemkopibu. Ramas laika akmenu salikumi, iespejams, bija vajadzigi lauku razibas celsanas ritualiem.

Saimnieciskais uzplaukums Usina laika ieri­kota klimata vadisanas sistema loti butiski par­veidoja Latvijas dabu. Berzu un priezu mezu vieta senci iestadija ozolus, dizskabarzus, abeles, lazdas, veidojot lielas birzis. Ezeros ieaudzeja ezerriekstus, kas musdienas gandriz pilnigi iznikusi, bet senatne bija nozimigs partikas produkts, tapat ka ozola ziles.

Diemzel Ramas laika otraja puse, kad viedie veca­jie un priesteri bija iznicinati, klimats vairs netika regulets.

Talaika apbedijumos arheologi atradusi medibu ierocus un dazadus saimniecibas prieksmetus, kuru konstrukcija un izgatavosanas tehnologija ir at­skiriga, tapec vesturnieki so laiku sadala divos pos­mos. Pirmais no tiem ir velais mezolits, kas sakas pirms 7,6 gt. un ilga 1,1 gt. Tam seko agrais neolits, kas sakas pirms 6,5 gt. un ari ilga 1,1 gt. Saja laika saka izgatavot apdedzinatus mala traukus.

Mala trauki. Skidrumu, graudu vai citu beramo produktu uzglabasanai vajadzigi trauki. Senatne tos darinaja no adam, berzu tasim, klugam, kuras parklaja ar maliem. Diemzel lidz musdienam sadi trauki saglabajusies maz.

Apdedzinata mala trauki musu zeme paradijas pirms 6,5 gt. Tas bija pirmais maksligais pecledus­laikmeta materials. Trauku nevar izgatavot no ma­la vien - tas saplaisa. Tadel tam tika piemaisitas vel citas vielas. Senakajai keramikai ir putnu vai kustonu ekskrementu, sasmalcinatu augu, olu, ka ari gliemezvaku caumalu vai citu organisko vielu piemaisijums. Tikai velakos laikos maliem saka piejaukt smiltis, granti, zvirgzdus. Trauku veido­sana prasa ne vien darba iemanas, zinasanas, bet vajadzigi ari darbariki un dazadas ierices. Mals vis­pirms jasamica un jaizsalde, izveidotie trauki jaza­ve, pec tam cepli jaapdedzina.

Musdienu keramiki traukus veido uz ripas. Kad sadu iericu nebija, traukus salipinaja no sloksnitem. Tapat ka citus sadzives prieksmetus, tos rotaja or­namenti, kuru nozime nav zinama. Senakie musu

zeme atrastie mala trauki rotati ar kemmes - bedrisu rakstu. Arheologi so laiku saista ar kemmes - bedrisu keramikas kulturas ienaksanu baltu ze­mes. Sadi trauki atrasti Osas, Zvidzes, Sulagala, Sulnes, Piestinas un citas apmetnes.

TILTS UZ SAMSALU

Daudzas vietas pasaule bijis un ilgu laiku pasta­vejis akmens galvu kults. Zinamas gan atseviskas lielas akmens galvas, piemeram, Kenina akmens (Valmieras rajons), diametrs ap 4 m. ipatns, galvas atveidam lidzigs akmens saglabajies netalu no Pla­vinam. Daudzas mazakas, bet rupigi apstradatas akmens galvas atrastas Dienvidamerika. Latvija plasak sastopami ieapalu galvas lieluma akmenu kravumi. Visvairak tadu akmens galvu bija Pokai­nos (sk.7. apcirkni) - vairak neka divi miljoni. Kalte­ne sadu akmenu bija apmeram miljons. Lidzigi, cil­veku veidoti akmens galvu kravumi, tikai mazakos daudzumos, atrasti Brantos (Valkas rajons) un Ludzas apkaime. Visi sie kravumi likti aderu krust­punktos. Toties vislielakais kravums - no akmens galvam krauta piramida, vieniga Eiropa, ja ne pa­saule, lidz pat 20. gs. vidum bija Kaltene.

Teika stasta, ka Kaltene akmenus sakravis pats nelabais, lai buvetu tiltu uz Samsalu. Vel 20. gs. beigas bija cilveki, kas atcerejas, ka vinu vecaki un vecvecaki pret Lielo kravumu, ta deveto Vellkalvu, izturejusies ar lielu cienu. Berniem te vajadzejis uzvesties klusi un rami. Tatad vel 20. gs. vidu cilveki bija saglabajusi atminas par Lielo kravumu ka izcilu sencu svetvietu.

Simbols Samsala varetu nozimet to pasu, ko Vac- zeme - velu valsts, citu dimensiju telpa, kura var dot vajadzigas zinas gan par pagatni, gan par nakotni. Piramidas pamatne bija ap 80 x 80 m, augstums ap 20 m. Nav gruti aprekinat, ka seit vareja but vairak neka miljons apalu galvas lieluma akmenu. Ari si vieta, iespejams, bijusi ierakstu biblioteka.

Akmeni visos minetajos kravumos, ka ari pira­mida bija novietoti pilnigi apzinati un rupigi Tos nevareja radit nekadi geologiskie procesi. Sadu akmens galvu nav ari nekur tuvuma. Ari Kaltene kadreizejas piramidas vietas apkartne nav atro­dami lidzigi akmeni. Apalo akmenu kravumi ir piemineklis senajam zintniecem - Saules meitam, ari laiminam. Sos akmenus izmantoja zintniecis- kam darbibam, kuras musdienas deve par liktena ieprogrammesanu. Sadu darbu del vinas bija slave­nas visa Eiropa. Mes varam but lepni, ka tiesi musu zeme tik ilgi bija saglabajusies pieminekli, kas lie­cinaja par vinu darbu. Iespejams, ka te bija sanesti pirmsleduslaikmeta Pokainu kravumi.

Kaltenes akmens galvu kravums bijis ka piramida, kas sniegusies lidz koku galotnem. Kompartijas laikos unikalo senatnes pieminekli samala skembas celu buvei, jo neviens talaika zinatnieks nemeginaja kaut vai tikai ierunaties par Eiropa vienigas akme­nu piramidas aizsardzibu. Lielaka nozime bija pre­mijai par derigu izraktenu krajuma atrasanu.

Diemzel Ramas laiks nenozime tikai tehnisko re­voluciju vien. Rama iznicinaja vai paklava vanu va­donus un svetniekus-milzus. Interesanti atzimet, ka senci verteja milzus un ka Ramu un vina oku­pacijas laiku.

Teikas milzi, kas veica zemes darbus, raksturoti ka mili un ladzigi cilveku aizstavji, bet akmenu ne­seji un liceji - Ramas priesteri - deveti par nelaba­jiem, kuru darbi nesusi launumu. Ta milzi uzskatiti gluzi vai par Dieva deliem, bet Ramas laika darboni pielidzinati pasam nelabajam.

Ar iekarotajiem no jau minetas Kuru valsts acim­redzot saskarusies ari musu kaiminu - somugru senci. Igaunu valoda sos iebrucejus raksturo tadi vardi ka kuradi - velniskigs, kuri - launs, kurnaja - apladets, kurrata - velns un citi lidzigi. Skiet, ar to saistits ari latviesu dziveszinai visai neraksturigais vards - kurnet.

RAMAS LAIKA ATSPULGI

Gan Maras, gan Ramas vards ir saliktenis, kas sastav no diviem loti seniem vardiem. Pirmais, ka jau teicam, - Ra, t.i., Saule, saglabajies daudzos Lat­vijas vietvardos, ka ari egiptiesu valoda. Otrs vards Ma - Zeme, raditaja, dzivibas deveja. Igaunu valoda sis vards nozime - dzimtene, zeme. No Ma un Ra veidojusies sena dieviba - Mara. Sis vards ir daudz senaks par Ramas vardu. Ra un Ma laiks aptver atjaunotnes beigu posmu.

Lai ari cik kritiski izvertetu ta vai cita Latvijas vietvarda lidzibu ar indiesu dievibu vardiem, ne­kadi nevar noliegt parsteidzosi lielo Ramas vardam lidzigo vardu daudzumu, piemeram: Raipole - Aiz­kalnes pagasta, Raiskums - Raiskuma pagasta, Ramata - Ramatas pagasta, Ramdoti - Taurenes pagasta, Ramleni - Sausnejas pagasta, Rampeni - Vilanu pagasta, Ramuci - Ukru pagasta, Ramuli - Vaives pagasta, Rembate, Remte. Daudzas vietas vel saglabajies majvards Remesi.

Vel janem vera tas, ka Latgale vards Rama skan ka Roma. Te ir Romandova - isnaudes pagasta, Romaniski - Kalkunes pagasta, Romanovka - Ab- renes novada, Romasenki - Zalesjes pagasta, Ro- manvecumi - Rozkalna pagasta, Romuliski - Skais­tas pagasta, Romuli - Udrisu pagasta u.c., un siem vietvardiem, iznemot areju lidzibu, nav citas sais­tibas ar Krievijas caru Romanovu dinastiju.

Majas Rarnas ir ari netalu no Pokainiem. Vel pie­bildisim, ka senprusu svetnica saucas Romove. Bez jau minetajiem vietvardiem Latvija vel ir milzums visai lidzigu majvardu. Parasti sis majas celtas blakus senajam svetvietam. Piemeram, tuvakas majas blakus Abavas Lielajam (Velna) akmenim ir Remesi. Veclaicene senu svetvietu grupu iezime Romeskalns. Ramatas upe sava augstece aptver loti specigu seno svetvietu grupu. Starp Cesim un Janmuizu ir Ramatu kalns. Ar Ramu saistiti vietvardi sastopami ari Lietuva un citas pasaules zemes, bet to ir mazak neka Latvija.

Parsteidzosi lielais ar senajam dievibam, it seviski ar Ramu, saistito vietvardu skaits nekadi nevar but nejausiba. Tas pilnigi noteikti liecina, ka senatne ilgstosi, turklat loti specigi, pastavejis Ramas kults. Vel atceresimies otru skaidrojumu - Ra loti tuvs slavu raj - paradize.

Domajams, ka Ramas vards dots taja laika ieri­kotajam Saules svetvietam. Tada, piemeram, ir bijusi Kalna Rautanos (t.i., Saules delu vieta) starp Allaziem un Malpili, kur dzivojusi Saulisu dzimta. Svetvietas pamatu veido ap 300 x 200 m liels zemes valna pakavs, kura loks versts pret lecoso Sauli. Te bijusi daudzi apstradati svetakmeni, kas kom­partijas laika melioracijas darbu gaita sagrusti kaudze.

Zemes saistiba ar Sauli simboliski atspogulojas Ramas pirmaja gimene, jo vina sieva Sita bija Ze­mes (Ma) meita. Neapsaubami interesanta ir kada indiesu mita vestita Sitas un Laksmi (Laimas) saistiba, ka Sita esot Laksmi izpausme (avatara). No ta izriet, ka tala senatne Rama un Laima (Sita) vareja but vienots Saules dievibu paris.

Ari Ramas otras sievas Kaikeji vards loti tuvs majvardam Kaikazi. Sis majas iezimejusas seno Pie- balgas centru.

Ar Ramas un vina sievu vardiem saistas ari senais Ramkas (tagad Rankas) novads, kas ietvera taga­dejo Piebalgu ar senu svetvietu kopumu Zosenos. Loti iespejams, ka taja ietilpa ari milziga seno svet­vietu josla, kas sakas no Araisiem un iet cauri Rau­nai lidz Smiltenei un Slapjuma kalna apkartnei. Saja novada ietilpa jau minetie Kaikazi, Sutras, t.i., likuma jeb Bauslu kalns Zosenos, Elkas kalni, Dzer­benes Augstais un citi kalni. Bet varbut sa novada robezas gaja talak lidz Sitai (Balvu rajons). Tad pirmie Saules stari Ramas novada sveic pirmajai sievai Sitai veltitu svetvietu. Savukart norietosa Saule ap­gaismo Ramas novada rietumu malu Vecpiebalgu - svetvietu otrai sievai Kaikeji. Ar Ajodhjas vardu varetu but saistiti Aijazi (Limbazu rajons).

Nav saubu, ka seno priesteru - bramanu vards tulkojams ka Saules (gara) gaismas apspidets cilveks.

Tautasdziesmas Ramas vardu sastopam tikai ka piedziedajumu ram.

KA SENCI SARGAJA SAVU SVETAKO VARDU

Ne Kosmoss, ne Visums nav viendabigs. Ka musu planeta Zeme, ta ari Saules sistema un, iespejams, visa musu Galaktika, ir piedzivojusi neskaitamas arejo apstaklu parmainas. Tas neapsaubami ietek­meja ari biologisko butnu izdzivosanu, kas prasa gan gudribu, gan izveicibu.

Lielais dabas likums. Raditajs daba ieviesis kadu loti svarigu likumu: nekas nedrikst palikt pari, citadi visa dziviba pec kada laika aizies boja pati savos atkritumos. Tapec katra radiba partiek no kadas citas radibas un ta savukart ari pati var klut par baribu kadam citam.

Katrai biologiskai butnei ir savs labveligais laiks, kad ta strauji vairojas. Tad sakas jaunas teritorijas, jaunu izdzivosanas iespeju meklejumi. Sajos mek­lejumos nakas saskarties un cinities ar radibam, kas sis teritorijas jau aiznemusas. Dzivnieku pa­saule tiesibas dzivot pieder tam, kurs pieradijis, ka ir stiprakais, gudrakais un izveicigakais. Tomer, ja uzvaretajs neieklaujas kopejos dabas likumos, tam jaiet boja. Pie Raditaja uzliktajiem lielajiem dabas likumiem pieder ari savstarpeja palidziba.

Raditaja apzina. Musu senci Raditaju un vina likumus apzinajas jau kops neatminamiem laikiem. Vairaku zinu salidzinasana lauj spriest, ka vini to apzimeja ar vardu Dievs jau vismaz pirms 100 gadu tukstosiem (tuvak par to sk. 9. apcirkni). Sakoties leduslaikmetam, bramani so vardu aiznesa uz Indiju. Musu senci ka indoeiropiesu tautu sakotne to izplatija pa visu Eiropu.

Daudzas un dazadas zinas liecina, ka gadu tuk­stosu gaita Eiropu postijusi ne tikai svesi iebruceji, bet ari vietejas tautas karojusas sava starpa. Ik­vienu karu tacu izraisa kada valdnieka velme vairot savu bagatibu uz citu tautu rekina.

Launumu medza devet kada cita varda. Iebruceju viltigie priesteri pazinoja, ka tas vai cits vards esot slikts un nozimejot pasu launako. Ta nu vismaz 100 tukstosu gadu garuma musu senci ne reizi vien ir aizstavejusi Dieva vardu. Sim cinam ar dazadu tautu uzskatiem varam izsekot pavisam vienkarsi - paverojot, ka tiek devets pats lielakais launums.

Launa vards. Gadas, ka dusmu bridi kads cilveks savu pretinieku nosauc par velnu. Ta ir sena paraza.

Velna tela pirmsakumi jamekle taltala senatne - baltas un melnas rases cinas. Musu senciem velns bija melns. Lidzigi krievu valoda velkamas para­leles starp cert (velns) un cernij (melns). Viens no Velna veidiem bija Jods, kas atbilst senas melnas rases dievibas JodJie-ved-he vardam. Bet ar laiku ideologiskie pretinieki saka cits citu apsaukat pasa nelaba varda, lietojot to ka lamu vardu. Velna tels ir daudzkart mainijies. Katra gadu tukstoti sim var­dam bijusi cita jega, un, ka redzesim, visai atskiriga.

Musdienu cilvekam jedziens velns saistas ar pasu augstako launuma speku virskundzibas centru (egregoru). Bet, ja izsakamies vienkarsak, tad pe­dejos gadsimtos lielai dalai cilveku tas bija launais gars vai launo garu vadonis, pasaules nelaimju vaininieks, 4. gs. izgudrotas elles valdnieks, kas ve­dina cilvekus grekot. Vinu deve ari par satanu, ne­skisto, Luciferu, saitanu utt.

Velna tels attistijies pedejos gadu tukstosos, kad iebruceji saka mainit Usina (Uanu) laika iedibinato kartibu un Dieva delu izveidoto zemi. Velna tela radisanu sekmeja iebrukumi musu zeme, tad ak­menu parvietosana, bet it seviski lopkopibas un zemkopibas ieviesana. Tautasdziesmas, un jo vairak dainas, sis tels tikpat ka neparadas, jo, kaut ari tajas sastopami skaugi, burvji, raganas, tomer nav pasas launuma ideologijas. Velna tels ar ragiem, asti, aza kajam, sauru gimi un kilbardinu radas lidz ar lopkopibu.

Tomer pielausim iespeju, ka keltu prieksteci, kas ienaca Ietu zeme, vareja but visai melnigsneji.

Ka atceraties, Rama uzvareja Ravanu. Sis laiks saistams ar pasakam par princeses vai ari tris masu nolaupisanu un citam laundaribam. Ka vajakas atskanas japiemin teikas par Velna biksu lapisanu un vina padzisanu no rijas, alas vai citas vietas. Sai laika saka plenet zinasanas. To vieta naca re­ligija un ideologija. Zintnieciskas darbibas ritualus aizstaja ariskigas ceremonijas. Tautas pretestiba okupantiem sekmeja Velna tela veidosanos.

Ar velna vardu saistitas daudzas teiku vietas Latvija un it ipasi lielie, vairakus simtus tonnu sma­gie svetakmeni. Liekas savadi, ka gan pasa nelaba nesto akmeni var saistit ar vardu svets.

Te japiemin, ka daudzos gadijumos jaunas reli­gijas musu sencu svetajam vietam piedeveja dazadu launumu, saistot tas ar pasa nelaba vardu. Bet seno svetvietu nosaukuma mainai saknes jamekle dzi­lak. Paskatisimies pasa Velna tela attistibas gaitu.

Iznemot samera jaunos nostastus, kur Velnam pielidzinats kads launs barons, vai ari tos, kur va­datajs vai cita iedomata paradiba maldina un mulko cilvekus, Velns lielum liela dala teiku radits ka ne- izdarigs un viegli apmulkojams. Bet ari tas ir sencu uzskatu izkroplojums.

Velna vards lidz ar launa gara ideju uzslanots pavisam senam labajam sencu garam - velim. Ne jau velti vecie laudis teica - velis. Sis vards saistams ar anglu ivell - labs, labi.

Savukart anglu valoda no makrokeltiem sagla­bata paraza ar musu vardu Dievs saistit pasu ne­labo. Anglu valoda devil nozime velns. No ta atva­sinats vacu Teufel, kam savukart tuvs ir slavu dja- vol - satans. Lidzigi Tuvajos Austrumos launos garus sauc par deviem. Sis laipnibas norada uz loti senam un ilgstosam cinam. Var tikai apbrinot, ka to germanu pecteci, kuri musu Dievu no­sauca par Satanu (Teufel), sakot no 13. gs. apgalvoja, ka vini uz so zemi esot atnesusi Dieva vardu tumsonigajiem paganiem.

Tatad jau taltala senatne un gadu tukstosiem ilgi musu vardam Dievs un musu senciem bijusi vareni pretinieki. Bet tas savukart nozime, ka vareni bijusi ari musu senci.

SENBALTU CIVILIZACIJAS GALS

Mes jau aprakstijam senbaltu civilizacijas dizos darbus. Tie nebutu iespejami bez labam kartogra­fijas un zemes merisanas, tostarp ari matematikas un trigonometrijas, zinasanam. Musdienu zinatne tas sasniedza tikai 19. gs. beigas. Starp parvietota­jiem akmeniem ir ari tadi, kurus nevar parvietot vel sodien pat ar tam iericem, kadas raditas musdienas.

Rupigi apskatot tos akmenus, kuri mineti teikas, nakas secinat, ka tie visi likti ieprieks aprekinatas, stingri noteiktas vietas, kas ieklaujas Latvijas svet­vietu tikla. Turklat tie likti uz ieprieks sagatavotiem pamatiem. Ka jau minejam, lielakais no senatne ap­stradatiem un zinama, noteikta vieta liktiem ak­meniem ir Nicgales lielais akmens. Septinsimt ton­nu smago akmenu parvietosana pari purviem un upju ielejam pat sodien ir gruts uzdevums.

Var strideties par to, pirms cik gadu tukstosiem tur novietoti Nicgales un citi dizakmeni, bet pilnigi skaidrs ir tas, ka sa akmens novietosana vel 20. gadu simteni nebija tehniski iespejama.

Viedo vecajo iznicinasana izraisija dzilu un loti ilgu garigo postu. Sakas daudzus gadu tuksto­sus ilgs zinasanu un tikumu pagrimums, kas nav beidzies pat vel musdienas. Par sa uzbrukuma sa­gatavosanu un norisi vesta gan latvju, gan ari citu tautu garamantas, vienlaikus bridinot, ka sadi notikumi var atkartoties.

Latvju teikas stasta par skroderiem, kas velusi kalna lielu akmeni, bet puscela akmens sacis ripot atpakal un nogalejis pasus velejus. Tas norada, ka musu viedie vecajie nepaguva paveikt visu iecereto. Sis teikas atspulgs saglabajies grieku mitos par dumpigo Aidas valdnieku Sisifu, kuru dievibas so­dija par vina gudribu. Sisifam vajadzeja uzvelt kalna lielu akmeni, kas, tuvojoties kalna galam, vienmer izslideja no rokam un noripoja atpakal zeme.

Citi grieku miti vesta par Perseju, kas nogaleja Atlantu, parversot to par klinti. Atlanta saistiba ar Atlantidu un musu zemi ir skaidri redzama.

Teikai par skroderiem loti tuvi ir grieku miti par Faetonu, kas savos Helija (Saules) ratos uzlidoja parak tuvu Saulei. Rati sadega, un Faetons iegazas Eridanas, t.i., Daugavas vilnos. Sis mits jau visai tiesi norada uz musu sencu zemi. Japiebilst, ka Faetona bojaeja gandriz pazudinaja visu Zemi.

Baldrs. Visai tiesas zinas par to, ka makrokelti ar viltu pieveica un iznicinaja senbaltu civilizaciju, atrodamas senskandinavu sagas par gaismas un jaunibas dievibu Baldru. Makrokeltu nodevigo ricibu simbolize Lokijs, kurs velak partapis par nenoversama liktena simbolu - vanagu.

Baldru nogalina ar amuli. Paskaidrosim, ka amu- lis ir pusparazitisks augs. Latvija tas aug uz abelem, klavam, liepam, piladziem un vitoliem. No amuliem izgatavoja dzerienu, ko augstie priesteri lietoja lielajos ritualos. Iespejams, tam piemita narkotiska iedarbiba. Tomer vel ticamak, ka amula piemine­sana norada uz parazitesanu. Tatad senbaltu civili­zacijas bojaejas iemesls vareja but priesteru kastas atdalisanas, parejot uz parazitisku dzivesveidu.

Baldra tels saistams ar atdzimstoso dievibu Ba- alu Tuvejos Austrumos. Gan so seno dievibu vardi, gan vinu butiba tuva baltu vardam un nozimei pa­saules civilizacijas vesture. Baldra mates Frigas vards saistams ar senbaltu civilizacijas centra - Rigas vardu, kas velak pacelts debesis.

Senskandinavu sagas vesta, ka pec Baldra naves sakas likumu parkapumi, morales pagrimsana, haoss, cilsu kildas, asinainas cinas. Gan Senakaja, gan Jaunakaja Eda aprakstitas milzigas klimata parmainas, piemeram, tris gadus ilga ziema, Saules aptumsumi un citas briesmas, kas pasauli gandriz novedusas lidz bojaejai - ragnarjokai. Sis zinas tuvas tam, ka grieku miti raksturo postu pec Faeto- na bojaejas.

Senbaltu civilizacijas bojaeja izraisija ari citu seno civilizaciju bojaeju visa pasaule (sk. 5. apcirkni). Maz ir to vietu pasaule, kuras saglabatas atseviskas seno zinasanu drumslas. Par zinasanu dalisanu vesta ari seno indiesu sanskrita rakstitie teksti (sk. A. Rupaina darbu Aj'cheolingvistika). Visa pasaule sakas liela gariga pagrimuma laiks. Lielaka gara tumsiba valdija viduslaikos, un vel tagad pasaule kopuma nav sasniegusi tadu zinasanu limeni, kads bija senbaltu civilizacijai. Bet likumu un morales joma si atpaliciba ir vel lielaka.

Meginot saprast liela zinasanu krituma iemeslus, jasecina, ka musu senciem bijusi gan loti augsta un tapec ari visai trausla zinasanu iegusanas teh­nologija. Tacu si sena gariga katastrofa ir ne tikai bieds, ta mudina domat par zinibu izplatisanas elektronisko 21. gs. tehnologiju, kas butiba ir lidzi­ga senbaltu tehnologijai, bet vel trauslaka par to. Iespejams, ka tiesi tadel senci negaja to attistibas celu, pa kuru virzas musdienu zinatne un tehnika.

Par to, ka dzivajos palikusie sencu viedie vecajie cinijas un kads bija vinu liktenis, vesta zintnieku dainas par Cielavu, Ciruli, Lakstigalu, Zagatu un citiem putnu vardos sauktajiem zintniekiem. So vesturisko dainu klasts ir visai plass. Tas vies domu, ka musu senci ilgi un visados veidos, nezelojot savu dzivibu, pretojas okupantiem.

Galveno notikumu saistiba. Pirms 13,6 gt. Leduskalna saskaldisana (LKS) - globala rakstura notikums, kas iezime leduslaikmeta beigas.

1,6 gt. pec LKS notiek Liela katastrofa.

2.3   gt. pec LKS izveidojas Baltijas ledus ezers. Uz to pa Abavas gultni aizplust dala Zemgales lidze­numa udenu. Iestajas arktiskais klimats. Pauguru virsotnes veidojas tundra, ielejas - meza tundra.

3,6 gt. pec LKS iegrimst Skandinavijas kalni. Baltijas ezera udeni ieplust Ziemelu Ledus okeana. Izveidojas sekla Joldijasjura. Klust siltaks. Paradas berzu audzes.

5,6 gt. pec LKS tiek veidots Zelta uijas valnis ap juras krastu no Kretingas lidz Pernavai. Darbojas klimata vadisanas sistemas. Letu zeme klimats klust maigs ka Moldavija. Mezos aug galvenokart platlapju koki - liepas, ozoli, skabarzi, viksnas u.c. Daudz lazdu, ivju, efeju. Bagatiga augu un dziv­nieku valsts rada visai labveligus apstaklus cilveku dzivei - tas ir zelta laikmets musu vesture. Sai pasa laika pacelas Skandinavijas zeme, nosledzot Jol- dijas juru. Veidojas daleji noslegtais Ancilus ezers.

8.4   gt. pec LKS veidojas pirmas sumeru pilsetas Babilonija. Sumeras civilizacija uzskatama par otro vecako pec senbaltu civilizacijas un radas tas ietekme.

8,6 gt. pec LKS Skandinavijas pussalas rietumu gala Ancilus ezers savienojas ar okeanu. Rodas Litorinas jura.

CETURTAIS APCIRKNIS

DARBI, KURUS NEVAR ATKARTOT

Kam gan nav gadijies ieskatities kada nepazis­tama mehanisma, elektroiekarta vai elektroniskaja shema. Redzot tur dazadus zobratus vai citas deta­las, vadus, savienojumus, kuru nozimi vel neapje­dzam, mes tomer saprotam, ka tur katrai detalai ir sava vieta. To pasu cilveks apzinas, iepazistot kadas biologiskas butnes uzbuvi.

Uzmanigak aplukojot musu juras krastu, Baltijas juras salu, lielo upju, kalnu un citu veidojumu iz­vietojumu, var atrast daudzas parsteidzosas sakaribas. Tas vedina domat, ka musu zeme sava laika veidota vai ari parveidota kadu neiedomajami lielu merku veiksanai, sekojot rupigi pardomatam planam. Kaut ari patlaban mes vel nevaram apjegt pasu merki, tomer varam saskatit dazas sa plana dalas, it ipasi, ja tas izpauzas milzigos zemes veidojumos.

Musu senci uztvera Zemi ka dzivibas veidu un zinaja, ka sava nozime ir katrai vietai, katram veidojumam. Lai veicinatu Zemes ka dzivas butnes darbibu, vini stingri noteiktas vietas veidoja mak­sligus uzberumus un ielejas, lika ipasi izmekletus un apstradatus akmenus, ta radot svetvietas. Tas galvenokart bija domatas pasai Zemei, mezu un lauku razibai, visu dzivo butnu attistibai. Taja pasa laika svetvietas nodereja ari cilvekiem vinu gara speju un fiziskas labsajutas, tostarp veselibas, uzlabosanai.

Lielo svetvietu kopas veido svetvietu linijas, kas iet pari visiem kontinentiem. Savukart lielajam linijam pakartotas mazakas, un ta visa musu Ze­me, izradas, paklauta noteiktam likumsakaribam.

Seno svetvietu tikla izveidosana prasija gadu tukstosiem ilgu, turklat rupigi pardomatu un labi saskanotu (koordinetu) darbu. Var tikai pasmaidit par sobrid valdoso uzskatu, ka to veikusas savrupas mezonu kopienas. Sadus darbus butu gruti atkartot pat ar musdienu tehniku.

4.1. SAULES RAKSTI

Visas senas svetvietas savstarpeji ir saistitas ar citam linijam, kuru virzienus nosaka Saules lekta un rieta virzieni musu sencu svinamajas gadskartu dienas. Vel jaatzime, ka Saules lekta un rieta virzie­ni dazados Zemeslodes geografiska platuma grados ir atskirigi. Lielo veidojumu pamata ir tiesi tas sa­karibas, kadas Saules celi veido Baltija. Ari tas no­rada uz musu zemes nozimigumu taltalajos aiz- laikos.

Es rakstiju tos rakstinus, ko Saulite rakstijusi. Ta mes dziedam vel tagad. Lai saprastu, ka ieri­kotas seno svetvietu linijas, vispirms jaiepazist Sau­les raksti. Skatot tas lekta un rieta vietas sencu svinamajas gadskartu dienas, atrodam 10 virzie­nus. Pieskaitot tiem vel virzienus uz Saules augsta­ko punktu pusdienas laika - dienvidos - un virzienu uz neredzamo tas galejo stavokli pusnakti - zie­melos -, pavisam iegustam 12 nozimigus virzienus.

Vispirms atzimesim Saules lekta un rieta virzie­nus Ziemas un Vasaras saulgriezos. Linijas DA, DR, ZA un ZR virzienos veido pasu nozimigako - Dieva, ari Zelta (Slipo) krustu. Papildinot to ar Saules lekta un rieta virzieniem Lielaja diena un Mikelos, t.i., A - R virzieniem, ka ari jau minetajiem Z - D virzieniem, iegustam Ausekla zimi.

Turklat vel ir cetras, jau mazakas nozimes svina­mas dienas. Metenos un Martinos Saule lec DAA, > _ riet DRR virziena. Bet Usinos un Rudens Maras diena Saule lec ZAA, riet ZRR virziena. Papildinot tos ar Z - D virzienu, iegustam sesdaligu orna­mentu - Saules zimi.

Katrai no nozimigajam linijam ir sava para linija. Tadejadi minetie divpadsmit virzieni cits citu pa­pildina, veidojot sesus linijparus. Minesu dazus pie­merus. Daugavas lejtece lejpus Vitebskas Besen- koviciem un Rigas lica Kurzemes krasts atbilst li­niju parim ZRR - DAA. Gaujas lejtece atbilst ZAA- DRR linijai. Ta skerso ari Baltijas augstako punktu - Lielo Munamegi un Pokainus. Pedejos skerso vel viena nozimiga linija, kas ZR - DA virziena iet caur Stokholmu, Ventspili, Pokainiem, Minsku, Erevanu un seno Sumeru.

Jau minejam Daugavas un Gaujas lejtecu gult­nes, kas atbilst geologu izzinatajam pamatklintaja luzuma linijam. Vairakas linijas norada uz senam vesturiskam sasaistem, jo DA virziens no Pokai­niem norada uz saikni ar seno Armeniju un Sume­ru. Par tam jau stastijam. Vairakas ZD linijas vieno musu un Senas Griekijas svetvietas. Vel no Pokai­niem iet DR linija uz seno inku valsti Peru. Par saistibam ar Amerikas kontinentu runasim naka­maja apcirkni.

Linijam dosim apzimejumus, kas atbilst Saules lektam svinamajas dienas lidz Janiem:

Janu linijas, kas iet ZA - DR virziena;

Usinu linijas, kas iet ZAA - DRR virziena;

Metu (Lielas dienas) linijas, kas iet R - A vir­ziena; geografi tas sauc par paralelem;

Metenu linijas, kas iet ZRR - DAA virziena;

Ziemassvetku linijas, kas iet ZR - DA virziena;

Audu linijas, kas iet Z - D virziena; geografi tas sauc par meridianiem.

MILZU DARBI

Zinu par milziem un vinu darbiem sai zeme ir parak daudz, tapec tam var nepieverst uzmanibu. Tomer miklu ir daudz vairak. Teikas vedina domat, ka milzi bija sis zemes iedzivotaju skaitliski neliela, bet loti nozimiga dala. Milzi veica tadus darbus, ko nespeja paveikt parastie cilveki. No citam zinam var secinat, ka vini vienlaikus bija gan zintnieki, gan svetnieki, gan ari valdnieki. Mes varam pienemt, ka milzi zinaja tadus dabas speku vadisanas noslepumus, kadus mes joprojam vel neesam atklajusi.

Biologisko butnu un to sugu attistibas gaita kat­rai sugai ir bijis savs milzu periods. Bija laiks, kad juras dzivoja haizivis vala lieluma, bija milzu kro- kodili, kuru garums sasniedza 15 m, augstums un platums -Ira. Atrasti neticami lielu putnu skeletu nospiedumi, pa sauszemi parvietojusies zauri - dzivnieki, kas staigaja uz divam kajam, bet bija smagaki par ziloni.

Pieradits, ka mamuti, spalvainie degunradzi, alu laci un citi pirmsleduslaikmeta dzivnieki bijusi daudz lielaki neka to radinieki musdienas. Ja jau bija milzu dzivnieku saime, tad vareja but ari cil­veki - milzi.

Milzus piemin gandriz visas senas tautas. Musu zeme par tiem liecina milzigi zemes darbi, par­vietotie dizakmeni ar kapnem, sedekliem, kas pie­meroti loti liela auguma cilvekiem. Milzus piemin teikas un pasakas, bet to nav daudz. Domajams, ka tas saceretas pec Ramas laika, kad liela auguma cilveki nekadus dizos darbus vairs neveica.

Teikas par milziem skaidro vairaku dizu kalnu, lielu akmenu un citu ieverojamu vietu apzinigu iz­veidosanu. Turklat teikas skaidro tikai to vietu ra­disanu, kuru rasanos dabiska cela musdienu geolo­gijas zinatne nevar izskaidrot. Tadejadi, lai cik fan­tastisks liktos stasts par milziem, vismaz sobrid tas ir vienigais mineto objektu izcelsmes skaid­rojums.

Katras fizikalas dabas norisi noteic zinamas likumsakaribas, kuram japaklaujas matematiski formuletiem fizikas un mehanikas likumiem. Sa­vukart teoretiskas mehanikas, materialu pretes­tibas, hidraulikas u.c. likumi nosaka ierobezo­jumus, t.sk. minimalos apmerus tas vai citas no­rises teoretiskajai iespejamibai.

Geologi, kas stradajusi citas zemes, zina, ka viena veida geologiskas norises (procesi) aiznem vismaz daudzus desmitus tukstosus km2 lielas platibas. Latvijas zemi vini uzskata par geologiski visai sa­rezgitu, jo seit dazadas strukturas mainas loti ne­lielos posmos, un so mainu teoretiski gruti vai pat neiespejami pamatot. Turklat musu zeme ir daudz tadu visai iespaidigu veidojumu, kuru rasanas nekadi nav uzskatama par dabisko geologisko no­risu sekam. Mes jau stastijam par Kangaru kalnu kopu (sk. 1. apcirkni), savukart saja apcirkni uz­zinasiet vel par citam lielu veidojumu kopam.

Musu senci labi izprata daudzas Zemes reljefa veidosanas likumsakaribas. Tas vietas, kuru izcel­smi var pamatot ar jau mineto zinatnu likumiem, vini uztvera par Dieva liktam. Bet tas, kuras nevar but ne Zemes vilnveida iegrimsanas vai celsanas sekas, vulkana izvirduma, sludona sanesu vai citu geologisko norisu raditas, senci uzskatija par milzu izveidotam. Un tadu vietu nav mazums.

POPES LINIJA

Iezimejot Latvijas karte lielakas sencu svetvietas un savienojot'tas ar linijam, rodas zimejums, kas atgadina Stamerienas sagsas rakstus. Par sadu sagsu ausanu vesta vairakas dainas, piemeram:

Saules meita sagsas auda, Vidu gaisa stavedama: Metus nema tira. zelta, Audus tira sudrabina.

FS 958.2816

Audeji zina, ka auduma rakstus veido gan meti, gan audi. Tas pilniba attiecas ari uz dizo svetvietu sagsu pari Latvijai. Katra svetvieta sagsas orna­menta atrodas divu svetvietu liniju - metu un audu - krustpunkta. Svetvietu savstarpejais attalums ir stingri noteikts. Saja gramata apskatisim tikai da­zas linijas, kuras saistamas ar Galveno meridianu.

Japiebilst, ka svetvietu Dizas sagsas zimejumi nav tik vienkarsi ka Stamerienas villaine, jo Latviju klaj vairakas svetvietu sistemas. Katrai no tam bijusi savi uzdevumi.

Popes linija ir Dizas sagsas ornamenta metu li­nija. Ta divas reizes skerso juru. Saules meita audu­mu auz un ritina Saules gaitas virziena, t.i., no A uz R. Tapec metiem atbilst R - A linijas, bet par au­diem devejamas lielas linijas, kas iet skersam pari visai Baltijai un vel talak.

Sirpjveida kalns. Braucot no Ventspils uz Rigu, sosejas abas puses lidz Usmai ir gandriz tikai vieni purvi. Tomer 20 km no Ventspils Rigas soseja skerso pacelumu - kadu visai ipatnu zemes veido­jumu, kas virs apkarteja purvaina lidzenuma pace­las 50 m augstuma. Geologi doma, ka tajos aizves­turiskajos laikos, kad gandriz viss tagadejais Vents­pils rajons vel bija tikai juras licis, si vieta pacelusies virs udens ka sala jau pieminetaja Baltijas ledus ezera. Tas visai stavie ziemelrietumu krasti patie­sam skiet ka vilnu grauzti. Pedejos gadu tukstosos uz salas izveidojies Popes ciems.

Visai ipatns ir sis salas apveids, ko varetu sali­dzinat ar stipri padilusu Meness sirpi. Ta radiuss ir ap 1,7 km, kas atbilst vienai tukstosajai dalai no Meness radiusa. Sirpja centrs meklejams ap 0,7 km dienvidos no Popes kapiem. Sis salas apveidu var salidzinat ari ar veju sapustu parabolisku kapu.

Popes sirpis skatas uz ZR, uz juras krastu pie Ovisiem, kas ari veido lidzigu loku. Tapat uz Ovi- siem lido ari iedomata milzu spare, kuras sparnus veido Spares ezeri. Un vel bez tam uz ZR raugas Dundagas paceluma augstaka dala - Sliteres Zilo kalnu pusloks. Abus sos puslokus vieno tresais pusloks - ap 20 km gars akmenu valnis. Tatad sis Popes salas apveids un sirpja virziens nav nejauss un ne tikai izsaka kadu vairakkart sastopamu likumibu Kurzemes pussala, bet ir kadas lielas sistemas dala.

Sis sistemas kopapjoms merojams desmitos miljardu kubikmetru. Tas izcelsmi nevar izskaid­rot ar dabas procesiem, tacu sis apjoms ir parak liels, lai sadu sistemu varetu veidot ar 21. gs. tehniku.

Popes salas sirpja centrala dala ir ari pati aug­staka vieta. To veido ap 0,1 km plats un 0,6 km gars pacelums ar visuma nolaidenam malam, ja ne­skaita kraujo sirpja R malu. Si paugura garenass stiepjas ZR - DA virziena. Bet sirpja ragi, kas atro­das pa labi un pa kreisi no sa paugura, visai lezeni nolaizas apkarteja lidzenuma.

Ta Popes salas dala, kas pacelas virs apkartnes lidzenuma, satur ap 30 miljoniem kubikmetru ze­mes. Tagad ir ne tikai gruti, bet pat neiespejami iedomaties un modelet tadu geologisko procesu, kas butu varejis radit so milzu sirpi, ka medz teikt, dabiska cela.

Vel jaatzime, ka Pope atrodami vairaki sikaki rel­jefa veidojumi, kuru maksliga izcelsme ir neapsau­bama, piemeram, terasveida noejas no pilskalna un terases muizas parka.

TALAS SAISTIBAS

Popes kalns atrodas uz ziemelu platuma 57° 24' paraleles.

Domas virzoties pa karti uz austrumiem, pec 43 km noklustam vieta ar lidzigu vardu - jau minetaja

Popervale. Popes kalna austrumu pakaje, t.i., uz tas pasas R - A linijas jeb precizi uz tas pasas 57" 24' paraleles, atrodas ari 1771. gada celta Popes baz­nica. Virzoties talak uz austrumiem, tiesi uz sis paraleles atrodas ari 1793. gada celta Arlavas baz­nica. Zinot, ka lidz 19. gs. vidum kristigo baznicas musu zeme cela tiesi sencu svetvietas, jadoma, ka ta nav sagadisanas.

Tagad ar labas kartes palidzibu pacelosim pa nule mineto geografisko paraleli, ko devesim par Popes liniju. Ja domas skersojam visu Kurzemes pussalu un ari Rigas lici, tad izradas, ka si paralele ir vie­niga, uz kuras Kurzemes pussalas platums ir vienads ar Rigas lica platumu. Kurzemes pussalu un Rigas lica dienvidu dalu var uzskatit par vilni, attieciba uz kuru pussala veido vilna pozitivo, bet licis - ne­gativo dalu. Izradas, ka sim vilnim ir materiala rak­stura izpausmes gan uz rietumiem, gan ari uz austrumiem. Kurzemes pussalas un Rigas lica Latvijas piekrastes veidota vilna garums ir 170 km. Tiesi tads pats ir attalums no Kurzemes lidz Gotlandei.

Ja pa Popes liniju dodamies rietumu virziena pari Baltijas jurai, tad, veicot tik lielu attalumu, kas ir vienads ar Kurzemes pussalas un Rigas lica platu­ma summu, nonakam tiesi Gotlandes salas aug­stakaja punkta - Tora kalna. Ta ir senas skandi­navu dievibas - Tora svetvieta. Ta apzime pilna vilna garumu.

Ar 170 km garu vilni sastopamies ari 2. un 7. ap­cirkni, apskatot seno svetvietu sistemas. Tas iezime superisvilnu starojumu ap Pokainu svetvietu. Uz ta pasa meridiana, uz kura atrodas Pokaini, viens no otra 170 km attalu atrodas senas Apollona un

Asklepija svetvietas Griekija. Pa so pasu meridianu 170 km no Pokainiem uz dienvidiem ir Nemuna. Var nosaukt vel ari citus piemerus, bet jau no minetajiem ir skaidrs, ka tala senatne radito svet­vietu savstarpejie attalumi atbilst Pokainu staro­juma radiusam, kuru 21. gs. septindesmitajos ga­dos konstateja zinatnieki, fotografejot Zemi no Kos­mosa superisvilnu diapazona.

Musu minetie lielumi - Pope - Popervale - 43 km, Liela vilna garums - 170 km un ta pusvilnis - Kur­zemes pussala, t.i., Rigas lica platums, uz Popes linijas meriti senas mervienibas - zviedru judzes. Tas garums - 10,7 km. Pilns vilna garums ir 16, pusvilna - 8, vilna ceturtdalas - 4 zviedru judzes. Si mervieniba ietilpst seno kosmisko meru sistema.

Duntes mikla. Virzamies pa Popes liniju talak uz austrumiem. Rigas lica Vidzemes dala ta iet caur Dunti. Domajams, ka seit bijusi sena svetvieta. Viduslaikos tas vieta ierikota muizina, kas lidz musdienam nav saglabajusies. Duntes vards nak no somugru varda tont - regs, spoks, paradiba. Bet cits loti lidzigs somugru vards tontt ir tulkojams ka rukitis. Te nav pretrunu, jo rukitis tacu ir nevis fizis­ka butne, bet gan paradiba. Senskandinavu sagas rukisi kala ierocus augstakai dievibai Toram. Tadejadi Duntes vards varetu but saistits ar Tora vardu. Atceresimies Tora kalnu Gotlande, kurs at­rodas tiesi uz sis linijas. Sagadisanas? Diez vai.

Gan uz ziemeliem, gan ari dienvidiem no bijusas Duntes muizas ir itin jaukas vietas. Vai esat pado­majusi, kapec gan Dunte atrodas tiesi tur, kur ta ir, nevis kaut kur citur? Iemesls ir tikai viens - taltalie senci loti labi zinaja, kura vieta Popes linija krusto seno krasta liniju. Un vel kada Duntes un

Tora vardu saistiba. 8 km aiz Duntes uz austru­miem Popes linija skerso Ages pieteku Toru, kuras tuvuma ir Kalntovu majas. To vards norada uz Tora svetvietu. Vel tuvuma ir dzelzcela stacija Inte. Tas nosaukums nemts no tuvejo maju varda, kas savukart saistams ar seno Saules vardu Inti. Iespe­jams, ka sis vards saistits ar jau mineto Indras var­du. Tatad seit ir sena Saules svetvieta. Ar lielu par­liecibu var apgalvot, ka ta nevar but tikai sagadi­sanas.

Zvejnieku un jurnieku vidu Duntei nav laba sla­va. Jura iepreti Duntei laiku pa laikam sakas negai­ditas un neviena neparedzetas vetras, kas prasa cilveku dzivibas. Varbut energetisko liniju krust­punkti prasa papildu uzmanibu un aprupi, ko mus­dienas cilveki aizmirsusi.

Virzoties pa Popes liniju vel talak uz austrumiem, pec mums jau zinama pusvilna attaluma - astonam zviedru judzem - nonakam pavisam ipatneja kalna pie Smiltenes, kuru tagad deve par Certenes pilskalnu.

Upju grivas un svetvietu linijas. Gan upju iztekas no ezeriem, bet vel jo vairak - upju grivas senatne bija svetas vietas. Dainas vesta, ka vieta, kur upe ienes jura miruso dveseles, notiek to parat- dzimsana (tuvak sk. 5. apcirkni). Tapec Latvijas lielako upju grivas sakrit ar svetvietu linijam. Ta, piemeram, Popes linija Baltijas juras Kurzemes krastu skerso tiesi taja vieta, kur jura ietek Venta. Lidzigi Zosenu linija iziet uz Rigas juras lica krastu tiesi tur, kur ietek Gauja. Savukart Salacas grivas vieta saistama ar Liela Munamega - Kolkas - Ska- gena raga (Danija) liniju. Nozimiga ir ari Sakas ieteka un citu upju ietekas.

Dazkart skiet, ka nevis svetvietas pielagotas upju grivam, bet gan otradi. Ta, piemeram, nav sapro­tams, kapec Venta pec savienosanas ar Abavu nav skersojusi nelielo zemieni iepreti Sarnatei, pa kuru tek Uzava. Ventu no sis zemienes - bijusa juras dibena - atdala geologiski samera neliels zemes val­nis, vietam tikai paris kilometru plats. Lai gan visai pardrosi skan pienemums, ka 30 km garo valni Ventas udenu ievadisanai jura ieprieks paredzeta vieta veidojusas apzinigas butnes, tomer tas ir ticamaks neka doma par ta dabisko izcelsmi.

Certenes pilskalns atrodas uz tas pasas 57" 24' paraleles. Ta atrasanas vieta, merot no Duntes, at­bilst jau minetajam astonu zviedru judzu ritmam.

Certenes pilskalnu ir veidojusi cilveki. Tas ir viens no musu senajiem dubultsvetkalniem. Inte­resantaka ir ziemelu dala. Tas garums ap - 150 m, platums - 50 m, augstums - ap 15 m. Nogazes ir parak stavas,'lai tas uzskatitu par dabiskam. Ziemelu nogaze redzamas triju terasu pedas. Zemes darbu apjoms vertejams ap 150 tukstosiem tonnu.

Certenes senajam dubultsvetkalnam ir ari vai­rakas citas senas saistibas. Tiesi dienvidos, mus­dienu mervienibas - 30 km no ta. atrodas citas, loti ieverojamas senu svetvietu kopas centrs. Tas ir Zosens, tagad Zoseni. Ta ir atseviska apskata verta sistema, bet saja gramata pie tas nekavesimies.

Visticamak Certenes dubultsvetkalna ziemelu dala ir bijusi sena ritualu vieta Janu svinigajiem pasakumiem (ceremonijam). Nav jabut seno kara lietu specialistam, lai saprastu, ka dubultsvetkalna valnis ir parak tuvu dienvidu dalai, kuru sauc par pilskalnu. Tadejadi ziemelu kalns nekadi nevareja noderet pils aizstavesanai. Tas, ka seit, tapat ka daudzos citos sencu svetkalnos, uzbuvets militars objekts, uzskatams par posta laika darbu, bet tas nemazina senatnes dizumu.

Padomasim, kapec gan taltala senatne veica tik milzigu zemes darbu apjomu. Toreiz vel Smiltene nebija pilseta, pat ne miests vai muiza. Te gaja ga­ram sensens cels: Cesis - Rauna - Certene - Grund­zale - Apekalns - Lielais Munamegis vai ari Pecori, bet diez vai tirdznieciba bija tik apjomiga, lai buvetu tadu lielu svetkalnu. Tatad sa kalna buvetajiem bija kads cits uzdevums. Talie senci, kas dzivoja ap Certeni un svetvietu sistema ap to, labi zinaja, ko vini dara, kapec dara, un zinaja ari to, tiesi kas kura vieta jabuve.

Pedejos gados ap Certeni atklats seno svetvietu loks. Ta radiuss ap 15 km. Saja loka ir daudz objek­tu, kuri ir daudzus gadu tukstosus veci. Tostarp jamin 1998. gada atrastais Emilu blodakmens. Ta videjais diametrs -3 m. Viegli ovalais apveids ir precizi viena simtmiljarda dala no Zemes orbitas ap Sauli (300 miljoni km). Ovalais apveids atbilst Zemes orbitas saspiedumam. Blodakmens nebut nav vienigais ipasi apstradatais akmens, kura iz­meri atbilst decimaldalai no kada kosmiska lielu­ma. Smiltenes apkartne zeme ir samera neaugliga, tapec iedzivotaju blivums nav liels. Tomer svetvietu loks ap Smilteni vienlaikus vareja uznemt daudzus tukstosus cilveku, kas simtam reizu parsniedza sa novada seno iedzivotaju skaitu. Visu so sistemu kopuma varam uzskatit par vienu no senbaltu civi­lizacijas centriem. Atliek secinat, ka sis vietas bija paredzetas lielam svetcelnieku skaitam. Jau mineto attalumu lidz Zoseniem var izteikt ar citam se­najam mervienibam - cetram krievu (lasi: krivu) judzem (7,5 km).

Jateic, ka Certene senatne bijusi ieverojams un no­zimigs plasas apkartnes centrs. Seit iedomato svet­vietu sagsas meti skerso tris audu linijas. Tas ir: Munamegis - Certene - Pokaini; Trikata - Certene - Ranka un Piebalga - Certene - Saule (pie Valkas). Vietvardu Certene varetu tulkot, nemot par pamatu somugru vardu tsaori - valdnieks. No sa varda radies krievu cars, nevis otradi. Tatad Certene va­retu but valdnieka dela vieta. Ta uz Popes linijas, sakot no rietumiem, bija dievibas Tora vieta, svetnieka vieta - Pope un A dala - valdnieka vieta. Si saistiba ir logiska. Bet varbut jaskatas vel talak. Ap 0,5 km uz ziemeliem no Certenes pilskalna atrodas lielas, maksligi veidotas bedres. Nostasti, kas vijas ap tam, liek domat, ka bedrem bijusi kada zintnie- ciska nozime. Bet ta jau ir cita, ar kosmiskiem no­slepumiem saistita sistema.

LIELAS MIKLAS

Svetvietu linijas turpinas ari jura un skerso salas. Padomasim, kapec viena vai otra sala atrodas tiesi tur, kur ta radusies, un kapec ta radusies.

Gotlandes sala ir samera jauna, ta radusies vai radita pec leduslaikmeta. Salas nosaukums, tica­makais, tulkojams ka Dieva (radita) sala. Ari tas vedina uz domam par tas radisanu. Sala aiznem 2960 km2 un ir tikpat liela ka viss Ventspils rajons. Gotu cilts vards nacis no salas nosaukuma, nevis otradi. Vel tagad nav saprotams, kapec ta izcelusies no juras tiesi tur, kur tas ir noticis, un kapec tas augstakais punkts - Tora kalns - atrodas tiesi uz Popes linijas, precizi taja vieta, kas izsaka linijas vilna garumu.

Meginasim no sis salas raudzities uz Popes linijas galvenajam vietam. Skatoties no Gotlandes Tora kalna, uz Popes linijas austrumu gala atrodas:

Kurzemes lielakas upes Ventas griva;

vienigais pacelums plasa apkartne - Popes kalns un baznica ta pakaje;

sena svetvieta (bija svetezers) Pesteli, kas sais­tams ar anglu tlie best - vislabakais, ka ari pestit, pestitajs. Sie vardi saistami ar makrokeltu valdi­sanas laiku (sk. 6. apcirkni);

Popervales jeb Arlavas baznica;

Dunte;

cetru svetliniju krustosanas vieta - Certenes du bu 1 tsve tkaln a.

Visas sis vietas atrodas precizi uz vienas 57" 24' geografiska ziemelu platuma paraleles. Ta skerso Kurzemes pussalu un Rigas lici tiesi taja vienigaja skeluma vieta, kur abu so vietu platums ir vienads. Savukart attalumi starp tam paklauti noteiktai rit­mikai, ko nosaka sena mervieniba - zviedru judze.

Daba, tapat ka musu dzive, daudz kas var saga­dities reizi, divas, tris. Bet te jau kopa ir devinas sagadisanas, tatad jaruna par likumsakaribu. Nemot vera ari to, ka attalumi starp sim vietam ir noteikti ar vienotu mervienibu, jaruna par divreiz devinam brinumainam sakritibam. Bet te so saga­disanos ir parak daudz. Tas var vertet matematiski, un tad izradisies, ka miljardiem reizu pareizak je­dziena sagadisanas vieta lietot jedzienu - apzinati veidojumi.

Dazas no seit minetajam vietam pasas par sevi ir brinums. Ta, piemeram, Popes izveidosanas aplukojama saistiba ar pasa varda tulkojumu, t.i., izaugums no purva. Pope atgadina milzu kapu, bet ta tomer nav smilsu kapa. Pope drizak salidzinama ar Dundagas pacelumu.

Interesenti var uzlikt linealu uz Baltijas kartes ta, lai lineala mala skartu Popi un Dundagas pace­luma augstakas dalas - Sliteres Zilo kalnu linijas geometrisko centru - Aucus (salidziniet ar anglu out). Sis linijas turpinajums dienvidu virziena iet caur Uzavu, ziemelu virziena ta skerso Ronu salu

un Igaunijas krastu. Saja linija Uzava - Pope - Auci - Latvijas krasti - Ronu sala - Igaunijas krasti katrs viegli atradis savstarpejo attalumu ritmiku. Tas liecina, ka Popes linija ir izversta milzu zime­juma ne tikai caur Certeni, bet ari citos punktos.

Iepriekseja apcirkni jau stastijam par vairakam lielam zemes svarstibam pec leduslaikmeta. Bet ar tam nav izskaidrojama ne Popes, ne Gotlandes, ne Ventas lejteces veidosanas.

Esam nonakusi pie lielas miklas, kuru sodien at­minet vel nav iespejams. Bet tas nenozime, ka ne­drikstam meginat minet. Popes linija ieklaujama lielo, loti nozimigo senatnes dizo darbu skaita.

DIZO DARBU NOSLEPUMI

Meginasim vertet Popes linijas kopsakaribas, lai varetu spriest par tas veidotajiem.

Cetras vietas uz Popes linijas ir redzams cilveku roku darbs. Un tas butu:

Popes baznica (1771);

Popervales jeb Arlavas baznica (1793);

Duntes muiza;

Certenes dubultsvetkalnu terases un citi veido­jumi.

Neapstridami, ka abas baznicas, tapat ka daudzas citas, celtas sencu svetvietas. Citadi nevar izskaidrot to, ka baznicas nav celtas pasos augstakajos punktos, bet buvetas tiesi tur,'kur iet Popes linija. Attalums starp abam baznicu vietam, t.i., senajam svetvietam, ir cetras jau minetas zviedru judzes. Sis attalums ir tiesi puse no Kurzemes pussalas platuma. Vai atkal sagadisanas? Jamin vel viena sagadisanas - tiesi vidu starp tam atrodas jau minetie Pesteli. Tatad no Pesteliem lidz Popes baznicai ir 2 judzes un tiesi tikpat talu ir lidz Arlavas baznicai Popervale. Ka senie cilveki vareja saja mezainaja un purvainaja apvidu precizi atrast tas vietas, kur ierikot minetos objektus? Tas nav izdarams bez labam kartem un instmmentiem. Bet musu zeme sadas iespejas radas tikai 19. un 20. gs. mija.

Tiesi divreiz lielaks attalums, t.i., 8 zviedru judzes, ir:

Kurzemes pussalas platums uz Popes linijas;

Rigas lica platums uz sis linijas;

attalums no Duntes lidz Certenei.

Un vel - precizi divas reizes lielaks attalums ir no Ventas grivas lidz Tora kalnam Gotlande. To, ka senie cilveki zinaja sis likumsakaribas, pierada ari musu zeme agrak lietota mervieniba zviedru judze - 10,688 km. Daudzviet minetie 170 km atbilst 16 sadam judzem, un kluda ir mazaka par 1%. Bet jau minetais attalums no Popes baznicas lidz Arlavas baznicai Popervale ir 4 judzes.

Vel piebildisim, ka si nav vieniga sena mervie­niba, bet Popes linija ir merama tiesi zviedru ju­dzes.

Atgriezisimies pie Tora kalna Gotlande. Ta vieta uz sis linijas ir gan parak preciza, gan parak labi atbilst daudzam citam seno svetvietu liniju sav­starpejam saistibam, lai varetu runat par sagadisanos.

Daudz kas var sagadities, bet si ritmika ir parak preciza, lai to uzskatitu par dabas speku izpausmi vai rotalu. Taja pasa laika Tora kalns Gotlande ir parak grandiozs, lai to uzdrosinatos devet par cilveku roku darbu. Pagaidam pienemsim, ka ta ir mikla, vel viens no nenovertetiem pasaules brinumiem. Gan Tora kalns, gan Popes kalns, gan Popervale ir so brinumu sastavdalas, bet tas nebut nav visas.

Mes seit galvenokart pieskaramies diviem jauta­jumiem - par senajam kartem un senajam zemes merisanas iespejam. Tacu bez abam sim miklam paliek vel tresa un visgrutaka mikla - ka un kas izcela no zemes Popes kalnu vai Gotlandes salu, tur­klat istaja vieta? Savstarpeji salidzinot, Ventas iegro­zosana jau ir tirais sikums, tikai 600 miljoni m:! zemes darbu,' t.i., 300 lielas Egiptes piramidas ap­jomu. Tas skan neticami, bet miljardiem reizu neti- camak butu teikt, ka viss aprakstitais ir tikai netisa astonpadsmitkarteja sagadisanas.

Objektu novietojums uz Popes linijas ir parak precizs, lai to varetu veidot vienigi dabas procesi. Dazadi fizikali, geologiski un energetiski blakus faktori var izraisit ieverojamas nobides. Bet, no otras puses, darbi ir parak lieli, lai tos veiktu cilveki.

Daba var radit brinumus, bet ari tai ir savu iespeju robezas. Pope un objekti uz tas linijas uz­skatami par mums nezinamu, apzinigu butnu vei­dotu brinumu. Bet, ja sis vietas rasanas tiesam butu sagadisanas, tad tas butu vel lielaks brinums.

Lai cik parsteidzosas sis zinas skiet, tomer Popes linija nebut nav vieniga seno svetvietu linija. Dazas linijas skerso ne tikai Latviju, bet pat visu Eiropu, atseviskas - pat visu pasauli (sk. 5. apcirkni). Sis linijas ir svetvietu sagsas pamatnes. Visu Latviju klaj vairakas svetvietu sagsas, kas liecina par loti senam un neticami augstam sencu zinasanam. Protams, Popes linija nebut nav vienigais mets. Citas metu linijas iet pari Burtniekiem, Kolkas- ragam, Valmieras Zilajam kalnam, Pavilostai, jau iznicinatajam Liepajas Saules muizas Saules akmenim un citam dizam vietam. Par dazam lini­jam esmu rakstijis enciklopediskaja izdevuma Kur­zeme. So liniju lielajos mezglu punktos senci ieri­kojusi daudzas svetvietas. Lai veidotu tik sarezgitu sistemu kopu, kas saskanota ar Latvijas zemes pau­guriem, upju gultnem un juras krastu, vajadzetu ilgu musdienu lieljaudas datoru darbu. Ikviens svetvietu planojums ir viens no izciliem sencu augsta intelekta pieradijumiem.

4. 2. ZELTA KEDES TRISSTURI

1

Saja sadala aplukosim cetras svetvietu linijas, kas veido divus kopa saliktus ta devetos Pitagora tris­sturus. Ta sauc taisnlenka trissturus ar veselos skaitlos izsakamam malu attiecibam.

Mes visi skola macijamies Pitagora teoremu, kas daudziem likas visai neizprotama. Bet tai ir liela no­zime seno izbuvju planojumos. No teoremas vareja secinat, ka taisnlenka trissturi veidotu virve, kuras tris nostiepto malu garumi attiektos cits pret citu tapat ka 3:4:5. Sada virve (aukla, kede) butu vienkar­sakais no veidiem, ka konstruet taisnu, t.i., 90° lenki.

Grieku matematikis un filozofs Pitagors, ka zinams, dzivoja 6. gs. p.m.e. Bet vai gan Pitagora teorema un tas secinajumi bija zinami jau pirms Pitagora? Arzemes jebkuru atradumu, kas sadu iespe­ju apliecinatu, uzskatitu par brinumu. Zinatnieki peta izbuves, kuras atrasti savstarpeji perpendikulari virzieni, un censas izprast, ka tas ir planotas. Bet mums, Latvija, ir liela Pitagora trissturu kopa, kuru malu kopgarums parsniedz 300 km. Tas ir viens no musu dizas senatnes brinumiem, kam nav neka lidziga visa pasaule. Ne jau velti senie grieki raksta, ka Pitagors par savu skolotaju uzskatijis musu sencu zintnieku Abarisu, kurs dzivojis vis­maz vairakus gadu tukstosus pirms Pitagora (sk. 2. apcirkni).

PITAGORA TRISSTURI

Izpetot senas izbuyes, zinatniekus parsteidz to precizais planojums. Arzemju literatura vairakkart nacies iepazit petijumus, kuros verojami centieni izprast, ka gan senie celtnieki varejusi daba no­spraust precizu, t.i., 90° lenki.

1998. g. latviesu valoda izdots viens no tulkotiem darbiem, kura ka brinums piemineti senatne veidotie Pitagora trissturi. Ta ir Lara Fisingera gramata Dievu laiki. Tas 200. lpp. lasam: "Ajipar celtnieku merijumu metodem nav nekadas skaid­ribas. .. Ka redzams, megalitiki (lielo akmens veido­jumu celtnieki - I.V.) izmantojusi savas zinasanas par Pitagora trissturiem! Pie Lemenekas, rietumos no Kromlehas, izveidoti divi trissturi, kuru malu attieciba ir 3:4:5…

Kapec megalitiki ainava iekombinejusi vienkar­so - taisnlenka trissturi., var tikai minet. Vai vini. tadejadi butu gribejusi pieradit savas precizas zina­sanas geometrija?"

Gan minetas gramatas autors, gan ari citu gramatu autori, pieminot senas izbuves ar Pitagora trisstui-u attiecibam, tas uzskata par loti parstei­dzosu zinasanu izpausmi. Vel piebildisim, ka runats tiek par samera nelieliem veidojumiem. Visu rie­tumu autoru aprakstitas sada veida izbuves mera­mas dazos simtos metru.

Protams, seno celtnieku precizie merijumi mus­dienu cilvekam skiet brinums. Bet neizsakami lie­laks brinums ir divi milzigie taisnlenka trissturi Lat­vija. Lielaka trisstura apvilksanai vajadzetu 300 km garu kedi. Sos trissturus veido vismaz 10 svetkalni, kas atrodas videji 40 km attalu cits no cita. Sali­dzinajuma ar arzemju zinatnieku apbrinotajiem Kromlehas trissturiem Latvijas trissturi ir bri­numu brinums.

Lielie darbi Tervetes ieleja. Daudzi no lasi­tajiem ir pabijusi skaistaja Tervetes parka, A. Bri- gaderes muzeja, izstaigajusi Anneles un Spridisa takas, uzkapusi ari Tervetes pilskalna un prie­cajusies par skaisto ainavu, kas paveras no ta. Tikai 200 m ZR virziena no pilskalna atrodas otrs, ne­daudz zemaks paugurs, kura istais vards ir Svet- kalns. Tas lidzigs milzu burtam U, atvertam uz ziemeliem. Abi sie kalni, skiet, veidojusies vai drizak gan veidoti ka salas Tervetes upes ieleja. Vai tiesam si rama upite te butu plosijusies ar neiedomajami negantu sparu, radot ap 2,5 x 1,5 km lielu ieleju?

Lidz Tervetei upite rami tek viena gultne, tapat ari lejpus tas. Bet te, tikai 2 km gara posma, Ter­vetes upe veidojusi daudzas jaunas gultnes. Ter­vetes sanatorijas un Kalnamuizas apkartne var saskatit vecupju ielejas un ezerinus, kas liecina par upes senajam gultnem. Petot tas un savstarpeji sali­dzinot ar citam sa novada upem, gruti iedomaties, ka tas visas butu tikai dabas speku rotalas. Daudz ticamak skiet, ka gultnes mainitas apzinati, lai ra­ditu divu seno svetkalnu pari. Tad, ka vedina domat teika, no sa svetkalna saka planot citus svetkalnu parus un tos veidot jau pec ieprieks radita plana.

Kamer stavam uz Tervetes pilskalna vien un vero­jam apkartni, skiet pilnigi dabiski, ja upe dazkart mai­na gultni un sur tur noskalo pa krasta gabalam. To­mer, skatot lidzigas, upes grauztas ielejas ap Buses un Kandavas pilskalnu (abi Tukuma rajona), bez matematikas neiztikt. Tapec meginasim izteikt skait­los tos darbus, kas veikti Tervetes ielejas veidosanai. Musdienu, t.i., pasreizejas Tervetes upes gultnes kreiso krastu lejpus Spridisiem veido augsts paugurs, uz kura plesas Tervetes sils. Senaka gultne atrodas 2,5 km uz austrumiem. Tas labais krasts ari ir paugurs, uz kura bijusas Pokainu majas. Sis gramatas 7. apcirkni si vieta deveta par Pokainiem - 4.

Izstaigajot upes izgrauzto ieleju, varam vertet, ka Tervetes upe nograuzusi veselu kalnu, kura til­pums - ap 25 miljoni m3 . Valda uzskats, ka Tervete pilskalns izveidots, velakais, pirms diviem gadu tukstosiem. Tatad pecleduslaikmeta Tervete katra upe vareja stradat tikai 10 gadu tukstosus. Videji tas butu 2500 m3 gada. Tas ir parak daudz Tervetes upes caurtecei. Lejpus Tervetes pilskalna upe rami tek gultne, kuru ierobezo augsti krasti. Straume lena, nule mineto nogulsnu daudzumu ta nespetu aiznest. Tapec jadoma, ka gan Tervetes, gan Buses un citu lidzigu pilskalnu veidosana ielikts ari cilveku darbs, apzinati vadot upes tecejumu.

Teika par zelta kedi. Katrai teikai ir savs materialas dabas pamats. Katra ir ietverts slepts sa­turs, tikai to vajag atminet un iztulkot. Saksim ar seno, it ka vienkarso vestijumu par zelta kedi Tervetes pilskalna:

"Reiz vecos laikos viena meita ganijusi pilskalna cukas. Vina pamanijusi, ka raibais vepris kaut ko rok. Gajusi klat. Ka tad! Veprim mute zelta kedes gals. Aizdzinusi vepri un sakusi kedi vilkt no zemes ara. Vilkusi, vilkusi - kede jau garu gara. Te meitai uznakusas skavas. Ka noskaudijusies, ta kede iz­sprukusi no rokam atpakal zeme. Neviens vairs kedi nekad nav manijis."

Teika minetajai meitai neizdevas kedi izvilkt lidz galam. Vilksim kedi velreiz, jo nu jau mes zinam, ka ta javelk no Tervetes pilskalna. Ta bus pilskalnu kede.

Saja raksta pilskalnus pieminam tikai ka viet­vardus. Patiesiba tas ir seno svetkalnu vietas. Pils­kalnu veidosana uz svetkalniem sakta tikai pedejo 2-3 gadu tukstosu laika, tatad pavisam nesen.

Ieskatoties karte, redzam, ka gandriz vienados attalumos un uz vienas taisnes gan uz R, gan A pusi no Tervetes izvietoti vairaki paru pilskalni. Citiem vardiem sakot, ta ir pilskalnu paru kede, kuru kala kartigs kalejs, jo visi kedes locekli ir gan­driz viena garuma. Ta ir senu svetkalnu kede, kur dazi kalni parveidoti militaram vajadzibam.

Uz austrumiem no Tervetes pilskalna 40 km attaluma atrodas Mezotnes pilskalni. Turpinot celu pa to pasu iedomato liniju, pec 37 km ir divi Skaist­kalnes pakalni. Varbut te bijis Skaistkalnes centrs, kur tagad atrodas baznica un bijusa klostera eka.

Tacu Skaistkalnes abi pakalni ir ap 3 km dienvidos no teoretiskas linijas. Ta iet caur nedaudz paugurainu vietu, kurn deve par Devinzari. Parasti to saista ar Devinzares avotu, kas ietek Memele. Bet varbut sim vardam ir kada dzilaka jega, kas saistita ar Pitagora trissturiem.

Si kede turpinas ari uz rietumiem. Pec 40 km no Tervetes (atcerieties so skaitli) ir Kokmuizas pils­kalns. Vel pec 40 km nonakam ziemelos no Nigran­des pie Luku Gariskalna un Alsu Skujkalna, vel pec 36 km - Krote pie Misinkalna un Elku kalna. Tatad uz vienas un tas pasas taisnes gandriz vie­nados attalumos atrodas sesi dubultkalni.

Mineto kedes posmu kopejais garums ir 193 km. Verigs lasitajs jau pamanija, ka malejie kedes posmi ir nedaudz isaki.

Sie sesi punkti uz kartes veido it ka piecus kedes loceklus. Tas atbilst gan vienas rokas pieciem pirk­stiem, gan ari daudzkart latvju dainas paustajam, it ka divainajam skaitlim pieci sesi. Paskatieties uz savas rokas pirkstiem. Tris videjie no tiem ir gan­driz viena garuma, divi malejie - manami isaki. Lidzigi ir ar Zelta kedi. Protams, ta ir tikai tada areja lidziba. Nedaudz velak redzesim - katram no mine­tajiem attalumiem ir sava nozime.

Dubultkalni uz vienas linijas. Velreiz atgadi­nasim, ka visas sis linijas svetvietas ir dubultsiste- mas. Katrai no sim vietam blakus atrodas divi acim­redzami speciali veidoti kalni. Tiesa, dazi no tiem pedejos gadu tukstosos parbuveti par militaru nocietinajumu vietam - pilskalniem. Bet tas nema­zina seno mernieku un celtnieku darba dizumu. Visi sie dubultie svetpauguri ir saistiti ar teikam, bet Nigrandes Alsu Skujkalns - ar teiksmaina Velna (lasi: Milzu) akmens vietu.

Visai ipatns ir divu svetkalnu izvietojums pie Nigrandes, kur Venta krusto Zelta kedi. Upes kreisaja krasta atrodas Skujkalns, labaja - pie biju­sas Luku muizas - Gariskalns. Tie atrodas iepretim viens otram uz Z - D linijas, kas atbilst Ventas te­cejuma generalvirzienam. Venta ap siem kalniem veido divus lielus lokus. Skatoties karte, sie loki atgadina seno Zalksa zimi. Kopa ar abiem jau mine­tajiem kalniem ta veido Austrumu filozofija pazis­tamo In - jan zimi.

Zelta kedes linija nav gluzi R - A virziena ka lie­laka dala svetvietu metu liniju, tostarp ari Popes linija. Varam tikai apbrinot seno mernieku parstei­dzosi augsto precizitati, veidojot svetvietu sagsas metu linijas. Tervetes kedes slipums nav nejausa kluda. Sis linijas geografiskais azimuts ir 94"5', t.i., no Tervetes pilskalna jaskatas ne gluzi uz austru­miem, bet nedaudz ari dienvidu virziena. Sis nelielais slipums saistams ar talaika pasaules me­roga planojumiem, par kuriem jau runajam 2. ap­cirkni.

Aplukotas linijas slipums dazados posmos maz­liet atskiras. Ne tikai si, bet ari citas svetvietu lini­jas nav ideali taisnas, tas var salidzinat ar vibrejosu kontrabasa stigu, kas ir viegli vilnota. Vismazaka kedes slipuma posms ir Dobes kalni - Tervete. Bet sai posma savienojosa linija visai precizi iet pari vairakam pauguru virsotnem svetvietai pie Rom- jiem un loti ipatnajam Ligu svetakmenim, kura var saskatit kedes attelu. Ta ka pagaidam pasaule ir zinams tikai viens sads attels un viena Zelta kede, tad ta nekadi nevar but nejausa sagadisanas.

Tas, ka sesas senas svetnicas un dziednicas, kas konstruktivi veidotas no dubultpauguriem, atrodas uz vienas taisnes noteiktos attalumos, nekadi nevar but nejausiba. Te pilnigi noteikti jaruna par Zelta kedes sistemas apzinatu veidosanu.

Visi minetie punkti atrodas vietas, kur starojums ir loti labveligs cilvekam. Zelta kede ir sencu dzied­nicu simbols. Dazkart to apliecina pasi vietvardi. Piemeram, vards Tervete varetu but celies no somugru varda terva - veseliba.

To apliecina tas, ka sie apvidi bijusi visai apdzi­voti. Mezotne, Tervete un vel citas vietas arheologi atradusi plasus kapulaukus. Pirms gadu tukstosa Mezotne bijis vairak iedzivotaju neka toreizeja Rigas ciemata.

Jau minejam, ka triju ieksejo kedes loceklu ga­rums ir 40 km. Ta nevareja but nejausiba. Neatka­rigi no ta, kadas mervienibas lietojam, sis attalums atbilst vienai tukstosajai dalai no Zemes apkart­mera, kas musdienas zinams ka 40 076 km. Tiesa, so lielumu aptuveni noteica tikai 19. gs. beigas, bet mineto precizo lielumu - tikai 20. gs. otraja puse. Ne tikai kedes loceklu garumi, bet ari citu seno svetvietu izmeri liecina, ka senie cilveki zinaja gan Zemeslodes, gan ari citu Saules sistemas kermenu izmerus. Bija tacu kads butisks iemesls, kapec attalums 40 km uzsverts veselas tris reizes.

LIELIE ZIMEJUMI

Atgriezisimies pie Pitagora trissturiem. Zelta kede ir seno svetvietu veidoto milzigo trissturu pa­mats. Trissturu virsotnes veido vel viens dubult- kalns, proti, Maras kalni Engure pie pasas Engures upes ietekas jura. Ari Maras kalni ir maksligi vei­doti. Par Maras kalniem stasta teika, un nebut nav jabut geologam, lai saprastu, ka sie kalni nav ne­jausi radusas kapas. Citur apkartne kapu nav, un jura seit ir parak akmenaina, lai vilni no tas nestu ara smiltis un veji sapustu kapas. Dubultkalna dienvidu dala redzamas maksligi veidotu terasu pedas, lidzigi ka Certene. Engures upes labaja krasta saskatama ieplaka, no kurienes nemtas smiltis kalna uzbersanai.

Lielie trissturi. Zelta kedes viduspunkts atro­das pie Benes Saulitem. Varbut sis vards nosaukuma ir vienkarsi sagadisanas, tacu tie ir interesanti pau­guri. Pielaujam domu, ka pauguros pie Auces upes senatne bijusi Saules svetnica.

Iedomata linija, kas savieno Engures Maras kal­nus ar kedes viduspunktu, ir perpendikulara kedei un veido divu Pitagora trissturu kopejo malu.

Uz taisnes, kas vieno kedes vidusdalu ar Enguri, ir vel ari citas ieverojamas vietas. Trissturu kopeja mala iet caur Pokainu centru - Dizo seju (sk. 7. apcirk­ni), senam svetvietam - Annenieku Karsto kalnu un Tukuma Milzukalnu, lidz pie Rigas juras lica krasta ta nonak Engure. Turklat abi nule izveidotie tris­sturi: Bene - Krote - Engure un Bene - Engure - Skaistkalne ir pilnigi vienadi taisnlenka trissturi.

Tatad blakus atrodas divi Pitagora trissturi. Kat­ram no tiem malu garums ir vienads. Kopiga ir isa katete - 75 km, gara katete ir puse no kedes, t.i., 96,5 km, hipotenuzas - pa 121 km. Malu garumu attiecibas ir 3:4:5. Videja atkape no jau minetas attiecibas veido apmeram 1,5%.

Aplukotaja Pitagora attiecibu sistema 3:4:5 baze, kas atbilst skaitlim 1, ir 24,4 km. Ar gandriz 1% precizitati ta atbilst 15 senam mervienibam - ta devetajam anglu judzem (1,61 km). Turklat katra

Pitagora trisstura perimetrs - 292,5 km atbilst Ze­mes orbitas diametra (299 miljoni km) miljonajai dalai.

Lielais trissturis. Bez siem diviem Pitagora trissturiem Zelta kedes iekseja dala veido pamatni vel vienam vienadsanu trissturim. Ta ietver tris ieksejos posmus no Tervetes lidz Nigrandei. Katra posma garums ir 40 km, kopgarums - 120 km. Sa vienadsanu trisstura augstumu - 75 km jau minejam. Ta izmeri atbilst piectukstos reizu palielinatas Heopsa piramidas sanskata projekcijai (Giza, Egipte). Atga­dinam, ka Heopsa piramidas augstums ir 147 m, pa­matnes malas garums - 230 m. Tatad Heopsa pira­mida atskiras no Liela trisstura par 4%.

Var jau but, ka sada sakritiba ir nejausa. Bet, ja ta nav nejausa, tad jadoma, ka Zelta liedes pamati likti jau pirms leduslaikmeta, bet Heopsa piramidai - tikai pirms trim gadu tukstosiem.

Vairaki zinatnieki secinajusi, ka Heopsa pira­midas izmeri norada uz Zemes diametru, tas attalumu lidz Saulei un citiem kosmiskiem lielu­miem. To pasu var attiecinat ari uz Lielo trissturi. Ta, piemeram, dubultsvetkalnu savstarpejais at­talums (40 km) atbilst vienai tukstosajai dalai no Zemes apkartmera. Liela trisstura augstums (75 km) atbilst vienai pusmiljonajai dalai no Zemes attaluma lidz Saulei. Ir ari vel citas saistibas.

Lai cik skeptiski mes vertetu minetas sakaribas, tas nevar noliegt. Aplukotie trissturi jauzskata par nozimigiem senbaltu civilizacijas pieminekliem. Neapsaubami, ir bijusi kadi svarigi iemesli, kapec sie trissturi veidoti un kapec tiesi ar sadiem, nevis kaut kadiem citiem izmeriem.

Citi zimejumi. Valkas rajona nesen atrasti mil­zigi akmenu salikumi, kur iezimejas gan apli, gan linijas. Milzigie zimejumi aiznem ap 5 x 5 km lielu platibu priezu sila. Dala zimejumu izpostita 19. gs., buvejot dzelzcela liniju Riga - Valka, ka ari 20. gs., buvejot Sedas ciematu. Zimejumu atradejs Andris Zanders doma, ka te varetu saskaitit ap 50 apliem diametra no 4 lidz 8 m un ap 200 linijam.

Milzu zimejumi, musuprat, bija ari izpostitaja Idus Pantenes svetvieta (Valmieras rajons). Diem­zel so vietu atklaja taja laika, kad melioratori jau darbojas pilna spara, un nosargat izdevas tikai nie­cigu dalu. Si ir viena no daudzajam vietam, kur it ka melioracijas del postija musu sencu svetvietas. Sadas vietas veiktie darbi parasti bija ekonomiski nelietderigi. Melioreta platiba tagad apaugusi ar blivu alksnu audzi.

DZILAS KOPSAKARIBAS

Gan Pitagora trissturi, gan tajos iegulusais Lie­lais trissturis buveti ap Pasaules meridiana Maras liniju. Savukart so trissturu saistibas ar juras kras­tu un upju gultnem nevar neizraisit butiskas par­domas par veikto darbu secibu un latvju teikas pie­mineto upju radisanu.

Papildu izpetes vertas ir ari senas latvju gara­mantas, kas vesta par sim vietam. Ar tam sasaucas ari seno sumeru miti, tostarp tie, kas vesta par udenu valdnieku Enki un sasaistem ar Enguri.

Kur raugas Maras kalni? Engure ir skaista vieta pie Engures upes ietekas Rigas juras lici. Ne velti ta kops 18. gs. vidus bijusi iecienita muiznieku atputas vieta. Kaut plasaka apkartne ir visuma lidze­na, pie upes ietekas jura pacelas divi pauguri - katrs sava upes krasta. Tie apviti teikam un nostastiem, tadel seit meginats rakt, lai atrastu naudu. Hercoga Jekaba laika Engures griva aiz Maras kalniem biju­si osta, kur pat vislielako vetru laika bijis loti mieri­gi, ka saka vecie zvejnieki - kluss ka skuni. Tatad sie kalni nav vienkarsi smilsu saberumi, bet spej radit specigu energetisko barjeru.

Jau minejam, ka Zelta kedes pamatne nav gluzi R - A virziena; ta ir nedaudz paversta Saules kus­tibas virziena. Tiesi tapat trissturos ir pagriezts vai saskiebts pret Z - D liniju vienadsanu vidusper- pendikuls. Iedomata linija, kas vieno abus Pitagora trissturus, vel turpinas ari ziemelos no Engures. Nejau tikai tapec musu senci izveidoja daudzas svet­vietas, lai paraditu, ka zina Pitagora teoremu un prot loti precizi izmerit savu zemi. Linijai Karala seja Pokainos - Karstais kalns - Tukuma Milzu- kalns - Engures Maras kalni ir butiska nozime. Raugoties tepat pari licim, sis linijas turpinajums iet pari lielakajam dzilumam Rigas juras lici, bet talak norada uz seno izeju no lica Baltijas jura starp tagadejo Muhu salu un Igaunijas rietumu krastu. Talak si linija iet caur Tunturi kalniem (sk. 2. apcir­kni), lidz nonak Eiropas un ari Eirazijas talakaja ziemelu punkta - Nordkapa, kas ir Skandinavijas un Kolas pussalas saskares vieta.

Visparpienemta nozime par Nordkapu sauc nedaudz talaku punktu - Magere (Mageroy) salas stavo, ap 300 m augsto klinsu ragu Barenca jura. Ta koordinates ir 71°10' Z platuma un 25°47' A ga­ruma. Tomer tas ir tikai Magere salas talakais punkts. Pasa kontinenta talakais ziemelu punkts atrodas apmeram pusgradu uz rietumiem, un tur sakas pasaules Galvena linija, kas iet gan caur

Latvijas, gan Griekijas senajam svetvietam ar vie­nadu nosaukumu - Idus, Valmieras Zilo kalnu un citam ieverojamam vietam. Tad, luk, tiesi uz so vietu ari raugas Pokainu - Engures linija.

Kad trissturi veidoti? Visai precizi var noteikt laiku, kad senci uzbera Maras kalnus. Tas nav nemaz tik sen un saistams ar turpmak aplukotas Zelta vijas un Litorinas juras veidosanas laiku. Vel tikai pirms 6,5 gt. to piekrastes dalu, kur tagad atrodas Engures ciems, klaja Ancilus ezera udeni. Kad Rietumskandi- navija sauszeme iegrima, Ancilus ezers savienojas ar okeanu un partapa par Litorinas juru. Tatad diez vai Maras kalni veidoti agrak neka pirms 6 gt. Sim laikam ir butiska nozime, jo tas liecina, ka musu senci vel tolaik bija saglabajusi loti augstas zinasanas. Blakus Maras kalniem redzama ieplaka, no kuras nemtas smiltis kalnu uzbersanai.

Popes linija un Zelta kedes trissturis ir tikai divas no seno svetvietu sagsas linijam. Tas ne tikai klaj Lat­vijas zemi, liet tam ir ari talas sasaites. Sadus darbus vareja veikt tikai augsti attistita civilizacija ar specigiem valstiskiem veidojumiem, kas labpratigi ieklavas sis civilizacijas merkos.

Tris Lielo trissturu pamatne Zelta kede veidota daudz senak. Seit atkal un atkal sastopamies ar lielajiem senatnes noslepumiem. Musdienas uz­zinat, kuras vietas ierikot svetvietu trissturus, ne­butu iespejams bez Kosmosa foto, precizam kar­tem, to daudzu variantu aprekiniem ar datorteh­niku, preciziem instrumentiem un kvalificetiem ze­mes ierikotajiem. Sadu Zelta kezu ierikosanu neva­retu veikt atrak par 20. gs. beigam, tacu sis neticamais darbs veikts tad, kad, ka apgalvo valdosie uzskati, musu zeme esot dzivojusas tikai pirmatnejas akmens laikmeta kopienas. Si Zelta kedes: dubultkalnu sis­tema nevar but nejausi radusies. Seit, tapat ka ska­tot Popes liniju, atrodam sencu preciza darba lieci­bas. Visi Zelta kedes kalni ir piesaistiti upem. Tas planosanu dara ieverojami grutaku. Lai sadu kedi izplanotu, musdienu cilvekam nepietiktu tikai ar labam kartem. Vel vajadzetu stradat ar moderno datortehniku, lai lielakos kedes posmus sasaistitu ar upju gultnem. To varetu izdarit tikai pec ipasas prog­rammas izveidosanas un variantu analizes.

Senos planojumus nevaretu istenot, ja nebutu labu karsu. Petot Latvijas seno svetvietu kopas, ar so jautajumu saskaramies ik uz sola. Pasaule ir zina­ma ta deveta admirala Piri karte, kas rada Antarktidu tadu, kada ta bija pirms miljona gadu. Tatad kar­tes patiesam ir bijusas. Nejauss nav ari jautajums par datortehniku. Tai velreiz pieskarsimies 9. apcirkni.

Jo nopietnak iedzilinamies zinas par Zelta kedes trissturiem, jo talak pagatne atbidas iespejamais tas veidosanas laiks. Uzskatot Zelta kedes posmus par Pokainu Dizas sejas barosanas elementiem, ja­secina, ka tie raditi vienlaikus (sk. 7. apcirkni) - pirms 220 gt. Bet sis nodalas sakuma minetais Engures Maras kalnu uzbersanas laiks jaattiecina uz siste­mas atjaunosanu pec leduslaikmeta.

TA NAV SAGADISANAS

Ja Rietumu specialisti, aplukojot dazus simtus metrus garos senos veidojumus, uzskata par brinumu to, ka veidojumu malu attiecibas atbilst Pitagora trissturim, tad ko gan vini teiktu par milzigajiem dubultsvetvietu trissturiem, kuru apvilksanai vajag bezmaz pustukstosa kilometru kedes? Seit stingri noteiktas vietas atrodas septini dubultsvetkalni un vel vismaz tris citas senas svetvietas. So kopumu nevai* uzskatit par ko citu ka vismaz par vienu no lielajiem pasaules brinumiem. Diemzel janem vera, ka, iespejams, radisies skeptiki, kas visu nule ap­rakstito - dubultsvetkalnus, Zelta kedi un trisstu­rus deves tikai par sagadisanos. Meginasim nover­tet skeptiku izteikumus ar matematikas palidzibu, nosakot izteikuma ticamibu.

Saksim ar visai plasa rakstura vertejumu, ka Baltija dubultsvetkalnus sastopam videji ik pa 10 000 km2 , t.i., ik uz 100 x 100 km platibas. Tada gadijuma tica­miba, ka kads no tiem atrodas noteikta 1 km2 liela platiba, atbilstu attiecibai 1:10 000. Septinu dubult- svetkalnu atrasanos noteikta vieta varetu izteikt ar skaitla 10 ceturto pakapi, kuru savstarpeji reizinot septinas reizes, iegustam 4x7, t.i., divdesmit astoto pakapi.

Bet vel triju citu svetvietu atrasanas noteiktas vietas saja sistema aprekinato skaitli samazinatu vel kadu miljonu reizu.

No ta izriet, ka ticamiba izteikumiem par saga­disanos atbilst skaitlim 0, 000 000 000 000 000 000 000 000 000 000 0001. Cilvekus, kam matematika nav isti tuva, sis garais skaitlis var mulsinat. Tapec paskaidrosim to: ja ticamibu apgalvojumam par sa­gadisanos varetu salidzinat ar visu mineto kalnu un dubultkalnu svaru, tad sis apgalvojums nav pat viena putekla vertiba. Varetu teikt ari ta, ka so vie­tu kopuma apzinata izveidosana ir miljardu miljar­du miljardiem reizu ticamaka par sagadisanos. Te japiebilst, ka lidzigi tam par sagadisanos varetu uzskatit jau mineto Popes liniju.

Protams, var lietot ari citas metodes, lai apreki­natu sada svetkalnu kopuma nejausu izveidosanos. Aprekinu var veikt ari ar kadiem citiem skaitliem, tomer rezultata butiba nemainas.

Mes aplukojam tikai divas senas svetvietu sis­temas - Popes liniju un Engures - Pokainu trisstu­rus. Te japiebilst, ka sis nebut nav vienigas svet­vietu sistemas.

Nobeidzot sadalu par Zelta kedi, vel piebildisim, ka senajam svetvietam bijusi daudzi uzdevumi. Mes seit runajam tikai par seno svetkalnu izvietojumu. Dazas zinas par pasu svetvietu darbibu varesiet tuvak iepazit apraksta par Pokainu dizo svetvietu (7. apcirknis).

4.3. ZELTA VIJA

Pasaule, un tostarp ari Latvija, ir daudz dazadu brinumu. Tos varetu iedalit trijas grupas. Vieni no tiem izsauc izbrinu tadel, ka neizprotam, ka gan tos pirms gadu tukstosiem varejusi radit cilveki ar mums nezinamiem lidzekliem. Bet sos brinumus var atkartot ar musdienu tehnikas palidzibu. Pie sis grupas pieskaitami daudzi lielie zemes darbi, tostarp Kangaru kalnu uzbersana.

Otrai grupai pieskaitami tie brinumi, kurus mus­dienu tehnika vel nespej atkartot, bet, ja tas butu nepieciesams, sadu tehniku varetu radit. Piemeram, minesim daudzus simtus tonnu smago svetakmenu novietosanu Kapsede, Nicgale, Vandzene un citur.

Paliek tresa brinumu grupa. Tai pieskaitami tadi senatne veidoti darbi, kurus cilveki, iespejams, ne­vares atkartot nekad. Viens no tadiem ir milzigais krasta valnis - Zelta vija ap Baltijas zemju juras krastu. Par to stasta daina:

Vij, Dievin, zelta viju Visgaram juras malu, Lai nenaca salta salna Sai zeme ziedu traukt.

LD 31032

Milzu valni. Pasaules kontinentu un salu krastu * *

kopgarums ir vertejams miljonos kilometru. Lat­vijas krasta linija ir 500 km gara. Musu zemes kras­ti ir ipatni un neparasti ar to, ka tie atgadina paplati ar uzvelvetu malu. Turklat si uzvelveta mala ir sa­mera jauna - ta ir tikai kadus astonus gadu tuksto­sus vecs veidojums.

Latvju senci apzinajas so viju ka vienreizeju bri­numu, kam nav neka lidziga visa pasaule un ko va­reja radit tikai ar Dieva paligu. Musdienu cilveki pa so brinumu staiga, buve celus, majas, pat veselas pil­setas, neapzinoties, kas tas ir. Vai nojausat, ka runa ir par Baltijas juras maksligo krastu? Juras krasts? - jus teiksiet. - Vai tad tas ir kads ipass brinums? Kur cietzeme saskaras ar juru, tur ir ari krasts.

Sads nekur citur pasaule nesastopams valnis stiepjas no Kretingas Lietuva gandriz lidz Pernavai Igaunija. Ja no attaluma starp sim vietam atnemam vel viena cita brinumaina veidojuma - Sliteres Zilo kalnu krasta garumuj tad uzvelveta krasta kop­garums ir ap 600 km. Saja dala gandriz visu krastu veido videji ap 0,5-1 km plats uz augsu pacelts valnis. Aiz ta atrodas bijusi juras dala, ta devetie lagunu ezeri. Pie tiem Baltijas juras dala pieskaitami Papes ezers, Bartas zemiene, Liepajas un Tosmares ezeri,

Ploces purvs, Sarnates ezers. Rigas lica dala mine­sim kaut vai purvaines aiz Rojas, Kaltenes un Valgal- ciema, ka ari Engures, Kaniera, Slokas, Babites un vel citus ezerus. Dala no tiem ir aizaugusi, un no tiem velak radusies purvi gan Kurzemes, gan Vid­zemes piekraste, tapat ari Lietuva un Igaunija.

Videji si lagunu zona iesniedzas piekraste 15 km dziluma. Tatad Zelta, vija musu zemes platibu pa­darijusi lielaku par apmeram 7 tukstosiem km2 .

Nerijas. Tas ir sauras un garas pussalas Baltijas juras dienvidaustrumu dala, kuras veidojusas juras straumes, pagriezot upju tecejumu un pieskalojot smiltis. Varda izcelsme saistama ar anglu valoda saglabajusos vardu narrou) - saurs.

Lielupes tecejums pagrieziena pie Slokas veido 20 km garu pussalu, bet tas vel senakais tece­jums - ieprieksejo ari tikpat garu neriju starp taga­dejo gultni un Babites ezeru. Tauta to deve par Salu. Ap 6 km garu un loti sauru pussalu starp Apsuciemu un Klapkalnciemu veido Lacupite. Lidzigi pagriez­tas mazas upites abpus Kolkasragam. Iespaidigi ze­mes veidojumi novirza pa labi Ventas un Bartas tecejumu.

Pats iespaidigakais no sadiem veidojumiem ir Kursu nerija, kuru kludaini deve par Kursu kapam. Ta ir 98 km gara un lidz 70 m augsta. Tas platums saurakaja vieta, tapat ka Jurmalas pussalai, ir tikai 300 m. Vel talak uz rietumiem atrodamas divas, kaut ari mazakas, tomer iespaidigas nerijas, kuru kopgarums ir apmeram 100 km. Austrumos no Vis- las ietekas ir Mierzeja Vislana, bet ziemelrietumos no tas - Mierzeja Helska.

Neriju pastavesana ir dinamiska. Sis pastave­sanas dinamisko procesu ietekme juras straume.

Tomer to rasanas saistama ar Milzu valna rasanos vai radisanu. Lidz sim publiceta versija par to, ka minetas nerijas un musu juras piekrasti izveidojis milzu meteorita raditais vilnis, nav uzskatama par korektu.

Kad tas notika? Vecakie arheologiskie atra­dumi Zelta vijas joma Pavilosta, Ploces purva, Purciema, Sarnate, Varnukroga un citur dateti ka 6,5 gt. veci. Ta ka kadreizeja juras dibena smiltis uzreiz dzivot nevareja, tad par visai ticamu Zelta vijas veidosanas nobeiguma laiku varetu pienemt posmu pirms 7,5 gt., bet tas sakumu - pirms 8 gt.

Tacu par to, ka tas noticis, varam tikai iz­teikt minejumus. Milzigais pacelums sastav no dalam, kuru geologiska vienotiba ir diskutejama. Rietumu dala tas izpauzas Z - D virziena paceluma no Palangas lidz Kolkai, austrumu dala - no Rigas lidz Pernavai taja pasa virziena. Abu so pacelumu savstarpejie attalumi ir 170 km - skaitlis, kurn saja gramata pieminam 2. un 7. apcirkni. Sos paralelos pacelumus vieno tresais - Milzu valnis, kas stiepjas ZR - DA un virzas no Kolkas uz Rigu. Sobrid nav zinama neviena geologiska vai kosmiska rakstura dabas norise, ar kuru varetu izskaidrot zigzagveida linijas izcelsmi.

Jau minetas paralelas nerijas Lielupes griva - Jurmalas pussala un Sala, ka ari senas kapas starp vel senako juras lagunu - Tirelpurvu un Babites ezeru liek domat, ka Milzu valni nav veidojusies uz­reiz, bet gan vairaku secigu notikumu gaita. To vedina domat ari atradumi lagunas, par kuriem runasim turpmak. Bet pedeja posma notikumi varetu but sadi.

Jura, videji ap 15 km no toreizejas piekrastes, no simts metru dziluma sacis uz augsu celties ap 2 km plats valnis. Lidz ar so valni celusies plata josla abpus tam gan uz iekszemes, gan juras pusi. Valnim pa­celoties virs udens, starp to un senako juras piekrasti palika ap 15 km plata bijuso juras udenu josla. Par to, ka izskatijas piekraste pec pacelsanas, var spriest, apskatot Kursu jomu, Kursu neriju un tam lidzigus zemes valnus jura talak uz dienvidiem. Atdalita juras udenu josla ar laiku daleji parpurvojas.

Mes neparzinam dabas norises tik pilnigi, lai katru veidojumu, ko geologi nespej izskaidrot, uz­skatitu par apzinigu butnu, tostarp milzu vai cil­veku, veidotu. Tomer nav ari pamata sadu iespeju noliegt, jo mineto Milzu valnu izveidosanas dabiska cela neieklaujas nekadas fizikas vai mehanikas likumsakaribas. Lai cik tas ari fantastiski skanetu, pats visticamakais no Milzu valnu rasanas skaid­rojumiem liek domat par to maksligu radisanu.

Ja sadu veidojumu vajadzetu radit, uzberot smil­su dambjus jura, tad to kopsvars butu daudzi simti miljardi tonnu. Musdienu cilvecei sadi darbi vel nav pa spekam. Bet seit nebut nav notikusi tikai smilsu uzbersana vien. Posma Kemeri - Klapkalnciems viegli izsekot, ka, veidojot jau mineta valna pamatu, ieverojami uz augsu pacelts ari dolomita paplak- snis, kura biezums ir videji 20 - 30 m. Tikai viena pasa piekrastes kilometra robezas augsup celti lidz 2 miljardi tonnu dolomita.

Tapec Zelta vijas valna pacelsanas nav skaidro­jama ne ar sauszemes celsanos, ne juras atkapsa­nos, ne ar straumju izskalotam smiltim, lielu meteo­ritu krisanu vai ar kadu citu mums zinamu dabas norisi vai geologisku procesu.

Zigzagveida valnus nevar uzskatit ari par zemes pacelumiem, kas radusies pec liela apledojuma. Gan upju gultnes, gan nerijas, kas visas pagrieztas pa labi, liek domat par ilgstosu, specigu un apzinati virzitu darbibu.

Izveidotajam valnim ir sarezgita kontura, kuras dabiska izveidosanas neieklaujas lidz sim zinamajas dabas procesu likumsakaribas.

ATRADUMI LAGUNAS

Liela dala no tas bijusas juras dalas, kur pedejos gadu tukstosus vilnojas lagunu ezeri, kadreiz bija ilgstosi apdzivota. Par to liecina atradumi Papes un Engures ezeru gultnes, ka ari Kaltene, Valgalciema un Sliteres Zilo kalnu pakaje. Katra no sim vietam apgaz lidz sim pienemto uzskatu par musu piekras- tesv geologisko veidosanos un musu senvesturi.

Sie atradumi apliecina jau mineto dainu par Zelta viju. Izpetei vislabak pieejama Rigas lica Kurzemes piekraste.

Sliteres Zilo kalnu pakaje uz diviem balstiem no­vietots 5 m garais un 2,6 m augstais, gandriz olvei- digais Upsisu akmens. Ta augspuse apstradata ka Milza gulta, lai taja gulosais varetu raudzities uz 400 km attalas Upsalas pusi. Akmeni iekalti seni simboli, kas, iespejams, vesta par talaika svetvie­tam Kurzeme.

Valgalciema Ulu purva var redzet, ka svetakmenu pamatnes pirms to liksanas uz balstiem apstra­datas lidzigi tam, ka juvelieris apdarina dargakme­nus pirms iestradasanas metala. Redzami ari ap­stradatie svetakmenu balsti.

Loti nozimigi ir bijusa Engures ezera gultne at­rastie apstradatie svetakmeni. Pagaidam ir atrasti ap 20 sadu svetakmenu, kuri vairakus gadu tuksto­sus atradusies zem udens. Akmeni apstradati ar mums nezinamiem instrumentiem un panemie­niem. Dazu svetakmenu veidols un detalu apdare ir visai lidziga citiem, jau zinamiem svetakmeniem, kas neparprotami liecina, ka sie akmeni apstradati vismaz Ramas laika pirmaja puse. Akmenu atra­sanas vieta pilnigi noraida literatura sastopamo mitu par sadu akmenu veidosanu zemkopibas laika kulta vajadzibam.

Apstradati akmeni, tostarp ar iekaltam zimem, atrasti ari Papes ezera.

Nopietnu ieveribu pelna atradumi Kaltene. Seit atrasti apstradati svetakmeni lielu pasakumu no­rises un lauzu pulcesanas vietas. Diemzel lielaka dala Kaltenes svetvietu ir iznicinatas. Tagad ir gruti spriest par lielajiem, savstarpeji perpendikularajiem akmenu kravumiem, par milzigo, iespejams, pasaule lielako akmens galvu piramidu, ka ari par mazo ak­mens disku nozimi. Tapat vairs nav iespejams spriest par akmeniem, ko 19. gs. sakuma izveda no Kolkas Bazu purva bakas pamatiem. Kopuma var uzska­tit, ka bijusajos lagunu ezeros un piekraste vismaz pirms 6 gt. veikti loti lieli darbi, lai izveidotu svet­vietu sistemu gar Zelta viju.

MILZU DARBI UN MODERNA FIZIKA

Dala lasitaju, iepazinusies ar so apcirkni, teiks: "Nu gail par traku! Tas tacu nevar but tapec, ka ta nevar but! Un tas nav iespejams!"

Sadi vai loti lidzigi vardi pedejos gadu tukstosos teikti daudzas reizes. Tos teica tad, kad izgudroja pirmo buru laivu, pirmas udensdzirnavas un pirmo tvaikmasinu. Francu zinatnu akademija sava laika izlema, ka meteoritu krisana no debesim ir absur­da, jo debesis akmenu neesot. Tapat francu gudra­kas galvas noraidija tvaikona buves projektu, jo dzelzs udeni nevarot peldet.

19. gs. vidu zinatnieki pieradija, ka vilcieni ne­drikstot braukt atrak par 40 km stunda, jo lielaks atrums cilvekus nogalinasot. Lidzigi pieradija to, ka lidmasinas ideja noraidama pasa butiba, bet vel 1950. g. Anglijas zinatnieki pamatoja uzskatus par to, ka cilveks nekad nevares lidot Kosmosa. Sadu faktu uzskaitijumu varetu turpinat.

1900. g. Parize atklaja 20. gs. sakumam veltito Vis­pasaules zinatnes un tehnikas sasniegumu izstadi. Tas laika notika plasa, zinatnes attistibai veltita konference, kura piedalijas pasaules gudrakas galvas. Cienijamie zinatnieki konferences lemuma atzimeja, ka 20. gs. solas but visai neinteresants, jo visi nozimigakie atklajumi jau ir izdariti. Ja kads taja laika meginatu apgalvot, ka nepaies ne simts gadu un cilvekiem kabata bus mazas kastites, kas laus sazinaties ar draugiem un pazinam, kuri atro­das jebkura Zemeslodes vieta un, ka, sezot savas ma­jas, vares sekot notikumiem visas pasaules malas, tad sadu cilveku devetu par jukusu.

Ne reizi vien nacies dzirdet to cilveku iebildumus, kuri uzskata sevi par zinatnes aizstavjiem, ka ieprieks minetie fakti runajot preti zinatnieku at­klatajiem un izpetitajiem dabas likumiem. Atbilde te ir vienkarsa: ja kads fakts neatbilst kadam liku­mam, tad vaina meklejama ne jau fakta, bet gan cilveka izdomataja likuma. Te japiebilst, ka mus­dienu zinatne apjegusi tikai pavisam nelielu dalu no visiem dabas likumiem. Latvju garamantas un musu sencu veiktie darbi liek domat, ka vinu zina- sanas daudzas jomas bijusas visai lielas.

Nav pagajusi pat vel divi simti gadu kops ta laika, kad anglu fizikis M. Faradejs saka petit elektribu, berzejot dzintaru ar vilnas lupatinu. Tolaik neviens pat nesapnoja par elektribas rupniecisko razosanu un tas lietosanas iespejam. Sobrid jautajuma par dabas speku izmantosanu mes esam tada pasa limeni ka sava laika M. Faradejs. Butu smiekligi noliegt to, kas ir acimredzams.

Neskaitami fakti liecina, ka musu talie senci zinaja daudzus tadus dabas likumus, par kuriem mus­dienu zinatne pat nenojaus. Tiesi tas viniem palidzeja veikt milzu darbus. Mes nevaram apgalvot, ka milzu darbu veiceji bija milzu auguma, bet to, ka vini bija gara milzi, nevar apsaubit itin neviens.

PIEKTAIS APCIRKNIS

GARA GAISMAS NESEJI

Latvju garamantas - gan dainas, gan pasakas - sastopam vestijumus par teva deliem, kas devusies pasaule veikt labus darbus. Savukart daudzu citu tautu mitos atrodam zinas par gaismatainiem viriem, kas ieradusies macit dazadus amatus un zinibas. Sis visai lidzigas zinas cita citu papildina un apstiprina.

Dazadu kontinentu tautas apbrinojami isa laika apguvusas plasas, turklat visai sarezgitas makas un zinasanas, piemeram, par loti smagu akmenu parvietosanu un apstradi, kugniecibu, metalurgiju, dziedniecibu, astronomiju u.c. Samera lidzigi ir senie arhitekturas, kulturas un makslas pieminekli dazados kontinentos, piemeram, piramidas, pret zemestricem drosas buves, senas observatorijas u.c. Sie pieminekli liecina par loti augstam, turklat visai lidzigam zinasanam sirmaja senatne. Dalu no tam vareja apgut ilgstosu meginajumu un noverojumu gaita, tacu lielaka dala zinasanu ir parnemtas. Da­zadu, pat attalu dzivojosu tautu miti par to sniedz visai lidzigas zinas, kas cita citu papildina un ap­stiprina. Tas mudina domat, ka sis zinasanas naku­sas no kada viena kopiga avota. Musu garamantas, atradumi Pokainos un daudzas citas zinas vedina domat, ka izcilo zinasanu avota pirmsakumi varetu but rodami senbaltu civilizacija. Latvju garamantas tada gadijuma ir tuvakais seno zinu atspulgs.

Nule apskatito latvju un citu tautu garamantu sasaisti varetu devet par pirmo sasaistes limeni. Bet ta nav vieniga. Lidzigi ka latvju dainas, kas vesta, ka Trim kartam zelta josta ap resno ozolinu, mes atrodam vel citas, augstaku limenu sasaistes.

Otra sasaiste veidojas, vienojot pirmo sasaisti ar Latvija sastopamo parsteidzosi lielo svetvietu daudzumu, turklat neparasti dizu un plasu svetvie­tu tiklu. Tam rodas jau cita, globala nozime.

Tiesi so iemeslu, nevis sagadisanas del, musu zeme ir plasas indoeiropiesu tautu saimes pirm- dzimtene (sk. 9. apcirkni). Tomer so zinu var uz­lukot tikai ka pakartotu. Pasaules kulturas attis­tiba daudz lielaka nozime ir Lielo skolotaju - gara. gaismas neseju darbam citas zemes un kontinen­tos, radot jaunas civilizacijas. Par musu sencu saska­ri ar Seno Griekiju jau lasijam 2. apcirkni. Tagad iepa­zisim gara gaismas neseju darbu ari citos konti­nentos.

Interesantas ir savstarpeji talu dzivojosu tautu zinas par so gara gaismas neseju visai lidzigo iz­skatu un izturesanos, ar ko vini ieverojami atski­rusies no vietejiem iedzivotajiem.

Parsteidzosa ir Kecalkoatla Centralamerika, Tunapa Dienvidamerika, Usira (Ozirisa) Egipte, Apollona un Prometeja Hellada (Sena Griekija) un citu gara. gaismas neseju savstarpeja lidziba. Vel par­steidzosaka ir so varonu liktenu kopiba. Neapsau­bami, ka visu lidzibu pamata ir seni patiesi notikumi.

Tresa sasaiste rodas, ja latvju dainu senako slani vieno ar otro sasaisti. Tad mes iegustam butiski jaunu Visuma izpratni, kur, sakot no zvaigznem lidz pat zales stiebram, katram ir sava^vieta un savs uzdevums kopeja Visuma saskana. Saja apcirkni aplukosim latvju garamantu sasaisti ar citu tautu mitiem par izciliem varoniem, kuru darbi veltiti cilvecei.

Lai varetu sasaistit tas vestis par musu senatni, kuras glaba dazadu, turklat attalu tautu miti, nak­sies savas domas doties daudzos celojumos gan talu no Latvijas, gan dzili senatne. Mes saksim ar ieska­tu cilveces senako un svetako zinu krajuma - latvju garamantas par muzigajiem Visuma likumiem, kas nosaka cilveces vestures lielo notikumu attistibas gaitu.

5.1. AUSEKLA NEPARASTA DZIVE

i

Kurs gan nezina vardu Auseklis un Auseklim pie­deveto astonsturainas zvaigznes zimi? Patiesiba si zime ar cetriem izteiktiem pamatstariem un asto­niem sturiem ir laika cikla aprites zime. Senatne laiku un telpu nosaciti dalija astonas dalas. Musu senci lielas laika aprites visbiezak izteica ar simbolu gads. Ausekla zime redzam ta sadalijumu. Tur iz­celtas cetras galvenas gadskartas, bet pavisam to ir astonas.

Astoni sturi bija ari latvju zintnieku cepurem. Senatne ari telpu nosaciti dalija astonas dalas.

Musdienu astronomi no Zemes var noverot asto­nas Saules sistemas planetas. Divas no tam - Mer- kurs un Venera - atrodas Saulei tuvak neka Zeme. Iespejams, ka si tuvuma del tam abam veltija sevis­ku veribu. »

Ausekla vards dainas izmantots, lai skaidrotu Visuma norisu butibu un secibu, tostarp ari parat- dzimsanu. Tas attiecas ari uz butiskam parmainam cilveces vesture. Lielaka dala dainu par Rita zvaig­zni Ausekli butiba ir simboliski vestijumi par ka­dam cilvecei loti nozimigam likumsakaribam, no­tikumiem un lielo laikmetu attistibas posmiem.

AUSEKLIS - VISUMA ATJAUNOTNES SIMBOLS

Musu senci izvelejas planetu Veneru, lai simbolos ieterptu loti butiskas zinas par Visuma procesu cik­liskumu. Ieskatieties, cik gan skaisti vini to vesta, aprakstot Ausekla, t.i., Veneras, kustibu seno simbolu valoda.

Ne ta zvaigzne visu nakti, Kas uzleca vakara; Ap pusnakti ieligoja Dveselisu namina.

LD 33868

Dveselisu namins ir Aizsaules simbols. Planeta Venera nozud cilveku skatienam lidz ar Sauli. Bet pec nakts pienaks rits, tapat ka lielaja vesture pec Kali laika naks Usina laiks.

Lielum liela zvaigznu dainu dala veltita tikai vie­nai planetai - Auseklim. To var ieraudzit ritos vai vakaros pirms Saules lekta vai ari pec tas rieta un ari tad ne katru dienu. Zinot, ka musu senci bijusi lietiski laudis, jadoma, ka viniem bija kadi loti butiski iemesli, kuru del Auseklim veltita tik liela veriba.

Dainas vesta, ka senci labi apzinajusies planetu kustibas likumus un pratusi tos izmantot ka modeli lielo vestures ciklu skaidrojumiem.

Ari tajas dienas, kad Venera paradas vakara pec Saules rieta, ta driz vien pazud, bet atkal ir redzama no rita. Sie isie vakara un rita parvertibu periodi dai­nas izteikti ka Ausekla atdzimsana, turklat ar dzilu simbolisku nozimi.

Paratdzimsana ir viens no lielajiem Visuma liku­miem. Sis likums attiecas gan uz biologiskam but­nem, gan ari uz neorganiskiem Kosmosa kerme­niem. Biologiskas butnes, tostarp ari cilveka, perso­nibas kodols - dvesele, kas sutita no Aizsaules, ka­du laiku dzivo fiziskaja pasaule. Tad ta atstaj seit savu vielisko apvalku, ko mes saucam par kermeni, un sak savu celu caur smalkaku energiju telpam, lidz atgriezas atpakal Aizsaule. Savukart citas radibas parpalikuso apvalku izmanto partikai. Sis princips ir loti plass, mes tam tikai pieskarsimies. Tas sa­kas no mazajiem mikroorganismiem un attiecas ari uz vislielakajam biologiskajam butnem. Ari Kos­mosa nepartraukti sairst vecie objekti un no to vie­las rodas jauni. Musdienu zinatne pie paratdzimsa- nas ka Kosmosa pamatlikuma nonaca tikai 20. gs. otraja puse. Musu prieksteci to saprata jau neatmi­nama senatne un atspoguloja to dainas, kurparat- dzimst sieviesu kartas zintniece un gara gaismas neseja, laikmeta simbols - Auseklite.

Dazas dainas liktena simbols ir vanadzins. Par- atdzimsanas motivs ieskanas ari garaja daina Kur tu skriesi, vanadzini… Ka vesta daina, paratdzim­sana vienmer notiek caur udeniem - upi, Daugavu, juru.

Menesnica, zvaigznes skaita, Vai ir visas vakara; Visas bija vakara, Auseklltes vien nebija. Ausekllte aizgajusi, Upes mala dziedadama, Upes mala, dziedadama, Ievai ziedus lasidama. Ievai ziedus braucljot, Nokrit balta villainlte; Villainltes meklejot, Nohit zelta gredzentins; Gredzentina meklejot, Iekrit pati upite. Upe vinu nepanesa, Ta ienesa Daugava; Daugavina nepanesa, Ta ienesa jurina, Jura vinas nepanesa, Ta iznesa malina.

FS 67.5444, Jaunpiebalga

Si daina ir loti lidziga citiem variantiem par pa­starites paratdzimsanu. Juras mala izaug kupla lie­pa deviniem zuburiem utt. Gan si, gan citas lidzigas dainas vesta par lielajam parvertibam, un tas ne­kada gadijuma nav jasaprot ka slikona izskalosana jurmala.

Dainu simbolos paratdzimsanas vieta jura ir pirmviela, kur notiek Visuma vielas uzkrasana, par­veidosana un jauna radisana. Dainas par par­atdzimsanu dziviba veidojas juras putas.

… Auseklisa vien nebij; Auseklitis jurina Balta putu gabala.

LD 33855, Gulbene

Sis paratdzimsanas dainas sasaucas un papildina dainas par aiztecesanu uz Velu valsti - Vaczemi.

LIELIE CIKLI CILVECES VESTURE

Mums skola macija, ka cilveces attistiba bijusi vairak vai mazak vienmeriga augsupeja no tumsas un nezinas uz gaiso nakotni. Drausmigais 20. gs. ar daudziem desmitiem miljonu terora upuru un daudzajiem asinainajiem kariem uzskatami par­liecina, ka skola macitais pasaules uzskats neatbilst patiesibai. Cilveci virza nevis nemitigs progress, bet gan pavisam citi likumi. Tapec jamekle pilnigi at­skiriga un daudz dzilaka Visuma un savas esibas izpratne. Tadas domas pauz musu dainas un citas senas macibas par milzigiem laika cikliem Zemes un ari cilveces vesture.

Apmeram pec katriem 150 gadu tukstosiem uz Zemes iestajas leduslaikmets, kas atnes lielu postu. Vel pec lielakiem laika periodiem uz Zemeslodes notiek drausmigas katastrofas. Katrs tads cikls iezime cetrus periodus, kurus nosaciti varetu devet par ritausmu - progresa sakumu, uzplaukuma, norieta un beigas ari posta laiku. Starp cetriem minetajiem lielajiem laikmetiem ir ari mazaki, tapec atceresimies Ausekla zimi un sencu gada da­lijumu. Latvju dainas sis zinas saista ar Ausekli ka gaisa laika ievaditaju, darbu daritaju un rikotaju.

Musu senci veica dizus darbus, bet vini pasi par tiem daudz nerunaja. Ari dainas par Ausekli pie­minetas tikai pasas norises, nedodot tam verte­jumu. Tas jamekle citu tautu mitos. Saksim ar zi­nam, kas saglabajusas seno grieku mitos.

No daudzajam zemem, kur devusies gara gais­mas neseji - Ausekli, Griekija ir mums vistuvak. Vistuvak ne tikai attaluma zina, bet, ka jau minets 2. apcirkni, senie grieki ir mums ari radniecigi. Ka turpmak redzesim, Prometejs, ja to uzskatam par personu, varetu but dzimis tepat, Baltija. Tacu, pirms iepazities ar galvenajam zinam par vinu, at­gadinasim jau teikto par musu saistibam senatne.

Seno grieku miti vesta, ka vinu augstaka dieviba Zevs sacelies pret savu tevu Kronu un vina paligiem - titaniem. Pec gutas uzvaras Zevs savus pretiniekus ieslodzijis pazeme. Tomer saja pazistamakaja mita varianta ir daudz pretrunu, tapec ticamaks ir cits variants, kas vesta par to, ka Krons ar titaniem de­vies uz kadu zemi talu ziemelos. Tur vins esot nodibinajis jaunu valsti, kura cilveki dzivojusi ilgi un lai­migi. So variantu apliecina gan citi grieku miti, gan senie indiesu raksti svetaja sanskrita valoda.

Netiesu apliecinajumu tam sniedz dazi Baltijas vietvardi: senais Lietuvas galvenas upes Nemunas nosaukums ir Kronosa, un netalu no tas grivas atrodas sena pilseta Kretinga, t.i., Kretas kungu pilseta.

Ozolkoka kambaris. Dainas, kas vesta par Visuma, tostarp ari musu Zemes un tas civilizaciju galvenajam norisem, ir loti senas, senakas par citu tautu lidzigiem mitiem. Ka piemers minams sen- egi ptiesu vestijumi no Piramidu tekstiem par Usira (Ozirisa) par atdzimsanu. Juras mala, kur tiek izskalotas vina miesas, izaug milzigs tamarisks (koks). Ta saknes ietver sevi Usira skirstu. Sis sen- egiptiesu mits uzrakstits pirms pieciem gadu tuk­stosiem, un tas ir ne tikai saistams ar daudz sena­kas senbaltu civilizacijas dainam, bet tiek uzskatits, ka ir nemts no tam.

Tris ritini neredzeja Ausekliti uzlecam. Saules meita noslepusi Ozolina kambari.

FS 1650,7971, Ceraukste

Planeta Venera tiesam ilgaku laiku atrodas aiz Saules un nav redzama, tapec si daina drizak uz­skatama par simbolisku neka astronomisku. Buti­ba lidzigs Piramidu tekstiem un pat senaks par tiem ir Kalevalas vestijums par Sampo - Kostnisko dzir­navu bojaeju un paratdzimsanu. Kaut ari stipri par­veidota, tomer interesantus pamatvirzienus sa­glabajusi daina, kas stasta par Ausekla celojumu.

Vakara iesasedu Ozolina laivina, Riga man gaisma ausa, Vaczeme Saule leca; Riga man tevs, mamina, Vaczeme ligavina.

LD 52134

Dainas vairakkart mineta Vaczeme ir Vinsaules simbols. Un ligava Vaczeme ir nevis kada puisa iz­redzeta, bet gan Ausekla ligava.

PROMETEJA IZCELSME

Visparzinama ir seno grieku teika par titana Ja- peta delu Prometeju. Vins nozaga no debesim ugu­ni, t.i., maku to iegut un lietot, deva cilvekiem gal­venas nepieciesamas zinasanas un macija amatus. Zagto uguni Prometejs aiznesa, paslepis niedre, kas ir dzivibas un triju Visuma telpu viriskigas izpaus­mes simbols.

Zevs Prometeju sodija - piekala pie klints. Katru dienu atlidoja erglis un knabaja Prometeja aknas. Piebildisu, ka aknas ir vienigais cilveka organs, kas spej atjaunoties. Mediki to uzzinaja 20. gs. Bet ka to zinaja senie cilveki?

Vel par daziem notikumiem Prometeja dzive. Mita vestito, ka vins iemacijis cilvekiem iegut ugu­ni, prasmes un amatus, var aplukot divejadi. Ja sis zinas uztver tiesi, tad atceresimies, ka iegut un lie­tot uguni cilveki prata vismaz jau pirms diviem mil­joniem gadu. Pielausim domu, ka cilvece cauri gadu miljoniem varetu saglabat pateicibu par viedo cil­veku, kas apguva uguns iegusanas un lietosanas maku. Tomer ticamak, - vards uguns jasaprot ka gaismas simbols.

Vai esat pamanijusi, cik gan biezi mes vel tagad tadus vardus ka gaisma, uguntina, kvele un tiem lidzigus veltam tiem cilvekiem, kuri nes gara gais­mu. Butiba sajos gadijumos ari mes runajam sim­bolos. Prometejs cilvekiem nesa zinasanas, macija amatus. Ta jau ari bija ta ista gaisma un uguns. Valda uzskats, ka Prometeja dzimtene esot Sena Griekija. Tomer, rupigak ieskatoties senajos mitos, nakas secinat, ka Prometejs nak no senas Ietu, t.i., musu sencu, zemes.

Vards Prometejs (Prometeus) tulkojams ka - uz prieksu domajosais, t.i., gaisregis. Vel atzimesim, ka Prometeja riciba bija pilnigi netipiska seno grie­ku varoniem. Prometejs, tapat ka tie kulturvaroni, kurus diezgan noteikti var saistit ar Eridanu - ka Leto, Apollons, Asklepijs un musu pasaku varoni - Kurbads, Ilins u.c. neatzina cilveku upuresanu.

Vel parliecinosaku apliecinajumu domai, ka Pro­metejs nacis no Ietu zemes, sniedz teika par Herak- lu. Atceresimies, ka Herakls nezinaja, ka veikt savu visgrutako - divpadsmito varondarbu. Vinam vispirms vajadzeja atrast vietu, kur Atlants balsta visu debessjumu un no sis vietas ieklut Hesperidu darza, lai iegutu zelta abolus. Herakls ilgi klida pa Eiropu un Aziju, mekledams so vietu. Neviens cela satiktais nezinaja, kur ta ir. Padomu vins guva Eridana, t.i., zeme pie Daugavas (Eridanas lej­teces).

No mita turpmaka teksta izriet, kada veida Herakls pateicas par sniegto palidzibu. Vins devas atpakal nevis tiesi uz Griekiju, bet gan uz Kaukaza (domajams, ka tas ir simbols) klintim, kur bija pie­kalts Prometejs, un to atbrivoja. Ja jau Ietu zemes gudras zintnieces Heraklam to ludza, tad Prome­teja saistiba ar Ietu zemi Eridanu ir nenoliedzama. Te vel ir ari citas saistibas. Titans Atlants bija Pro­meteja bralis. No zemteksta var spriest, ka vieta, kura balsta debesis, bija Eridanas tuvuma. Iespe­jams, ka ar to domati Pokaini.

Lai gan Prometeja mita stastits it ka par vienu noteiktu personu, sa tela butiba ir daudz dzilaka. Prometejs simbolize gaismas nesejus un laikmetu, tadel uzskatams par vienu no Ausekla izpaus­mem. Iepazistot citu gaismas neseju darbosanos

Dienvidamerika, Centralaja Amerika, Egipte u.c., redzesim, ka attiecigie kulturvaroni - Virakoca, Kecalkoatls, Usirs un citi - uzskatami par Ausekla atspulgiem un vinu darbiba ieklaujas tajas likum­sakaribas, kuras latvju dainas vesta par Ausekli. Zinas par siem kulturvaroniem apliecina senbaltu civili­zaciju ka pasaules civilizaciju pirmdzimteni un centru.

Nule teiktais diemzel nav saglabajies ka vien­laidu vestijums uz kada pergamenta, papirusa vai mala plaksnes. Tomer, iepazistot turpmakajas sa­dalas minetos faktus, nonaksim pie secinajuma par seno civilizaciju raditaju - gaismas neseju parstei­dzoso lidzibu. Iespejams, ka so lidzibu skaidrojums mus novedis senbaltu zeme.

Zinas par gaismas nesejiem visa pasaule salidzi­namas ar kada lieliska, bet sadauzita makslas darba lauskam, kas, izsvaiditas, kur pagadas. Par veido­juma krasnumu un dizumu vares spriest tikai pec so lausku savaksanas un saliksanas kopa. Tapec iepazisim visparejas likumsakaribas, ko latvju dai­nas vesta par pasu paratdzimsanas robezupi - Dau­gavu.

5. 2. DAUGAVAS MITISKAIS SPEKS

Musu zeme devusi cilvekiem lielu garigo speku. Tas nav zudis, mes tikai vairs neprotam to likt lieta. Bet, ja vien labi grib, tad seno dainu vestijumi mums var iemacit loti daudz.

Cilveces pastavesanas un attistibas gadu miljo­nos krata dzives gudriba maca, ka dvesele ir nemir­stiga. Mirstigs ir cilveka kermenis, bet dvesele paratdzimst. Lidzigas domas atrodam vairaku seno tautu mitologija. Bet, ka tas notiek, par to vispar­liecinosak stasta latvju dainas. Tas saceretas tik geniali, ka vesta ne jau tikai par cilveka dveseles, bet ari par cilveces laikmetu un augstako vertibu paratdzimsanu. Latvju dainas apraksta pasas visaugstakas Visuma atjaunosanas likumsakaribas, kuram ir loti plasa nozime. Izcili vertigas zinas par paratdzimsanu atrodam dainas par Ausekli un Ausekliti, pastariti.

Parvertibu virzitaja. Paratdzimsana noris udeni - senakajas dainas vispirms rasas piliena, tad upe, Daugava, un visbeidzot - jura. Daugava apzime ne tikai sis un Vinsaules robezu. Neredza­ma Daugava ir lielo parvertibu virzitaja.

Daugavas vards tulkojams ar jau pieminetas (1. apcirknis) senjapanu valodas palidzibu. Pirma zilbe Dau - Lielais (Garigais) cels. Musdienu ja­panu valoda si skana ir parveidojusies par Do. Bet Daugavas varda otra dala gava nozime - upe.

Sads tulkojums atbilst seno svetakmenu rindas saistibam, ka ari citu svetvietu nozimei un dau­dzajam dainam par neredzamo Daugavu.

Udeni (upe) nonakuso dveseli Daugava ienes jura. No jauna dvesele atdzimst juras krasta. So loti nozimigo, seno paratdzimsanas pamatideju vissenakie apraksti atrodami latvju dainas. Jau­naks ir vestijums Kalevala - par brlnumdzirnavam Sampo, ka ari egiptiesu mits par Usiru Nilas upe. Citu seno kulturtautu uzskati ir vel jaunaki, par­mantoti no dainam vai ari no kada vel senaka, do­majams, senbaltu civilizacijas avota.

Bet tagad iepazisim dainu, kura simbolu valoda stastits par liktena neseju vanadzinu un parat­dzimsanas gaitu.

Kur tu skriesi, vanadzini, ar tiem vasku sparniniem ?

- Skriesu liepas apraudzit, vai ir liela izauguse.

Gana liela, gana kupla, zari mirka Daugava.

Tevs ar mati mili gul Daugavinas malina;

Vakara guldamies, liepai zaru nolauzusi,

Liepai zaru nolauzusi, palikusi pagalvi;

No ritina celdamies, iemetusi Daugava.

Tas aizgaja pa Daugavu spidedams, vizedams,

Spidedams, vizedams, burbulisus metadams.

Satiek (juras) Dieva zvejniecini, ieiiem vinu laivina;

Ienem vinu laivina, ietin zida nezdoga;

Ietin zida nezdoga, novizina Vaczeme;

Novizina Vaczeme, ienes Maras baznica;

Ienes Maras baznica, noliek Dieva, altari.

Vaczemnieki brinejas, kada koka tie ziedini.

Saka. Mara raudadama: Tie nevaid koka ziedi,

Tie nevaid koka ziedi, ta meitinas (puisisa) dve­selite,

Ta meitinas (puisisa)dveselite, Daugava slicinata.

LD 33628

PASTARITE DAUGAVA

Latvju garamantas par Visuma norisem un to lielajiem likumiem ir pats nozimigakais senatnes mantojums. Tas uzskatamas par pamatu velakiem mitu variantiem gan Amerikas kontinenta, gan Egipte un, ka redzesim, ari citur.

Musu senci cauri daudzajiem verdzibas un ap­spiestibas gadsimtiem vairakos novados saglabajusi kadu loti gleznainu garo dainu par pastarites slik­sanu. Dazus lidzigus vestijumus jau aplukojam. Vel

un velreiz jaatgadina, ka sis dainas saceretas sim­bolu valoda, tas neataino ikdienas dzivi, tas nav ari svetku vai galda dziesmas. Sie vestijumi ir visai nozimigi cilveces vestures apzinasana, jo stasta par lielajiem dabas aprites likumiem un tostarp ari par lielas vestures notikumu gaitu. Ta ka dainai ir daudzi varianti, iepazisim dazus no tiem, jo tie pa­pildina saja gramata teikto.

Sakums ir skumjs, tas vesti par senas civilizacijas izniksanu.

Kur, priedite, tavi zari ?

Celmi vien liduma;

Kur, mamina, tavas meitas?

Kresli vien istaba.

Sauc, mamina, savas meitas,

Sauc lielas, sauc mazas!

Attek lielas, attek mazas,

Pastarite neattek.

Pastarite aizteceja

Gar upiti dziedadama,

Gar upiti dziedadama,

Zilus ziedus lasidama.

Pie ziedina liecoties,

Nokrit zelta gredzentins;

Gredzentinu meklejot,

Nokrit zilu vainadzins.

Pec vainaga sniegdamas,

Iekrit pati upite.

Upe vinu nepanesa (netureja),

Ta ienesa Daugava,

Daugavina nepanesa,

Ta ienesa jurina.

Jura vinu nepanesa,

Ta iznesa malina,

Ta iznesa malina

Baltu smilsu kalnina.

LD 33625

Pastarite vai pastaritis ir mazakais, jaunakais berns gimene. Latvju dainas sis vards ka simbols apzime to pasu, ko tresais teva, dels - t.i., gudru zintnieku. Tomer ir pielaujama iespeja, ka pastarite vareja ari but nevis jaunakais, bet gan talantigakais berns. Sa varda tulkojums norada uz zvaigzni. Pa nozime - pie, star - zvaigzne. Tatad Pastarite ir ta, kas tuvak zvaigznem. Bet seit sim simbolam ir vel dzilaka nozime - Auseklite, kas izsaka nule radusos ritausmu.

Parsteidz tas, ka musu tauta caur ilgajiem ap­spiestibas laikiem saglabajusi sadas dainas, kas bija tik loti talu no smagas vergosanas muiznieku laukos. Daudzie varianti liecina, ka sis senais gari­gais mantojums saglabajies visa Latvijas teritorija.

Loti seni skiet vairaki Latgale pierakstiti varian­ti, kur pastarite noslikst rasas piliena.

Mote goja slutu gristu (slotas griest)

Aj picom meitenom,

Tu piktu mozoko

Rasena sleicynova.

Nas rasena, napanas,

Imat ju upeite;

Nas upeite, napanas,

lmat ju azara;

Nas azars, napanas,

Imat ju Daugava.

LD 33625 v6

Velreiz pieskaramies piecam meitinam, laikmetu ciklam, caur kuru jaiziet cilvecei. Tas ir viens no dabas likumiem, kas saglabats musu sencu gara­mantas.

Paratdzimsanas pieminejumu pirmdzim- tene. Daba nekas neiet boja, bet partop un parat- dzimst cita veida. Paratdzimsana ir pati visikdie­niskaka paradiba. Ik bridi iet boja un sadalas, lai pec tam atkal paratdzimtu, bezgala daudz dazadu sikbutnu, butnu un, kaut gan retak, - ari zvaig­znes un pat Galaktikas. Paratdzimsanai paklautas ari tautas, pasaule uzkratas zinasanas un vel citas, grutak tveramas nematerialas, energetiskas un socialas sistemas.

Paratdzimsana ir mums zinama vielas un energijas nezudamibas likuma izteiksana daudz augstaka - Visuma limeni. Taltala senatne musu senci so likumu labi pazina.

Vairak vai mazak skaidri izteiktas domas par paratdzimsanu sastopam daudzu pasaules tautu mitos. Visi sie miti ir seni, tomer iespejams noteikt, kur ir so lidzigo domu pirmdzimtene. Tai jabut tur, kur paratdzimsanas pieminejumi ir visvairak un visprecizak izklastiti.

Amerikas kontinenta (sk. nakamo sadalu) parat­dzimsana piemineta maz, tikai runajot par kultur- varoni Tunapu un vel mazak - mitos par Virakocu un Kecalkoatlu.

Vairaki, kaut ari ne seviski spilgti vestijumi par paratdzimsanu ir dzirdeti Azija, ipasi Japana. Savu­kart Afrika, Nilas lejtece, ir jau loti spilgts mits par Usiru (sk. turpmak). Eiropas tautu mitos, le­gendas un pasakas doma par paratdzimsanu atro­dama jau biezak un spilgtak. Vairakkart si ideja pausta grieku mitos par Perseju un Orfeju. Loti spilgts apraksts ir Kalevala - par brlnumdzirnam Sampo. Bet pasi pilnigakie vestijumi atrodami latvju dainas. Dainu vestijumi par liepas zaru, pastarites sliksa- nu un it ipasi par Ausekliti vedina domat, ka parat­dzimsanas ideja nakusi no senbaltu civilizacijas.

5. 3. BALTIE VIESI AMERIKAS KONTINENTA

Daudzi miti, legendas un ari materialas kulturas pieminekli vedina domat, ka no musu zemes uz Amerikas, Afrikas un Azijas kontinentiem devu­sies Lielie skolotaji - gara gaismas neseji. Diemzel gan vinu raditas civilizacijas, gan vini pasi bija pa­klauti tiem pasiem likumiem ka Auseklis. Kaut gan sie celojumi veikti loti sen, par tiem saglabatas spilgtas atminas. Apskati saksim ar Amerikas kontinentu.

Daudzi miti, legendas, ka ari materialas kulturas pieminekli liecina, ka tala senatne Centralamerika un Dienvidamerika no austrumiem, t.i., no Eiropas puses, pari Atlantijas okeanam ieradusies liela auguma cilveki ar gaisu adu un eiropeiskiem sejas pantiem. Sie cilveki bija nevis iekarotaji un koloni­zatori, bet gan kulturas neseji sa varda vislabakaja nozime. Vini naca ar miermiligiem nodomiem, ma­cija amatus un makslas, ieteica izbeigt karus un cilveku upuresanu.

Baltie iecelotaji izveidoja milzigu valsti vai ari vienotu valstu kopu, kas sniedzas vismaz no taga­dejas Meksikas lidz Bolivijai, bet varbut aptvera visu Amerikas kontinentu.

Sai valstij, kuras vards zudis daudzo gadu tuk­stosu gaita, bija divi milzigi dizcentri. Ziemelu diz- centrs atradas Centralaja Amerika, tagadejas Mek­sikas dienvidu dala, Jukatanas pussala. Otru diz- centru cela Andu kalnos, vairak neka 3000 km uz dienvidiem no pirma centra, kurs atradas tagadejas Peru valsts dienvidos un daleji ari Bolivija.

Vards dizcentrs lietots, lai apzinatu ka vienotu kopumu visai plasus kalnu apgabalus ar daudzam apdzivotam vietam un celtnem. Parasti par siem diviem dizcentriem runa ka par divam dazadam valstim. Tacu tas bija divas valstis tikai vesturiski apzinata laika. Abus centrus vienoja lielisks bruge­tu celu tikls. Sie celi tika buveti pec vienas ieceres un vel tagad parsteidz ar drosmigiem inzenierteh­niskiem risinajumiem, tostarp ar vecakajiem tu­neliem pasaule un senakajiem tiltiem par kalnu ai­zam. Vel 20. gs. sakuma neviena cita pasaules valsti nebija lidziga celu tikla.

Gan celu, gan seno svetvietu un pilsetu buvei izmantotas tadas zinasanas un tehnologija, ko pat musdienas nespej atkartot. Dazam buvem ir par­steidzosa lidziba ar ta deveto Veco pasauli. Ame­rikas piramidas skiet vecakas par Egiptes pira­midam. Dizaka no tam - Colula - pec sava apjoma parsniedz visas tris Gizas piramidas (Egipte), kopa nemot. Lidz pat sai dienai ta ir vislielaka celtne pasaule.

Sis senas valsts pastavesanas laiks nav parlie­cinosi novertets. Domajams, ka tas sakumi varetu but meklejami pirms kadiem 20 gadu tukstosiem. Olmeki, inki, maiji, aimari, acteki un senie peruani, par kuriem saglabatas vesturiskas zinas, bija tikai seno buvju un kulturas parmantotaji.

16. gs. Ameriku kolonizeja spani. Vini, tapat ka krustnesi musu zeme, iznicinaja senas mezglu rakstu gramatas un citus kulturas piemineklus. Tomer ari saglabatas zinas ir parsteidzosas. Tas lie­liski sasaucas ar ieprieksejas sadalas aplukotajiem vestijumiem par Ausekli ka gara gaismas neseju un par paratdzimsanu juras udenos.

SENA SPOZUMA ATSPULGI

Amerikai ir laimejies. Vajadzeja paiet tikai pie­ciem gadsimtiem kops spanu iebrukuma Amerika, lai petnieki saktu atzit, ka senatne Dienvidamerika un Vidusamerika bijusi kada liela vienota civilizacija ar neticami, mums pat neaptverami augstu kulturu. Turpretim senbaltu civilizacijas piemineklus Pokai­nos vesturnieki neatzist pat 20. gs. beigas, kaut gan kops Rietumeiropas ta deveto kulturas neseju iebru­kuma musu zeme pagajusi vairak neka astoni gad­simti. Tiesa, Amerikas kontinenta senas vertibas ir vieglak saskatamas. Sai zeme bija milzigs gludi kaltu akmens bruga celu tikls. Ta planojumu noteica divas 3600 km garas magistrales. Viena no tam gajusi gar Atlantijas okeana piekrasti, otra - pa Andu kalniem. Seit veiktas inzenierizbuves izbrinija spanu konkistadorus (bruniniekus), kuri sevi uzskatija par kul­turas nesejiem. Vini te atrada daudzus kalnos izcir­stus tunelus un lieliskus piekartos tiltus pari aizam.

Lielas magistrales vienoja rupigi izraudziti skers­celi. Kopejais brugeto celu garums bija ap 22 000 km. Savukart 16. gs. Eiropa brugeto celu un ielu kop­garums nesasniedza pat desmito dalu sa kopga­ruma, ari kvalitate bija daudz zemaka.

Parsteidz ari daudzas milzigas celtnes, kuru buves makslai pieversisimies velak.

Centralamerika spani sastapas ar actekiem, kas tur bija ienakusi samera nesen - tikai 12. gs. Acte­kiem bija sava ipatna kultura, rakstiba, attistita medicina, astronomija, laika skaitisana. Tomer vini bija tikai kadas senakas kulturas parnemeji mine­tas imperijas ziemelu dala. Ari sapoteki, tolteki un citas senas Centralamerikas ciltis bija tikai parman­totajas. Ir zinams,^ka pirms actekiem (8. - 11. gs.) te valdijusi tollari. Sis cilts vards vedina domat pal­seno milzu (no anglutcdl, izrunato/-gars, salidziniet ar - Talsi, Telsai u.c.) pecteciem. Bet ari tollari bija tikai senas kulturas parnemeji. Ari maiji, kas iera­das Centralamerika musu eras sakuma, bija tikai parmantotaji. Vel senakas zinas norada uz nege­riem Amerika, kas bija tikai islaicigi okupanti.

Dienvidamerika senas imperijas mantojumu 11. gs. parnema inki. Viniem bija ipatna mezglu rakstiba, ko var salidzinat ar izzudusajiem latvju mezglu rakstiem, izcilas zinasanas astronomija, matematika, dziednieciba, celtnieciba un daudzas citas nozares. Tomer ari vini bija tikai senas kul­turas parnemeji.

Senaja lielvalsti augstas zinasanas bija uzradusas peksni. Jasecina, ka Amerikas kontinenta tas atnesusi kada ienakusi civilizacija.

PARSTEIDZOSAS LIECIBAS

1998. gada Rasma Rozite parveda no Peru vai­rakus tautas makslas darinajumus. Kaut ari at­skiras materials un veidosanas tehnika, pasi raksti ir visai lidzigi musu tautas makslinieku darina­jumiem. Sada lidziba nav nejausa sakritiba. Te var but runa tikai par ilgstosu senbaltu civilizacijas ietekmi senatne. Par latvju un peruanu seno zimju un ornamentu parsteidzoso lidzibu jau pirms gadsimta ceturksna stastija (filma Lielvardes josta) neatkarigais igaunu petnieks Tenno Vints. Vins ieveroja lidzigus rakstus ari Ziemelamerikas, Vidusazijas, Tuvejo Austrumu un citu tautu rotaju­mos. Tomer ortodoksali domajosos vesturniekus si nozimiga zina neintereseja.

Sie raksti nebut nav vieniga senbaltu civilizacijas ietekme Amerikas kontinenta. R. Rozite Peru klintis atradusi ziedu plauktinus, lidzigus tiem, kas iecirsti musu svetakmenos.

Musu seno svetvietu vardi lauj ari tulkot vai­rakus taltalas peruanu valsts vietu un dievibu var­dus. Savukart peruanu mitos aprakstito balto dievibu izskats visai parliecinosi atbilst musu sencu izskatam, vinu izturesanas - latvju dainu macibam. Legendas vesta, ka baltie cilveki bijusi spiesti pa­mest Amerikas kontinentu kadas sazverestibas del. Sie notikumi jaizprot ka divu speku cina, kura zau­deja gara gaismas neseji. Piebildisim, ka ari Ame­rika kadu laiku valdija negeru cilmes vadoni.

Bet pasas parsteidzosakas ir sakaribas starp Pokainiem un dizcentru novietojumu. Verojot uz kartes sos dizcentrus, gribas jautat, kapec sie centri celti tiesi tur, nevis kaut kur citur, jo tie atrodas gruti pieejamas augstkalnes. Kaut ari atseviskas jaunakas izbuves kalpoja aizsardzibai, tomer pasam galvenajam un it ipasi senakajam celtnem militaras nozimes nebija. Tatad vietu izvelei bija kadi citi iemesli.

Baltija,' ka zinams, lielaka dala seno svetvietu ir savstarpeji saistitas virzienos, ko nosaka Saules lekts un riets Saulgriezos. Dazas no sim sasaistem sniedzas diezgan talu. Petot pasaules karti, varam noteikt visai parsteidzosu so dizcentru saistibu ar musu sencu - Ietu zemi un seno dizo svetvietu - Pokainiem. Ja no Pokainiem vilktu iedomatu liniju senaja svetaja virziena, kur Ziemassvetkos riet Saule, t.i., uz DR, tad, domas celojot pari Atlantijas okeanam, mes nonaktu nozimigakaja Dienvidu diz- centra vieta Tiavanako.

Lai cik neparasti tas liktos, bet uz sis pasas linijas kadreiz atradies ari jau minetais senas valsts Zie­melu centrs. Tikai tad domas jaatgriezas laika pirms daudziem desmitiem miljonu gadu, kad Ame­rikas, Eiropas un Afrikas kontinenti vel bija vienoti pirmkontinenta - Pangeja. Velak Amerika mums nezinamu iemeslu del atdalijas un saka virzities (dreifet) uz rietumiem. Ta, luk, izradas, ka pirms Amerikas dreifa Ziemelu centrs atradies uz jau minetas saulrieta linijas. Tas liek domat, ka tie, kas izvelejas vietu dizcentru buvei - un visai drosi var teikt, ka tie bija musu senci, - zinaja par Ame­rikas kontinenta vietu pirms desmitiem miljoniem gadu. Tas, protams, skan arkartigi parsteidzosi, bet piebildisim, ka jebkuri izteikumi par nejausu sa­gadisanos ir vel mazak ticami.

Tatad sensenie balto cilveku - musu sencu - veidotie dizcentri nebut nav nejausas vietas, bet liecina par butisku saistibu ar senbaltu civilizaciju un loti dzilam senatnes zinasanam. Varam ari pie­nemt, ka dizcentru novietojums ir sencu vestijums nakamajam paaudzem, kuru nevar apstridet un kuru gruti iznicinat.

BALTIE KULTURAS NESEJI DIENVIDAMERIKA

Gan Vidusamerika, gan Dienvidamerika daudzu indianu cilsu legendas saglabajusas zinas par kadu cieminu, kas senatne apmeklejis vinu zemi. Turklat ne tikai apmeklejis, bet ari daudz ko macijis viete­jiem iedzivotajiem. Miti par ciemina ierasanos skiet nedaudz atskirigi. Vieni apgalvo, ka sis virs atbrau­cis ar kugi no austrumu puses, citi - ka vins iznacis no Titikakas ezera. Vel tresie vesta, ka vins nav bijis viens, bet kopa ar citiem baltajiem.

Vietejie iedzivotaji pieder mongoloidu rasei. Vini ir neliela auguma, iesarkanu vai melnigsneju adas krasu, plakanu seju, tumsiem matiem, bez bardas, ieskibam acim. Toties viesis raksturots ka liela au­guma, gaisu adu, gaisiem matiem un bardu, zilam acim. Vinu attelo ar eiropeiskiem vaibstiem.

Kur pasaule dzivo sada tipa cilveki? Skaidrs, ka tadu nav ne Kina vai Japana, ne Indija vai Tibeta, ne Afrika, ne Dienvideiropa. Tie nav ari skandinavi vai iri, kuriem raksturigi rusgani mati. Atliek vie­nigi balti, precizak teiksim - baltu senci.

Vel japiebilst, ka daudzi dizo sen vietu nosaukumi, kuriem nav skaidrojuma vietejas valodas, apbri­nojami labi skaidrojami ar Baltijas tautu valodu senajiem svetajiem vardiem.

TITIKAKAS EZERS UN TA MIKLAS

Dienvidamerika, Centralajos Andos, atrodas pasaules lielakais augstkalnu ezers - Titikaka. Ta udens limenis ir 3812 m vjl., garums - 220 km, platums -100 km, platiba - 8240 km2 , dzilums - 304 m. Krasti licoti, A un DR - stavi. Netalu pacelas muzam sniegotas virsotnes - Ankouta (6550 m) un lllimani (6882 m). Paturesim sos vardus prata. Ezera ziemelu dala atrodas Peru, bet dienvidu dala - Bolivijas teritorija.

Lielaka upe, kas ietek ezera, ir Ramisa. Tas no­saukums saistams ar mums jau pazistamo seno die­vibu Ramu. Piemeram, Latvija ir upe ar lidzigu var­du - Ramata, kuras baseina ir daudz seno svetvietu.

Titikakas ezera krastos un apkartne atrodami miljoniem parakmenojusos juras gliemeznicu. Eze­ra galvenokart aug juras augi un dzivo juras iemit­nieki. Tas mudina domat, ka tala senatne ezers bijis Klusa okeana dala, licis, kas sensenos laikos celies augsup. Dazi geologi doma, ka ezers no okeana at­dalijies pirms diviem miljoniem gadu. Citi min daudz lielakus skaitlus.

Senatne Titikakas ezera udens limenis bijis ieve­rojami augstaks. Geologi atradusi senkrasta pazi­mes ezera ziemelu dala 90 m, bet dienvidu dala 80 m virs tagadeja udens limena. Tas liecina, ka ezers nav celies augsup gluzi tik vienmerigi ka udens vanna.

Parsteidzosi, ka saja visai ilgaja laika ezera nav mai­nijusies fauna un flora. Vel jo vairak parsteidz tas, ka ezers vispar ir saglabajies. Augstkalnes gaisa spie­diens ir zems, tadel udens strauji iztvaiko. Tie, kas bijusi Pamira plato 4 km augstuma, zina, cik tur maz udens vai, precizak butu teikt, ka ta tur nemaz nav.

Ezera vidusdala udens ir neparasti silts - videji +11" C, kas augstienes apstaklos ir visai neparasti.

No ezera dienvidu dalas iztek Desaguadero upe, kas ietek Popo ezera.

Popo ezers. Tas ir otrs lielakais augstkalnu ezers pasaule un atrodas dienvidos no jau aprak­stita Titikakas ezera. Ta udens limenis ir 3690 m vjl., platiba - 2530 m2 , dzilums - lidz 3 m. Ezeru baro jau mineta Titikakas noteka. Lietus laika udens limenis celas pat par 20m, tad liela udens masa aizplust pa Lakahaviru uz periodiski izsiksto­so Koipasa ezeru.

Popo (Poopo) vards saistas ar seno priesteru (lati­nu valoda - popa) vardu un apzime vinu darbibas vietu. Radnieciba ar so vardu izpauzas ari citos no­saukumos. Meksika ir 5452 m augsts vulkans Po- pokatepetls, savukart Latvija, netalu no Ventspils, lidzena zemiene pacelas Pope.

Popo ezers ir daudz lielaks par tikpat seklo Papes ezeru, un milzigais Popokatepetls - daudz augstaks par Popes kalnu, tomer so vardu radniecibu nevar uzskatit par nejausu sakritibu. Gan so, gan citu loti lidzigu vardu deveji nakusi no vienas senas civi­lizacijas.

TIAVANAKO MIKLAS

Jau teicam, ka 20 km dienvidos no tagadeja Titi­kakas ezera krasta atrodas kadas senatne loti no­zimigas pilsetas drupas. Neapsaubami, ta bijusi Titikakas ezera ostas pilseta ar milzu svetvietu gru­pu. Bet vai tikai ezera osta? Dazi petnieki to uz­skata ari par seno juras ostu. So vietu sauc par Tia- vanako. Varda iespejamais tulkojums, izmantojot senas valodas, varetu skanet sadi - sena (vana), savienojosa vai sasaistosa (ko) ar Saulaino juru (Tia). Tatad sis vietas nosaukums jaizruna daliti Tia-vana-ko.

Par vietas senumu liecina ne tikai tas, ka sis pilsetas drupas atrodas talu no ezera un 30 m virs tagadeja udens limena. Senumu apliecina ari legen­da, ka pec lielajiem pludiem te pieskalota laiva, kura atradas vienigie divi dzivi palikusie cilveki - virietis un sieviete. Si legenda ir loti lidziga gan sengrieku teikam, gan ari nostastiem par Ararata kalnu dienvidaustrumos no Melnas juras. Sajos mitos atkal ieskanas jau pieminetas latvju dainas vestijums par celojumu jura.

Ir ari citas miklas. Tik augstu kalnos partiku sarupet nevar. Nav skaidrs, ka seno pilsetu apga­daja, kas un kapec tur uzturejas, kas un kapec to cela. Uz siem jautajumiem atbildet gruti, jo 20. gs. sakuma lielako dalu seno celtnu drupu izmantoja celu brugesanai.

Tomer no 20. gs. vidus senatnes piemineklu pos­tisana tika partraukta. Saja zina Peru apsteigusi Lat­viju, jo Pokainus postija vel 20. gs. devindesmito gadu beigas.

Spani 16. gs. seit atrada tikai drupas. Vairakas zinas liek domat, ka tadas tas sanemusi ari inki. Senakas vietas aprakstijis spanu hronists Garsilaso de la Vega: "Tagad stastisim par neticami milzigam Tiavanako celtnem. Tur ir augsts, maksligi radits kalns, kura pamatne veidota no speciali liktiem klints blukiem. Tie pasarga kalnu no noslidesanas. Te ir milzigi akmens teli, stipri cietusi no veja izdedeju- miem, kas liecina par to arkartigi lielo vecumu."

Zinas par loti senajiem akmens teliem sasaucas ar legendam par to, ka Lielais Raditajs - dieviba Virakoca pirms parastajiem cilvekiem radijis mil­zus. Vins izcirtis akmens telus, tad tos atdzivinajis. Sakuma viss bijis labi, bet tad milzi sakusi kildoties un negribejusi vairs stradat. Tad Virakoca radija neredzeti lielus pludus. Dala milzu noslika, bet dala atkal parvertas par akmens teliem.

No sis legendas izriet, ka milzi un milzu teli bijusi pirms lielajiem pludiem. Si zina sakrit ar de la Vegas secinajumu par telu arkartigi lielo senumu.

Visai iespejams, ka lielo pludu beigas un jauna pecpludu perioda sakums saskan ar maiju kalen­daru, pec kura laika skaitisana sakusies pirms 13,6 gadu tukstosiem.

Saules varti. Tie ir vieni no retajiem senatnes lieciniekiem, kas Dienvidamerika saglabajusies lidz musdienam. Varti atgadina Eiropa izplatitos piemineklus - triumfa arkas. Tie ir 3 m augsti, 3,8 m plati, sienas - 0,5 m biezas. Skiet, tie ved no nebutibas uz nekurieni. Vartus rota (vai sarga?) daudzi mus­dienas nezinamu dzivnieku teli. Lidzigi dzivnieki, piemeram, Amerikas ziloni, izmirusi apmeram pirms 12 gadu tukstosiem.

Uz vartiem saglabajusas daudzas rakstu zimes. Dala petnieku seit saskata senu kalendara sistemu, kas, iespejams, vesti par milzigiem laika cikliem.

Virakocas svetieleja.Tiavanako svetvieta atga­dina trissturainu peldbaseinu. Tas dzilums ir 2 m, garums - 12 m, platums -9 m, dibens izlikts ar oliem. Sienas veido testi klinsu bluki un grezno ak­mens teli. Ieeja svetvieta pa kapnem no dienvidu puses. Ieleja saglabajusies tris akmens teli, no kuriem pats galvenais ir Virakocas statuja. Ta ir 2 m augsta, ar skatu uz dienvidiem. Aiz Virakoca atrodas vel divas statujas, iespejams, vina pavadoni. Uz siem trisvienibas teliem no sienam noraugas daudzas telpiski veidotas akmens sejas.

Svetielejas sastopamas ari citur pasaule.

Vidusjuras ziemelu piekraste un salas, piemeram, Sicilija ir svetielejas, ta saucamie grieku amfiteatri, kas senatne bijusi Apollona templi. Dazas svetielejas atrodas ari Italijas ziemelos. Ar akmeniem brugetas svetielejas, kuras veidotas pirms daudziem gadu tukstosiem, 1997. gada atklaja ari Latvija - Po­kainos.

Lielo akmenu mikla. Visa pasaule saglaba­jusies musdienu cilvekam gruti izprotamu darbu

liecinieki. Senie laudis akmens lauztuves atskaldijusi milzu blukus, dazkart pat tukstosiem tonnu smagus. Tos apstradajusi un tad ar musdienas aiz­mirstiem panemieniem lielos akmenus novietojusi stingri noteiktas, ieprieks sagatavotas vietas. Sadus akmenus sastopam ne tikai Latvija un Eiropa, bet ari Amerikas kontinenta. Jau minetais spanu hronists par tiem stasta:

"Eku sienas veidotas no milzigiem akmens blu­kiem. Nav saprotams, ka gan cilveki varejusi tos pacelt un novietot. No atluzam var spriest, ka seit bijusas visai neparastas, pat divainas buves, tostarp milzigi portali. Tie izcirsti no viena akmens bluka. Portala garums - 9 m, augstums - 4 m, platums - 2 m. Nav izprotams, ka gan milzigie akmens bluki seit noga­dati, ar kadiem instrumentiem tie apstradati."

To nesaprata 16. gs. izglitots spanis, kas sava dzim­tene bija redzejis daudzus izcilus arhitekturas piemi­neklus. Vel grutak uz so jautajumu atbildet 20. gs. beigas, kad kluvusas zinamas daudzas papildu zinas.

Akmenlauztuves, kur ieguti buvmateriali, at­rodas vairakus simtus kilometru attalu. Cela uz Tiavanako japarvar daudzi stavi kapumi un dzilas aizas. Vel tagad nav atrasti transporta celi, bet pa kalnu takam simtiem tonnu smagos klinsu blukus parvietot nevareja. Pat ar musdienu tehniku sis uzdevums butu bijis loti gruti veicams un prasitu milzigus sagatavosanas darbus. Vel lidz sai dienai nav atrasta neviena vieta, kas varetu but kalpojusi celamo iericu novietosanai. Tapec jadoma, ka lielie akmeni, lidzigi ka Latvija, parvietoti pa gaisu ar mums nezinamiem panemieniem. Lielakais puscela atstatais blukis sver 20 000 tonnu.

Inki lielo smagumu parvietosanas noslepumus vairs nezinaja. Par to liecina Garsilaso de la Vega zinojums: "Inku valsts vesture minets gadijums, kad kads vinu valdnieks sadomajis meroties spe­kiem ar seiias Sansajasmeni pilsetas celtniekiem un nolemis tur nogadat kadu klints bluki, kas atradies dazas judzes no senas pilsetas. So bluki vilkusi 20 tukstosi cilveku, bet lidz vajadzigajai vietai to aiz­gadat nav izdevies. Kada nogaze blukis sacis ripot lejup un nogalinajis 3000 cilveku."

Uzmanigi parlasot so iso zinojumu, ieverosim, ka inki vairs neatcerejas ta valdnieka vardu, kura valdisanas laika si katastrofa notika. Tas liek domat, ka notikums bijis krietni pirms 16. gs.

Ka? Musdienu cilvekiem skiet, ka sobrid zinatne un tehnika sasniegusi tik augstu limeni ka nekad ieprieks. Tomer mes ne tikai nezinam, ka veikti lielie darbi senatne, bet mes ari nevaram tos atkar­tot. Mes varam tikai jautat: ka to vareja izdarit?

Ka gan Tiavanako un daudzas citas vietas noga­dati simtiem un pat tukstosiem tonnu smagi klinsu bluki? Ta nav bluku vilksana piramidu buvei pa Egiptes smiltim. Velreiz uzsveram, ka, celot dizcen­tru celtnes, bija japarvar simtiem metru augstas kraujas un dzilas aizas, kalnu upes, augstu jo aug­stu jacel bluki pa stavam klinsu sienam. Bet Peru nebija ne zirgu, ne versu, ne citu vilceju kustonu. Un ja tie ari butu, stavajas klinsu nogazes tos nevaretu izmantot. Neviens no tukstosiem macito viru, kas apmeklejusi Peru, nav varejusi noskaidrot, ka tas ticis darits. Vienigi spanu hronikas lasams vietejo iedzi­votaju teiktais, ka seit esot izmantotas tauru skanas.

Ne mazak parsteidzosa ir lielo akmens bluku ap­strades maka. Eku pamati veidoti no loti precizi ap­stradatiem akmeniem, kas savienoti ar sarezgitu formu slegumiem (atslegam). Petnieks G. Hankoks uz viena tada akmens saskatijis 33 apstradatas plak­nes. Turklat visas apstradatas tik precizi, ka salai­dumu vietas starp akmeniem nevar iebazt pat nazi.

Musdienu izpratne katra tada akmens apstra­dasana, turklat ar akmens laikmeta rikiem, prasitu daudzu lietpratigu amatnieku muza darbu.

Ja jus pasutitu musdienu akmenkalim pasu visvienkarsako apstradata akmens veidu - precizu kubu, teiksim, - 2 x 2 x 2 m, ar noteikumu, ka darbs javeic ar precizitati lidz 0,1 mm, akmenkalis uz­skatitu so darbu par neizpildamu. Tomer balta kul­turas neseja Virakocas laudis veica krietni sarez­gitakus darbus un tada veida apstradajusi mil­joniem lielu akmenu. Pat tad, ja visa Amerika pede­ja gadu miljona laika nebutu neko citu darijusi, ka tikai celusi Peru buves, tas joprojam nebutu pabeig­tas. Un ka vispar taja laika, kad vel nebija metala instrumentu, tika apstradati akmeni un cirsti gari tuneli caur kalniem, izveidots 22 tukst, km gars gludu akmenu bruga cels? Ari so akmens apstrades maku vel nevienam nav izdevies uzminet.

Tatad mums jaruna par pilnigi aizmirstu, neticami precizu kartografiju un zemes merisanu, ka ari ap­brinojami razigiem panemieniem lielu smagumu parvietosana, tunelu buve, akmenu apstrade, pret zemestricem drosu konstrukciju radisana un, loti iespejams, vel daudzas citas zinibas, kuras mes pat neapjausam.

Kad? Jautajums par to, kad darbojusies musu aprakstitie varoni, attiecas ne tikai uz Amerikas ves­turi, bet ari uz senbaltu civilizacijas un visas pasaules vesturi. Specialistu viedokli ir visai atskirigi.

Ta, piemeram, dazi geologi doma, ka Andu kalnu strauja pacelsanas, un tostarp ari Titikakas ezera atdalisanas no Klusa okeana, sakusies pirms diviem miljoniem, bet citi -, ka pirms 100 miljoniem gadu. Pasi Andu kalni veidojusies, saduroties platnei, kas nesa Amerikas kontinentu, ar Klusa okeana platni.

No daudzu specialistu atzinumiem par Tiavana­ko vecumu, ticamakie skiet profesora Artura Poz- nanska aprekini, kas seno svetcentru savstarpejo izvietojumu saista ar debess spideklu stavokli senatne. Sie aprekini, kas veikti kopa ar profesoru Rudolfu Milleru, liecina, ka Tiavanako celta vismaz pirms 17 gadu tukstosiem. Tas sabrukumu, pec abu profesoru domam, izraisijusi speciga zemestrice pirms 13 gadu tukstosiem. Sis zemestrices laika ari pazeminajies Titikakas ezera limenis. Acimre­dzot sa iemesla del Tiavanako vairs nav atjaunota. Tatad laika, kad Vecaja, pasaule vel valdija ledus­laikmets, seit jau bija augsti attistita civilizacija. Tas neseji pec katastrofas Peru nav vel pametusi. Par to liecina 2500. g. p.m.e. Peni celts milzigs cietoksnis - Macu-Pikcu (tulkojuma - Diza Virsotne).

Botaniku atrastas augu paliekas vedina domat, ka pec minetas katastrofas klimats Titikakas ezera apkaime kluvis ieverojami vesaks. Varbut sai laika kalni celusies augsup. Atrastas augu paliekas liecina, ka iedzivotaji - senie peruani - meklejusi augus, kas augtu jaunajos apstaklos un deretu partikai.

KAS BIJA VIRAKOCA UN KECALKOATLS?

Gan Centralamerikas, gan ari Dienvidamerikas tautu teikas stasta par kadu baltu viru, kas kopa ar saviem pavadoniem nesis viniem gara gaismu. Dazadas tautas sim viram devusas atskirigus var­dus - Illi (Illa, Ilia), Kecalkoatls, Kons, Kon Tiki, Taapaks, Tiki, Tunapa, Tunaku, Uarakoca, Virako­ca. Centralamerika parasti runa tikai par dievibu Kecalkoatlu. Dienvidamerika visbiezak lieto vardu Virakoca.

Iepazistot izcilako vietu nosaukumus Titikakas ezera apkaime, mums skiet, ka istais sa vira vards saglabajies novada augstakaja virsotne Illimani. Varda otra dala var apzimet gan cilveku, gan ak­meni - klinti; tatad Illi klints virsotne (vai kalns). Parejos vardus devusas dazadas ciltis. Iegaumesim vardu Illi, kas varetu but saistams ar Iii Latvija, un pie ta atgriezisimies, bet pagaidam lietosim vis­parpienemto Virakocas vardu.

Nav apsaubams tas, ka seno kulturu atnesa ne jau viens cilveks. Pat simtos muzu vins nevaretu iemacit visas tas neskaitamas zinasanas, ko piedeve Vira- kocam, sakot no zemkopibas un lopkopibas, dzied­niecibas, apgerbu darinasanas, maju celsanas lidz zintniecibai un astronomijai. Turklat Virakocu apraksta ka viru pusmuza gados.

Te ienaca vesela tauta ar augstu attistibas limeni. Tas laudis apmetas Dienvidamerikas un

Centralamerikas teritorija, sadalijas grupas. Katra grupa apguva vietejo valodu. To, ka Virakoca ar katru cilti runajis tas valoda, liecina vairakas tei­kas. Tapec ari nav jabrinas par atskirigajiem var­diem, jo katra tauta saviem cieminiem deva savu vardu. Gadu tukstosiem ritot, mitos baltie ciemini parvertas par vienu varoni - kulturas neseju.

Gan Virakoca, gan Kecalkoatls gadu tukstosu gaita tautas atmina un mitos parvertas par dievibam. Vira­kocas tels, kas atveidots akmeni, bija gara, balta ap­metni, sandalem kajas. Vietejie indiani ta negerbjas. Ka jau teicam, so dievibu izskats butiski atskiras no vietejiem mongoloidu izcelsmes indianiem.

Zinas, kuras saglabajusas peruanu legendas, ir gauzam skopas, tomer no tam var izlobit vertigas norades. Viena no tam vesta par balto kulturas ne­seju izturesanos. Vini nebija iekarotaji, kas paklauj vietejas tautas ar uguni un zobenu. Amerikas tautu miti atzime, ka Virakoca un vina paligi bijusi laipni, sirsnigi un gadigi. Vini nebija uzspiedusi savu valo­du, bet gan apguvusi vietejo cilsu valodas un ar katru cilti runajusi sis cilts valoda. Sadas ipasibas ari senatne bija loti retas, pat neparastas.

Visa pasaule ir tikai viens seno garamantu krajums, kura nav launuma un varmacibas, kura jutama tikai laipniba un sirsniba. Tas ir latvju dainas. Tapec mine­tas zinas vedina domat, ka Virakoca un Kecalkoatls, t.i., Illi saistams ar musu talajiem senciem.

TUNAPAS PEDEJAIS CELOJUMS

Balto kulturas neseju uzturesanas Amerika nebija muziga. Vini visi, ari tie, kas velak iecelti dievibu karta, iznakusi no juras un devusies taja atpakal. Par so un viniem lidzigo varonu likteniem dazadu tautu teikas vesta butiba vienu un to pasu.

Visvairak legendu savits ap Kecalkoatlu. Vinu de­veja par Dargo dvini jeb Zalam spalvam klato cus­ku - visas pasaules, tostarp ari cilveku un kulturas, raditaju, ari Rita zvaigznes dievibu. Sie pedejie var­di liek velreiz atcereties Ausekli. Piebildisim: pedejo gadu petijumi rada, ka senatne gan Vidusamerika, gan citas seno civilizaciju vietas bijis loti izteikts planetas Veneras kults.

Tad, luk, Kecalkoatls ar cusku plostu ieradas no austrumiem un ari atpakal devas uz austrumiem, t.i., pari Atlantijas okeanam.

Kads cits mits vesta, ka Kecalkoatls bijis spiests doties projam pec tam, kad vinu piedzirdijusi ar reibinosu dzerienu un dzeruma vins nepiedienigi uzvedies. Kauns par padarito bijis parak liels, vins brivpratigi devies uz talo austrumu zemi Tlilan- Tlapalanu. Ieverojiet, ka pirmaja varda ir jau zi­nama skana Illi. Kecalkoatla parvalditas tollanu galvaspilsetas Tollanas vardu varetu tulkot ka Mil­zu delu vietu. Sie, ar milziem saistitie vardi, nora­da uz isto Kecalkoatla, tapat ari Virakocas aizie­sanas iemeslu. Bija izdarits viss, ko baltie kulturas neseji speja paveikt, un viniem bija jadodas talak. Vini atstaja lieliskus kulturas un zinatnes piemi­neklus, bet spani tos iznicinaja.

Lidzigi simbolos sacereti stasti par aiziesanas iemesliem palikusi ari par Virakocu, Tunapu un citiem vadoniem. Ari Virakocu sazvernieki piespieda doties projam. Teika vesta, ka sava pedeja celojuma vins nonacis Konas novada, Kocas ciema. Seit vinu apvainojusi, gribejusi pat nometat akmeniem.

Virakoca nometies uz celiem, izstiepis rokas pret debesim. Debesis paradijusies uguns, tad ta apne­musi visu apkartni. Kad uguns nodzisusi, indiani redzejusi, ka tuvakaja apkartne apdegusi pat ak­meni. Pec tam Virakoca devies jura, un neviens vinu nav vairs redzejis. Ta vins pazudis juras putas, un no ta radies vina vards, kas tulkojuma no peruanu cilsu valodam nozime juras putas.

Ari saja teika, tapat ka iepriekseja, jutami lieli izkroplojumi. Kapec gan Virakoca, kuru tik loti visur cienija, butu devies projam tikai tapec, ka ka­da ciemata vinu apvainoja? Iespejams, ka atmine­jums paslepts abos minetajos vietvardos. Vards Ko­na musu sencu izpratne saistams ar vardu kenins (piemeram, keltu varonis Kons Eda). Koca saistams ar somugru vardu liess - centrs (Cesis, Cesvaine, Cezars). Tatad Virakoca nonaca kenina valsts cen­tra. Musu izpratne pats Virakocas vards tulkojams ka - no juras nakusais (Vi), Saules dievibas (Ra) centrala (Koca) izpausme.

Papildu skaidrojums gustams boliviesu teika par Tunapu.

"Tas bija loti sen. Tunapa ar pieciem saviem lidzgaitniekiem ieradas Altiplana (senaja Aug­stakaja vieta - I.V.), nakdams no ziemeliem. Vins bija patikama izskata, labs un sirsnigs. Vins macija amatus un tikumus, bet ne visiem tie patika. Tunapam uzbruka sazvernieku grupa un vinu noga­linaja. Sveta cilveka liki ielika niedru laiva, un ielaida Titikakas ezera udenos. Bet tad notika kaut kas neparasts un neiedomajams, kas slepkavas iz­raisija sausmas. Laiva peksni saka traukties prom ar milzigu atrumu, kaut ari Titikakas ezera nav nekadu straumju un nebija ari veja.

Niedru laiva atsitas pret ezera krastu pie Koca- merkas. Trieciens bija tik liels, ka Titikakas ezera klintis laiva izsita milzu robu. Pa so robu saka tecet Desaguadero upe, kuras agrak nebija. Tas udeni aiznesa Tunapu uz juru. Vilni laivu ar Tunapu pieskaloja krasta pie Aj-ikas"

Si teika ietver daudz interesantu zinu. Ta sasaista Tunapas (ari Illi, Kon Tiki, Virakoca u.c.) aiziesanu ar kadu katastrofu, kuras rezultata pa plaisu klinti saka noplust Titikakas ezera udeni. Jau rakstijam, ka tas vareja notikt pirms 13 gadu tukstosiem.

Pieversisim uzmanibu tas upes nosaukumam, kas aiznesa Tunapu uz juru. Varda Desaguadero videja dala - agua tulkojuma nozime udens. Tacu varda pirma dala varetu but tulkojama ka debesis. Tatad Desaguadero tulkosim ka Debesu upe.

Bet tiesi tads ir ari Daugavas varda skaidrojums. Atceresimies garo dainu, kur Daugava nesa jura liepu zarus un ari Ausekliti.

Bet Desaguadero tek gar jau mineto Illi kalnu uz jau piemineto Popo ezeru. Tatad no Augstienes svetas vietas (Altiplano) Debesu upe tek gar Illi un caur Popo uz juru. Andu Illi un Latvijas Ile, gar kuru uz Pokai­niem tek Sesava, skan loti lidzigi, un lidziga ir so vietu mitiska nozime. Visi sie un ari agrak minetie vietvardi pauz to pasu simbolisko jegu, ko musu zeme. Tie skaidrojami nevis ar vietejam valodam, bet tikai ar musu sencu svetvietu vardiem.

ILINS AMERIKA

Latvju gara pasaka par spekaviru ilinu, kas devies pasaule, lai veiktu milzu darbus, sava butiba ir teika - senu notikumu atspulgs. ilina darbi musu zeme, vai precizak - vina supulis, meklejami skais­taja Ile. Sie vardi nak no somugru ule, kas tulkojams ka paraks, dizaks, augstaks, lielaks vai tamlidzigi.

Jau minejam, ka ticamakais balto gara- gaismas neseju cilts vards bijis Illi un tas sakrit ar mineto Illi kalna nosaukumu Andos. Bez tam Illi vards sakrit ar latvju teiku varona vardu.

Musu senci zinajusi Visuma lidzibu caurviju prin­cipu: lielais atspogulojas mazaja un otradi. Ta ari Dobeles rajona Ilei var atrast zinamu lidzibu ar diza Illi kalna apkartni. Gar Illi kalna pakaji tek Desaguadero, gar Ili - Sesava. Desaguadero baseina augstaka udenstece ir Ramisa, bet Sesavu baro strauti no Rakazu kalna. Abu izteku vardi sakas ar seno Saules vardu - Ra.

Velreiz ielukosimies daina par liepu zara nesanu pa Daugavu uz juru un talak uz juras krastu vai malu.

Sis pasas dainas LD 33628 varianta (v 4) ir ne­daudz atskirigs vestijums par lielo liepu.

Kur tu skrisi, vanadzen, Voska. cymdus maukdamis? - Skrisu lipys apsavartu, Soka, Iela izauguse, Soka, Iela izauguse, Zori. leika jyurena. Atskrin palaks vanadzens, Nulauz pasu versyuneiti, Nulauz pasu versyuneiti, Sviz jyurena videria. Zvejoi jyuru zvejniceni, Icel ju laivena.

LD 33628 v4

Jura dodas Auseklite, Virakoca, Kecalkoatls un ari Kon Tiki. Atgadinam, ka pirma dala kon norada uz seno valdnieku vardu Baltija - kenini, konungi, kungi. Varda otras dalas skaidrojumu atrodam lie­tuviesu valoda, salidzinajuma tikejimas - ticiba, ticesana, tikes - derigs, izdevies ar latviesu vardu tikums. Cauri gadu tukstosiem Vidusamerikas un Dienvidamerikas tautas saglabaja legendas par baltajiem, labsirdigajiem kulturas nesejiem. Tapec spanu konkistadorus, kas tur ieradas 16. gs., vietejas tautas sagaidija ka dievibas. Diemzel nacas smagi vilties, jo labsirdigo balto dievibu vieta ieradas lau­pitaji, kuriem nekas nebija svets.

Atgriezisimies pie Tunapas briniskiga celojuma pa Debesu upi gar sveto Illi kalnu caur Popo ezeru uz juru. Gan Tunapas, gan Virakocas, tapat ari Kon Tiki un Kecalkoatla nonaksana jura ir kadu daudz senaku mitu atspulgi. Pedeja aplukotaja latvju daina (LD 33628 v4) liepas zaru nolauz peleks vanadzins. Tas ir liktena simbols. Sa varianta stas­tijums gan nedaudz savadaks, jo liepas zari likst tiesi jurina . Daba nekad liepas zari juras udeni ne­mirkst, toties simbolu valoda viss ir pareizi, jo jura ir paratdzimsanas vieta. No parsteidzosi dau­dzajam lidzibam jasecina, ka musu senbaltu sencu kultura un mitologiskie uzskati atsta­jusi dzilas pedas Centralamerika un Dienvid­amerika.

So pardomu nobeiguma vel atlausimies vienu sa­lidzinajumu. Atcerieties Virakocas piecus pavadonus. Salidzinasim ar latvju dainam par mates piektas meitas parvertibam. Te ir tas pats jau minetais cels - Debesu upe Daugava - jura, paratdzimsana.

Mate gaja slotinas ar piecam meitinam. Barenite pakal tek, to iegruda upite. Upit' vinu nepanesa, ta ienesa Daugava; Daugavina nepanesa, ta ienesa jurina; 1 jurina nepanesa, ta izmeta malina. Tur uzauga kupla liepa deviniemi zuburiem, Tur jaj kungi, tur starastos, nedriksteja, zaru lauzt;

Atjaj divi Dieva deli, nolauz pasu virsuniti. Nolauzusi virsuniti, aizpuskoja cepurites; Aizpuskojsi cepurites, ieiet Maras baznica. Mara saka verdamas: Tie nava liepas ziedi, Tie nava liepas ziedi, ta ir darga dveselite.

LD 33625 v 5

Mote goja slutu griztu ar picom meitenom, Tu piktu, mozoku rasena sleicynova. Nas raseha, napanas, Imat ju upeite; Nas upeite, napanas, imat ju Daugava; Nas Daugava, napanas, imat ju juirenos. Nas juirenis, napanas, izsyt viln's malena, Izsyt viln's malena boltu putu gobola. Ti izauga kupla, lipa jos kojenu galena. Jau pazida tej lipena sudrobena zidenim. It i kungi, It i laudis, ni zarena nanulauz. Atjoj divi Divadeli, nulauz posu versyuneti; Nulauz posu versyuneti, aizasprauz aiz capuris; Aizasprauz aiz capuris, it Morys bazneica (Laimis kambari).

Soka laudis vardamis: Kaida kuka ti zideni?

Soka Mora (Laime) vardamos:

Ti nabeja kuku zidi,

Ti nabeja kuku zidi,

tej ir dorga dveseleite,

Tej ir dorga dveseleite,

 rasena sleicynota,

Rasena sleicynota

pi iudinu mozgojama (iz­skalota).

LD 33625 v 66

Padomasim, kapec gan dazadas vietas pierakstitas dainas vesta par piecam meitinam. Ja tas butu tikai atskanu del, tad tikpat skanigi butu ari ar divam, trijam, cetram vai pat sesam meitinam. Ne, tas nav atskanu del. Latvju dainas katram vardam ir loti dzila un nopietna nozime, kas vesti par talo senatni. Un ai*i saja gadijuma citu, loti talu tautu miti apliecina, ka skaitlis pieci pauz visai nozimigu vestijumu par pieciem lieliem laikmetiem Zemes vesture.

PIECAS SAULES - PIECI LAIKMETI

Centralamerikas acteki zinaja par lielajiem laika cikliem, kurus vinu priesteri sauca par Saulem un uzskatija, ka cilvece jau pardzivojusi cetras tadas Saules.

Pirma Saule (laikmets) saucas Matlaktli Mii (Desmitais udens). Tas ilga 4008 gadus. Saja laika dzivoja milzi, kas eda kukuruzu, dzera udeni. Sa laikmeta nosaukums vesta, ka to izbeigusi milzu pludi - Apaciouatietli. Tos izraisijusas ilgas un ne­partrauktas lietavas. Cilveki parvertusies par zivim. Dazi cilveki tomer izdzivojusi un turpinajusi lauzu dzimumu. Un tagad neliela piebilde par cil­vekiem zivim.

Titikakas ezera iedzivotaji stasta par dievibam amfibijam - Culua un Umantua, kuram ir zivs aste. Tiavanako Kalasasoijas templi ir dievibas tels, kas izskatas ka cilveks, tikai vina terps zem jostasvietas atgadina zivs zvinas. Lidzigi terpta acteku dieviba Sipetoteks. Sis zinas saskan ar latvju dainas, francu, sumeru, babiloniesu u.c. mitos minetajiem juras laudim (sk. 5.5. sadalu).

Otra Saule - Enekoatla ilga 4015 gadus. So Sauli (laikmetu) pazudinaja vejs. Cilveki parvertas merkakos. Izglabas tikai viens virietis un viena sie­viete, kuri paslepas aiz klints.

Tresa Saule - Tleikijauilo ilga 4081 gadu. So laikmetu iznicinaja uguns.

Ceturta Saule - Contililika ilga 8026 gadus. Ta beidzas ar asinsizliesanu, uguni un drausmigu badu.

Nule parstastito papildina Saules akmens, kurs izkalts no bazalta bluka 1479. g., neilgi pirms spanu ierasanas. Tas sver 24,5 tonnas. Minetie laikmeti atteloti koncentrisku aplu veida ar paskaidrojosiem uzrakstiem. Sie uzraksti vesta nedaudz atskirigas zinas.

Visvecako laikmetu saista ar dievibu jaguaru Oselotonatiju. Saja laika dzivojusi milzi, kuriem uz­brukusi jaguari un vinus aprijusi.

Otraja perioda valdijusi cuska - gaisa dieviba Enekoatls. Gandriz visus cilvekus iznicinajusas viesul­vetras, bet izdzivojusie parvertusies par merkakiem.

Tresaja perioda valdijusi lietus un debess uguns dieviba. Cilvekus iznicinajusas lietus gazes un vul­kanu lavas izvirdumi, vini parvertusies par putniem.

Ceturtaja Saule valdijusi lietus dieviete Koca. Sa­kusas milzigas lietavas un pludi, cilveki parver­tusies par zivim.

Pasreizejas - piektas Saules laikmeta sim­bols esot pati Saules dieviba Tonatiu. Ta ir parmai­nu Saule, kas prasa upurus. Tiek paregots, ka ar Zemi notiksot lielas parmainas, cilveki iesot boja.

Sa perioda sakums esot bijis cetrtukstos gadu pirms musu eras. No maiju kalendariem izriet, ka sis piektais periods beigsies 2012. gada 23. decembri.

Latvju dainas maca, ka visi pieci laikmeti un par­mainu laiku katastrofas un bedas ir pardzivojamas.

Janisami, bralisami, Piecas bedas vasara: Pirmo bernu vilks aiznesa, Otru zakis saspardija; Sievu nema, ta aizgaja, Kevi pirka, ta nospraga, Pirti kura, ta nodega Pasa Janu vakara.

FS 1919, 257, Tirza

Si daina ir simbolos izteikta seno notikumu at­blazma. Ta stasta par pieciem smagiem, tomer par­dzivojamiem laikmetiem cilveces vesture. Vel dai­nas piemin piecus kazokus, kas pelniti piecos gados. Kad pienaks laiks, tie visi bus javelk mugura. Tas nozime, ka uz nakamo parmainu laiku mums bus vajadzigas ari visos ieprieksejos laikmetos uzkratas zinasanas. Tiem, kuri tas bus saglabajusi un ap­guvusi, par pasaules galu nav jauztraucas.

Ar cienu jaatzime, ka visu piecu Saulu ilgums ir 26 gadu tukstosi. Sis laika posma labi saskan ar Vecas pasaules mitos atspoguloto Kosmisko dzir­navu apgrieziena laiku, kas bija zinams jau pirms daudziem gadu tukstosiem. Musdienu astronomi uzskata, ka sis skaitlis raksturo Zemes ass prece- sijas ciklu, un les to 26 tukstosu gadu garuma. To noteica tikai 20. gs. vidu. Senie sumeri un babilo­niesi to uzzinaja pirms sesiem gadu tukstosiem no balta gara gaismas neseja Jana (sk. 5.5. sadalu). No teikta izriet, ka acteki zinas par lielo laika ciklu ieguva no ta pasa avota - gaismatainajiem, zilacaina­jiem gara gaismas nesejiem - musu talajiem senciem.

ATCEROTIES ANTONU RUPAINI

Genialo latvju senvestures petnieku Antonu Rupai- ni jau pieminejam 1. apcirkni. Vina Ajvheolingvistika rakstita pirms 40 - 50 gadiem, kad vel nebija zinams daudz kas no ta, ko lasijat saja un ieprieksejas noda­las. Tapec vel jo vairak parsteidz A. Rupaina iztei­kumi par musu sencu ietekmi Amerikas kontinenta. Citesim dazus izteikumus, kas lasami Archeoling- vistikas nodala Pranavas ueda Koca runa.

"… Peruanu tradicijas vesta par cetram runam vai migraciju laikmetiem. Tie iezimeja Dainu, vedu mainu un jauninajumus valoda. Piemeram, Liel­dienu salas jeb Noba atrastie senie raksti saucas Rongo. Varda sakne Rori vienu runas eru jaunaka par sakni Run. Talak sakne mainas uz Ron, Rom, Raj, ko egiptiesi saisinaja uz Ro un talak uz Re, Red un velak Ri, Rid, Rit. (135. Ipp.)

… Kocha runa tradicija uzrada Vira Cocha, Kon Tiki Viracocha, Kontiki llloc Viracocha un ari Viracocha laikus. (136. Ipp.)

… Kochu originalais nosaukums bija "koks", jo vini bijusi milziga auguma viri (koki) salidzinajuma arto laiku, cilveku augumiem. Aiiantropologu atrastie milzu zobi Kina liek secinat, ka. tie ir Koko Noras senci.

… Titikakas legenda stasta, ka no udeniem izkapa Vira Kocha un radija Sauli, Menesi un zvaigznes. (137. Ipp.)

… Titikakas legendai ir vairaki varianti. Cita stasta, ka Vira Kocham nav bijis ne kaulu, nedz miesas, bet kustejies tas atri. Cita - ka Vira Kochs bijis Saules dels, saukts Yntip Churin. Vel cita - vins pazeme taisijis statujas un ielicis tajas dzivibu, tad vins sapulcinajis laudis, iecelis tiem valdnieku Alka Vica, licis iet uz Kuzko, tad atvadijies un no­zudis udeni. Bet citas jaunakas legendas telo Vira Kochu ka realu personu, varda Manco Kapac, kas macijis laudim zemkopibu un ka celt pilsetas. Bet ari tas pasas tradicijas stasta, ka Vira Kochs jau atradis augstu kulturu un pilsetas.

Lidzi Vira Kocham visur tiek mineta mistiska sieviete - gan masa, gan mate ar varietu vardu - Ugulo, Oello, Oclo, kas macijusi aust un darinat dranas un kopa ar Vira Kochu gajusi uz Kuzko, taustot celu ar zelta spieki. Kad nonakusi Kuzko tuvuma, vini runajusi: "Musu tevs, Saule, velas, lai mes paliekam seit. Mums jaklausa vinam un japulcina sis zemes laudis kopa." Peruani Vira Kochu pieludza, nomezdamies uz celiem:

Tevs, kur tu esi ? Kur esi ?

Virietis vai sieviete -

Auglibas dievs!

Kur esi tu, kur esi ?

Sausuma periodos tika pielugta lietus dieviete Kocha, deveta par "Ta ir princese". (138 - 139.Ipp.)

Nelielie izvilkumi no A. Rupaina darba dod ieska­tu vina domas, ka Virakocas laiks bija tikai musu sen vestures dala. Pati dzilaka mitu butiba vesta par Ausekla darbibu Amerikas kontinenta.

5.4. USIRA DARBIBA EGIPTE

No Afrikas kontinenta valstim tikai Egipte sa­glabatas zinas par seno kultum, rakstibu, telniecibu, akmenu apstrades un buvniecibas maku, ka ari citam izcilam prasmem. Ari seit nav atrastas liecibas par mineto zinasanu, maku un makslas attistibu. Zinat­nieki nespej izskaidrot, no kurienes un turklat peksni visas sis zinasanas un amatu prasmes Egipte uzradas pirms apmeram sesiem gadu tukstosiem.

Zinasanu peksno paradisanos skaidro pasu egip­tiesu miti, kas samera labi saglabajusies senajos rakstos. Tie vesta, ka zinasanas Nilas delta atnesis kads svesinieks, varda Usirs. Piebildisim, ka lidz sim latviesu literatura lietots Usira varda izkrop­lojums - Oziriss, ka vinu deveja senie grieki. Turp­makaja teksta lietosim kulturvarona isto vardu.

Usira vards un butiba ir tuva latviesu Usinam, kas

nes pavasari. Ari Usirs ir dabas atmodas nesejs un viens no Ausekla atspulgiem. Ta vien skiet, ka Usirs ir izkapis no latvju dainam. Saglabatas zinas lauj visai drosi spriest par sa tela uzplaukuma laiku.

USIRA DZIVE

Par Usiru saglabajusies gan pasu egiptiesu miti, gan ari plasi sengrieku apraksti (par Ozirisu), kurus sastadijis Plutarhs (ap 46. - 120.). Pa laikam sie materiali cits citu papildina, bet dazviet tie ir nedaudz pretrunigi. Tomer sis pretrunas nav butiskas.

Seno mitu izpete un salidzinasana mudina domat, ka Usirs bija apgaismotajs, kas ieradas Egipte, lai ma­citu laudis. Visai ticama skiet Usira sasaiste ar Leto mazdelu - dziednieku un kulturas neseju Asklepiju.

Usirs bija apgaismotajs, kas macija egiptiesiem gan amatus, gan makslas, gan uzvedibu un etiku. Vins iemacija zemkopibu, dziedniecibu, celtniecibu, ka ari dargmetalu iegusanu un apstradasanu. Velakos mitos Usirs kluva par auglibas dievibu, ka ari aizkapa, t.i.,

Vinsaules valdnieku. Vel velak Usiru iesaista Senas _ >

Egiptes augstako dievibu gimene. Usiru pasludinaja par debesu dievibas Nutas un Zemes dievibas Geba vecako delu. Vinu meita Izida ir gan Usira masa, gan ari sieva (sens dvinu mits). Tas nav jasaprot ka asinsgreks, jo abi ir tikai simboli. Usiram ir ari launs un skaudigs bralis Sets. Te izversumu gust no Babi­lonijas puses nakusi divu bralu tema.

Visai butiskas ir Usira moralas ipasibas, kas krasi atskiras no Afrikas kontinenta tautu talaika iera­dumiem. Vins partraucis karus un cilveku upure­sanu. Usirs atradinajis egiptiesus no cilveku esanas (kanibalisma). Usirs nekad ar varu neesot uzspiedis savu gribu, bet centies sarunu biedrus parliecinat. Usira augsta morale un miermiligums nav raksturigs karstasinigajiem Afrikas kontinenta iedzivotajiem, toties brinum labi saskan ar latvju dainu macibu.

Miti vesti par Usira macibu savdabigo pasnieg­sanas veidu - dziedot muzikas instrumenta pavadi­ba. Tas raksturigs eiropiesiem, bet ne afrikaniem. Ari sis zinas lieku reizi apliecina jau teikto par Usira izcelsmi.

Skiet dabigi, ka ienacejam, kurs lauza tik daudzas tradicijas, radas ienaidnieki. Mits vesta par sazve­restibu pret Usiru, kuru vadija Sets. Usiru noga­linaja, ielika skirsta un palaida lejup pa Nilas strau­mi. Nila skirstu ienesa jura, savukart juras vilni skirstu izskaloja mala. Saja vieta izauga milzigs tama- risks, kura saknes skirstu apvija un noslepa. Milzigo brinumkoku ieraudzijis vietejais valdnieks, licis to nocirst un iebuvet ka savas pils centralo balstu. Ta nu Usira skirsts nonacis pils centra. Te vinu atradusi Usira sieva Izida un savu viru atdzivinajusi.

Kads cits, musuprat, vecaks mita variants stasta, ka pati Saules dieviba Ra sutijusi melnu sakali (suni), lai tas sarga juras krasta izskaloto skirstu. Sakalis Anubiss ari esot Usiru atdzivinajis.

Siem mitiem ir varianti. Kads no tiem vesta, ka Usiru ielugusi dzires (atcerieties Kecalkoatlu), kur bijis novietots skirsts. Viesi aicinati izmeginat, kuram si muza maja bus pa augumam. Usirs pats labpratigi iegulies skirsta, lai to pielaikotu. Pro­tams, skirsts pec lieluma derejis, jo tas bija ipasi gatavots tiesi vinam. Sazvernieki tulit pat uzlikusi skirstam vaku un to aizdrivejusi. Lidziga tema sa­stopama gan latviesu, gan britu pasakas. Atceresi­mies ari Ausekli ozolkoka kambari.

Vel kads cits mits vesta, ka Usira kermenis sacirsts 14 gabalos, kas izmetati Nilas krastos. Die­viete Izida tos savakusi kopa un viru atdzivinajusi. Velak sajas 14 vietas uzceltas piramidas. Piebildi­sim, ka so piramidu novietojums nav nejauss, tas atbilst galveno zvaigznu stavoklim.

Kada jaunaka mita varianta jau minetais Anubiss pats saliek kopa Usira kermena 14 dalas un mumi- fice. Izida, tikai skatoties vien uz so mumiju, tapusi gruta un dzemdejusi delu Horu. Tas cinas ar Setu, uzvar to un pec uzvaras atdzivina teva kermeni.

Kaut ari sie varianti skiet atskirigi, sava butiba tie ir viena un ta pasa sena vestijuma atspulgi, ku­rus egiptiesi pielagojusi gadskartu ciklam. Usira atdzimsana izraisa visas dabas atmodu, bet vins atsakas atgriezties virszeme. Savu varu Usirs atdod Horam. Ar to Egiptes faraoni pamatoja savas val­disanas dieviskibu.

Seno egiptiesu religiskajos uzskatos Usirs bija ciesi saistits ar Nilu. Sausuma periodu pielidzinaja vina navei, pavasara atmodu - atdzimsanai. Jau vairakus gadu tukstosus Egipte pavasara auglibas svetkus at­zime ka Usira atdzivinasanu un augsamcelsanos.

TALAS LIDZIBAS

Seno egiptiesu ta devetajos Piramidu tekstos par simbolisko robezu ar Vinsauli uzskatija vareno Nilas upi. Te varam saskatit pirmo, bet ne vienigo Nilas lidzibu ar Daugavu. Ari senegiptiesi savos mitos radija Nilas atspulgu debesis. Mes jau stasti­jam, ka senie egiptiesi Nilu uzskatija par debesis redzama Piena cela atspulgu. Siriuss sava gaita skerso Piena celu, uz laiku paliekot neredzams. Tas ir tiesi taja gadalaika, kad Nila maz udens un kuru saista ar Usira navi. Dievibas un zvaigznes vardu parsteidzosa lidziba nebut nav nejausa, jo tos vieno ari citas dzilakas sasaistes.

Usirs un Siriuss. Pedejos gadu tukstosos astro­nomi par Piena celu sauc neskaitamu vaju zvaig­znaju kopa sapluduso blavo gaismu, kas iet pari debesjumam ka gaisa, miglaina josla. Saja josla meklejams ari Galaktikas centrs. Tas atbilst Strel­nieka zvaigznajam. Strelnieks ir tas, kurs sauj bul­tas merki, t.i., uz centru. Musdienu astronomi uz­skata, ka Galaktikas centrs atrodas aiz Strelnieka zvaigznaja un ta kodolu veido ta saucamais mel­nais caurums. Tas parveido vielu, dod materialu jaunu zvaigznu radisanai. Musdienu zinatne pie sis atzinas nonaca tikai 20. gs. otraja puse, bet latvju dainas so domu pauz jau no neatminamiem laikiem.

Piena celu vislabak verot rudeni, tumsa bezmeness nakti. Tad redzams, ka tas debesis aiznem milzigu joslu un ir pats dizakais veidojums.

Senie egiptiesi mitu par augstakas dievibas Usira navi un augsamcelsanos saistija ar Oriona zvaig­znaju. Tas ik gadu, skersojot Piena celu, uz laiku kluva neredzams, tad atkal paradijas no jauna, it ka par at­dzima. Ne jau velti mita teikts, ka tamarisks kopa ar Usira skirstu partapa par valdnieka pils galveno balstu. Te ciesi jo ciesi savijas Usira, Siriusa un Usina teli ka centralie paratdzimsanas simboli. Ari latvju dainas vesta par paratdzimsanu Daugava. Pilnigi noteikti var apgalvot, ka sajas dainas nav domata fiziska upe Daugava. Minetas zinas lauj uzskatit, ka senci zinaja Galaktikas centra nozimi un vietu, kuru musdienu astronomi noteica tikai 20. gs. beigas. Siriuss tikai reizi gada pariet Piena celu, lai atkal paraditos no jauna. Ari Usins tikai reizi gada atjaj ar akmenotu kumelinu.

Akmenu apstrades maka. Jau aplukojam vai­rakus parsteidzosus Ausekla dainu atspulgus citu tautu mitos. Tacu vel pastav daudzas geografiski talu civilizaciju savstarpejas lidzibas ari materialaja kul­tura. Sis lidzibas ir parak izteiktas, lai uzskatitu, ka notikusi paralela neatkariga attistiba. It ipasi sis lidzi­bas izpauzas akmenu apstrade un piramidu buve.

Lielakie parvietotie klinsu bluki vai apstradatie akmeni ir:

Latvija - 800 tonnu smagais Nicgales akmens;

Tuvejos Austrumos - 2000 tonnu smagas platnes Baalbeka;

Peru, Dienvidamerika - 20 000 tonnu smagais parvietotais blukis;

Australija - pasaules lielakais akmens, kura svaru verte virs 30 000 tonnam.

Latvija parvietotas ari milzigas zemes masas un veidoti maksligi pauguri, dambji, valni. Dazi no tiem sver miljoniem tonnu.

Rasma Rozite Gaujas senleja petijusi divainus pau­gurus, zem kuriem atsedzas dolomita platnu kra­vumi. Platnu biezums 0,6 - 1,3 m, turklat dazas no tam ir apstradatas. Sobrid vel maz izpetitos paugu­rus varam uzskatit par iespejamam pirmsleduslaik­meta piramidam. To augstums vertejams ap 25 m, iespejamais vecums parsniedz 100 gadu tukstosus.

Otra lidzibu grupa izpauzas lielo piramidu buve. Amerikas kontinenta atrasto piramidu vecums var but ap 20 gadu tukstosiem, Egipte - tikai ap 5 tuk­stosiem gadu. Dala Amerikas kontinenta piramidu veidotas no mala blokiem, citas - no akmens blu­kiem. Patlaban petnieki nonakusi pie sledziena, ka piramidas cela ne jau ka valdnieku kapenes. Tas saistamas ar zvaigznu kartes attelu uz Zemes, bet papildus tam bijusi vel ari citi uzdevumi. Zinat­nieki, kas salidzinajusi Egiptes un Amerikas pira­midas, mitus un citas abu so civilizaciju liecibas, ari atzist, ka neviena no tam nav tiesi otru ietekmejusi. Abam civilizacijam jamekle kads daudz senaks ko­pejais avots. Vel ka tieso lidzibu pieminesim senos akmens celus. Musu zeme tos gan izmantoja nevis satiksmei, bet ritualiem. Sadi celi atrasti Pokainos

(Dobeles rajons) un Brantos (Valkas rajons). Tie pec lieluma nav salidzinami ar senajiem Amerikas celiem, toties ir interesanti ka sakralie pieminekli.

Nesakiet, ka Latvija nav piramidu. Latvija ir bijis samera liels piramidas veida akmenu salikums Kaltene, kas sniedzies lidz pat koku galotnem.

Lidzigie celojumi pa upi un juru. Ieprieks pie­mineto kulturvaronu dzives gaitas noslegumi ir parsteidzosi lidzigi. Gan Kecalkoatls, gan Virakoca, Tunapa, gan ari Usirs savu darbibu beidz it ka ta­del, ka pret viniem versas sazvernieki . Kecalkoatls un Virakoca spiesti doties projam, lai gan vini bija darijusi tikai labu. Tunapu un Usiru nonaveja, ieli­ka skirsta vai laiva un atdeva udenu varai. > i

Peruani stasta, ka Tunapa niedru laiva pati izsi- tusi klinti robu, pati radijusi upi. Citiem vardiem - pati gatavojusi sev talako celu.

Si talaka cela gatavosana izpauzas ari citu zemju mitos. Un tomer rodas jautajums: ka gan vareja vinus nonavet? Mitos aprakstitajiem gaismas nesejiem tacu bija sekotaji, macekli, lidzgaitnieki, pat pieludzeji. Tomer izskirosa bridi gan Prometejs, gan Tunapa, gan Kecalkoatls, gan Usirs un citi palika vieni, bez atbalsta. Atceresimies dainas par pastariti, bareniti vai Ausekliti. Ari ta vientula slikst udens piliena. Vel varetu saprast, ka neveriga mate vai izklaidigas vecakas masas bernu neuzraudzija. Bet Auseklite bija jau pieaugusi, ar vainadzinu un gredzenu.

Usiram noteikti bija sardze, Tunapam un Virako- cam - pavadoni. Pardomajot visas sis lidzibas, no­nakam pie butiska secinajuma, proti, it ka lidzigie vestijumi Egipte un Amerikas kontinenta ir celu­sies no viena kopiga avota. Atskiribas radijusi jau­nako laiku dazado domasanas veidu uzslanojumi.

Nezinot lielas Visuma likumsakaribas, kas vestitas latvju dainas par paratdzimsanu, jebkurs no citu tautu mitiem skiet ne tikai baiss, bet ari nesaprotams. Ne­viena no tiem nav teikts, kapec nonavejamam gaismas nesejus, kas bija darijusi tikai labu. Visi cetri minetie varoni, tapat ari grieku Orfejs (sk. nakamaja sadala), dzives beigu dala atkal nonak jura. Tunapu un Usiru izskalo juras krasta, tiesi tapat ka latvju dainu varones.

Protams, sie divainie celojumi ir tikai senaku ves­tijumu atskanas.

Ari grieku varoni Perseju, gluzi tapat ka Usiru, ievieto skirsta. Te lidziba ir parak tiesa, lai varetu runat par nejausu sagadisanos. Turklat visu mineto un ari citu varonu paratdzimsana iet caur juru.

Menesnica zvaigznes skaita, Vai ir visas vakara ? Visas ir, visas ir, Auseklisa vien nebij' - Auseklitis jurina, Balta putu gabala.

FS L668, 4843, Stende

Kaut ari sis dainas pirmas cetras rindinas ir jau­nakos laikos sagrozitas, tomer pedejas divas sagla­bajusas butiski svarigu zinu. Si daina vienlaikus ir gan gals, gan ari sakums jaunam ciklam. Juras pu­tas bija Virakoca. No juras iznaca ari Kecalkoatls. Lai gan tiesi nav pateikts, no kurienes un ka Usirs ieradas Nilas delta, vina saistiba ar Leto mazdelu Asklepiju liek domat, ka Usirs ieradies no Vidus­juras. Jura bija gan gaismas neseju dzives sakums, gan ari beigas, kas savukart iezime jaunu sakumu.

Ausekla un Kecalkoatla simbola - Rita zvaigznes izvele liecina, ka musu senci labi apzinajusies lielas vesturiskas saistibas gan par cilveces gara darbibas un kulturas uzplaukuma, gan ari par pagrimuma laikiem.

Pedejie 10 - 15 gadu tukstosi iezimejas ar cil­veces gariguma pagrimumu. Par to pauz gan ra­ganu un burvju dedzinasana viduslaikos, gan masu terors 20. gs.

Kad? Saksim ar to, ka Usira laika noskaidro­sana svariga ne tikai Egiptes, bet ari senbaltu civili­zacijas un visas cilveces vesturei. Par atskates punk­tu seit var noderet piramidu vecums, jo Usira dar­bosanas notika ilgi pirms piramidu celsanas.

Patlaban valda uzskats, ka Gizas lielas piramidas celtas pirms pieciem gadu tukstosiem. Tomer zvaig­znu stavokla merijumi liek domat, ka to vecums va­retu but vertejams ap 10 gadu tukstosiem. Sis zi­nas kopa skatot, jasecina, ka senbaltu civilizacijas sutni, kas deveti par Usiru, Egipte darbojusies vai nu pedeja leduslaikmeta, vai pat vel senak.

5.5. EIRAZIJAS KONTINENTA AUSEKLI

Eiropas un Azijas kontinenti jau vairakus des­mitus miljonu gadu sapludusi viena kontinenta, starp kuriem nav udens un kalnu skerslu. Tapec abu kontinentu kultura un miti tik ciesi savijusies, ka jaluko kopiga sadala. Varoneposos atrodam dau­dzas lidzibas ar jau iepazitiem Amerikas un Egiptes mitiem. Azijas miti kopuma atskiras ar to, ka tajos uzsverts auglibas procesu cikliskums.

Auglibas mitu skaits Azija ir visai liels. Uzmanigi tos iepazistot, vismaz daleji varam attirit pedejo gadu tukstosu uzslanojumus. Tad ieraugam, cik specigi visu Eiraziju ietekmejusas musu dainas paustas atzinas par Ausekli - Rita zvaigzni un vina paratdzimsanu. Tikai diemzel sis vestis par lielajiem cikliem Azija ir stipri piezemetas, parverstas par auglibas kultu.

Dainu iespaids specigak izpauzas Eiropa un Tu­vejos Austrumos. To jut ari Indija, uz kurieni zinas aiznesa musu priesteri - bramani. Indiesu legendas ir saglabajusas vestis par gaismatainiem liela augu­ma cilvekiem, kuri ieradusies vinu zeme.

Savukart no austrumiem preti nak miti par Radi­taja nogalinasanu, bet, tuvojoties Eiropai, tie ap­sikst. Grieku mitos vairs paliek tikai uzbrukumi vecas paaudzes valdniekiem un vinu padzisana. Ta viens otram preti gajusi divi dazadi uzskati par to, ka uzlabot dzivi - ar labo vai ar launo. Tacu mums zinama vesture liecina, ka tas valstis, kas dzivo ar launumu, lemtas bojaejai.

SENIE MITI UN DABAS AUGSAMCELSANAS

Gan Eiropa, gan citos kontinentos sastopam specigus gadskartu mitus, kas vesta par ikgadeji atkartotu galvena varona bojaeju un paratdzim­sanu. Galveno notikumu seciba: iepazisanas, kazas, nave, nonaksana velu valsti (Vaczeme) un parat­dzimsana no jauna juras krasta - sadi vai lidzigi atkartojas daudzu Eirazijas tautu mitos.

Virs vai iemilotais, retak sieviete, tiek nogalinats un nonak Vinsaule. Bet ik pec noteikta laika virs (iemilotais) atkal paradas, nesot pavasari un aug­libu. Rudeni vinam atkal jadodas atpakal uz Vin­sauli.

Piedzimsana dazkart notiek apauglotas juras putas, nozusana - caur udeni, juru. Dazkart to simbolize nakts peldes. Jaunakajos, pedejo gadu tukstosu mitos paratdzimsanas vieta nak nokap­sana pazemes valstiba un tad augsamcelsanas.

Miti butiba vesta ne tikai par gada ritmiem, bet ari par daudz lielakiem - laikmetu ritumiem. No sa skatijuma Auseklis nozime pirmo lielo lecoso zvaigzni - izcilu personibu, kas ievada jaunu, gaisu laikmetu.

Latvju dainas pausta lielo notikumu kopsakariba ka Visuma likums, bet citu tautu mitos dotas tikai atseviskas dalas no lielas likumsakaribas. Tas, ne­zinot mitos aprakstitos notikumus, visai gruti uz­tvert citadi ka vienreizejus atgadijumus. Vel jo vai­rak - pasaule valdosas religijas dievibu karta celto varonu paratdzimsanu censas pasniegt ka vien­reizejus gadijumus un tos tiesi ta atzimet ikgadejos svetkos.

Salidzinot tas latvju dainas, kas skar paratdzim­sanu, ar citu tautu mitiem, redzam, ka pedejos zu­dusi pati paratdzimsanas butiba. Dazadu tautu mi­tisko varonu darbi pauz tikai kopigo likumu atse­viskas dalas, neuzradot kopsakaribas. Diemzel zudot senajam zinasanam, Tuvejos Austrumos pirms kadiem sesiem vai astoniem gadu tukstosiem radas sagroziti miti par Raditaja nogalinasanu. Vel vairak izkroploti ir pedejo gadu tukstosu miti, kul­minetas gan Egiptes, gan Amerikas u.c. priesteru sazverestibas, varona nogalinasana, sacirsana ga­balos un citi baismigi notikumi.

Gan no ieprieks teikta, gan saja apcirkni mineta izriet, ka tala senatne bijis kads vienots dziedajums par Ausekla celojumu. Saglabatas dainas par Ausekli ir tikai sa dziedajuma drumstalas, turklat dala no tam ir sagrozitas. Ausekla dziedajuma saturu patlaban nespejam atjaunot. Tomer ari saglabatie dainu ves­tijumi ietver sevi pasus augstakos Visuma parvertibu principus. Tapec, sekojot latvju dainu vestijumiem, var butiba atjaunot ari pasas senakas zinas.

JAPANU AUSEKLIS

Jau 1. apcirkni atzimejam musu sencu ilgstosos kulturas sakarus ar senjapaniem.

Seno japanu mitologiskie uzskati par Sauli un Saules dievibam ir visai lidzigi musu sencu uz­skatiem. Vel jo vairak, iznemot Indiju, tadu uzskatu nav nevienai citai Azijas tautai.

Latvju teika Dievs rada Sauli. Japanu mitos si doma attistita talak. Vecakais dievibu paris ir Idza- nagi un Idzanami, kura dzemde Saules dievibu Amaterasu, bet pati dzemdibas mirst. Ta sis mits ataino paaudzu mainu. Te pirmo, bet ne pedejo reizi paradas vairaki paratdzimsanas motivi.

Idzanagi nokapj pazeme pie Idzanami, bet, ne­spedams vinu glabt, no turienes aizbeg. Iznacis virszeme, vins mazgajas, un saja laika no udens la­sem dzimst Amaterasu. Si doma loti saskan ar lat­vju dainu uzskatiem, ka jura ir pirmviela un visa dziviba nak no tas vai ari caur to.

Cita mita Saule, t.i., Amaterasu, uz laiku nozud debesu grota. Tikai ar viltibu un ritualiem izdodas

vinu no tas izvilinat ara. Sos ritualus saista ar zemkopibu, kaut sava dzilakaja butiba mits vesta par leduslaikmetu.

Tresaja paaudze nak Zemes dieviba Okuninusi, Amaterasu brala sestas paaudzes pectecis. Vinam veltiti daudzi, diemzel daleji pretrunigi miti. Dazos uzslanojumos vinam piedeveti Raditaja darbi. Oku- ninusi iekarto pasauli, rada cilvekus, stada kokus un zali, daleji atkartojot Idzanagi veikto jaunas radisanas ciklu. Okuninusi, kas telots ka zemes dieviba, ik gadu iet boja un atkal atdzimst.

Kaut ari Okuninusi ir viena no galvenajam die­vibam, daudzveidigie nostasti par vinu ir visai izplu­dusi, kas liek domat, ka tie ienakusi no talienes.

Lidziba ar latvju garamantam. Viens no mi­tiem vesta, ka brali nogalinaja Okuninusi, iespiezot vinu koka skeltne. Te redzam lidzibu ar Ausekli ozola kambari vai Usiru skirsta. Pec cita mita, brali vinam no kalna uzvelusi nokaitetu akmeni - atkal saskatam lidzibu ar latvju teiku par skroderiem Po­kainu Naudas kalna. Vini nenotureja pasu velto ak­meni, tas saka ripot lejup un nogalinaja skroderus. Skiet, ka japanu mitologija nokaitetais akmens varetu but saistams ar rudeni, kad Saule slid lejup. Atcere­simies, ka ari Auseklis Vaczeme sudinaja Saulei svar­kus. Dieviete Umugihime kopa ar Kisakaihimi at­dzivina bralu nogalinato Okuninusi. Saja mita izzudis jedziens par ikgadejo paratdzimsanu.

Kopuma japanu, tapat ka Amerikas tautu mitos, atrodam daudz parmantotu domu, bet diemzel zu­dusi pati cikliskas paratdzimsanas ideja.

GAISMAS NESEJU SODISANA

Latvju dainas Auseklites cels uz juru sakas rasas piliena. Talak liktena straume Ausekliti nes arvien lielakos udenos - upe, tad Daugava un visbeidzot - jura. Ta ir dabas likumsakariba, kura latvju dainas nesaskata ne launumu, ne asins izliesanu. Zudot senbaltu civilizacijai, zuda ari zinasanas. To atspul­gos - citu tautu mitos - vienigais gaismas neseju naves iemesla skaidrojums ir priesteru sazveres­tiba. Ta tas notika gan ar Kecalkoatlu, gan ar Tu­napu, Usiru, Okuninusi un citiem. Sazverestibas ir jaunaku laiku uzslanojums, kuras sastopam ari grieku teikas. Urana dels Krons kopa ar mati sacelas pret savu tevu, savukart vina dels Zevs kopa ar braliem - pret Kronu.

Gandriz visos mitos, kas vesta par uzbrukumu gara gaismas nesejiem, vini ir pamesti vieni. Uz­bruceji velas atjaunot seno kartibu ar cilveku upu­resanu un cita veida asinsizliesanu. Atskatoties uz jau pagajuso 20. gs., parsteidz milziga bezjedziga asinsizliesana daudzas pasaules zemes. Pasauli ir parpludinajis briesmigs launums, un 21. gs. sakuma morale ir daudz zemaka neka 20. gs. sakuma.

Mes redzejam, ka dainas par Ausekli atbalsojas daudzas senajas zemes. Citu tautu mitos pamanam gan paratdzimsanu jura, gan ieslodzisanu ozolkoka kambari, t.i., skirsta u.c. Tomer, zudot senajam zinibam, uzskati par so celojumu tika arvien vairak sagroziti. Viens no sadiem izkroplojumiem ir ta deveta Dieva tiesa.

Dieva tiesa bija pazistama ne tikai Vidusjuras baseina, bet ari citam tautam pasaule. Tiesajamo cilveku palaida laiva vai skirsta upes vai juras vil­nos. Loti biezi, bet varbut pat vienmer, ta pa upi palaida arlaulibas bernus. Vel 19. gs. kugu kapteini okeana vidu izsedinaja nepaklausigos matrozus.

Launuma attaisnosana Nozimiga Azijas mitu dala vesta par lielajiem laiku cikliem, kas atkartojas. Diemzel gan gadskartu, gan ari lielie dabiskie laiku cikli sajos mitos izmantoti ka aizsegs launuma filozofijas pausanai. Tie stasta, ka launa laika periodi, kas nomainijusi labos laikus, ir neizbegami un turpinas gadu tukstosiem. Sadu macibu ietekmetas, neskai­tamas paaudzes pacietigi panesusas dazadas lau­numa izpausmes un grutibas, cerot, ka vinu maz­berniem klasies labak.

Viens no senakajiem ir Divupes indoeiropiesu mits par dievieti pirmraditaju Tiamatu. Sis vards tulkojams ka Juras saimniece un atbilst musu Marai. Tiamatas virs ir Apsu. Vini rada nakamas dievibu paaudzes, tostarp Enki. So dievibu piemi­nejam, saistot vinu ar Enguri - Pitagora trissturu virsotni. Simboliski ari Enki ir pasa virsotne.

Enki uzskatija par Zemes, pazemes un Visuma valdnieku, cilveku dzives kartotaju. Vins deva zina­sanas un taisnigus likumus, darbarikus un cita veida garigo un materialo kulturu. Kad dievibu pa­dome nolema cilvekus iznicinat, Enki tam pretojas. Vins apmacija Atrahasisu buvet kugi, izglabt cilvekus un dzivniekus. Vairakus gadu tukstosus velak si teika atkartota Bibeles stasta par Noasu.

Cita mita ceturtas paaudzes dievibas Ana vadiba sacelas pret Tiamatu un nonaveja vinas viru Apsu. Tiamata saka cinu ar jaunas paaudzes dievibam, bet neveiksmigi. Marduks vinu nogalinaja un sacir­ta gabalos (atcerieties Usiru). No tiem darinaja Zemi, debesis, makonus, upes u.c. Tatad mits vesta par to, ka no senakas civilizacijas radita jauna.

Jau atzimejam, ka Apsu un Enki vardi skan visai lidzigi Rigas juras lica Kurzemes piekrastes ciemu vardiem - Apsuciemam (kur apses nemaz neaug) un Engurei. Abas sajas vietas ir seni, teikam apviti svetkalni. Ari citos senajos vardos ir atrodamas saistibas. Piemeram, senas, ta devetas kara dainas slavina Apsu meitu (LD), kas butiba ir dievibas Apsu zintniece un veica tadus varondarbus, ko ne­speja veikt stipri viri. Jau rakstijam, ka senatne zemes ap Daugavas lejteci sauca par Eridanu. Tad, luk, miti stasta, ka dieviba Inanna devusies ciemos pie Enki, kas dzivojusi Eridu pilseta. Var jau but, ka ta ir tikai sagadisanas, tomer so sagadisanos ir parak daudz, lai varetu noliegt, ka esam pieska- rusies aizmirstai musu sen vestures dalai.

Tibetas mitologija uzskata, ka pasaule ir veders, no kurienes viss sakas un uz kurieni viss atgriezas. Ta ir visai savdabigi izprasta paratdzimsanas ideja. Tas lieku reizi vedina uz domam, ka izslaveta tibetiesu filozofija ir samera jauna, radusies tikai viduslaikos.

Hindu mitologija ar Veneru saista dizo pries­teri Sukru (gaisma) jeb Usanasu. Legendas piemi­neta vairakkarteja vina nogalinasana un parat­dzimsana dazados veidos. Diemzel ari tas lidzigi citiem senindiesu mitiem ietver visai jucekligu jau­nako mitu uzslanojumu. Tomer atzimesim Usanasa lidzibu ar musu Usinu ne tikai vardu zina, bet ari butiba.

Atceresimies senindiesu mitu par Indru, kas uz­var Vritru. Azija iecienitaki ir kareivigu kultur- varonu teli, piemeram, Marduks vai Gilgamess.

Diemzel sajos telos galveno lomu jau spele sevis apliecinasana un materialo labumu iegusana. To­ties sie piemeri lauj vertet kareiviga varona tela pagrimsanas sakumu. Tas norada, ka musu varon- pasakas ir daudz vecakas.

JANIS SUMERA

Loti interesantas ir zinas par seno Sumeru. Luk, ka pasi senie sumeri un babiloniesi skaidro nepa­rasti straujo zinibu apgusanu. Vini pierakstijusi, ka vinu zemi - Mezopotamiju - apciemojusi dieviba Uans (Johanness vai Jans). Vins iznacis no udens (lasi: kuga, kurn vietejie vel nepazina). Pieraksti vesta, ka vins bijis lidzigs zivij, bet zem zivs galvas (skafandra?) bijusi vel cita galva. Uanam kajas biju­sas ka cilvekam, bet tam pievienota zivs aste. Balss bijusi ka cilvekam. Uans ar cilvekiem saticies tikai diena. Saulei rietot, vins devies atpakal jura (lasi: uz kuga), kur pavadijis nakti.

Uans ieradas, lai izskolotu cilvekus. Vins atnesa tiem daudzas vertigas zinasanas un makas - gan vienkarsas, gan sarezgitas. Vins macija likumus, ra­dija, ka celt majas un templus, ievakt uzturam de­rigos augus. Vins macija ari tikumibu un morali.

So apskatu beigsim ar dainam par Jana vilksanu no udens, kuras atblazmojas tali notikumi.

Janits gul upite,

Samta svarki mugura;

Sanaciet, Jana berni,

Velciet Jani malina!

FS 1341, 8522, Medni

Janlts kliedza, Janlts breca

Dzilas upes dibena;

Nakat, puisi, nakat, meitas,

Velkat Jani malina,

Velkat Jani malina,

Kaltejiet saulite;

Izkaltej 'si saulite, Dodiet siera gabalinu!

FS 1552, 20334, Ergli

Ir pilnigi skaidrs, ka ne sajas, ne ari turpmak cite­tajas dainas nav runa par Janu svinesanu. Tas ir atminas par loti seniem notikumiem, kas, iespe­jams, sava laika bija kads no Janu ritualiem. Par ritualu spelem liecina nakama daina. Ta vesta par puisu un meitu cinu.

Janlts kliedza, Janlts breca Dzila upes atvara, Nakat, puisi, nakat, meitas, Velkat Jani malina. Puisi vilka malina, Meitas gruda dibena.

FS 1225, 32414, Saikava

Sajas dainas redzam ritualo darbibu - seno noti­kumu atspulgu, pareju uz draiskam auglibas kulta rotalam.

Nakama daina jau noteikti liecina par ritualu darbibu, kura lidziga ieprieksejam, bet nepiemin Jana. izvilksanu. Seit ieraugam loti senus zemtek­stus, kas sasaucas ar senjapanu mitiem par Saules izvilksanu no alas.

Uz avotu ligot gaju Janu dienas vakara, Izligoju zelta kroni Ar visam pazarem.

LD 33172, Sloka

Patlaban zinatne valda uzskats, ka Divupe, t.i., Sumera un Babilonija, bija vecaka civilizacija ne tikai Azija, bet ari pasaule. Pat tad, ja uz mirkli so uzskatu pienemam, jaatzime, ka ari si civilizacija radusies peksni, lai gan tas rakstu piemineklos ir zinas, kuras vareja iegut tikai gadu tukstosu pie­redze. Lingvisti, kas atzimejusi daudzas intere­santas saistibas starp sumeru un seno indoeiro­piesu valodu, izteikusi domas, ka civilizacija Divupe ienakusi no Eiropas. Ta ka senas civilizacijas centrs atradas musu zeme (sk. 9. apcirkni), tad no tas ari nacis gara gaismas nesejs, kurs senos mitos devets par Jani. Tas ir loti pamatoti, jo Janu diena ir pati gaisaka gada. Pedejos gadu desmitos Sumera un Babilonija atrastos senrakstus uzskata par vecaka­jiem indoeiropiesu garigas kulturas pieminekliem.

RITA ZVAIGZNES DIEVIBAS MAZAZIJAS UN DIVUPES TAUTU MITOS

Gadu tukstosu gaita senas, no senbaltu civili­zacijas gutas zinasanas pakapeniski izpleneja. At­minas partapa mitos par dievibu para piedzivo­jumiem, kuri atkartojas ik gadu. Jaunakajos mitos patriarhata ietekme par galveno varoni klust virie­tis. Miti vesta par vira bojaeju un paratdzimsanu. Biezak pieminetas dievibas aplukosim alfabeta seciba.

Anate ir viena no galvenajam rietumsemitu die­vibam. Vina ir jaunava, medibu un kauju dieviba, mirstosa un atdzimstosa auglibas dievibas Baala masa un reize ari milota. Sausajas dienvidu vasaras augliba saistama ar lietu, tapec Baals ir ari mako­nu, lietus un perkona dieviba. Vinu nogale naves dieviba Mutu. Anate ar to nesamierinas, asinaina kauja Mutu pieveic un Baalu atdzivina. Anate ir lidziga ne tikai Apollona masai Artemidai, bet ari Atenai, Astartei un Atargatidai.

Te japiebilst, ka paratdzimstosa Baala vards sais­tams ar Baltiju un baltiem. Latvijas karte vel tagad atrodam tadas vietas ka Balgale, Baltinava, Balvi. Dazi arzemju zinatnieki uzskata, ka Baals ir Apol­lona parveidojums. Si doma apliecina Anates tuvibu Artemidai. Pirms apmeram trim gadu tukstosiem Baala kultu nomainija Jod-he-ved-hes (Lietuva Jodas, pie mums Jods) kulta pieludzeji.

Pasi senakie raksti pasaule, kur piemineta planeta Venera, ir Eblas teksti (3. gt. p.m.e.). Saistiba ar Veneru pieminets dievibu paris Astars un Astarte. Veneru piemin ari Ugaritas dievibu sarakstos.

Astarte ir rietumsemitu milas un auglibas dieviba, ari zirgu aizstave, planetas Veneras iemie­sojums Egiptes jaunas valsts perioda. Velak semitu mitos vina ir Astara - kara, auglibas un apudeno­sanas aizstavja sieva. Simbols - disks virs sirpja butiba ir Veneras fazes apzimejums.

Inanna, ari Ininna, Ninanna ir sumeru augli­bas, milas un kara dieviete. So vardu izcelsme sais­tama ar vel senako vardu Ninsina - Ritausmas zvaigzne. Lidzigi tulkojama akadiesu Istara, tapat jau minetie Astars un Astarte. Tie saistami ar senu indoeiropeiskas cilmes vardu star - zvaigzne. Bet Ininnas varda tiess skaidrojums ir debesu valdniece.

Inannas simboli - gredzens ar lenti vai daudzlapu rozete sumeru telotaja maksla sastapti 4. un 3. gt. mija p.m.e. Inanna precas ar lopkopibas dievibu Du- muzi. Akadiesi vinu deveja par Duzu, aramiesi - par Tammuzu. Dumuzi nonak velu valstiba, tomer vins tur atrodas tikai periodiski. Ik pusgadu vina vieta uz laiku paliek Dumuzi uzticama masa Gestinanna. Tadejadi Dumuzi ir cikliski mirstoss un atkal ik pec pusgada atdzimstoss. Bet vecakajos tekstos mira pati Inanna, vinu aizvietoja Dumuzi. Ari citas Rita zvaigznes dievibas ik sezonu nomira un atkal celas augsa.

Pasos jaunakajos mitos bojaejai un atdzimsanai lemts virietis, kam nav sievas.

ZVAIGZNU UN UDENS SAISTIBA ARMENIJA

Latvju dainas Rita zvaigzne Auseklis paratdzima juras putas. Visai lidzigus mitus atrodam Armenija un Griekija.

Armenu mitos ar Veneru saistita milas un udens dieviete Asthika (zvaigznite). Pirmsakumos ta bija ari auglibas dieviete, bet velak so uzdevumu pie­deveja Anahitai - Lielajai matei vai Lielajai kun­dzei. Miti par Asthiku stasta, ka ta nakti peldas Eifratas upes udenos. Asthika ir Vahagna milota, galvenais vinas templis bija Astisata (zvaigznu seta).

Visai interesants ir nostasts par Asthikas deliem Zrvanu, Titanu un Japetu. Visi sie vardi mums jau pazistami. Vecaka dela Zrvana vards saistams ar senako Eiropas iedzivotaju - vanu vardu, atbilst Urana laikam grieku mitos. Ari Titana un Japeta vardi saistami ar grieku mitiem. Japets bija Pro­meteja tevs. Lidz ar to klust skaidrs, kapec Prome­teju piekala pie klintim tiesi Kaukaza.

Abi jaunakie brali pieprasa Zrvana cilti iznicinat visus viriesu dzimuma pecnacejus. Tas skan lidzigi grieku mitam par Urana kastresanu, bet skandi­navu sagas iekarotaji asi paklauj vanus - senakos iedzivotajus.

Asthikas templi bija DA no Vana ezera. Vasaras vidus armeniem, tapat ka Tuvo Austrumu tautam un senegiptiesiem, bija gadu maina - veca gada beigas un jauna sakums. To lidzigi ka Egipte noteica Siriusa cels debesis. Tad svineja Vardavara svetkus. Vards vord tulkojams gan ka roze, gan ari ka udens. Ziedojumam nesa rozes, palaida balozus. Rituala dalibnieki aplaistija cits citu ar udeni.

NO SAULES LAIVAS LIDZ CILVEKA UPURESANAI

Senajas kulturvalstis planetu Veneru veroja loti uzmanigi. Siem verojumiem bijusi visai butiska nozime, iespejams, auglibas vai posta paredzesanai. Ne velti daudzas senajas zemes pastaveja specigi iz­teikts planetas Veneras kults. Jaunakos laikos so pla­netu saistija vairs tikai ar milas priekiem. Grieki to sauca par Afroditi, romiesi - par Veneru. Tas paradi­sanas laiki gan isi pec Saules rieta, gan pirms tas lek­ta tacu ir labakie milas izpausmem. Tatad Senas Romas uzskati vesta par pilnigu seno zinibu izzusanu.

Latvju garamantas atrodamas zinas un seno svet­vietu iekartojums rada, ka musu senci gadskartas svineja tada veida, kas sekmeja mezu, lauku, visas dzivas radibas auglibu un veselibu. Sajos gadijumos vadijas pec paredzejumiem, Ausekla cela veroju­miem debesis, ka ari citam zimem. Musu senciem nonakot svesu tautu varmaciga ietekme un paklau­tiba, ar laiku sis zinasanas zuda. Zintnieciskas dar­bibas nomainija religiskie rituali, tos savukart aiz­staja ariskigas ceremonijas. Sads zinasanu pa­grimums notika visa pasaule, un, jo talak no musu zemes, jo tas bija jutamaks. Samera bieza paradiba kluva cilveku upuresana. Lai izprastu celu no Saules laivas lidz cilveku upuresanai, aplukosim senas zinas par Saules laivu juras putas, milas dievibu Afroditi, valdnieka auglibas asinu ziedo­jumu, lidz nonaksim pie cilveku upuresanas.

Valda uzskats, ka pasreiz lietotais planetas Vene­ras vards saistams ar seno romiesu darzu dievieti Veneru. So vardu romiesi lietoja ari, lai apzimetu auglus. Tapat ka Afrodite, ari Venera ir milas die­viete. Tas vards skaidrojams ka saliktenis. Ta pirma dala vene somugru valodas nozime laiva. Otra dala Ra ir senais Saules vards. Tatad Venera ir Saules laiva, kuru apraksta daudzas latvju dainas, pie­meram:

Saulit' velu vakara Sezas zelta laivina, Rita agri uzlekdama, Atstaj laivu ligojot.

1627 LD 33878, Zalenieki

Te vel japiebilst, ka Latvija daudzas vietas at­rasti gan no akmeniem likti, gan no smiltim un grants uzberti dazada lieluma laivu atveidi. Lielakie no tiem, piemeram, Kisezera Kangaros (ZA no Tris- ciema) un Allazos starp Mazo un Lielo Kangaru ir ap 120 x 80 x 6 m. Tas ir senas svetvietas. Ar simbolu laiva domats jau aplukotais Veneras sirpis (sk. 5.1. sadalu). Kad Saule vakara noriet, Venera, t.i., laiva, vel paliek debesis. Par to vesta daina:

Saulit' bala noiedama Atstaj laivu uz udena; Rita sarta uzlekdama Parved laivu malina.

LD 33908,

Burtnieki

Senie egiptiesi lielu dalu savu mitu veltijusi Sau­les celojumam nakti caur pazemi, aprakstot katru nakts stundu.

Centralamerikas tautu mitos saglabajies putna - jaguara - cuskas tels. Tas ir naves dievibas, kas sais­titas ar Rita zvaigzni. Par Rita zvaigznes dievibu deveja balto kulturas neseju Kecalkoatlu (ari Ku- kulkanu, Tukumacu, Votencu). Vinam (viniem) loti lidzigs ir Virakoca Dienvidamerika, kura vards tulkojams ka Juras putas

Asinainas putas. Afrodites varda skaidrojums saistams ar grieku vardu afros - juras putas. Verojot Veneras parvietosanos pie debesim, ta tiesam atgadina baltu putu gabalinu, kas peld jura. Grieku mita tas nebut nebija parastas juras putas. Sis putas radija auglibas speka pilnas, jura nokluvusas augstakas dievibas Urana asinis, kurn izkastreja vina dels Krons. So operaciju Krons veica nevis ar dunci, bet ar sirpi. Ta ir neparprotama norade uz Veneras sirpi un laikmetu mainam, sirpim dilstot.

Senakais putu pieminejums ir dainas: Auseklitis jurina, balta putu gabala. Afrodite simbolizeja aug­libu, muzigo pavasari un dzivibu. Asinu ienesana tik cela simbola ka juras putas liecina par seno grieku zinasanu un morales pagrimumu.

Neapsaubamu lidzibu ar grieku mitu atrodam Centralamerika pastavosajas tradicijas. Tas senie valdnieki tautas prieksa ievainoja savus dzimum­organus un notecinaja asinu struklinu uz altara. Velak to aizstaja ar cilveku upuresanu, uzskatot, ka tas nesis laimi un auglibu. Patiesiba asinainas putas ir jau pedejos gadu tukstosos radies izkroplojums, kas ieviests tautas garigo speku iznicinasanai. Vel pie­bildisim, ka juras putas, bet nejau asinainas, vareja but vieta, kur saka majot un vairoties pirmie bio­logiskas dzivibas veidi.

Nozimigs ir mits par Veneras milako - Adonidu, vina navi un paratdzimsanu. Adonida kults bija loti iecienits un to piekopa ari Egipte, Kipra u.c. vietas. Sengrieku miti vesta, ka Adonids radies ka nepra­tigas kaisles auglis. Vina mate tika sodita un par­versta par koku. No ta ieplaisajusa stumbra piedzi­ma neparasti skaists puisens - Adonids. Afrodite zenu atdeva audzinat Persefonei, kura no zena vairs negribeja skirties. Stridu izskira pats Zevs, izlemjot, ka dalu gada Adonids pavadis pie pazeme nonakusas Persefones, bet otru dalu - virszeme pie Afrodites, - visai lidzigi ka sumeru teika par Dumuzi.

Citas dievibas, kas bija greizsirdigas uz Afroditi, Adonidam uzridija meza kuili, kas vinu saplosija. Tad Afrodite jaunekli parverta par ziedu. No vina asinim uzziedeja rozes. Te redzam saistibu ar Vardavara rozem Armenija. Savukart no Afrodites asaram radas anemones.

Adonida vards celies no fenikiesu Odon, kas tul­kojams ka (dabas) valdnieks. Ik gadu Vidusjuras ba­seina un Tuvajos Austrumos vela pavasari svineja Adonida svetkus. Svetku svinesana sakas ar

Afrodites un Adonida ritualo salaulasanu. Naka­maja diena, raudu dziesmam skanot, Adonida statu­ju nesa uz juru un gremdeja udeni. Uzskatija, ka sie rituali nozimejot vina atgriesanos naves valstiba, bet mes te redzam senaku motivu - Auseklites nonaksanu udeni.

Adonida svetku laiks saistams ar musu Lielo die­nu, pavasara Saules ritu, bet pasi rituali ir musu Lielas dienas svinibu parveidojumi. Savukart cit­viet pirma bija seru, bet otra - prieka un pat orgiju diena. Adonids sava butiba simbolize dzivibas un naves vienotibu, muzigas parvertibas paratdzim- stot. Velak sos ritualus parnema jaunas religijas, svinot Lieldienas. Ari tur aprakstita varmaciga nave, nokapsana miruso valstiba un augsam­celsanas. Diemzel tajos cilveka upuris jau bija obli­gata sastavdala. Vel 21. gs. saglabajusas kanibalis­ma laiku ritualas darbibas, kas simboliski ietver upura miesas esanu un asinu dzersanu.

GARA GAISMAS NESEJI SENGRIEKU MITOS

Grieki ir Kretas - Mikenu un citu senaku kulturu parmantotaji. Vini savos mitos saglabajusi daudzu seno zinu atspulgus. Ari Griekija ieraugam vai­rakus kulturas nesejus - dievibu Apollonu, titanu Prometeju, cilvekus Orfeju un Perseju. Sie teli sav­starpeji cits citu papildina, veidojot it ka cetrus Ausekla atspulgus.

Ka jau teikts, Apollona mate Leto devas uz Grie­kiju no Ietu zemes (Lettonie, Lettland). Butiba Leto ir mitos saglabajies Ausekla, precizak, Auseklites atspulgs. Leto vajadzeja tikt pari Vidusjuras pla­sumiem (udens motivs), lai noklutu Delas sala, kur vina dzemdeja (paratdzimsana) delu Apollonu (Saules simbols) un meitu Artemidu (Meness simbols). Te atspogulota Saules sistemas radisana. Vina nes pirmo gaismas staru no musu zemes ka visas Zemeslodes civilizacijas supula. Ari Leto ir senas cilmes indoeiropiesu vards, kas saistams ar gaismu.

Leto celojums uz Helladu it ka bija tikai atgrie­sanas vieta, no kuras sava laika bija skirusies Krona un Zeva piekriteji. Mainoties sabiedribas parvaldes kartibai un izveidojoties patriarhatam, Leto - sieviete nedriksteja macit griekus. Seno mitu par­veidoja, un lielos darbus darija vinas dels zeltmatis Apollons. Vina izskats butiski atskiras no melnig­snejiem griekiem, tapec vards zeltmatis uzsverts atkartoti. Apollons (Leto) deva Senajai Griekijai plasas zinasanas materialaja un garigaja kultura, tapat ari dziedniecibas un paregosanas maka. Visai iespejams, ka Hellada bija atbalsta punkts, no kura zinasanas izplatijas talak, veidojot civilizacijas Babi- lona, Sumera, Egipte u.c.

Apollona dels Asklepijs ir ne tikai dziedniecibas tevs, dazi petnieki vinu saista ar Usiru.

Vel atzimesim tikai dazas agrak nepieminetas Pro­meteja un Apollona lidzibas. Abu so varonu devums un izturesanas ir lidziga. Abiem saknes nak no Ietu zemes. Turklat vinu lidzibu apstiprina zinas par Heraklu.

Prometeja bralis - titans Atlants palidzeja Heraklam iegut zelta abolus. Kaut ari mits par to neko nestasta, notikumu seciba liek domat, ka Heraklam par to bija jaatsvabina Prometejs. So domu apliecina ari Herakla cels. Vins, dabujis dar­gos abolus, devas nevis majup, bet vispirms uz Kau­kazu, kur pie klints bija piekedets Prometejs. Mitos atrodama vel viena simboliska norade uz Prometeja sakariem ar Baltiju. Kad Herakls sauj ergli, kas kna­baja Prometeja aknas, varona roka rupji kludas. Bulta trapa kentauram Heironam, kas palidz Prometejam. Sis kentaurs izaudzinaja un apmacija Leto mazdelu - Apollona delu Asklepiju. Simbolu valoda skolotaja nosausana pielidzinama Raditaja nogalinasanai. Si darbiba netiesa veida daudzas reizes caurauz grieku teikas.

Visas sis zinas vedina domat, ka Prometejs un Apollons bija vismaz lidzigu laiku atspulgi. Bez jau minetajiem varoniem - dievibam visai interesantas zinas pauz miti par cilvekiem - Orfeju un Perseju. Teikas par viniem ir jaunaku laiku miti, kas ra­dusies ka atspulgi no dainam par Ausekli.

Gaismas neseju dzive, tapat ka citur, beigusies tragiski, saduroties ar tadu priesteru morali, kas svesa dabai un Zemes dzivibai. Mits par Orfeju liecina par senas zintniecibas iznicinasanu. Kad Orfejs spelejis, elpu aizturejusi gan zveri, gan putni. Vina dziesmas bijis tads dailes speks un valdzi­najums, ka pat koki un memas klintis nav palikusi vienaldzigi. Milestiba Orfejs palicis uzticigs savai vienigajai - Eiridikei. Zinas par vinu ir trucigas. Jaatzime Eiridikes saistiba ar Ilu, Ili (Illi, ilinu, sk. 5.3. sadalu), t.i., saistiba ar senbaltu civilizacijas vertibam. Orfeju nogalinaja tapec, ka vina uzskati neatbilda talaika sabiedribas uzskatiem. Izkrop­lotaja mita varianta to darija piedzerusas bak- hantes. Piebildisim, ka piedzeruso bakhansu doma­sana ir pat parsteidzosi lidziga musdienu Eiropas, vai plasak, Rietumu pasaules sabiedribas uzska­tiem. Te redzama lidziba ar Latviju, kuru velk, stumj un gruz t.s. Eiropas un pasaules kultura (lasi: anti- kultura). Nule teikto apstiprina ari tas, ka Eiridi- kes vards skan lidzigi jau minetajam musu senas sencu zemes vardam Eridana.

Bet atgriezisimies pie Orfeja. Orfeja galva pa Heb- ras upi iepeldeja jura un nonaca Lesbas sala. Tur ta atdzivojas, kluva par slavenu paregi un brinum­dari. Si norade uz runajoso galvu atkal un atkal liek pardomat par daudzo akmens galvu nozimi Pokainos (sk. 7. apcirkni).

Jura nonaca ari grieku varonis Persejs. Vinu, vel ka mazu puisenu, ielika skirsta un palaida jura pasa vectevs, jo bija paregots, ka mazdels vinu no­galinasot. Perseju tomer izglaba kads zvejnieks (sa­lidziniet ar latvju dainam), un vins veica daudzus varondarbus. Diemzel Persejs atnema dzivibu jau minetajam Atlantam, parversot to klinti. Atkal redzam Raditaja nonavesanas simbolu. Turklat Per­sejs, kaut ari nejausi, metot disku, nogalinaja savu vectevu, ka bija paregots. Ari Apollons tada pasa veida netisam nogalinaja savu draugu. Te jaatceras, ka Latvija atrasti vairaki akmens diski, kas ir kadu sen aizmirstu ritualu prieksmeti. Iespejams, ka sie rituali bija saistiti ar dainas daudzkart aprakstito vainadzina nolaupisanu - lielo parmainu sim­boliem. Vel atzimesim Latvijas upju vardus - Perse un vairakas Berzes, kuru nosaukums, skiet, nacis no nule pierakstita.

Kad bija Apollona, Prometeja, Orfeja un Perseja laikmets? To zinot, varetu kaut vai aptu­veni spriest par pedejo Ausekla laiku. Diemzel tiesu atbildi atrast nevar, jo daudzos eposos un mitu grupas notikumu seciba ir sajaukta. Bet tas ne­nozime, ka pasu notikumu nav bijis. Vel janem vera, ka grieku mitiem ir daudzi varianti. Nevar spriest, balstoties tikai uz vienu pazistamako variantu, jamekle ari citas liecibas. Turklat jaievero, ka mitus nedrikst uztvert tiesi, jo tie sacereti simbolu valoda.

Lidzigi ka latvju teikas, ari citu tautu miti censas senos varonu laikus piesaistit daudz jaunakiem noti­kumiem. Ta no grieku mitiem izriet, ka Herakls atbri­voja Prometeju isi pirms Trojas kara. Ta laiks ir pie­tiekami drosi noteikts -1260. g. p.m.e. Tomer sis date­jums nesakrit ar parejo notikumu iespejamo laiku.

Precizaks datejums saistams ar Lielajiem pludiem, pec kuriem palika dzivi tikai Prometeja dels Deika­lions un vina sieva Pirra. Lielo pludu pedas atrastas daudzas vietas. Bieza smilsu karta sedz Uri pilsetas senakas atliekas Divupe. Liecibas par milzigiem plu­diem atrastas Dienvidamerika netalu no Mehiko. Dazi petnieki doma, ka pludi bija pirms 12,5 tukstosiem gadu. Sis datejums labak atbilst ari laikam, kad titani ieradas Ietu zeme. Senaki datejumi butu vel ticamaki. Vel nav geologiski petiti izcila Galgauskas novadpet­nieka Olgerta Miezisa atradumi, kur zem planas grants kartas atrastas konkrecijas un sens akmens enkurs.

Prometeja atgriesanas. Jau teicam, ka sen­grieku mitos ir vairaki varoni, kuros saskatami Ausekla atspulgi un seno dainu varonu parat­dzimsana ka dabisks cikls.

Pasaule viss ir ciklisks. Ik pec kada laika Zeme cies lielas katastrofas, tad ta atkal uzplaukst. Nebut nav nejausiba, ka Prometeja dels Deikalions ar sievu Pirru bija vienigie, kas izglabas milzu pludos un pec tam atjaunoja cilveku cilti. Vinu dela Helena vards sais­tams ar Senas Griekijas vardu Hellada.

Tadejadi Prometejs un vina dzimta iziet pilnu apriti, kas sevi ietver gaismas atnesanu, sodu par to, cilveces bojaeju un paratdzimsanu. Bet vel aug­staka limeni to izteic Ausekla tels.

Par cikliskumu vesti ari karelu un somu eposs Kalevala. Te stastits, ka rodas un izzud Kosmiskas dzirnavas Sampo. Auseklis un Prometejs sava darbiba salidzinami gan ar Kalevalas Veinemeinenu, gan citiem no Baltijas nakusiem kulturvaroniem - Kecalkoatlu un Virakocu, Usiru u.c. Bet latvju varonpasakas glaba zinas par Ilinu, Kurbadu, Lacu Krisu un citiem spekaviriem. Tomer pasas vissenakas zinas ir rodamas dainas.

Varda Auseklis musu senci ielika vairakas, it ka loti atskirigas un tomer kopa saistitas nozimes. Vispirms ar so vardu apzimeja planetu, ko sodien saucam par Veneru, t.i., Saules laivu. Dazados perio­dos ta paradijas debesis gan ka apals dalderis, ar ko jaapkal kumels, lai tiktu Leduskalna, gan ka sirpis, bet citreiz ari ka juras putas.

Mes labi zinam gadskartu ritus, ko nosaka Saules gaita debesis. Bet senci turklat vel zinaja, ka Saules un Meness savstarpejie stavokli pret Zemi atkar­tojas ik pec 19 gadiem. Ar so pasu periodiskumu atkartojas lielie auglibas un nerazas gadi. Attiecigi Veneras stavoklis pret Zemi atkartojas ik pec 584 dienam, t.i., 19 menesiem, kas atbilst tiesi 1/12 dalai no Saules - Meness cikla. Tapec Eirazijas mitos savijusies Saules, Siriusa un Veneras cikli.

Saules un Meness 19 gadu ciklu deveja par Dieva gadu, jo ar so periodu atkartojas augligie un neaug­ligie gadi. 20. gs. astondesmitajos gados gan ASY gan PSRS zinatnieki, izmantojot datortehniku, secinaja, ka daba pastav sadi auglibas cikli. Paliek liela mikla, ka gan to vareja ieverot musu senci. Tur ar izcilu atminu vien ir par maz.

Katra no siem cikliem ietilpst gan saltais posta laiks, gan ritausmas - atmodas laiks, gan uzplau­kuma posmi un beigas atkal pagrimums.

Ausekla vesturiska jega ir laikmets vai ta devetais Ausekla laiks. Tadi ir bijusi daudzas zemes. Skeptiki varetu jautat, kada tam nozime, ja pec Ausekla laika nak pagrimums vai pat sabrukums? Bet ne jau viss iet boja. Turklat Ausekla laika rodas personibas-gais­mas neseji. Vinu ir daudz, un diezin vai esam visus sos vardus minejusi, bet vini un vinu laiks paliek tau­tas atmina. )

Paliek zinasanu sekla nakamajam Ausekla lai­kam. Si paaudze ar latvju un citu tautu garamantam

sanemusi loti labas zinasanas.

ATSPULGI DEBESU VELVE

Atceresimies, ka pirms pusotra gadu simta Kris­janis Valdemars panema Eiropas karti un savienoja tas cetrus galejos punktus ar krusteniskam linijam. Izradijas, ka musu zeme atrodas pasa Eiropas cen­tra. Jau teicam, ka senajas kartes ar vardu Eiropa apzimeja tikai tas centralo dalu - senas baltu ze­mes. Un to centrs bija sena Riga.

Par to, ka senatne si centra nozime bija seviski liela, liecina tas, ka musu zeme un galvaspilseta ir vienigas, kuru vardi celti debesis.

Zvaigznu nosaukumos saglabati pasaules visse­nakie nozimigako vietu nosaukumi. Valda uzskats, ka tos pec loti senas tradicijas devusi arabu astrono­mi. Tomer, iepazistot civilizaciju vesturi, jasecina, ka zvaigznu nosaukumi ir daudz senaki neka laiks, ko varetu saistit ar Senas Egiptes astronomiem.

Loti senajos debesu kermenu nosaukumos sagla­bajusies ari vairaki vardi, kas saistami ar senbaltu civilizaciju. Tai veltiti spozakie spidekli debesu vel­ves visgaisakaja dala ap Oriona miglaju. Zvaigznota­jas debesis senie grieki saskatija ap 850 spideklu. Katram bija savs vards, bet ne grieki, ne egiptiesi neatrada kaut vai kadu siku zvaigzniti savam aug­stakajam dievibam - Kronam, Zevam, izidai, Usi- ram. Toties zvaigznu vardos iemuzinati pasaules civilizaciju supula - musu zemes vietvardi.

Skatoties zvaigznu kartes, redzam, ka tads izcils gods paradits ari Baltijas zemju centram - Rigai. Senie astronomi tas vardu iemuzinajusi viena no spozakajiem debesu spidekliem, dodot tam vardu Rlgels. Tas atrodas Oriona zvaigznaja, uz kurieni, pec senegiptiesu uzskatiem, devas miruso faraonu dveseles. Sis zvaigznajs atrodas no Saules sistemas apmeram 1000 gaismas gadu attaluma.

Riga ir vieniga pilseta pasaule, kuru senie gud- rajie pacela debesis. Zvaigznes varda izskana el no­zime svets. Tadejadi debesu spidekla vards tulko­jams ka sveta Riga. Ta ir muziga piemina musu viedajiem senciem - gara gaismas nesejiem.

Si zina apliecina pasaules vecakas civilizacijas iz­cilo nozimi cilveces vesture. Senie arabi to vel zi­naja, bet Eiropas tumsajos viduslaikos sis zinas iz­pleneja.

Eridana. Daugavas un ai*i musu zemes senais nosaukums Eridana (ari Eridana) atspogulots de­besu zvaigznaju karte. Netalu no Piena cela atro­dams Eridanas zvaigznajs. Pavisam netalu no ta, tuvak Piena celam, atrodas jau minetais Rigels. Salidzina­sim: Rigels blakus Piena celam debesis, bet Riga uz Zemes blakus Eridanai (tagad Daugava).

Kursa. Vel saja zvaigznaja ir zvaigzne Kursa. Vai ta ari butu nejausiba? Diez vai! Ticamiba, ka nejau­si blakus debesu Daugavai - Piena celam novietoti Eridanas, Kursasun Rigas atspulgi debesis, lidzinas nullei. Tala senatne tie bija tik cienijami vardi, ka to vieta bija debesis.

Oriona zvaigznaja vards nav nejauss un sais­tams ar pirmsleduslaikmeta priesteru Uri-anu (dievibas Uri delu) vardu. Velakos laikos sengrieki, kas jau bija aizmirsusi varda izcelsmi, skaidroja to ka kada mednieka vardu, kurs esot bijis Leto mei­tas Artemidas iemilotais. Tomer ari saja skaidroju­ma saistiba ar Ietu zemi ir neparprotama. Grieki lietoja jaunakas skanas neka citas senas kulturtau­tas. Tuvak par to sk. A. Rupaina darba Archeoling- vistika. Baltija var atrast vietas, kuru vardos dzir­dam senakas u(ju) skanas, ka Ureles pilskalns (Ce­su rajons), Uri (Uuri) Pededzes augstece netalu no Miso (Misso) (Igaunija) u.c.

Siriusa vards saistams ar Usiru, kura vards tuvs musu Usinam. Senie grieki Usiru saistija ar Askle- piju, kura vecmamina bija no Ietu zemes nakusi Leto. Tada veida secinams, ka spozais Oriona zvaig­znajs un tam tuvakas zvaigznes bija veltitas musu senciem un musu zemei.

Velreiz padomasim par seno astronomu izveli. Senie arabi lieliski zinaja Griekijas, Babilonijas, Su- meras, Indijas un Afrikas civilizacijas. Varbut mes nemakam saskatit senos vardus, tomer skiet, ka de­besis nav neviena atspulga no sim vietam vai so zemju valdniekiem. Bet senbaltu civilizacijas pie­minai veltiti vairaki vardi. Tas liecina, ka vel tikai > 7 pirms daziem gadu tukstosiem senie gudrajie zinaja gan Eridanas, gan Rigas un Kursas vardus, gan musu zemi, tas vesturi un izcilas vietas ka loti nozimigas visas pasaules un citu civilizaciju talakai attistibai. Nav pasaule otras tadas zemes, tautas vai civilizaci­jas, kurai vel butu paradits tik liels gods.

Dzivibas sakumi. Izcilie krievu zinatnieki V Do- kucajevs un V Vernadskis uzskatija, ka gan dzivibas aizsakumi, gan jauni dzivibas veidi var rasties tikai vietas ar paaugstinatu bioenergetiskas mikroplaz- mas starojumu. Daudzi zinatnieki secinajusi, ka pirms 3,5 miljardiem gadu jura radas pirmas biolo­giskas dzivas butnes uz Zemeslodes un sakas to ta­laka attistiba. Pirms 1,5 miljardiem gadu dzivei uz sauszemes saka pielagoties kadreizejie juras iemit­nieki.

Nemot vera V Dokucajeva viedokli, gan klimatiski, gan bioenergetiski visticamaka vieta cilveku baltas rases un jaunu civilizaciju radisanai varetu but Baltija.

Var mainities cilveki vai vinu parazas. Zemes bio- energetiskais starojums nemainas, un nemainas ari musu sencu garamantas paustie dabas likumi, kas parbauditi ilgstosa cilveces attistibas gaita. Musu zeme bijusi loti nozimiga senatne, un tada ta bus ari nakotne.

AUSEKLA ZEME

Miljoniem gadu ilgaja cilveces vestures gaita bijusi ne viens vien, bet gan daudzi Ausekla laiki. To apliecina citu tautu miti par zinasanu, gara gaismas un kulturas nesejiem. Sie miti mijas ar legendam par Dieva deliem. Salidzinot sis daudzas zinas, nonakam pie secinajuma, ka pasu galveno par Ausekla butibu pauz latvju dainas. Bet laika ritu­mam ir raksturiga savstarpeji lidzigu notikumu likumsakariga atkartosanas.

Vai esat padomajusi, kapec gan musu zemi nekad nav apciemojusi dizi sludinataji, mesijas, avataras vai citas Ausekla izpausmes. Atbilde ir loti vien­karsa - tapec, ka nevajadzeja. Musu zeme vienmer dzivojusi gaisi un dievticigi cilveki. No viniem izauga skolotaji - gara gaismas neseji, kas bija vajadzigi citas zemes, kur valdija gara tumsiba. Ari pedejos trijos gadsimtos latviesi daudz devusi un joprojam dod citu tautu garigajai attistibai, pasi parvacojoties, parkrievojoties, paramerikanizejoties. No musu zemes nakusi, nak un, cerams, ari naks gaisi, talan­tigi un stradigi cilveki.

Pirms gandriz pusotra gadu simta jaunais tautas atmodas saucejs Krogzemju Mikus sev izvelejas Ausekla vardu. Sis vards nebija izraudzits nejausi. Kaut gan Ausekla muzs bija iss, pec vina jau naca citi garigas apgaismibas stari - izcili tautas atmodas darbinieki.

Rita zvaigzne ir ari vakara zvaigzne - Rieteklis. So gandriz izzuduso vardu atjaunoja musu dzej­nieks Julijs Balodis (1836-1940), kas izvelejas sev tadu pseidonimu. Zimigi, ka Rieteklis aizgaja no sis pasaules tiesi 1940.gada, kad norieteja musu briviba.

Zimigs skiet ari padomju laika vajata Gunara Astras uzvards. Sie cilveki bija ka pirmie Saules stari, kas vestija, ka driz tai jauzlec.

ISS KOPSAVILKUMS

1.   Simttukstosu, varbut pat miljonu gadu gaita cilvece piedzivojusi daudzus uzplaukuma un ma­zaka vai lielaka posta un pagrimuma laikus. Tadi gara gaismas neseji ka Auseklis, Prometejs, Usirs, Veinemeinens u.c. bijusi daudzos laikos un zemes.

2.  Senie cilveki skaidri apzinajas lielo notikumu gaitu, kas sevi ietvera attistibu, uzplaukuma laiku, sabrukumu, tam sekojoso posta laiku un atkal jau­nu attistibu. Seno tautu garamantas un it ipasi lat­vju dainas to rada ka pasaules likumsakaribu. Ne­daudz atskirigi ir Eiropas tautu miti, bet citu kon­tinentu mitos pamatideju izkroplo jaunako laiku uzslanojumi.

3.  Par notikumu mainas simbolu daudzas tautas izvelejusas planetu Veneru. Bet, runajot it ka par to, atzimeti ikgadejie pavasara vai vasaras sakuma svetki, Lielais jeb Dieva gads 19 gadu garuma, ka ari lielaki laika cikli.

4.   Amerikas, Azijas, Eiropas un Senas Egiptes miti vesta parsteidzosi lidzigas zinas par gaisma­tainajiem un zilacainajiem gara gaismas nesejiem, kuri macijusi cilvekiem ne tikai dazadus amatus un prasmes, bet ari loti dzilu morali un etiku. Neap­saubami, ka siem mitiem ir kopigs sens avots. Ta meklejumi norada uz latvju dainam un musu sencu, t.i., senbaltu civilizaciju.

Loti daudzas latvju garamantas, kas vesta par paratdzimsanas norisem, pauz apbrinojamu iz­pratni par so loti nozimigo Visuma valdoso likum­sakaribu. Tas lieku reizi apliecina tautas gadu simt­tukstosos krato gudribu un musu sencu augsto ga­rigas kulturas limeni.

5. Latvju zemes energetiskais starojums radija, rada un ari vares vel radit daudzus izcilus talantus, kuru skaits procentuali daudzkart parsniedz talan­tigu cilveku skaitu citas zemes un tautas. Diemzel daudzus no viniem svesas varas iznicinaja, citus piespieda mainit dzivesvietu un iesuca sava vide. Musu nakotne ir atkariga no ta, cik musu valsts bus spejiga saglabat talantus darbam sava zeme.

SESTAIS APCIRKNIS

ILGIE OKUPACIJU LAIKI

Musu zeme ir daudzu indoeiropiesu valodu un lidz ar to ari tautu supulis. Velako iranu, persiesu un hetu senci iepriekseja starpleduslaikmeta at­dalijas par patstavigam tautam un ienema vietu Mazazija. Velak, pec leduslaikmeta, Ramas laika, atskelas vel viena tautu grupa, kura ietilpa velako keltu, latinu un germanu (ari anglu) prieksteci. Rietumeiropas vesturnieki so tautu grupu deve par makrokeltiem. Makrokelti kadu laiku bija uzkun­dzejusies baltiem un varmacigi meginaja uzspiest savus uzskatus - druidismu. No baltu zemem mak- rokeltus padzina somugri. Lidz ar to balti no asi­nainas paklautibas makrokeltiem nonaca adminis­trativa somu un igaunu sencu paklautiba.

Par so senvestures posmu liecina vietvardi, gara­mantas, tostarp Kalevala, lidzibas valodas un sena­jos apbedijumos atrasto skeletu petijumi. Diemzel sie zinu avoti lidz sim nav aplukoti vienkopus. Lidz­sinejos vesturnieku darbos par so musu senatnes posmu sis gramatas autoram nav izdevies atrast ne­kadas norades.

Geologi izzinajusi, ka 3,3 gt. laika Latvijas zeme bijis neparasti silts un maigs klimats. Tad pirms 4,7 gt. laiks kluvis vesaks. Viens no iespejamiem iemesliem vareja but klimata vadisanas klumes vai, vel drizak, sis darbibas partrauksana. Musuprat, to izraisija priesteru nogalinasana Pokainos un citas svetvietas. Noradi par to var atrast ari sen- skandinavu sagas vestijuma par Kvasira nona­vesanu.

6.1. GUDU LAIKS

Zinas par makrokeltiem atspogulojas latvju garamantas, teikas par launo un briesmigo Saksu mati un dainas par sarkanajam ogam. Izsakoties musdienu terminologija, makrokeltu laiku varetu devet par akmens laikmeta totalitaro rezimu. Sali­dzinot senos vietu nosaukumus un citus vardus ar garamantam, iespejams atjaunot senas zinas, kas nav atrodamas citos avotos. Tapec meginasim izprast dazus vardus, kas saistiti ar seno zintniecibu un svetvietam.

Bramani un krivi. Seno lielo svetvietu tuvuma dzivoja priesteri - bramani jeb brahmani. Vinu var­da deveto maju nosaukumi saglabajusies blakus senajam svetvietam. Bramani ne tikai palidzeja cil­vekiem, bet ari vadija klimatiskas norises. Seno svetvietu izvietojums rada, ka tas kalpojusas par novadu robezam, te krustojusies celi, to apliecina ari dainas. Tadejadi bramani bija gan cela raditaji, gan miertiesnesi.

Bramanu vardu sastopam dainas. Bramani ka maj- vards saglabajies dazu seno svetvietu tuvuma - pie Allaziem, Dobes kalniem, Pokainiem, Idus Pantene u.c. Vel ir neliela apdzivota vieta Pelecu pagasta, Bramaniski Bikernieku pagasta un Bramberge (Bramanu kalns) Gludas pagasta.

Dala Latvijas svetvietu saistas ar citu, domajams, makrokeltu laika priesteru vardu - krivi. Sis vards sastopams daudz biezak par bramanu piemine­jumu, no ka secinams, ka tas ir ieverojami jaunaks. Tautas garamantas krivus nepiemin, tatad sis vards ienacis tad, kad dainu laiks jau bija beidzies, t.i., Ramas laika beigu posma vai velak. ir zinamas majas un maju kopas ar sadu vai lidzigu nosauku­mu, piemeram, Krivi Vaives pagasta, Krivani Kal­upes pagasta, Krivandi Lidumnieku pagasta u.c. Dalai krivu laika svetvietu vards nedaudz izkroplots un kartes lasam - Krievukalns. Piemeram, viens no tiem atrodams starp Embuti un Priekuli. Tikai sim kalnam nav neka kopiga ar krieviem ka tautibu. Kalna pakaje ir Krivaisu majas, kuru vards norada uz augstakajiem priesteriem - krivu kriviem.

Par kriviciem saukta kada austrumbaltu cilts, kas dzivojusi Daugavas, Dnepras un Volgas augstece. Kad novada ienaca slavu ciltis, tas, ka tas bija pie­nemts senaja pasaule, ari saka devet par kriviciem, bet vel velak - par krieviem.

Ar vardu Kri vai lidzigu vardu apzimetas dazas pilsetas un apdzivotas vietas Viduseiropa. Lidzsi­nejie valodnieku meginajumi skaidrot sa varda iz­celsmi nav ipasi parliecinosi. Toties so vardu loti labi var izskaidrot ar seniru valodas palidzibu. Taja vards criu nozime burvis. Bet sis nebut nav vienigais vards, kas mus saista ar keltu valodam.

Keltiskie vardi Latvija. Musu zeme ir indoei­ropiesu valodu pirmdzimtene. Dazas Eiropas tau­tas ir saglabajusas tadus vardus, kas jau izzudusi no musu valodas. Lai ari tas skan parsteidzosi, dau­dziem citadi neizprotamiem Latvijas vietvardiem var atrast skaidrojumu iru, bretonu, gelu, velsiesu

un citas senajas keltu valodas, ka ari latinu valoda. Piemeram, vardiem debesis, Laima, Perkons un daudziem citiem nav apmierinosa skaidrojuma ne latviesu, ne tuvejo kaiminu valodas. Toties keltu valodu petnieks E. Senbergs atradis dazus intere­santus tulkojumus un lidzibas: daina - velsiesu dein - skaists, jauks-, debesis - gelu de 4- bes - dievi + majvieta; Laima - seniru laim - liktenis vai ta vara; Perkons - gelu fer + kun - (dieviskas) uguns pavelnieks-,

vainags - gelu fainneag - neliels aplis. Sadus piemerus varetu turpinat vel un vel, tomer tos nedrikst uztvert ka liecibas par makrokeltu visaptverosu ietekmi uz latviesu valodu un kulturu. Geli labi saglabajusi tadus vardus ka berns, daina, kenins un citi.

Interesants ir varda Abava tulkojums no latinu valodas - vecteva vecmamina. Patiesam Abava va­reja but Latvijas pirmas un vecakas upes gultne, pa kuru Daugavas baseina udeni aizteceja uz Bal­tijas juru. Tadejadi vietvarda Abava tulkojums nav nejausa sakritiba un apliecina gultnes senumu.

Turklat te ir runa nevis par kadu nejausibu, bet gan par daudzas vietas sastopamiem vietvardiem. Daudz ari tadu vardu, kas skaidrojami ar senanglu valodas palidzibu, piemeram, Brinki, Bringi u.c., kas vienmer saistami ar kraujam, un to ari nozime vards brink anglu valoda. Vietvardi Suntazi un Sunakste loti labi izskaidrojami ar anglu vardu sun - Saule; Bestes un Pesteli ar the best - labakais utt.

Seit minejam tikai dazus piemerus, bet tos var atrast simtiem. Seno valodu saistiba un savstarpeja ietekme attiecas uz visu Eiropu. Ta, piemeram,

Igaunijas vietvards Navva tulkojams ar anglu nar- row - saurs, jo butiba si upe ir Peipusa ezera sa­saurinajums. Specigu keltu kulturas ietekmi Igau­nija atradis neatkarigais petnieks Tenno Vints. Lat­vija vins pazistams ka seno rakstu zinatajs, par ko Ansis Epners uznema filmu Lielvardes josta.

Keltu mitos, piemeram, par varoni Konu Edu, saskatama tadu motivu ietekme, kadus var sastapt tikai saistiba ar musu sencu zemi vai musu pasakas. Te varetu but runa par to, ka kelti parmantojusi dalu musu sencu kulturas, diemzel ienesot taja lielus izkroplojumus.

Pardomas izraisa vietvarda Dagda tulkojums. Keltu valoda tas nozime labais un gudrais vald­nieks vai dievibas Danu (cilts) laudim. Otra dieviba daniesiem bija Brigita. Tagad ieklausisimies viena no senajiem Tallinas nosaukumiem - Tani linn, tatad nule mineto daniesu (velak danu) pilseta. So domu apliecina ari tas, ka viduslaikos netalu no Tallinas, Pirita, bijis Svetas Birgitas klosteris. Tikko minetie fakti rada, ka makrokelti valdijusi visa Baltija, ari tas ziemelaustrumu dala.

Keltu ietekme. Keltiska izcelsme ir Oganu pils­kalna vardam Pokainos un Ogenu vardam pie senas Beverinas. Kaut ari tie ir tikai minejumi un galejo sledzienu var dot valodnieki, petot vardu saknes un attistibu, tomer zinu par makrokeltu okupaciju saja zeme ir parak daudz, lai tas noklusetu. Sie un daudzi citi vardu un vietvardu tulkojumi liecina par musu zemes visai tuvajiem sakariem ar jau mineto Rietumeiropas tautu prieksteciem.

Minetie un vel daudzi citi ar sim Rietumeiropas valodam saistitie vietvardi nozime to, ka vinu senci - makrokelti musu zeme valdijusi ilgaku laiku.

Meginot ieklaut so laiku kopeja plusma, izradas, ka tas sakrit ar Ramas laika beigam un ir uzskatams par pirmo pecleduslaikmeta okupaciju. Iespejams, ka musu senci makrokeltus deveja par gudiem. Par to liek domat tadi vietvardi ka Gudenieki (Kuldigas rajons), Gudzonu ala Mazsalaca, Kudums (Cesu rajons) u.c. Sos vietvardus var skaidrot ar latinu cudo (izruna kudo) - sist, dauzit. Sie vardi raksturo

keltu valdisanas laiku.

Gudu ciltis, kas tagadejas Latvijas teritoriju iene­ma ar varu, vispirms centas iznicinat gudrakos cil­vekus - tapat ka tas notiek musdienas.

Jau rakstijam (sk. 2. apcirkni) par to zemju at­skiribam, kas atrodas Melna skeluma iespaida. Eiropa cilveku upuresanu parnema no Tuvajiem Austrumiem un tiem piegulosajam zemem. Skandi­navu senie teksti vedina domat, ka no turienes na­kusi ari makrokelti vai vinu ideologiskie vaditaji.

Keltu ietekme manama ari savdabigos tautas terpu izsuvumos Liepajas rajona jurmalciemos.

SARKANAS OGAS

Pedejos gadu desmitos Ziemeleiropa purvos at­rastas keltu priesteru - druidu nogalinato augstas kartas lauzu mumijas. Tas bijusas ritualas slep­kavibas, kas izdaritas tris reizes - nodurot, nosli­cinot un noznaudzot. Sis zinas var kalpot ka papil­du lieciba par musu seno priesteru un viedo vecajo nogalinasanu. Lidz ar to izbeidzas klimata vadibas sistemu darbiba, kam savukart bija visai talejosas sekas.

Sarkanas ogas ir asinu lases. Tas liek atcereties

Ietu priesteru nogalinasanu Ramas laika beigas, par kuru vel lidz sim ir tikai netiesi pieradijumi.

Aiz Daugavas melni mezi Sarkanam odzinam; Tas nebija zemes ogas, Tas Saulites asarinas.

FS 1955, 18752, Lube

Arzemju petnieki, tostarp indiesu profesors K. Ca- terdzi, atzimejusi, ka latvju garamantas ir vienigas pasaule, kuras nepauz launumu. Dainas nav naida, bet izskan tikai lugums atcereties visus tos, ko iz­nicinajusas launas varas.

Dievins zina, Laima zina, Ka Saulite gauzi raud: Pilni mezi piebirusi Saules gauzu asarinu.

FS 1244, 5923, Alsunga

Vidu juras uz akmena Tur sarkanas ogas aug: Tur Saulite raudajusi, Tur birusas asarinas.

FS 935 9541, Lubana

Saules asaras apliecina gan augstako cienu gudu nomocitajiem cilvekiem, gan ari dzivajos palikuso loti lielas bedas.

Bramanu celojums uz Indiju. Ta ka kluva stipri vesaks, mezu un lauku raziba strauji sama­zinajas. Mazak kluva ari medijumu un zivju. Cilve­kus mocija okupacijas izraisitais bads un aukstums.

Seno garamantu salidzinasana vedina domat, ka dala tautas augsto priesteru - bramanu vadiba devas uz Indiju. Tur bramani radija savu kultu, kas velak partapa par Brahmas dievinasanu. Kaut ari celo­jums uz Indiju bija tals, ilgs un gruts, priesteri sa­glabaja daudzas musu sencu zinasanas. No musu sencu valodas izveidojas sveta valoda - sanskrits (Saules raksts).

Bramanu aizcelosanu uz Indiju nedrikst uzskatit tikai par begsanu no gudiem. Drizak tas bija rupigi pardomats pasakums, to gudro zintnieku lemums, kas prata ieskatities tala nakotne. Bramani uz Indiju aiz­nesa un saglabaja sencu zinasanas, kas ilgstosas oku­pacijas laika musu zeme tika iznicinatas. Senie indiesu raksti sos notikumus verte ka zinasanu dalisanu. Ta saglaba lielas garigas vertibas. Par to raksta A. Rupai- nis (Archeolingvistika, 9 - 1.0).

"Sis laikmets jau uzrada vesturiskus faktus… Puranas stasta, ka tretajuga vedas ir dalitas cetras reizes un ka dalama Pranavas veda sastaveja no simtiem tukstosu varsmu. Varsmu skaitu var lest, kad tas ir pierakstitas, tapec vedu saceresana un rakstu sakumi ir meklejami, agrak - kritajuga, Buehla leduslaikmeta.

Otrs fakts: dvaparajuga brahmani un Saules kenini sacereja vedas. Nosaukts 91 autora vards. Bet ari sis vedas ir dalitas 28 reizes.

Tresais fakts: Saules kenini Kali laikmeta padziti mezos. Vedas apklususas pavisam.

Ceturtais fakts: septini risi (ariesi) atnes vedas no debesim, un tas ir Basha (Pasa) vai sanskrita vedu sakums Indija, ko les ap 1200. gadu pirms Kristus.

Vedu dalisanas un transformacijas laikmetu pa­pildina Zendavesta, un tapec sie laiki japieskaita zinamai senvestuvei, kur gadu skaitisana lesta pec celojosiem Turim, Ipuuer, Leiden, Ubalid. un citiem papirusiem, Genesses un Manetto laika rekiniem.

Visi senlaiku celojosie raksti un tapat so rakstu tulkojumi un komentari reprezente to vietu un laiku, kur un kad tie atrasti. Legendas par lidzi­giem notikumiem liecina, ka papirusi un adu Nas­kas bija atvesti atrasanas vietas no citiem senakiem kulturas apgabaliem. Tapec seno rakstu petisana jasak ar arheolingvistikaspalidzibu."

Piemeram, Indija bramani izplatija savu macibu pa visu plaso zemi. Vini atkartoja to, ko Eiropa vai­rakus gadu tukstosus Pokainos un citas svetvietas veica apmacitie priesteri - gaili.

MUSU SENCI AZIJA

Daudzu desmitu gadu tukstosu ilgaja leduslaik­meta perioda, kamer musu zemi klaja sniegs un ledus, sencu ciltis mekleja apgabalus, kur varetu dzivot un sevi saglabat. Vairakas vietas Azija vel tagad dzivo baltas rases cilveku grupas, kuras butiski atskiras no vietejiem iedzivotajiem gan ar adas, gan acu un matu krasu, augumu, kermena uzbuvi un valodu.

Baltie cilveki Azija. Sencu saistibu ar Indiju apliecina ari tas, ka bijusaja Indijas, tagad Pakis­tanas ziemelrietumu dala starp Pendzabas un Belu- dzistanas novadu kops neatminamiem laikiem mitusi un vel tagad dzivo liela auguma baltas rases cilveki. Saja apgabala - Indas upes baseina - bijusi vecaka Indijas civilizacija. Izrakumi tas senajos cen­tros - Mohendzodaro un Harapa - devusi parstei­dzosus rezultatus.

Diemzel minetie baltas rases parstavji neveido vienotu grupu, vini ir izkaisiti starp citu rasu par­stavjiem un, cik zinams, neviens nav vacis ne vinu atminas, ne ari garamantas.

Baltiskie vietvardi. Azija var atrast tadus viet­vardus ka Letho, Letihola, Leti un lidzigus, kuri visai krasi atskiras no citiem vietejiem vardiem, bet skiet tuvi musu valodai.

Piemeram, Birma ir Letho Range kalnu greda. Turs Heijerdals apraksta par Indijas okeanu piemin seno Letholas ostu, kas nav raksturigi vietejai kulturai.

Indija un tas kaiminu valstis sadu vietvardu ir loti daudz. Plasakas zinas par lidzigiem vietu no­saukumiem un dievibu vardiem atrodamas R. Kal­nina, R. Leisa, A. Rupaina darbos.

Kopigas zinasanas. Tomer daudzas sakritibas ir dzilakas izpetes vertas. Piemeram, Dienviduralos atrastajai 6 gt. vecajai Arkaimas observatorijai gal­venie centralas dalas izmeri pilniba sakrit ar Stounhendzas (Anglija) izmeriem. Ta nekadi nevar but sagadisanas, bet liecina par zintnieku ciesajiem savstarpejiem sakariem.

Selkupi. Kiniesu hronikas vesta, ka Sibirijas dienvidos dzivojusi liela auguma laudis gaisiem matiem un zilam acim. Vinu apdzivotas zemes sniegusas lidz pat Ziemeljurai. Ejot no austrumiem uz rietumiem, celotaji varejusi tas skersot menesa laika. Sie laudis sevi devejusi par selkupiem, bet krievi - par ostjakiem, t.i., austrumniekiem.

Selkupi nodarbojusies ar laukkopibu, turklat ta bijusi vieta vistalak ziemelos, kur cilveki kopusi laukus. 1. gt. p.m.e. selkupu lauki sniegusies pat lidz Irtisas ietekai Oba. 20. gs. tos sedza mezs, tacu Tom- skas universitates zinatnieki atradusi to pedas - apmeram 500 m2 lielus taisnsturveida laukumus. Tur atrasta ari tada melnzeme, kadas nekur citur Tomskas apgabala nav.

Zeme piedereja dzimtai, to nedriksteja ne pardot, ne davinat, to vareja tikai mantot. Viena dzimta bijusi vairaki desmiti cilveku - vairakas gimenes. Apmeram 30 dzimtu zemes veidoja kopienas zemi, kur vareja medit un zvejot visi, bet medijums bija jasadala vienlidzigas dalas visiem medniekiem.

Selkupu saikne ar zemi bijusi ne vien ekonomis­ka, bet ari sakrala. Vini uzskatijusi, ka senci dzivo saja zeme ari pec naves un apsarga to. Dzimtas zeme aiznema lielu platibu, un tas robezas neviens ne­driksteja bez atlaujas parkapt.

Vairakas dzimtas apvienojas, un katrai sadai apvienibai bijis savs kenins. Viens no viniem - kenins Kalgups - devets par Zeltmati, jo mati vinam bijusi gaisi dzelteni. Vins apvienojis visas Pieobas zemes un apmeties Surguta, kas uzskatita par svetu vietu. Pec kada hantu nostasta, Kalgupu Sur­guta nosavusi krievu kazaki.

Ekas bijusas koka, divslipju jumtiem. Istaba at­radusies koka gulta, zemi, cetrsturaini galdini, lades, piti paklaji, pavards. Supulim selkupi izve­lejusies tikai ievas liksti.

Uz dzimtas zemes atradusies sveta klets, kletis saimniecibas vajadzibam, dzimtas kapi, svetbirzs, kur sievietes nedrikstejusas ieiet, turpreti pie svetas klets pulcejusies visa gimene. Tur ari svineti pava­sara svetki. Selkupi bijusi loti godigi un, lai gan vinus pastavigi apdraudejusi meza laudis - sirotaji, savas kletis nekad nav slegusi.

Selkupi pratusi apstradat metalu. Vini agrak neka Eiropa kausejusi dzelzi, bronzu, varu. Dzelzs izmantosana ipasi plasi ieviesusies ap 1. gt. p.m.e., bet atrastos bronzas lejumus date ar 2. gt. p.m.e. Lidzas metala rikiem un ierociem selkupi lietojusi ari akmens, koka un kaula rikus. Audumus vini gatavojusi no natrem, kuras ieprieks ipasi apstra­datas. Natru auduma apgerbi suti vel 19. gs.

Savu kulturu selkupi saglabaja ilgi, jo dzivoja visai savrupi. Vinus nepaklava pat mongoli, kuri iekaroja un parvaldija visas apkartejas zemes.

Nelabojamu launumu selkupiem nodarija kazok­zveru medibas, kas ipasi uzplauka 12. - 16. gs. Sel­kupi atmeta un aizmirsa savus amatus, jo ar zver­adam vareja nopelnit vairak. Kad zveru palika maz un medibas vairs nebija izdevigas, selkupi savu zemkopju un amatnieku kulturu bija jau zaudejusi.

Selkupi ir tikai viens no piemeriem. Indoeiropie­su ciltis dzivoja lidz pat Jenisejas augstecei. Iespejams, ka desmitu gadu tukstosu gaita, saplustot ar mongoloidiem, tas izveidoja somugru ciltis.

GALLI UN KELTI

Vairaku gadu tukstosu laika pec pedeja leduslaik­meta Rietumeiropa liela nozime bija baltu izcel­smes priesteriem un valdniekiem - gailiem. Zinas par viniem glaba vietvardi, seno grieku, romiesu u.c. rakstu avoti. Diemzel lidz sim publicetajos darbos nebija skarta gailu saistiba ar senajam baltu zemem un gailu ka seno priesteru nozime, tapec minesim dazus faktus, kas nepieciesami kopsakaribu apjeg­sanai.

Kops neatminamiem laikiem uz Eiropu tiekusies gan Afrikas un Tuvejo Austrumu, gan Azijas iedzivotaji. Tapec Eiropas vesturi liela mera veido zinas par nemitigiem kariem. Tomer dazadas zinas vedina domat, ka senas Eiropas cilsu un valstu dzivi vadija drosmigi vadoni un priesteri - gaili.

Ieviesoties tagadejai, teiksim, jaunakajai raksti­bai Eiropa, tas vecakie zinu avoti vesta par gailiem, kuri parvaldijusi lielu dalu Eiropas zemju. Bet 6. gs. p.m.e., kad sie avoti paradijas, ir ari gailu norieta sa­kums. Velakie rakstu avoti vinus piemin arvien retak. Tad skopas zinas par gailiem izzud. Turklat tas daudzos gadijumos vesta nevis par gailiem, bet par keltiem, kuri vinus paklavusi sava virskundziba.

Pasas senakajas Eiropas kartes ir tikai divi uz­raksti - Eiropa, ar kurn apzimetas baltu zemes, un Gallija, kas atrodas dienvidos no tam.

Zinas par gaismatainajiem gailiem ne tikai ietilpst musu tautas vesture, bet ari veido nozimigu tas dalu. Vinu izcelsme saistama ar tagadejo Zemgali. Tas senais vards Semigallia tulkojuma no latinu valo­das nozime gailu sekla, t.i., novads, no kura celu­sies varonigie senas Eiropas priesteri un valdnieki. Dala Latvijas vietvardu ir veidoti ka salikteni, kuru otra dala ir gali, gale vai tiem lidzigi vardi, bet tie nav saistami ar jedzienu gals. Nekadus galus nevar atrast ne Valdgale un Valgale (Talsu rajons), ne Sak- stagala (Rezeknes rajons), ne Vergale (Liepajas rajons), ne Ramigala, kas atrodas Lietuva. Sie sali­dzinajumi pielauj domu, ka dala vietvardu norada uz senam gailu apmetnes vietam.

Otras lielas musu sencu cilts - letgalu senais vards lettigalli rada, ka vini bijusi Ietu gaili. Si cilts vel pirms 2,5 gt. dzivoja talak uz dienvidiem neka tagad vinu pecteci - latgali. Visai tuvu vardam gaili. skan grieku kaili - skaists. Gaili bijusi liela auguma, zilam acim, gaisiem gariem matiem. Vini dzivojusi koka vai rezga majas ar salmu vai delu jumtiem. No citiem Eiropas iedzivotajiem vini atskirusies ar to, ka valkajusi garas bikses.

Gailu vards saistams ar anglu valoda sagla­bajusos vardu holy - svets. Griekija par gailiem sau­ca dievietes Kibeles - Rejas priesterus. So dievieti sauca ari par Lielo Dievieti Mati vai Idus mati (sali­dziniet ar jau mineto Idus vardu). Reja bija Krona sie­va. Ta ka Krona muza otra puse saistita ar musu zemi, tad jadoma ari par Rejas saistibu ar to. Rejas kults velak izzuda. No teikta izriet, ka gailu pirmsakumi saistami ar titanu dzimtu, un tas jo vairak uzsver gailu ka seno priesteru izcilo nozimi Eiropa.

Romiesi gailus raksturo ka lepnus un zinatkarus cilvekus, kas tiecas pec jauninajumiem un parmai­nam. Romiesi atzist, ka gaili cinas bijusi varonigi, tomer biezi vien viniem pietrucis izturibas. Par to gan varam saubities, jo romiesiem neizdevas iekarot visu Galliju un izturibas pietruka nevis gailiem, bet gan uzbrucejiem.

Gaili pasi zemi neesot kopusi. Vinu vieta to dari­jusi vergi. Iespejams, tiesi tapec lielaka dala so zem­ju nonaca Romas paklautiba. No 3. gs. Austrumgal- lija saka iespiesties germani un pamazam to paklava sev.

Romiesi izskira Simpusalpu un Vinpusalpu Gal­liju, protams, skatoties no Romas. Gallija nebija vie­nota, bet dalijas mazakas valstis un ciltis. Katras cilts prieksgala bija lielo zemes ipasnieku ievelets un no viniem atkarigs kungs. Gailu vards sagla­bajies tikai Francija.

Jau teicam, ka 6. gs. p.m.e., kad Eiropa paradijas rakstiba, uzskatams par gailu cilsu norieta sakumu.

Saja laika gaili parvaldija tagadejo Franciju, Ziemel- italiju, Belgiju, ka ari dalu Sveices, Niderlandes un Vacijas tagadejas teritorijas. Gailus savukart jau minetaja laika paklava kelti. Saja laika gailu valstis liela vara bija keltu priesteriem - druidiem. Vini pat skira valstu savstarpejos stridus. Augstakos priesterus ieveleja uz visu muzu. Gailu paklausana keltiem bija ari gailu laika beigas Eiropa un tas pagrimuma sakums.

Par gailu valodu zinu nav. Bet, ta ka Eiropa viet­vietam sastopami visai latviski vietvardi, atlau- simies izteikt pardrosu minejumu, ka vinu valoda bijusi lidziga musu sencu valodai.

6.2. SOMUGRI SAI ZEME

Ramas laiks ienesa daudzas butiskas parmainas musu sencu garigaja un saimnieciskaja dzive. Geologi uzskata, ka sa laika beigas seismiskie vilni mainijusi juras piekrasti Sembijas (Zemlandes) pussala. Lidz ar to tagadejas Baltijas, toreiz Litori­nas juras dienvidu piekraste saka izskalot dzintaru lielakos daudzumos neka agrak. Tas palielinaja interesi par Ietu zemi.

Senatne dzintaru loti augstu verteja austrumu tirgos. Ta uzpirceji viena svaru kausa lika dzintaru, otra bera zelta smiltis. Baltijas dzintars rotaja senas Egiptes valdniekus - faraonus.

4. gt. p.m.e. otraja puse tagadejas Baltijas teritorija no Ladogas ezera puses ienaca somugru ciltis. At­radumi kapulaukos vedina domat, ka tas uzska­tamas par ta deveto protolapoidu tipu, kam ir gan eiropeidas, gan mongoloidas rases iezimes, tapat ka daudzam Sibirijas ciltim. Arheologi sos iecelotajus uzskata par ta devetajiem kemmes - bedrisu kulturas nesejiem. Sie iecelotaji gadu tukstosu gaita gan Zemes starojuma ietekme, gan ari sajaucoties ar vietejiem iedzivotajiem pamazam zaudeja savas mongoloidas rases iezimes - nelielo augumu, apalo galvaskausu, plato seju, augstos vaigu kaulus, dzeltenigo adas krasu - un kluva visai lidzigi vietejiem iedzivotajiem. Ta izveidojas somu un igaunu tautu prieksteci.

Musu zeme ari saja laika vel arvien bija uzska­tama par lielu svetvietu kopu. Apdavinatakie un gudrakie cilveki darbojas ka priesteri. Ik gadu vini pienema tukstosiem svetcelnieku, dziedinaja tos, deva padomus un vadija ritualus. Diemzel Ietu ze­mei nebija militara speka, tapec taja ienaca un val­dija citas tautas.

BIARMIJAS PAKLAUTIBA

Vietvardi liecina, ka Usina laika baltu ciltis aiznema vairak neka 3 miljonu km2 lielu teritoriju, apmeram 50 reizu lielaku par tagadejas Latvijas aiznemto platibu. Tapat vietvardi pierada, ka visu so milzu teritoriju ilgstosi parvaldijusi somugri. Protams, to vareja izdarit tikai loti speciga valsts vai nu pec ilgstosam kaujam, vai ari panakot briv­pratigu paklausanos. Vairaki salidzinajumi runa par labu otrai iespejai.

Biarmija. Vel tikai pirms gadu tukstosa ta bija liela un bagata valsts, kas aiznema Uralu kalnu gredas un ari visai plasu teritoriju Obas baseina zemiene. Si valsts apvienoja somugru ciltis. Musu die­nas somugru valodas runa ap 23 miljoniem cilveku.

Rakstu avotos Biarmija, ari Biarmaland, Bjer- maland piemineta tikai 9. gs. vikingu un ap 12. gs. krievu hronikas.

Somugri, atspiezot gudus dienvidu virziena, iene­ma tagadejo Ungarijas, rietumos - Vacijas teritoriju. Lietojot lielvalstu iecienitos teicienus, notika Eiro­pas pardalisana par labu somugriem.

Jadoma, ka somugri nav bijusi ienaidnieki, drizak gan balti aicinajusi vinus paliga, lai atbrivotos no keltu virskundzibas. Nule teikto apstiprina ari tas, ka somugri ienaca tikai baltu cilsu apdzivotajos ap­gabalos.

Vairak neka cetrus gadu tukstosus Biarmija par­valdija baltu apdzivotas zemes, tostarp tagadejas Latvijas teritoriju. Legenda vesta, ka biarmiesi pie- veikusi pat Romu un ieguvusi tur Zelta dievietes statuju. Si statuja nogadata vispirms Uralos, pec tam paslepta kada Taimiras pussalas kalnu ala. Milzigas valsts parvaldes centrs atradies Dien- viduralos, Perma.

Biarmiesu augstaka dieviba Jumala parnemta no japanu dievibas Jamas (Jimas). Musu tevutevu at­mina si dieviba vel lidz 19. gs. bija saglabajusies ka labas razas aizgadnis Jumis.

Biarmiesu valdisanas laika uzplauka tirdznieciba un dailamatnieciba. Arheologiskajos izrakumos atrasti tadi krama paveidi, kadi nav atrodami ne Latvija, ne ari tas kaiminu zemes. Atradumi Sar- nate, bet vel jo vairak Daugavas krastos un pie Luba­nas ezera liecina, ka seit bijusas dzintara apstrades darbnicas. Talak uz austrumiem veda jau gatavas rotaslietas un amuletus, kas atrasti Somijas zie­melos. >

Savukart tagadejas Baltijas zemes atrasti darba­riki, kas gatavoti no Ladogas un Somijas slanekla, ka ari no krama, kas atrodams Volgas augstece.

Biarmiesu ietekme visos Latvijas novados nebija vienada. Antropologi uzskata, ka ieverojami lielaka ta bijusi Latgale: daudziem latgaliem ir plakanaka seja, atskiriga zobu virsma, austrumnieciskas iezi­mes rokas pirkstu papillaras linijas. Musdienu igauniem un somiem vairs nav butiskas lidzibas ar mongoloidiem. Ieverojama dala no viniem ir gais­mataini, ar zilam acim.

PARVALDES STRUKTURA

Biarmija bija milziga valsts, kas aiznema gandriz vai pusi Eiropas un sniedzas vel talu aiz Uraliem. Ta nekada gadijuma nevaretu pastavet ka pirmat­nejo kopienu aiznemta teritorija. Lai ienemtu pla­sas baltu zemes, vajadzeja pastavet jau visai attis­titai parvaldes strukturai.

Visai izsmelosi par somu sencu dzivi Daugavas lejtece vesta karelu un somu eposs (butiba gara­mantu kopums) Kalevala. Bet ne taja, ne igaunu, ne latvju garamantas nav pieminetas baltu un som­ugru sadursmes, jaunu parvaldes strukturu veido­sana. Si bija visai divaina okupacija, kura neuzspieda savu valodu, parazas un nekada veida nav salidzi­nama ar okupacijas jedzienu, kadu pazistam pedejos 700 gados.

Gadu tukstosu laika apbedijumos gulditi divu at­skirigu rasu parstavji. Tas vedina domat, ka biar­miesu apmetnes atradusas blakus musu sencu apmetnem. Biarmiesi pamazam genetiski sapluda ar vietejiem iedzivotajiem, tomer saglabaja savu valodu un valdoso stavokli. Apdzivotas vietas veido­jas administrativas strukturas - kiligundas jeb kihelkondas. Sadi vai lidzigi vardi apzime seno ad­ministrativo iedalijumu no Somijas lidz Armenijai.

Kaleualas runas (pantos) saglabajusas daudzas vertigas zinas, kas sasaucas ar latvju garamantam. Arheologu izrakumi rada, ka somugru valdisanas sakuma dzintara celi virziti uz ziemelaustrumiem, t.i., uz Biarmijas valsts centru, tagadejo Perinu. Velakajos gadu tukstosos sakari attistas ari dienvidu un dienvidaustrumu virziena.

Musuprat, ciemu (pagastu) un novadu dalijuma izmantoja Dieva liktas robezas. Dazas vietas tas sa­glabajusas vel musdienas. Piemeram, ja negaiss plosas Engures pagasta, tad pari pagasta robezai tas neiet. Un otradi - ja tas nak no arpuses uz Enguri, tad paliek aiz robezas. Sadu dabisko robezu ir daudz, bet pedejos gadsimtos, neskaitamas reizes dalot, pardalot un reorganizejot ipasumus un valstij pie­derosas zemes, Dieva liktas robezas ir aizmirstas.

Kaut ari balti saglabaja savu valodu, valdosas tomer bija somugru valodas. Par to liek domat t.s. bezkaunigie vardi latviesu valoda. Sobrid gan tads jedziens ir zudis, jo jauno dzejnieku darbos un no teatru skatuvem skan visi iespejamie un neiespe­jamie vardi. Vel pavisam nesen vardus, kas saistiti ar jaunas dzivibas radisanu, uzskatija par nepie­klajigiem. Tad, luk, latviesu valoda tie vardi, kas saistiti ar sim darbibam un attiecigiem cilveka or­ganiem, igaunu valoda izsaka visai pieklajigus je­dzienus, piemeram: durt - pist; ligzda - pesa; mizali - kus.

Viriska organa tulkojums senanglu valoda no­zime sveta caurule. Bet senak lietotie latvju vardi saglabajusies tikai virtuves prieksmetu nosauku­mos - miezeris un piesta, bet milvardinus uz­zinasiet tautasdziesma Kur tu teci, gailiti, manu…

Citu tautu valodu parnemsana un izmantosana pazistama visa pasaule. Atgadinasim, ka Krievijas galma lietoja polu, bet velak - francu valodu un jeb­kuri, ari nepiedienigie vardi, taja skaneja pilnigi pienemami. Arsti vel musdienas lieto latinu valo­du ari etisku apsverumu del.

Somugru laika miklas. Somugru valdisanas laiku nevar un nedrikst merit ar tam merauklam, kadas lietojam, runajot par citiem, jaunakaja ves­ture zinamajiem okupacijas laikiem.

No vienas puses, parsteidz liela kulturas tuviba, kas saskatama somu, igaunu un latvju garamantas, ka ari izmantoto simbolu loti liela lidziba. Un tomer ta nebija svesas kulturas uzspiesana.

Arheologu izrakumi rada, ka somugri seit dzivo­jusi tados pasos materialos apstaklos ka latviesu senci. Jadoma, ka somugru ienaksana sai zeme gla­ba musu sencus no iznicinasanas gudu virskun­dzibas laika. Varbut tiesi sim somugru laikam ja­pateicas par musu garamantu un seno zinasanu sa­glabasanu. Turpmak aplukotas zinas liek domat, ka somugru valdisanas laika daleji atjaunojas ari senas zintniecibas makas un musu zemes laba slava. Teiksim lielu paldies, ka sai zeme valdija somu un igaunu, nevis kadu citu lielo tautu senci.

BALTIJAS TAUTU SASAISTES

Latviesu, lietuviesu, igaunu un somu tautu ves­ture ilga laika posma ir savijusies arkartigi ciesi.

Somugru tautu virsvaldibas laiks ilga cetrus gadu tukstosus. Ka atminas par so laiku Latvija sagla­bajusies tukstosi vietvardu, kuru isto nozimi var izprast ar igaunu vai somu valodas palidzibu.

Ja nepievers uzmanibu tiem vietu nosauku­miem, kas radusies 19. gs. otraja puse, tad jateic, ka katrs ceturtais, bet varbut pat tresais Latvijas viet­vards celies no somugru valodam. Liela dala no tiem ir tulkojami tiesi. Piemeram:

Cesis no keskus - centrs. Vel viduslaikos te bija Vidzemes centrs;

Jelgava no jelgima - noverot. So nozimi apliecina Jelgavkalns Turaida un Jelgavkrasti Liepupe;

Kegums no liegu - dzeguze. Varbut te kadreiz bijis daudz dzeguzu;

Tervete no terve - vesels, veseligs, jo ne velti seit aug garakas priedes Latvija.

Dazi vardi ir sagroziti, pielagojot tos kaut bezjedzi­giem, tomer latviskotiem vietu nosaukumiem. Ta no Jervkull, kas tulkojams ka ezers + ciems - Ezer- ciems, radija vietvardu Jerkule. Ar igaunu valodu saistiti vietvardi saglabajusies ari citas senajas baltu zemes, kas nonaca Biarmijas paklautiba. Ta Lietu­vas pilsetas Kauna nosaukums radies no kaunis - skaists, bet Berline nopern + linn - liepa + pilseta. Berlines centrala iela joprojam ta ari saucas Unter der Linden - Liepu aleja.

Dazos gadijumos somugru cilmes vietvardi lauj noteikt atsevisku vietu vecumu. Piemeram, Kis­ezera senas notekas Langas vards atbilst somugru long - dzija, pavediens. Patiesam si upite ir saura ka diegs un tatad tada bijusi jau somugru laikos. Ari musdienu igaunu un latviesu valoda ir daudz lidzigu vardu, kas liecina par so valodu ilgo sav­starpejo ietekmi, piemeram, baravika - puravik, kadikis - kadakas.

Salidzinot dazadus so valodu vardus, jasecina, ka saja laika, iespejams, pastavejusi divvalodiba. Tacu latvju garamantu, to skaita dainu, saglabasana liecina, ka somugru valdnieki nav centusies baltiem varmacigi uzspiest savu kulturu un valodu.

Kulturas sakari. Triju Baltijas valstu valodas ir daudz kopigu vardu, kas vareja rasties tikai gadu tukstosu ilga saskarsme, kad nebija robezu. Daudz kopiga varam atrast ari garamantas un simbolu valoda, kada sis garamantas saceretas. Tas velreiz norada, ka musu tautas ilgstosi bijusas savstarpeji saistitas.

Arheologiskie atradumi tagadejas Igaunijas teri­torija liecina, ka tur atradusas lielas zemgalu ap­metnes. Igaunija sastopami ari latviskas cilmes vietvardi, kas apstiprina domu, ka musu senci seit dzivojusi ilgstosi. Zemgalu vai citu musu seno cilsu apmetnes atrastas Alandu salas, DienvidZviedrija un Somija. To apliecina ne tikai vietvardi un so valo­du kopejie vardi, bet ari genetiska lidziba.

1. gt. m.e. sakuma somu (suomi) prieksteci parcelas pari Baltijas juras Somu licim uz tagadejo Somijas teritoriju. Daudzas atminas par seno somu dzivi musu zeme glaba vinu varoneposs Kalevala. Par to, ka Veinemeinena vards saistams ar Daugavu jau minejam.

Runajot par lietuviesiem, japiebilst, ka vel 14. gs. lietuviesu un latviesu valoda bija daudz lidzigaka neka musdienas. Laika gaita lietuviesus butiski ietek­mejusi polu kultura un valoda. Janem vera ari katolu baznicas ietekme. 19. - 20. gs. sastaditas gramatikas, ka ari literaras valodas veidosanas veicinaja abu tautu kulturas sakaru vajinasanos un attalinasanos.

Vel japiebilst, ka ikviena no trim Baltijas tautam ietver sevi vairakas senas ciltis. Piemeram, tie Igaunijas pamatiedzivotaji, kas nak no Ugandi zer mes, deve sevi par ugauniem, bet Tartu apvidus lau­dis - par estiem (eesti). Ap Peipusa ezeru dzivo seti, bet rietumu mala ap Pernavu un Hapsalu - sakaliesi.

LAUKSAIMNIECIBAS AIZSAKUMS

Patlaban valda uzskats, ka lauksaimnieciba ir liels progress, ko tumsajam un atpalikusajam mednieku kopienam atnesa gudrie ienaceji no dien­vidiem. Patiesiba par zemkopibas sakumiem tomer ir citada. Lauksaimniecibas aizsakums tiesam ir uzskatams par revoluciju saimnieciba. Bet katra re­volucija nes sev lidzi lielu postu.

Bagatais dainu krajums par Laimu, ka ari dau­dzas pasakas par launo pamati liek domat, ka lauk­saimniecibas aizsakums musu zeme saistams ar makrokeltu laiku.

Dieva kartiba. Visa daba uz Zemes ir vienota sistema, kura nav neka lieka. Ta savukart ietilpst Saules sistema. So sistemu pastavesana ir loti jutiga.

Musu sentevu garigaja un ari praktiskaja dzive liela nozime bija Saulei un saskanai ar dabu. To lasam daudzas dainas. Akmens laikmeta laudis dzivesvietas izvelejas ne tikai ertai dzivosanai, bet ari ta, lai varetu verot Saules gaitu, laika zimes un citas dabas norises. Cilveki prata sarunaties gan ar visu mezu, gan ar katru koku atseviski. Vini uzska­tija, ka koks ir dziva butne, kura nocirsana pieli­dzinama slepkavibai.

Miljoniem gadu laika cilveki ieklavas dabas ap­rite. Vini partika no dabas veltem - ozola zilem, riekstiem, senem, ogam, zalu saknem, koku lapam un mizam. Vini savaca medu, zvejoja zivis, medija meza zverus. Laika, kad baltu apdzivotas zemes lielakoties klaja platlapju mezi, partikas savaksana parlieku lielas pules neprasija.

Medibas un zveja. Spriezot pec apmetnu vietas atrastajiem kauliem, uztura galveno vietu bija iene­musi alnu gala. Ta Zvidzes apmetnes laudis bija no­medijusi un uzturam izlietojusi 81 mezacuku, 69 alnus, 16 briezus, 15 brunos lacus un 14 taurus, jau mazak - stirnas, bebrus, mezakakus, lusus un zakus. Samera daudz medijusi caunas, galvenokart kazokadam.

Visai interesanti atradumi ir Salacas iztekas krastos. Labaja krasta ir ta deveta Zvejnieku ap­metne, bet tai tiesi iepretim kreisaja krasta - Rinnu- kalns. Tur atrasts 1,25 m biezs kulturslanis, kas sastav gandriz tikai no gliemenu vakiem. Gliemenes nevareja lietot partikai visu gadu, jo to nebija tik daudz, turklat ziema tas nevar iegut. Domajams, ka seit notikusi ikgadeji ritualie pasakumi.

Bada Laima. Pirms 4,7 gt. klimats tapa vesaks un sausaks, jo nebija vairs Pokainu svetnieku, kas prata klimatu vadit. Cilveku izdzivosanas apstakli kluva daudz sliktaki. Bagata lapu koku un augu valsts panika, ieverojami samazinajas ari dzivnieku un zivju daudzums. Izplatijas eglu mezi, kuri nedeva baribu cilvekam, turklat tajos bija maz dzivnieku.

Lidzsinejais partikas vaksanas veids iztiku vairs nenodrosinaja. Iestajas zemkopibas laiks. Patlaban uzskata, ka tas aizsacies Dienvidrietumazija, jo pirms apmeram 20. gt. turienes ciltis saka iejauk­ties dabas norises. Sis ciltis vai valstis pasludinaja absurdo domu par cilveka neierobezotu vairosanos ka pasmerki un saka parveidot dabu. Tas saka vest un vel tagad ved cilveci strupcela, preti iznicibai un nosmaksanai savos atkritumos.

Zemkopibas ienaksana bija ne tikai tehnis­kas, bet ari moralas dabas jautajums. Lai iegutu platibas graudu sesanai un augu stadisanai, vajadzeja list lidumus, citiem vardiem - nogalinat cilvekiem draudzigas radibas, t.i., nocirst dzivus kokus un tos sadedzinat.

Nevis atpaliciba, bet talredziba. Musu viedie senci glabaja miljoniem gadu cilveces krato pieredzi un labi apzinajas nedabigas attistibas launas sekas. Tapec tas parmainas, ko musdienas deve par zinat­nes un tehnikas progresu, sai zeme ienaca velak neka citur un ne jau tapec, ka senci par tam nezi­natu, bet gan tapec, ka vini tam pretojas.

Ta zemkopibas un lopkopibas pirmas iezimes sai zeme pamanitas arheologiskajos atradumos, kuru vecums vertejams ap 4,5 gadu tukstosiem. Graud- berzi - dzirnavu prieksteci, kurus Afrika pazina jau pirms 8 gadu tukstosiem, musu zeme ieviesti tikai 8. gs. Keramikas prieksmeti seit paradijas tikai pirms 4,7 gadu tukstosiem, bet citur pasaule keramika bija pazistama jau agrak. Dzelzs kau­sesana musu zeme sakas tikai ap 4. gs. Musu senci loti ilgi pretojas mura maju celtniecibai, to ieviesa tikai 12. gs. beigas. Tikai tagad, 21. gs., cilveki beidzot ir atjegusies, ka veseligak dzivot koka majas. Par pretosanos jaunajam strupcela tehnolo­gijam liecina vairakas latvju pasakas, kas zemkopjus nostada preti meza laudim.

Riska laiks un Laimas kults. Zemkopibas pirmsakumi bija saistiti ar lielu risku. Pat vel tagad, kad uzkrata 4500 gadu liela pieredze, lauku razu loti ietekme laika apstakli. Toreiz cilveka izdzi­vosana no tiem bija atkariga daudz vairak. Lidz ar to ilgaku laiku cilveku uzmanibas loka bija ticiba sadziviskai veiksmei, laimei ka davanai. Radas Laimas ka dievibas kults. Tomer ar laiku tas atkal panika.

Iespejams, ka cilveki daleji atguva senas zinasanas par laika apstaklu vadisanu. Vel sodien aiz Rucavas (Liepajas rajons), Ukros un pie Benes (Dobeles ra­jons), Umurga (Limbazu rajons) u.c. saglabajusies zemes uzberumi, no kuriem zintnieki vareja iedar­boties uz makonu strukturu, izsaucot vai noversot lietu, ka ari veikt citas darbibas.

Aizvesturisko lidumu laika strauji pieauga iedzi­votaju skaits, jo zemkopiba un lopkopiba deva iz­tiku daudz lielakam cilveku skaitam neka medibas, zveja, augu un ogu vaksana.

Saja laika mainijas daudzi uzskati. Neskaitamus gadu tukstosus Laima bija Saules augstaka gariga izpausme. Kad cilveki pieversas zemkopibai, vini Laimu saka uzskatit par sadziviskas veiksmes dievibu. Kadu laiku lidzas cita citai darbojas pat dievibu trijotne - Laima, Dekla un Karta. Ir ari dainas, kur sadzives veiksmes deveja pielidzinata pasam Dievam.

Lai cik skaisti un cienijami skan Laimas ka veiksmes devejas slavinajumi, sis laiks nebija lai­migs. Dainas vesta, ka tas bija posta un izmisuma pilns. Varbut pareizak to saistit ar pasakas daudz­kart piemineto Pamates laiku. Dainu izpete vedina domat, ka sis laiks beidzas ar lielu postu. Paradas pat tadas dainas, kas Laimu nolad. Beidzoties makro- keltu laikam, musu senci atkal atgriezas pie savas senas Dieva izpratnes.

Atgriesanas pie senas dziveszinas un Dieva sais­tama ar somugru laiku. Tas liecina par so cilsu augsto garigumu.

Bet makrokeltiem un vinu priesteriem vards Dievs nozimeja pavisam ko citu, tas bija launa gara iemiesojums. Ta ir liktena ironija, ka makrokeltu pecteci - germani pec trim gadu tukstosiem lielijas, ka vini musu zeme nesusi Dieva vardu.

Atpakalcela nav. Katra revolucija ir neatgrie­zeniska vestures dala. Pilsetnieki doma, ka pasrei­zejais sadzives ertibu pieaugums ir progress. Bet tie dabas tautu parstavji, kas ieguvusi izglitibu, ta nedoma. Vini saja progresa saskata cilveka veseli­bas, morales un genofonda sagrausanas turpina­jumu, kas var beigties ar cilveces bojaeju. Mes vairs nevaram atgriezties senatne, jo mezonigo, labi bru­noto iekarotaju ir parak daudz. Bet to, ka sis prog­ress laudis nav darijis laimigakus, sak apzinaties arvien vairak cilveku. Tiek minetas ari citas cilveces kopigas kludas, kuras sauc par zinatnes un teh­nikas progresu, bet kas patiesiba ir cels uz cilveces bojaeju.

Salidziniet 19. gs. patiesos aprakstus, piemeram, Blaumana stastu varonu dzivi, ar musdienam. Vai esam laimigaki?

Vecakas liecibas par zemkopibu un lop­kopibu rada, ka cilveki vispirms saka pieradinat at­seviskus majlopus. Velak ganampulki kluva lielaki.

Pie Sventojas atrastas koka kaplu un arklu detalas, kuras var uzskatit par senakam Baltija.

Senaka zemkopiba aizsakas ar lidumu lisanu. Nolukotaja meza gabala kokus nocirta un sade­dzinaja. Pelni mazinaja zemes skabumu, un vaira­kus gadus ta deva apmierinosas razas. Bet, ta ka zeme netika meslota, raziba kritas visai strauji. Tad lida jaunu lidumu, kas bija loti smags darbs.

Arsanai izmantoja versus, jo talaika zirgi bija visai neliela auguma. Pec tam, kad vagas uzara viena virziena, lauku skersam parara otrreiz. Pirmaja gada vareja iegut 20 - 30 graudu (no seta). Otraja gada raza jau bija vajaka, tresaja - pavisam nieciga. Tad lauku pameta un tur auga jauns mezs.

Senie zemkopji audzeja miezus, divgraudu kvie­sus, prosu, zirnus, pupas, vejauzas, balandas. Pie­bildisim, ka pedejos gados tas ka veseligus augus ieteic lietot uztura.

Lai iekoptu tirumus un musu klimatiskajos ap­staklos iegutu kaut cik pietiekamas razas, tevu­teviem nacas ilgi nodarboties ar piemerotako skir­nu meklesanu un atlasi. Arheologi doma, ka vecaka graudaugu kultura bijusi miezi, pec tam apguva rudzu un kviesu audzesanu.

Jau pirms tam, kad saka nodarboties ar graudko­pibu, apdzivoto vietu tuvuma audzeja natres, no kuram pina un seja apgerbus. Linus saka audzet velak. Lidumos stadija ari racenus. Kartupelus Latvija saka audzet tikai 18. gs.

Vairakus gadu tukstosus graudus patereja ve­selus - nemaltus un neskalditus. Iespejams, ka cilvekiem tajos laikos bijusi specigaki zobi. Tikai 8. gs. Latvija paradijas graudberzi, velak - rokas dzirnavas. Japiebilst, ka citas tautas graudberzus pazina jau cetrus piecus gadu tukstosus pirms tam. Tas vedina domat, ka senciem bijusi kadi butiski iemesli, kuru del tie graudu malsanu uzskatijusi par nevelamu.

Lopkopiba. Pirmais pieradinatais majkustonis bijis suns. Tas bijis gan sargs, gan paligs medibas. Majlopu audzesana kluva ienesiga tikai pec lauk­saimniecibas apgusanas, kad radas no meziem brivi lauki, jo, kamer vilki un laci staigaja pa pagalmu, majlopiem tur nebija vietas. Audzeja zirgus, govis, aitas, kazas un cukas. Pasos senakajos laikos ap­gerbu darinaja no zveradam. Velak sim nolukam izmantoja natres, vilnu un linus.

Pamazam lopkopiba un zemkopiba kluva par gal­venajam saimniecibas nozarem. Talaika majlopi bija auguma mazaki neka musdienas, tapec tie nebija visai specigi un produktivi. Majlopu videjais augums lidz skaustam bija: aitai 58 - 59 cm, govij - 110 cm, zirgam - 130 cm.

Dzivesvietu maina. Zemkopiba lika mainit ari dzivesvietas. Lidumnieki izklida pa biezajiem muza­meziem, kas tukstosiem gadu bija netrauceti augusi, un saka izcirst vienu lidumu pec otra. Vienu lidumu kopigi apsaimniekoja vai nu liela dzimta, vai neliela kopiena. Katra gimene cela savu maju, bet vietas nosaukums bija viens. Ta radas vietas nosaukumi daudzskaitli - Immas, Pujati, Kekari u. tml.

Talaka notikumu gaita salidzinama ar lavinu, kura vairs nav apturama. Ja sausuma vai citu iemeslu del zeme kluva neaugliga vai majlopus iznicinaja sergas, zemkopji un lopkopji devas sirojumos uz kaiminu zemem un atnema viniem partiku. Sakas laupisanas kari. Kaiminu zemes iebrukusie zemkopji un lopkopji varmacigi ieviesa savu jauno kartibu, kas pastaveja lidz nakamajai nerazai vai postam. Tad klejojosie lopkopji un karojosie zemkopji devas vel talak, jo cilveku skaits vinu apmetnes bija kluvis lielaks. Tadejadi si zemkopibas un lopkopibas serga parnema visu pasauli un musdienu cilvece bez tas vairs izdzivot nevar. Nav ari viegli iedomaties, ka cilvece varetu rast izeju no pasas radita strupcela.

Iespejams, ka atraku pareju uz zemkopibu sek­meja seno dzivesvietu pamesana, valdnieku uz­liktas nodevas un cita veida pamudinajumi. Arheo­logu atradumi liek domat, ka pirms trijiem gadu tuk­stosiem lielum liela Latvijas iedzivotaju dala bija pilniba pargajusi uz zemkopibu un lopkopibu. Ilgak tai pretojas Ziemellatvijas un Igaunijas iedzivotaji. Tiesa, medibas un zveja nebija pilnigi atmestas, tas joprojam deva apmeram pusi no iegutas galas dau­dzuma. Zemkopibas sakums arheologu un vestur­nieku datos sakrit ar ta deveta bronzas laikmeta sakumu.

6.3. MATERIALAS KULTURAS LIECIBAS

Nacies dzirdet izteikumus, ka musu senci dzivo­jusi alas. Uz to var atbildet ar pretjautajumu: "Vai tad vini visi butu satilpusi Gutmana ala?" Patiesiba buvet mitnes un darinat aukstam laikam piemerotu apgerbu cilveki prata vismaz pirms diviem miljo­niem gadu.

Ari musu senci miljoniem gadu gaita bija uzkra­jusi pietiekamu pieredzi maju buvnieciba un apger­bu gatavosana. Izrakumos, ko arheologi veica Sarnate u.c. seno apmetnu vietas, atrastas mitnu paliekas un pat to konstrukciju dalas. Toties ne Svetupes, ne

Mazsalacas ta devetaja Velna ala, ne Siguldas Velna ala neatrada prieksmetus vai citas liecibas par to, ka musu senci butu tur dzivojusi.

No materialas kulturas liecibam jaatzime mala trauku veidosanas un apdares ipatnibas. Biarmiesi mala biezinasanai neizmantoja putnu un lopu mes­lus, bet lietoja granti un citas mineralas izcelsmes dabas vielas. Traukus rotaja ar ta devetajiem kem­mes - bedrisu rakstiem. Gan si tehnika, gan apdares veids izplatijas biarmiesu okupetajas zemes. Kem­mes - bedrisu raksti drizak skiet sekosana modei neka nodevas kadam religiska rakstura parazam.

Auklas raksta keramikas kultura. Apmeram pirms 4,3 lidz 3,5 gt. musu zeme no DR ienaca jauna iedzivotaju grupa, kas no vietejam ciltim atskiras ar sauru un stipri profiletu seju. Mums visiem zina­mais Kencis no Mernieku laikiem varetu but so >

ienaceju tipisks parstavis. Varbut vini bija klejojosie aitu un kazu gani. Lidz sim valdija uzskats, ka vini atnesusi sev lidzi traukus ar auklas vai skujinas raksta rotajumu, ka ari ipatnus laivas veida kaujas cirvjus. Savdabigas bija vinu apbedisanas tradicijas, jo mirusos guldija kapa sedus. Sis kulturas pedas atrastas no Reinas lidz Volgai un no Somijas dienvi­diem lidz Karpatiem. Tomer izrakumos blakus siem materialas kulturas prieksmetiem atrastos skeletus antropologi verte ka visai atskirigus, tapec radies secinajums, ka nule mineta kultura nav saistama ar kadu noteiktu tautu, bet drizak uzskatama par tehnologisku jaunumu.

Uzlabojoties dzives apstakliem, Latvija pieauga iedzivotaju skaits. Apbedijumu vietas arheologi at­radusi auklas raksta keramikas un laivas veida cirvja kulturas liecibas. Sadi raksturigi prieksmeti atrasti seno apmetnu vietas Dviete, Ica, Lugazos, Leima- niskos, Lejasbitenos, Ruteniekos, Tojatos, Varnu- kroga.

Lidz sim valdija uzskats, ka auklas raksta ke­ramikas parstavji atnesa sev lidzi lopkopibu un zem­kopibu. A. Vaska un vina lidzautoru gramata Latvijas aizvesture pieradits, ka sis uzskats nav korekts un gan zemkopibas, gan lopkopibas sakumi meklejami pirms klejojoso aitu un kazu ganu ienaksanas.

Attistoties lauksaimniecibai, radas uzkrajumi, kas iekardinaja laupitajus. Ka zemes kopsana, ta ari karosana kluva gan par dzivesveidu, gan bedigu nepieciesamibu. Vienlaikus arvien vairak pieauga nepieciesamiba pec jauniem materialiem. Vispirms Azija, pec tam Eiropa meistari apguva alvas, svina, cinka, vara un citu rudu ieguvi un kausesanu, ka ari to sakausejumu - misina un bronzas razosanu.

VESELIBA UN MUZA ILGUMS

Ne reizi vien nacies dzirdet dazadu dietu, vegeta­risma un ta deveta dabiska dzivesveida sludinataju sajusmas pilnas runas, ka senatne cilveki edusi da­bisku baribu, dzivojusi saskana ar dabas likumiem un tapec ne ar ko neesot slimojusi. Diemzel patiesiba nav tik rozaina.

Kapulaukos atrasto cilveku masivie kauli rada, ka vini jau kops bernibas pastavigi un ilgstosi stra­dajusi smagu darbu. Cilveka videjais muza garums biarmiesu valdisanas laika bijis ap 20 gadu, t.i., tris reizes isaks neka musu dienas. Loti liela bijusi ber­nu mirstiba. Ka liecina apbedijumi, pieaugusie vi­riesi nodzivojusi 31-35 gadus, retumis - 45 gadus.

Sieviesu muzs bijis nedaudz ilgaks. Tomer nevar apgalvot, ka izpetitie apglabajumi atspogulo zinas par visiem iedzivotajiem. Iespejams, ka kapulaukos apglabaja tikai vergus un kalpus, bet pamatiedzivotaju mirstigas atliekas sadedzinaja un tapec par vinu veselibas stavokli un muza ilgumu zinu nav.

Pieaugusie slimojusi ar progresejosam locitavu slimibam, artrozi, odontogeno osteomielitu, kaulu tuberkulozi u.c. Daudzos gadijumos redzamas ber­niba parciesta rahita sekas.

Taja pasa laika jaatzime neticami augsta dzied­nieku prasme. Vini sekmigi veikusi visai sarezgitas kirurgiskas operacijas, tostarp ari galvaskausa trepanaciju. Viena no atradumiem redzams, ka nelai­mes gadijuma vai cina cietusajam cilvekam nonem­ta dala galvaskausa, bruce sekmigi sadziedeta un cietusais dzivojis vel vairakus gadus. Musdienas bez modernam iekartam, instrumentiem un medika­mentiem kaut kur meza vai lauka neviens kirurgs neko tamlidzigu nespetu izdarit.

Protams, sis izcili augstas iemanas kirurgija nebija domajamas bez plasam zinasanam vispareja dziednie­ciba, kas izriet ari no seno svetvietu iekartojuma.

EZERU ATLIDOSANA

Laiku pa laikam dazados Zemeslodes apgabalos, tostarp ari musu zeme, mainas gruntsudens lime­nis, nokrisnu daudzums, klimats. Pecleduslaikmeta noverotas vairakas sadas parmainas. Mes jau rak­stijam par klimata pasliktinasanos. Sis aukstais un sausais laiks ilga sesus gadu simtus. Iedomajaties pasi, kas tas bija par postu, ja 600 gadu laika daudzu ezeru vieta bija tikai mitras ieplakas un pat videja lieluma upites bija izsikusas.

Pirms 4,1 gt. klimats kluva mazliet siltaks. Atkal paradijas udens dzilakajas ieplakas. Daudzas teikas stasta, ka saja laika ezeri lidojusi.

Teikas vesta, ka ezeru appludinato ieleju vieta agrak bijusas ne tikai plavas, ganibas, tirumi, bet ari setas un majas. Udens limena izmainu del sen­ciem nacas pamest daudzas apmetnes, kas atradas kadreizejo ezeru gultnes un krastos. Sie notikumi bijusi vesturiski apzinama laika, saistiba ar zem­kopibu. Uzskata, ka makonu atnesti, t.i., atlidojusi, ir sadi ezeri: Ages, Alauksta, Aluksnes, Apguldes, Araisu, Babites, Biksera, Brocenu, Burtnieku, Bus- nieku, Cirmas, Cuku, Dievina (Vidales), Durbes, Gaurata, Kaltika, Kaniera, Katvaru, Laidzes, Langa, Langstinu, Lazdonas, Lejaslobinu, Lielauces ezers, Liezers, ka ari Lobes, Lubanas, Madonas, Maizes, Pepinu, Plauzu, Pulgosna, Puzes, Rustega, Saukas, Savienas, Silabebru, Tirela, Uka, Usmas, Usura, Vaidavas, Vecmuizas, Viku, Vilgales, Zebrus u.c. ezeri. Dazi no tiem mainijusi vietas - Burtnieks atnacis no Sedas (tagadeja purva), Durbes ezers - no Ploca, Gau- rats - no Verpja (tagad tur purvs), Viesurs - no Berzaunes, bet lielaka dala ezei*u radusies no makona.

Uzmanigi lasot teikas par ezeru atlidosanu, ne­var nepamanit, ka lielaka dala no tam vesta, ka so atlidosanu vadijusi cilveki (lasi: zintnieki). Seviski spilgtas sai zina ir teikas par Lielauces ezera solosanu uz savu vietu un udens izsauksanu Gaurata ezera (abi Dobeles rajona). Tas vedina domat, ka klimata paversiens uz siltaku un mitraku laiku nebija nejauss, un sencu viedie vecajie kaut vai da­leji bija atguvusi klimata vadisanas maku.

AKMENU KOPAS

Ziemeluralos un tiem piegulosajas tundras stav daudzos miljonos gadu pasas dabas raditi akmens stabi. To veidosanas saistama ar veja un Saules iedarbibu, paaugstinatu bioenergetisko lauku, t.i., torsionu plusmu koncentraciju sajas vietas. Tapec Man-Pupenas klinsu stabus un citas lidzigas vietas kops neatminamas senatnes apmekle zintnieki. Sadi dabiskie veidojumi sastopami ari citur, pie­meram, Krasnojarska (Krievija), pie Elbas (Vacija) u.c. Tur, kur tadu nebija, zintnieki saka skaldit lielos akmenus skilas un piemerotas vietas sleja no tam stabus. Zinatnieki vel joprojam nevar izprast, ar kadiem panemieniem to vareja izdarit. Dalu no sim skilam stavus ieraka zeme, veidojot stavakmenu (men- hiru) grupas. Vecaka dateta akmens skilu vieta ir Karnaka (Francija). Vertikalas akmens skilas te sa­ka uzstadit pirms 6,65 gt. Tur bijusi novietoti 10 - 15 tukstosi akmens stabu.

Latvija dizaka skila ir 4,3 m augstais Kapsedes akmens. Apstradati cilveka auguma akmeni ir ne­talu no Dundagas un Aluksnes. Tadi bijusi ari Sala- cas labaja krasta augspus Staiceles un netalu no Svetezera (Dobeles rajons). Mazaki stavakmeni ir vel daudzas citas vietas.

Citas zemes saglabajusies ari skilu salikumi, ta devetie kromlehi, kas veido aplus, ovalus vai citas apzinatas figuras. Vel zinami salikumi, kur uz viena vai diviem stavakmeniem uzlikts tresais akmens.

Sadus salikumus deve par dolmeniem. Vel tagad tos var atrast Anglija, Indija, Japana, Francija, Vidus­juras baseina un tas salas, Kanariju salas, Kaukaza, Koreja, Sibirija, Skandinavija u.c. vietas. Sadu veidojumu skaits pasaule varejis but ap 200 tuk­stosiem. No tiem saglabajusies tikai ceturta dala.

Nostasti vedina domat, ka ieverojams talaika vei­dojums musu zeme bijis lielo akmenu zogs ap Kinta laukiem, kas atradas ap 2 km no Ciravas uz Dzerves pusi (Liepajas rajons). Vieta nopostita 19. gs. Sagla­bajusies tikai aka, kuras grodi kalti un likti no nepa­rasti lieliem akmeniem. Teika stasta, ka Kints atga­dajis un sava vieta nolicis Liepajas Perkona akmeni. Sis akmens iezimeja milziga, domajams, Saules sis­temas modela centru. 600 tonnu smagais svetak- mens atradas pie bijusas Saules muizas un saspri­dzinats 1841. gada, paplasinot Rigas celu.

Meginasim novertet, cik gan musdienu cenas iz­maksaja nule aprakstito megalitisko akmens stabu izgatavosana un uzstadisana. Vienas, Kapsedes ak­menim lidzigas skilas atskaldisana, vietas izpla­nosana un izpete, ka ari transports un uzstadisana javerte vismaz desmitos tukstosos dolaru. Toties visu mineto megalitisko piemineklu uzstadisana varetu maksat vairakus desmitus miljardu dolaru. Musu zeme vien veikti daudzi vel lielaki darbi. Pro­tams, senatne nebija dolaru, bet sis vertejums teikts salidzinasanai. Ja sadus milzu darbus veica, tad sa­protams, ka tie bija loti vajadzigi, pat nepieciesami.

Pirms 5 gadu tukstosiem cilveki atkal apguva ak­menu apstrades maku un atskaldito skilu vieta saka veidot kolonnas. Vecakas no tam saglabajusas Egipte un Griekija. Lietuva un, domajams, ari citas baltu zemes darinati un slieti zimem un atteliem rotati koka stabi.

SVETAKMENU SALIKUMI

Latvijas mezos vel saglabajusas sencu lik­to svetakmenu kopas. Senak to bijis daudz­kart vairak. Baltvacu vesturnieks A. Bilen- steins rakstija, ka sis vietas postitas, jau sakot ar 17. gs. Milzigs launums tam noda­rits 20. gs. Parpalikuso svetakmenu dau­dzums un blivums vel neskartajas vietas lauj vertet to skaitu pirms postisanas. Kaltenes Vellkalva vel 20. gs. vidu bija saglabajusies akmenu piramida no sanestiem galvas lie­luma ieapaliem akmeniem. Piramida vareja but apmeram miljons sadu akmenu. Ari Po­kainos vel 20. gs. astondesmitajos gados bija apmeram 4000 akmenu kravumu. Apalo ak­menu tajos bijis ne mazak par 2 miljoniem. Tadi kravumi atradusies ari citas vietas. Ne­maz nebutu parspilets, ja sadu, speciali sa­vaktu galvas lieluma akmenu kopskaitu musu zeme vertetu ap 3,5 miljoniem.

Vel Vellkalva atrada daudzus nelielus, neparpro­tami apstradatus akmens diskus dazu cm diametra. Ta ka visi Vellkalvas akmeni 20. gs. otraja puse sa­malti skembas, vairs nav iespejams uzzinat, ka sie diski apstradati un kadam nolukam tie paredzeti.

Dazadi salidzinajumi lauj vertet, ka bez tam vel bijis vismaz ap 70 tukstosiem nelielu (0,25 x 0,2 x 0,2 m), ipasi liktu, vai nu rupigi piemekletu, vai ari daleji apstradatu akmenu.

Toties lielaku (1,5 x 1,0 x 0,8 m) akmenu, kas piemekleti vai apstradati un likti noteiktas vietas uz ieprieks gatavotiem pamatiem, bijis ap 15 tuk­stosiem. Vel lielaku par tiem bijis vismaz tukstotis.

Tie gandriz visi ir apstradati, likti uz ieprieks saga­tavotiem pamatiem. Velreiz japiebilst, ka runa ir tikai par seviskiem, noteiktas vietas liktiem svet- akmeniem, nevis par laukakmeniem vispar. Katru svetakmeni vajadzeja mezos sameklet, vajadzeja ap­stradat un nogadat noteikta vieta. Jau ieprieks vaja­dzeja noteikt, kur akmenim turpmak atrasties, un so vietu sagatavot. Par svetakmenu liksanu uz cita - uz pamata akmens vesta gan musu garamantas, gan seno sumeru teksti. Kaut ari sis zinas ir loti pietici­gas, acimredzams, ka tas bijis milzu darbs. Zinat­nieki vel arvien nespej noteikt, ka lielie akmeni par­vietoti un ar kadiem instrumentiem apstradati.

Dizie akmeni. Nicgales purva atrodas milzigs, vairak neka 500 tonnu smags, senatne apstradats akmens. Pat vel musdienas nav tadu sauszemes transporta lidzeklu, kas tik smagu akmeni varetu parvietot. Nicgales akmens ir nolikts stingri noteik­ta vieta, kas ieklaujas Daugavas svetvietu tikla.

Dazus kilometrus no Liepajas, netalu no Kap- sedes dzelzcela stacijas, atrodas dizakmenu grupa. Lielakais no tiem ir 4,3 m augsts, ap 9 m gars, 6 m plats. Ta svars - ap 300 tonnu. Ari to nevar parvietot pat ar tehniku, kada ir 21. gs. sakuma. Akmens asas skautnes liecina, ka to noteikti nav nesis sludonis, ka pienemts uzskatit. Tas nav ari vests ar plostu vai vilkts ar ragavam. Nav zinams, vai un ka tas atga­dats no Skandinavijas. Asas skaldnes maz erodetas, kas vedina domat, ka akmens atskaldits tikai pirms daziem gadu tukstosiem.

Asas skautnes ir ari lielajam Vandzenes akme­nim, kura svars vertejams ap 250 tonnam, un Grizu akmenim (sver ap 180 tonnam). Ne mazak miklaina ir Arnu, Kalnamelku, Kenina, Melkitaru, Milestibas (Arakste), Ramatas, Upsisu un citu vairak neka 100 tonnu smagu dizakmenu apstrade, parvietosana un noliksana uz ieprieks sagatavotiem pamatiem, kuri liecina par apbrinojami preciziem kartografijas un zemes merisanas darbiem senatne. Bet tadu seno svetakmenu skaits, kuru svars parsniedz 10 ton­nas, merams simtos. Tie likti sirma senatne, bet vel lidz 20. gs. vidum nebija tehnisko lidzeklu to tran­sportesanai, nebojajot zemes pamatslani. Savukart arheologu izrakumi pie Melkitaru akmens rada, ka zemes pamatslanis nav skarts. Tatad tas transpor­tets bez rullu celiem.

Musdienu cilvekam gruti iedomaties, ka vareja ap­stradat akmenus laika, kad vel nebija ne dimanta slip- ripas, ne cietmetala vai terauda kalti. Akmenu malas nav manamas nekadas maksligi raditas spraugas, urbumi vai citi veidojumi, lai akmens skaldisanai iedzi­tu kilus. Tatad seit, iespejams, pat pirms pedeja ledus­laikmeta lietoti kadi citi mums nezinami panemieni.

Svetakmenu kopas, kas, musuprat, pastaveja jau pirms pedeja leduslaikmeta, koptas, apmekletas un varbut pat papildinatas vel viduslaikos. Neraugoties uz kristigas baznicas, kompartijas un ortodoksalas zinatnes kritiku, daudzas no sim vietam apmekletas vel 19. gs. un pat 20. gs. beigas. Cilveki gaja uz sencu svetvietam, lai rastu Dieva Padomu savu problemu risinasanai, dziedinatu slimibas. Sis vietas cilveki kopa vai vismaz centas tas saglabat. Neparasti lielais svetvietu blivums musu zeme liecina par ievero­jamu svetcelnieku skaitu.

Musu zeme veikti ari milziga apjoma zemes darbi. Neskaitot pasus lielakos veidojumus, par kuriem stastits 1. un 4. apcirkni, zemes darbu apjomu vare­tu vertet ap 50 miljoniem kubikmetru.

Ja musu sencu veikto darbu kopejo apjomu ver­tejam, vadoties no musdienu zinatnes uzskatiem par darba panemieniem un rikiem akmens laik­meta, tad iznak, ka seno svetvietu ierikosanai kopu­ma vajadzeja vairakus simtus miljonu darba dienu.

Klusesana, kas launaka par meliem. Orto­doksala vestures zinatne daznedazados veidos cen­tusies kluset par musu dizas senatnes piemi­nekliem. Lidz ar to gan tiesi, gan netiesi sekmeta so zinatnei neerto vietu iznicinasana. Tadejadi zau­detas loti lielas senas kulturas vertibas, kuras vare­tu but nozimigas musu zemes nakotnei. Ta ir klu­sesana, kas launaka par meliem. Noklusejot sencu gudribu, vinu lielos darbus un to nozimi, kurus at­zinusi un augstu novertejusi citu seno tautu gai­sakie prati (sk. 2. apcirkni), vesturnieki musu sen­cus lidz sim radijusi ka aprobezotus pirmatnejo ko­pienu mezonus. Lielas vestures miklas nevar ap­jegt, ja par tam kluse un ja tas slepj, bet pieradi­jumus iznicina.

Kad tas darits? Valda uzskats, ka svetakmeni

apstradati tikai dzelzs laikmeta, jo agrak tam nebija vajadzigo darbariku. Lielos zemes darbus megina saistit ar lauksaimniecibu, lai gan tiem ar lauksaim­niecibu nav nekada sakara. Ja tas ta butu, tad laika posmi sa darba veiksanai klust tik isi, ka tikai sen­baltu svetvietu iekartosanai vien butu vajadzejis pie­saistit visas Eiropas darbaspeku. To, ka patiesiba musu svetvietas ir daudz senakas, pierada ari bijusa Engures ezera vieta atrastie daudzie apstradatie svetakmeni. To vecums nekada zina nevar but ma­zaks par 7, bet vel ticamak - 8 gadu tukstosiem. Liela dala so atradumu ir visai lidzigi citiem Latvijas svet- akmeniem un uzskatami liecina par to isto vecumu.

DARBS BRalA SETA

Ari tad, ja lielos darbus veiktu brivpratigi paligi vai ari vergi, vinus vajadzetu izrikot, barot, apsar­gat. Uz jautajumu: - Ka to vareja izdarit? - var sniegt vairakas atbildes. Ticamaka ir ta, ka senci turpinaja jau pirmsleduslaikmeta saktos darbus un vini izmantoja tadus darba panemienus, par kuriem mes pagaidam pat neko nenojausam.

Mums zinamas svetvietu kopas ir parak lielas, lai tas izmantotu tikai dziedniecibai, paregosanai, laika apstaklu mainisanai, auglibas veicinasanai. Pilnigi noteikti var sacit, ka tam bija vel daudzi citi uzdevumi, kurus varam tikai apjaust, piemeram, pagaidam vel zinatnei nepazistamu energijas veidu parraide, jo tikai ta var izskaidrot milzigos zemes darbus un lielo akmenu parvietosanu. Turklat do­majams, ka musu senci informacijas parraidisanai un uztversanai neizmantoja tik nepilnigas ierices ka musdienu telefons vai internets. Smalko ener­giju lietosana lautu vadit pilnvertigakas sistemas.

Tomer ari so uzdevumu veiksanai diezin vai vaja­dzetu ieguldit tik lielu darbu. Latvju dainas un citu tautu miti vedina domat par daudz lielakiem uzde­vumiem - ne tikai visas Zemeslodes, bet ari visas Saules sistemas meroga.

Uz sim domam vedina liela dainu grupa par brala setu, kurai visapkart osi, klavi, vidu Saule ritinaja. Masa, kas saja brala seta darbojas, lielaja meroga ir Zeme, un katras zintnieces pienakums ir kopt brala setu. Lai cik pardrosa si doma skiet, ta ir ticamaka no iespejamam.

Sencu uztvere Saule bija dziva butne, plane­tas - tas berni un vienlaikus ari lielakas dzivibas izpausmes - Saules sistemas organismi. Saja Lielas dzivibas rinkojuma nozimiga vieta ir Zemei. Dainas vesta, ka cilveka uzdevums ir palidzet Dievam. To senci vareja darit, veidojot svetvietu sistemas, kas sekmeja bioenergetiskas plusmas ne tikai Zemes, bet ari Saules sistemas darbibai.

Musu prieksstati par talo senatni ir nepietiekami, uz daudziem jautajumiem gruti dot neapstridamas atbildes. Tomer centisimies atbildet, kaut vai ap­tuveni, ta, lai teiktais rosinatu domat.

Jamekle atbildes uz sadiem jautajumiem:

a) ka gan biezajos muzamezos vareja atrast zem sunam, saknem un smiltim sleptos akmenus?

Varbut akmeni likti jau tad, kad nebija mezu, bet vel ticamak, ka zemi kopa daudz senak, ka mes to domajam;

b)  ka tos apstradaja? Acimredzot senci prata iegut un apstradat teraudu agrak, neka to uzskata lidz sim;

c)  ka tos parvietoja? domajams, ka senci prata radit antigravitacijas laukus;

d) ka aprekinaja un noteica vietas, kur likt akme­nus? Jasecina, ka sencu zinasanas un iespejas bija nesalidzinami augstakas un plasakas, neka doma­jam lidz sim;

e)  kapec gan izveidoja daudziem tukstosiem cilveku domatas svetvietas? Sis vietas liecina, ka musu zemi, ka senas pasaules svetako vietu, apmek­leja miljoniem seno svetcelnieku. Tie gan nebija svet­celnieki musdienu izpratne. Drizak tie bija seno valdnieku, augstako priesteru, viedako dziednieku un zintnieku saieti.

Pat no pasam pieticigakajam atbildem ir skaidrs, ka musu senciem bija neaptverami augstas zinasanas. Izsmelosakas atbildes varetu gut tikai, pasos pamatos parvertejot lidzsinejos uzskatus par musu zemes un tautas senatni.

Protams, sos darbus veica ne jau viena, bet dau­dzu tukstosu gadu laika. Turklat vel vajadzeja vai­rakus simtus bramanu vai citu priesteru, kas rupe­jas par daudzajiem svetcelniekiem, gadaja viniem pajumti, partiku un citu nepieciesamo. Tikai Pokai­nos vien apglabati ap 4000 seviski cienijamu cilveku. Tadejadi, nemot vera ne tikai tiesos darba daritajus, bet ari tos, kas vinus apgadaja, jasecina, ka svetvietu veidosana, labiekartosana, kopsana un apkalposana gan tiesi, gan ari netiesi vareja but aiznemti ap di­viem tukstosiem cilveku. Ja var ticet vesturnieku aprekiniem, tad visa Latvija nemaz nebija tik daudz pieauguso cilveku . Jadoma, ka senci prata sevi labak apgadat ar partiku, neka spejam to apjegt.

BRONZAS LAIKMETS

Bronza ir vara un alvas sakausejums. To iegut var samera viegli, jo alvas kausesanas temperatura ir zemaka neka varam. Sakuma no bronzas gatavoja nelielas rotaslietas, velak, kausesanas apjomiem palielinoties, ari dazadus darbarikus - sirpjus, nazus, cirvjus, ka ari ierocus.

Jau plasakas zinasanas prasija keta (cuguna) kau­sesana un laba terauda iegusana no ta. Visai neti­cami, ka zinasanas metalurgija varetu apgut tikai pasmacibas, t.i., meginajumu cela. Japiebilst, ka dazus seno meistaru noslepumus, piemeram, ta de­veto Damaskas terauda razosanu, 21. gs. zinatne ar savam precizajam laboratorijam, instrumentiem un citu tehniku vel nespej atminet. Damaskas te­rauda zobeni bija siksti un neparasti elastigi, tie certot nesaluza. Par sadiem zobeniem vesta igaunu tautas eposs Kalevipoegs, tie razoti ari pie mums.

Latvija bronzas laikmeta prieksmeti atrasti gandriz tikai Kurzemes rietumu piekraste, Daugavas un Aiviekstes krastos, ari Zemgales dienvidos. Tas liek domat, ka vel bronzas laikmeta Daugavu augspus Ai­viekstes ietekas tirdzniecibai izmantoja daudz mazak neka Aivieksti. Citiem vardiem - somugru iedibi­natais dzintara cels uz ziemelaustrumiem saglabaja savu nozimi ari bronzas laikmeta.

Zemkopibas aizsakumi Latvijas teritorija nejau­sibas del sakrit ar laiku, kad seit paradijas bronzas prieksmeti. Bronzas laikmets sakas pirms 3,5 gt. un aptuveni beidzas pirms 2,5 gt., kad Latvijas teritorija paradijas pirmie dzelzs prieksmeti.

Pirms 3,5 gt. tirgotaji saka ievest musu zeme bron­zas un misina rotaslietas. Velak, 8. - 12. gs., kra­saino metalu darinajumi ieguva jau plasaku pie­lietojumu. Sa laikposma izrakumos atrastas ari sud­raba rotas.

Latvija nav ne alvas, ne cinka, ne vara, ne sud­raba rudu, kas nepieciesamas sadu sakausejumu razosanai. Tomer laika gaita musu meistari iema­nijas iepirkt no tirgotajiem izejvielas, apguva kra­saino metalu kausesanu un kalsanu, saka darinat savas rotaslietas ar latviskam zimem.

Lai ari vesturnieki runa par bronzas laikmetu ka ieverojamu notikumu musu zemes vesture, pa­tiesiba tolaik darinato prieksmetu praktiska iz­mantosana nav kaut cik jutami ietekmejusi musu sencu dzivi. Taja laika tomer pieauga iedzivotaju labklajiba, radas uzkrajumi. Pirms 2,5 gt. klimats kluva nedaudz vesaks. Tapec par galveno labibas pamatkulturu kluva rudzi. Arheologiskajos atra­dumos paradas ievestie dzelzs prieksmeti.

2001. g. netalu ziemelos no Ventspils, pie Stal- dzenes, jura atskaloja ap 5 gt. vecu kulturslani, kura atrasti no bronzas darinati zirga pajuga piederumi. Ja izdosies pieradit, ka tie kulturslani nav nokluvusi nejausi, naksies mainit lidzsinejos uzskatus par bronzas laikmeta aizsakumiem sai zeme.

Tirdznieciba pastav gandriz tikpat ilgi ka pa­stav cilvece. Gan senas Sumeras un Babilonijas ze­mes, gan vecakajas Egiptes piramidas atrasti dzin­tara izstradajumi, kuru sastavs atbilst Baltijas juras dzintaram. Baltijas dzintara krelles atrastas ari Griekija 2,7 - 2,5 gt. vecos slanos un daudzas vietas Dienvideiropa.

Latvijas teritorija akmens laikmeta ieveda kramu darbariku gatavosanai. Seit atrasti ari gliemezvaki, kurus iegust Indijas okeana. Iespejams, ka ieveda ari sali. Tas viss liecina, ka senatne bijusi uznemigi cilveki, kas nav baidijusies doties taltalos celos. Ar­heologi izpetijusi ari katra gadu tukstosa galvenos tirdzniecibas celus.

Visai raziga tirdznieciba bija ar Seno Romu. Turp veda dzintaru un, domajams, ari zveradas. No Ro­mas imperijas baltu zemes ieveda bronzas, vara un sudraba izstradajumus, stikla krelles. Atrastas Ro­mas monetas liek domat, ka baltu zemes tas bijusas maksasanas lidzeklis. Velak, ap 5. gs., sakas tirdz­nieciba ar Skandinaviju, kas versas arvien plasaka.

Diemzel jau no senseniem laikiem tirdznieciba bijusi saistita ar laupisanu. Lidz ar tirdzniecibas paplasinasanos musu zemes iedzivotajiem nacas dalu seno svetkalnu, kas izversas gar sabiedriskajiem udensceliem, parbuvet par nocietinatiem pils­kalniem.

Vergu tirdznieciba pastaveja ari senatne. Sagla­bajusas zinas par to, ka Tuvajos Austrumos loti augstas cenas maksatas par Baltijas sievietem. Tas saviem haremiem vareja nopirkt tikai bagatnieki. Augstu verteja ari no Baltijas atvestos viriesus, jo vini bija ne tikai specigi, bet ari godigi un neuz- perkami. Gar Daugavas kreiso krastu uz tas augsteci veda ta devetais Vergu cels. Vel nesen to atcerejas

Seces un Serenes vecie laudis. Izvesto cilveku, zveradu un dzintara vertiba ieverojami parsniedza ieves­ta krama un rotaslietu vertibu. Tapec jadoma, ka no citam zemem vel ievestas greznas dranas vai citi razojumi, kas nav saglabajusies.

SEPTITAIS APCIRKNIS

POKAINI, AP KURIEM GRIEZA APKART VISU PASAULI

Pokaini ir plass seno svetvietu kopums, kam bija izcila nozime ne tikai musu zemes, ne tikai Eiropas, bet visas cilveces vesture. Pedejo desmit gadu laika seit atklati pusotra tukstosa seno svetvietu.

Senatne Pokainos ik gadu ieradusas neskaitamas svetcelnieku grupas, un katra nesusi lidzi gaisu ak­meni galvas lieluma. Sie apmekletaji naca talus celus, dazkart pat vairak neka tukstoti kilometru. Vismaz miljons gaiso, no talienes nesto akmenu apliecina, cik liels bijis svetcelnieku grupu skaits pirms gadu tukstosiem. Apmekletaju skaits bija daudzkart lie­laks par Pokainos atnesto akmenu skaitu, jo dala celotaju neatnesa neko. Par lielo apmekletaju pie­pludumu liecina ari plasas sapulcu vietas.

Pokaini ir sena Gaismas pils, kas celas augsa no ilgas aizmirstibas. Zinas par musu dizo senatni, pal­senaja pasaule atzito senbaltu civilizaciju liek mums iztaisnot pedejos septinos gadu simtos verga kuku­ma saliekto muguru, atbrivoties no verga dveseles.

Kopigas kulturas pieminekli. Pokainiem saja darba mes veltam veselu apcirkni nejau tapec vien, ka ta bija izcila svetvieta. Lidzigi seno svetvietu pla­nojumi un lidzigi apstradati svetakmeni ka Po- kainos atrasti ari Beverina jeb Vaidavas Burga (Valmieras rajons), milzigaja Sauleskalna svetvietu sistema (Valkas rajons), Araisos (Cesu rajons), Kal­tene (Talsu rajons) u.c. vietas. Tas velreiz nepar­protami liecina, ka sis vietas veidojusas nejau sav­rupas pirmatnejas kopienas, ka to apgalvo vestur­nieki, bet gan vienotas kulturas parstavji ar aug­stam zinasanam.

7.1. POKAINI - SVETVIETU SISTEMAS DALA

Lidz sim vesturnieki, kas peta Latvijas senatni, katru jaunu atradumu uzskatija tikai par vienu pa­pildu punktu senvietu karte, kas saistits ar musu sencu dzivesvietam pie upem vai ezeriem un liecina par tirdzniecibas celiem. Bagatigie atradumi Pokai­nos lauj pamatot gluzi citas, butiski jaunas atzinas par svetvietam, uztverot Pokainus ka sistemu, siste­mu kopu un kadas lielakas sistemas sastavdalu.

Saja apcirkni galvenokart aplukosim plasas svetvietu sistemas centralo dalu - Pokainus. Tala senatne te apmeram 10 km2 liela platiba senci izvei­dojusi sarezgitu telpisku strukturu kopu. Pirms Po­kainu izpostisanas taja bija ap 4000 savstarpeji sais­titu strukturu, kuras ietilpa apmeram 2 miljoni ele­mentu. Musdienu zinatne vel nespej izvertet sis vie­tas milzigo nozimi. Senatne to apmeklejusi desmi­tiem miljonu cilveku.

No Pokainiem celi ved uz Krievu (lasi: Krivu) kal­niem, Zebrus ezera Elkus kalnu, uz Dobeles Zilo kalnu un Gaurata ezeru. Svetcelojums vareja beigties Kokmuiza vai tas tuvuma pie Svetainu ezera. Vajinieki devas uz Terveti, ko labi raksturo tas nosaukums (somugru valoda terve nozime vesels, veseliba). Svetcelnieki drosi vien apmekleja ari Ili, Tuntulu kalnus, Delinkalnu un citas apkartnes ieverojamakas vietas. Tas visas atrodas samera tuvu Pokainiem, ne talak par 25 km. 70 km radiusa svet­vietu blivums ir neliels. Svetvietu izveidojums gan Zebrus Baznicas kalna, gan Kokmuiza, Tervete, Krievu kalna u.c. vietas liecina, ka tas paredzetas daudzu tukstosu svetcelnieku apmeklejumiem.

Tagad Pokainus var uzskatit par vienu no ne­daudzajam aizlaiku svetvietam pasaule, kas ir labi apzinatas. Ari parejas lidz sim apzinatas aizlaiku svetvietas atrodas Latvija.

PIECI POKAINI

Piecu bralu masa biju,

Pieci raksti vainaga,

Pieci simti celu grieza,

Vainaga verdamies.

L 215. 1680

Kad, braucot no Dobeles uz Ili, aiz muguras paliku­sas divas tresdalas cela, skatienam paveras ar kokiem apaugusais Vecu kalns. Seit, jauna cela mala, ir auto­busu pietura Pokaini un norade uz Pokainu svetvietu.

Vecais Pokainu cels likumo puskilometru pa krei­si no jauna. Vecpokainu majas senak bijis Pokainu krogs. Nostasts vesta, ka kroga reiz naksnojusi pati Krievijas cariene Katrina Liela. Pirmaja bridi liekas divaini, kapec gan dizajai valdniecei butu vajadzejis naksnot necila krodzina patalu no liela Vaczemes cela. Gudrie to saprata un sis vietas sargaja.

Pokaini ir plasas senbaltu svetvietu sistemas dala, kuras izmeri ir apmeram 40 x 20 km. Ziemelu dalu robezo Pokaini-2 un Pokaini-4, rietumu dalu - Kokmuiza un Svetainu ezers, austrumu - Pokaini-

5. Svetvietu sistemas dienvidu mala meklejama netalu no Penkules, kas tulkojuma no somugru valodam varetu nozimet - galvas jeb galvenais ciems - peakull (pea - galva, kuli— ciems).

Starp Pokainiem un Penkuli, apmeram 5 kilo­metrus ZR no tas, pie sena cela uz Pokainiem bijusas Bramanu majas, kuras, domajams, dzivojusi senie priesteri - bramani. Blakus, lidzigi ka citas seno bramanu dzivesvietas, atradusas majas Virsaisi.

Otrie Pokaini. Skaidribas labad japiebilst, ka ieprieks minetie Veepokaini nav vienigie Pokaini. Lidz Otra pasaules kara beigam ziemelos no Vecpo- kainiem bija vel otras Pokainu majas. Otro Pokainu vieta meklejama sena maksligi veidota svetkalna - Krievu (lasi: Krivu, t.i., seno priesteru) kalnu pa­kaje. Dazas parbaudes lauj domat, ka so vietu iz­mantoja meteorologisko apstaklu mainisanai tu­vakaja apkaime. Tai blakus atrodas akmens laik­meta dziednica ar ipasi apstradatiem dziedniecibas akmeniem.

Tresie Pokaini meklejami austrumos no Dobe­les, Berzes un Sesavas upju satece. Berzes upe te met savdabigu cilpu ap unikalu veidojumu, kura iz­celsme un nozime joprojam ir neskaidra. Pagaidam to deve par Dobeles meteoritu. Ja ta izraditos pa­tiesiba, tas butu lielakais, daleji apzinatais meteo­rits pasaule. Tomer vairaki specialisti par sadu vertejumu izsakas visai kritiski. Divaina olveida objekta garums parsniedz 1 km. Tacu te nav nedz meteorita bedrei raksturigas apalas ielejas, nedz valna ap to. Meginot petit meteorita iezu sastavu, geologi nolauza urbi. Vairakas pazimes, ka ari Po­kainu maju vards norada, ka musu senci par so vie­tu zinajusi jau tala senatne. Ta labi ieklaujas Lat­vijas seno svetvietu tikla planojuma, un to nevar uzskatit par nejausibu.

Ceturtie Pokaini ir neliels paugurs, kura rietu­mu nogaze saistama ar Tervetes senieleju. Tie atro­das ziemelos no Dobeles - Elejas - Bauskas sosejas, uz Dobeles un Jelgavas rajona robezas.

Piektie Pokaini meklejami R no Jelgavas, ne­daudz uz D no Dorupes stacijas. Sis nosaukums saistams ar pedejos gadu tukstosos radusas debesu dievibas Toru vardu, kas atbilst musu Perkonam - vienai no dabas izpausmem. Dazus km ZR no siem Pokainiem bijusas Keninu majas. Tuvuma atrodas vissenako priesteru - Bramanu kalns, kur vidus­laikos uzcelta Bramberges muiza.

Vietas ar lidzigiem nosaukumiem ir vel citur Lat­vija, piemeram, Valkas rajona, Palsas upes krasta atrodas Pikainu kalns, Gulbenes rajona netalu no Galgauskas Veisiem, Z no Usiniem ir Pokuli, D gan no Dobeles, gan Jelgavas ir Poki.

isi pieminejam visus piecus Pokainus. Tomer turpmak runasim tikai par pirmajiem.

POKAINI - IZCILA VIETA UZ ZEMESLODES

Pokainus var salidzinat ar Pelnruskiti, kuras pa­tieso vertibu slepj necils ieterps. Musdienas sis svet­vietas vertiba nosakama, raugoties pasaules karte un fotografijas, kas uznemtas no Kosmosa. 20. gs.

septindesmitos gados gan ASV gan PSRS Kosmisko petijumu centri no maksligajiem pavadoniem fotografeja Zemeslodi tajos mikrovilnu starojumos, kuriem ir bioenergetiska nozime dzivibas radisana un attistiba. Uznemumos bija verojamas ipatnas, no Zemes neredzamas rinkveida strukturas. Pati iespaidigaka no tam ar 340 km diametru (jeb 1/10 dala Meness diametra) ietver gandriz visu Latvijas teritoriju, tas centrs ir Pokai­nos.

Nule mineta mikrovilnu starojuma radiuss ir 170 km. Tas atbilst 108 (svetais Saules sistemas skaitlis) senajam mervienibam, ta devetajam anglu judzem (1,61 km). Mineto lielumu samera biezi sa­stopam seno svetvietu sistemu planojumos.

Zinamas ari citas visai raksturigas kosmiskas saistibas ar Meness diametru. Viena Meness dia­metra skeluma, kas ir apmeram Spicbergenas pla­tuma, iegrimis Ziemelu Ledus okeans. Tas saistams ar ieprieks jau aplukoto Ziemelu Ledus okeana iz­meru atbilstibu Antarktidas izmeriem (sk. 1.1. sa­dalu).

Divu Meness diametru skelums iet pa kritisko griezumu zonu Baltijas jura un cauri Latvijai. Po­kaini atrodas sis zonas un Zemeslodes Galvenas linijas krustpunkta.

Pokaini ir vieniga vieta uz Zemeslodes, kas triskart atzimeta ar kosmiska rakstura li­nijam. Nakama aiz Pokainiem ir Griekija. Ta ietilpst josla, kur Zemeslodes Galvena linija skerso to skeluma zonu, kura ietilpst tris Meness diametri. Nedaudz talak redzesim, ka Pokainos raditi veidojumi ar kos­misku nozimi - Diza seja, kas saistama ar Marsu.

Dizas sejas un Pokainu centralas dalas izvietosana jau mineta starojuma centra liecina, ka musu senci labi izpratusi lielas kopsakaribas.

Apla areja dala notiek energijas rinkojums, kura iedarbiba ir acim redzama. Rinkojuma virziens atbilst pulkstena raditaja, t.i., Saules, virzienam - uz labo pusi. Tads gadu miljoniem bijis Latvijas zemes attistibas virziens, kas noteicis daudzu butisku notikumu gaitu. Rinkojuma rezultata Kur­zemes upju tecejums pagriezts uz labo pusi, un tas lidz ietekai jura krietnu gabalu tek paraleli kras­tam. Seviski labi tas redzams Prbes, Lacupites un Lielupes lejastece. Tatad Pokaini ir unikala vieta, kuras starojums rada vislielako rinkveida strukturu pasaule.

Jau mineta mikrovilnu starojuma ZR dala iezime Latvijas juras piekrasti, ZA dala atbilst Vidzemes centralajai augstienei. Acij neredzama starojuma linija krusto Daugavu pie Krustpils. Sis vietas no­saukumu megina skaidrot ar naivu izdomajumu par krustnesu laika arhitekturu. Daudz ticamak, ka musu senci devusi sai vietai nosaukumu jau sen pirms krustnesu ienaksanas, apzinoties mineto sta­rojuma liniju.

Uz sis linijas atrodas vairakas ieverojamas vie­tas - Valmieras Zilais kalns, Judzu akmens, jau pieminetais (sk. 3. apcirkni) Ramas sievas Kaikeji svetcentrs Piebalga - Kaikazi. Katra no minetajam vietam savukart ir citu mazaku svetvietu centrs.

Lietuva neredzama apla dienvidu dala pieskaras Nemunai. Nule pieminetajam starojumam ir ne­parprotamas vilna izpausmes. Pusvilna garuma, t.i., 85 km attalu R no Pokainiem, atrodas Kurzemes rietumu pacelums — pauguraine ap Embuti ar Krievukalnu (Krivaisu, t.i., pasu augstako Krivu).

Bet divu vilnu (R = 340 km) A dala visa daba iezime Daugavas un Velikajas udensskirtni, t.i., Latgales augstieni, ZA dala - Hanjas augstieni ar Baltijas augstako punktu - Lielo Munamegi. Sis varenas materializetas izpausmes lieku reizi apliecina Po­kainu starojuma speku.

Unikalais energetiskais veidojums saistams ari ar Latvijas augstajam energetiskajam ipasibam (sk. 2. un 9. apcirkni). Tomer vel parsteidzosak ir tas, ka senci pirms daudziem gadu tukstosiem zinaja novertet Pokainu izcilo lomu uz Zemes­lodes. Vel 20. gs. beigas vesturnieki un citi specialisti seit saskatija tikai vietu, kur iespe­jams vandaliski izcirst mezu un stadit egles.

Musu senci apzinajas lielas sakaribas un izteica Ze­meslodes veidolu ar simbolu, ta deveto Sirds zirni, kas daudzkart atveidota ipasi apstradatos Pokainu akmenos.

Atgriezisimies pie jau mineta starojuma gredze­na. Lai cik pardrosi tas skan, neizslegsim iespeju, ka sis gredzens ir apzinigu butnu veidots. Moder­naja radiotehnika var atrast neskaitamus piemerus, kur gredzenveidigas konstrukcijas rada elektro­magnetisko lauku informacijas parveidosanai, pastiprinasanai, raidisanai un lidzigiem uzde­vumiem. Tas ari skaidro musu zemes vesturisko nozimi senaja pasaule, izcilo zintnieku daudzumu tiesi seit un jau aprakstitos milzu darbus. Nule teik­to apliecina ari lielie maksligie veidojumi Pokainos. Zem tiem atrodas tadi starojuma avoti, kurus gruti, pat neiespejami, uzskatit par dabiskiem veido­jumiem. Nav apsaubams, ka milzigie veidojumi bu­tu iecereti nevis ka pasapliecinajums, bet gan ka­diem visai Zemei nozimigiem merkiem.

Ari musdienas Pokaini uzskatami par izcilu vietu uz Zemeslodes, kas atspid un atskan debesis gan sa varda vistiesakaja, gan ari parnesta nozime. Ma­konu vali, kas tuvojas Pokainu trejdevinu svetvietu vainagam, pagriezas un apiet to. Tapec Pokainos Saule spid biezak neka citur saja apkartne. Nereti, it ipasi rudenos, no Staru kalna pakajes var verot, ka ap Pokainiem_griezas kilometriem biezi makonu vali. Teika par Ilinu vesta, ka ar Dieva paligu ap so vietu griezas visa pasaule. Pokainus ka ieverojamu zintniecibas centru apliecina visa pa­saule zinamie miti par Kosmiskajam dzirnavam un Rietumeiropa izplatitas teikas par brinumaino Gra- la kausu. Senindiesu svetaja valoda - sanskrita vestits par talo ziemelu zemi, kur dzivoja gudri un laimigi cilveki. Ap so vietu griezas apkart Saule, Meness un debesu spidekli. Visai lidzigas zinas, tur­klat daudzas reizes, apliecina sengrieku autori. Vairakkart Pokainu aprakstus, tiesa gan, neminot vietas nosaukumu, varam atrast pasaule senakaja un viedakaja zinu krajuma — latvju dainas.

POKAINI - SENBALTU CIVILIZACIJAS SVETCENTRS

Aplukojot zinas par Pokainiem un musu zemi senatne, secinam, ka Pokaini senlaikus bijusi visas pasaules garigais centrs. To apliecina vairaki miljoni no talienes nesto gaiso akmenu un dizo svetvietu iekartojums. Velkot ap Pokainiem iedomatu apli, kura radiuss atbilst Meness apkartme­ram (10,91. km), Pokaini iezimejas ka Ziemelu puslodes kontinentu centrs.

Netalu no Pokainiem Dobeles virziena 19. gs. kartes noraditas majas ar zimigu nosaukumu - Mek- ke. Sis vards ir ieveribas cienigs. Vards Meka vai tam lidzigi vardi sastopami daudzas valodas pasaule un tulkojams ka dizs, diza vieta, piemeram, indiesu - maka radza-dizais radza (valdnieks), grieku mega - liels, latinu - maximum - vislielakais, maxim§ - visvairak. Tatad vardi Maha, Meka, Mekke apzime izcilas, dizu centru vietas. Arabijas pussala ir pil­seta Meka - visu musulmanu svetaka vieta, kuru katru gadu apmekle miljoni svetcelnieku. Si vieta nav nejausa. Pirms vairakiem simtiem miljonu gadu visa Zemeslodes sauszeme, visi kontinenti bija vien­kopus pirmkontinents - Pangeja. Meka vareja but Pangejas nosacitais centrs. Velak no Pangejas atda­lijas Antarktida, Australija un Amerikas konti­nents. Savukart Arabijas Meka palika ka atmina par seno Pangejas laiku. Pokainu Meka apzimejama par nosacito Eiropas centru. Lidzigas domas (tiesa, par Kolku) izteica jau K. Valdemars 19. gs. vidu.

Pokainu geografiskas saistibas. Atgadinasim Pokainu saistibu ar Seno Griekiju. Uz viena un ta pasa meridiana ka Pokaini - 23°06' austrumu ga­ruma - Griekija atrodas loti nozimigas, senas, ar musu zemi saistitas svetvietas - divi Apollona tem­pli un Asklepija templis.

Lai paskaidrotu so saistibu nozimi, atgadinasim, ka gudribu un zinasanas taltala senatne uz Helladu aiznesusi Leto no Ietu zemes. Igauni musu zemi sauc par Letimaa, vaciesi un zviedri - Lettland, itali - Lettonia, franci - Lettonie utt., saglabajot seno vardu leti. Griekija Leto dzima dels Apollons un meita Artemida. Mate Leto nodevusi viniem savas zinasanas, un zeltmatainais Apollons griekus ap­macijis daudzas jo daudzas zinibas. Apollons grie­kiem bija ieverojama dieviba. Apollona dels Asklepijs bija dziedniecibas pamatlicejs. So abu Griekijai un velak visai Eiropas kulturai tik nozimigo dievibu templu atrasanas uz viena meridiana ar Pokainiem nevar but nejausiba. Si sakritiba tikai apliecina musu sencu augstas zinasanas.

Pokainu un Helladas vesturiskas saistibas. Senas Griekijas (Helladas) svetvietas ierikotas tiesi dienvidos no Baltijas svetvietam. Pat vietvardi ir pil­nigi vienadi. Ta, piemeram, Zevs piedzima Idus kal­na nogaze. Ta ir sveta vieta, tur uzbuvets Knosas templis. Savukart Latvija starp Rujienu un Mazsa­lacu ir vieta Idus, kurai blakus - ieverojama Pante­nes Pujenu svetvieta. Abi Idus atrodas precizi uz vienas Z - D linijas, geografiski ta izsakama ka 25° 10' austrumu garuma meridians.

Sa darba 2. apcirkni jau minejam sakaribu starp abu Apollona templu, dziedniecibas teva Asklepija templi Griekija un Pokainu svetvietu vainagu Lat­vija, kas atrodas uz 23° 06' austrumu garuma meri­diana. Precizi merot, sie objekti, izradas, ir nedaudz atbiditi.

Pokainu vainaga austrumu dala - vieta, kur svet­celnieki sagaidija pari Tuntulu kalniem lecoso Sauli, atbilst Saules dievibas Apollona templa meridi­anam Lakonija.

Savukart dziedniecibas centrs, kas pieskaras Pokainu vainaga ZR dalai, izvietots uz viena meri­diana ar Asklepija templi Argolida, 170 km Z no Apollona templiem.

Tagad isuma apkoposim galvenas zinas par Hel­ladas sakariem ar vinu pasu piemineto Eridanu.

1.   Grieku mita aprakstita Zeva cina ar savu tevu Kronu. Butiba ta ir lieciba par senas augstas kul­turas civilizacijas nomainu. Krons cinu zaudeja. Pec tam vins kopa ar sev uzticigajiem titaniem devas uz ziemeliem, kur nodibinaja jaunu valsti. Taja dzi­vojusi gudri un laimigi cilveki. Jadoma, ka Krona valsts vai valstiba sakusies ziemelos no Nemunas, jo upes senais nosaukums bija Kronosa.

2. Ilgstosa laika perioda pastavejusi saistiba starp Helladu un Eridanu (antiko grieku autoru darbos - hiperboreju valsti), ka ari starp to svetvietam. Sen­senos laikos grieki un, domajams, ari egiptiesi zini­bas smelas no Eridanas.

3.  Pec Eridanas iekarosanas un pagrimuma par galveno kulturas centru kluva Sena Griekija. Tas mitos, rakstos, eposos saglabatas gan musu seno zi­nasanu drumslas, gan zinas par Eridanu. Velak par kulturas centru kluva Sena Roma.

Vel atzimesim seit apmacito seno zintnieku, priesteru, valdnieku un gara gaismas neseju - gailu lomu pasaules civilizaciju vesture. Tadejadi, pat pieticigi vertejot, Pokaini jauzskata par cilveces gara gaismas centru, kas darbojies vairakos pedejos starpleduslaikmetos. Tikai izprotot Pokainu butibu, varam apzinat lielas kopsakaribas, dizos darbus un to Pokainu veidojumu nozimi, kas saglabajusies lidz musdienam.

KOSMISKAS SAKARIBAS

Pokainu novietojums saistams ar Saules, Zemes un Meness izmeru savstarpejam attiecibam. Sis sa­karibas redzamas ari svetvietu sistemu planojumos.

Ieprieksejie merijumi lauj secinat, ka atseviski lielie zemes valnu un ieleju veidojumi norada uz sencu vestijumu par Saules sistemas planetam. Ka mi­nejumu var uzlukot atzinu, ka gaiso akmens kra­vumu plans veido lielako zvaigznu karti pasaule.

Vairaki atradumi lauj izteikt vel pardrosakas domas par to, ka Pokainos senci mums atstajusi zi­nas par Zemes, tas magnetiska lauka, ka ari Galak­tikas veidoliem un lielajiem kosmiskajiem cikliem.

Protams, kada atseviska objekta izmeri un no­vietojums vien nevar but par pamatu tik pardrosiem secinajumiem. Bet, vertejot Pokainu planojumu un veidojumus kopsakaribas, redzam, ka jebkura no sa­karibam ierakstama kopeja sasaiste, un tas jau rosina aplukot so izcilo vietu ar daudz dzilaku iz­pratni. Vel japiebilst, ka daudzu gadu garuma veiktie Latvijas seno svetvietu petijumi rada, ka ikviena lie­la objekta novietojums biezi vien izsaka kadu dzilaku domu.

Kosmisko ritmu izpausmes var but visai daudz­veidigas. Kada kosmiska kermena attalumu, iz­meru vai ari ta kustibu raksturojosos lielumus var ieraudzit dazadu seno svetvietu veidojumu izme­ros, savstarpejos attalumos u.c.

Meness. Pokainu un ar tiem saistito svetvietu sistemas saistibas ar Meness radiusu (1738 km) izteiktas seviski spilgti. Meness radiuss atbilst 1080 anglu judzem. 1 anglu judze atbilst 1,607 km.

Zemes maksligie pavadoni konstatejusi ap Pokainiem aplveida starojumu ar 108 anglu judzu radiusu. Te japiebilst, ka starojums izpauzas nejau ka stiga, bet ka josla ar savam svarstibam un atkapem. Lidzigu 108 judzu ritmiku var atrast ari citas vietas gan Latvija, gan Griekija.

Zeme. Svetvietu planojumos, tostarp ari Pokai­nos, daudzkart sastopam lielumus, kas saistami ar Zemes radiusa (6378 km) decimaldalam. Piemeram, acu zilisu attalums Dizaja seja - apmeram 61m - varetu but saistams ne tikai ar tukstoskarteju sejas palielinajumu, bet ari ar Zemes radiusa decimal­dalu. Ta ka Pokainu svetvieta ir loti izpostita, gruti, pat neiespejami veikt tiesus merijumus, jo bojati pasi atskaites punkti. Tomer pietiekami precizus merijumus var iegut ar statistikas metodem.

Saule. Jau aplukojam Ziemassvetku liniju. Po­kainos daudzi objekti ir novietoti uz sis linijas un ir savstarpeji saistiti. Pokainus skerso ari citas svet­vietu linijas, kuras virzitas Saules lekta un rieta virziena gada nozimigakajas dienas. Vairakkart atkartojas saistibas uz vienas R - A linijas, kas atbilst Saules lekta un rieta virzienam Lieldienas un Mi- kelos. Ari Usina linija iet caur Pokainiem. Ja iedomajamies no Pokainiem lukoties taja virziena, kur lec Saule Usinos, tad skatiens butu virzits uz Dobeli, Berzi, Cesim, Smiltenes Usina kalnu un Lielo Mu­namegi. Bet sis linijas turpinajums Kretingas vir­ziena norada, kur Saule riet Metenos un Martinos.

Bioenergetisko starojumu centrs. Geologi konstatejusi pamatiezu luzuma zonu, kas sakrit ar mineto svetvietu liniju un ir tas materializets aplie­cinajums. Uz sis linijas atrodas cetri Baltijai nozi­migi punkti:

a)  fiziski augstaka vieta Baltija - Lielais Munamegis;

b)  garigi augstaka vieta - Pokainu Diza seja

c)  senatnes administrativais centrs - Riga;

d)  talas senatnes pieminas vieta - Kretinga.

Cetru sadu punktu atrasanas uz vienas linijas noteikti nevar but nejausiba.

Turklat Pokainu sistemas dienvidu dalu skerso jau minetas linijas: Liepaja - Ile - Vilani - Ludza un Zelta kedes linija, kuras galvenie posmi ir Nig­rande - Kokmuiza - Tervete - Mezotne - Skaist­kalne. Si pedeja linija kopa ar Pokainu vainagu vei­do milzigu zimejumu, kas karte atgadina Liela La­ca zvaigznaju. Pasi Pokaini atbilst ta kausam.

Pasaule nav zinama otra tada vieta, kura krusto­tos tik daudz liela meroga svetliniju. Tas velreiz

norada uz Pokainiem ka izcilu Zemeslodes vietu.

Lielo liniju krustosanas Pokainos veido visai sarez­gitu energetisko strukturu Pokainu vainaga. Ta savukart izraisa fizikala rakstura procesu ipatnibas, kuras saja vieta var verot visu gadu.

Daudzo svetvietu liniju simbolisks atspogulojums atrodams pie Laimas akmens, kas atrodas vieta, kuru skerso devinas smalko energiju plusmas jeb aderes. Tas ir loti rets gadijums.

Seno svetvietu centros, tostarp ari Pokainos, meraparati, ar kuriem nosaka ladeto dalinu plus­mas, uzrada paaugstinatu starojumu. Tas nav bis­tams apmekletajiem, tomer japiebilst, ka senas svet­vietas nav piemerotas naksnosanai.

LATVJU GARAMANTAS PAR POKAINIEM

Par Pokainu nozimigumu liecina daudzas garaman­tas, kas pierakstitas to tuvakaja apkartne un vesta par izcilas svetvietas iekartojumu un svarigakajiem notikumiem. Latvju garamantas papildina ari citu tautu miti un eposi. Ne tikai Latvija, bet ari pasaule nav zinamas vietas, par kuram vestitu tik bagats, tur­klat dzili pamatots seno garamantu klasts.

Tiesas vai netiesas zinas par Pokainu svetvietu atrodamas vairakos desmitos latvju garamantu. Taja pasa laika jaatzime, ka Pokainu vards pieminets tikai viena teika. Tas, ka vietas nosaukums izzudis parejas garamantas, liecina par to senumu.

Visa pasaule, tostarp ari Latvija, neskaitamas rei­zes nacies parliecinaties, ka teikas nebut nav izdo­majums, bet ietver senas un izcili vertigas zinas, kuras rupigi glabajusi tautas atmina. Teikas par Po­kainu apkartni ir visai savdabigas.

Vairakas teikas vesti par ugunsaderem jeb uguns- celiem. Tas apstiprina jau aplukotas zinas par nozi­migam svetvietu linijam un energetiskajam joslam, kas Pokainos krustojas.

Kada cita teika vesta par daudzam bedrem Iles apkartne. Pasa tuvakaja lies apkartne nekadu da­bisko bedru nav, tapec jadoma, ka teikas minetas bedres ir Pokainu svetielejas - lielie kausi.

Dizie viesi. Lidz musdienam saglabajusas tei­kas par ieverojamu personu apmeklejumiem.

Lai ipasi izceltu kadas vietas nozimigumu, ta sim­bolos radita ka jaunaku laiku valdnieku apmekle­jumu vieta. Pietiktu tikai ar teiku par Krievijas ca­rienes ierasanos, lai apliecinatu Pokainu dizumu. Tacu iespejams, ka si ir vieniga vieta Latvija, kur par dizu cilveku apciemojumiem vesta tris teikas. Pirma stasta par Krievijas carienes naksnosanu Vec- pokainos, otra - par to, ka zviedru kenins stadijis apses Naudite, bet tresa - ka tuvejo Spinnu maju saimniekam Kurzemes hercogs davajis sudraba kausu. Skiet, ka te atkal ir norade uz maksligi veido­tajam svetielejam, kurn saistiba ar vardu kauss ir neparprotama. Sumeru eposs Enuma elis vesta par dievibas Apsu (atcerieties zviedru kenina apses) sejas veidosanu. To apliecina latvju garamantas par Zelta galvu.

Sis teikas vesta, ka tala senatne Pokainus apmek­lejusi loti augsti viesi. Tas, ka gadu tukstosu gaita aizmirsti augsto viesu vardi un tituli, vietas nozimi nemazina. Gudrie to saprata un sis vietas sargaja.

Ilins un Kurbads. Vel japiemin kada loti nepa­rasta pasaka, patiesiba teika, par spekaviru Ilinu.

Vairaki iemesli liek so teiku saistit ar Pokainiem tuvako lielako apdzivoto vietu - ILi. Si pasaka ir visai gara, tapec parstastisim tikai mazu dalu no tas. ilins jauniba esot bijis pavisam slims. Tad Dievs par vina labo sirdi davajis vinam veselibu un speku. Lai parbauditu, cik liels ir Ilina speks, Dievs, kas ieradies miliga vecisa izskata, Ilina seta uzslejis akmens stabu un licis to pagriezt. Ilins ka griezis, ta apgriezis apkart visu pasauli. ilina (istais vards Illinkou) tels saistams ar Kalevala aprakstito debesu kalvi Ilmarinenu un Pokainu iekartosanu.

Teika minets, ka Ilins no Dieva sanemis tadu speku, ka varejis apgriezt visu pasauli. Ta ir visai noteikta norade uz Pokainos veiktajiem sen­baltu civilizacijas dizajiem darbiem - pasaules meroga pasakumiem. Ne jau velti Pokainu svet­vietas pieminejumi velak parversas visa Eiropa po­pularaja teika par Grala kausu.

Plasak skatot, Ilina varonpasaka ir dala no ieprieks aplukota vestijuma par Kurbadu. Vel pieminesim, ka visai liels ir to pasaku skaits, kas vesta par Dizo seju.

Pokainu varda skaidrojums. Tala senatne kat­ram vardam bija sava, rupigi pardomata nozime. Vardu vel iedarbigaku padarija skana, kada to izrunaja. Po­kaini ir senas izcelsmes vards. Tam pagaidam nav neviena neapstridama skaidrojuma. Baltijas un citu tautu valodas ir daudz vardu ar lidzigu skanejumu. Pokainiem tuvakais vards latviesu valoda ir poga. Musdienu pogas ir plakanas, senatne pogas veidoja ka apalus bumbulisus. Kaut ari tas ir visai naivs skaidrojums, bet si poga sava laika tureja kopa visu pasauli. Atceresimies sveto apli. Apla forma bija dabiska un sveta. Pokainiem lidzigi skan vardi, kas apzime apalus veidojumus, piemeram, pogala. Dazos Latvijas novados mazu apalu seniti sauc par pokiti.

Energetiskais aplis ap Pokainiem ar 170 km radiusu skiet milzigs. Bet tas garigi satureja kopa Zemeslodes lielako dalu. Tas nebija varmacigs fizis­kais speks, bet gan garigo - sveto vertibu ietekme.

Neparprotamu sakaribu atrodam somugru valo­das varda puka - svets. Sis skaidrojums norada uz Pokainu garigo nozimi. Tomer ar sevisku interesi atzimesim latinu vardupoculum (izrunapokulum) - kauss. Daudzas ipatnas Pokainu ielejas ir speciali veidotas lidzigi kausam. Piebildisim, ka latinu valoda nakusi no Italijas Latium (tagad Lacio) novada, kura ta ienakusi no ziemeliem. Ari par to ir verts padomat.

Pokainu varda nozimi palidz skaidrot ari senpru­su aizkapa valstibas dievibas Pekola jeb Pokola vards. Sis skaidrojums tuvs slavu vardiem pokoj - miers, pokoinik - aizgajusais, t.i., mirusais. Ari tauta gla­bajas zinas, ka tala senatne akmeni likti apbedijumu vietas. Piebildisim, ka Pokainos zem akmens kravu­miem sava laika vareja but apglabati ap 4000 pries­teru un valdnieku. Senatne uzskatija, ka ieverojama cilveka apglabajums pieskir svetvietai vel lielaku ga­rigo speku. Tadejadi dazadas valodas it ka nedaudz atskirigie skaidrojumi butiba izsaka vienu un to pasu domu par Pokainiem - so loti nozimigo vietu.

Turklat Pokainu vards loti lidzigs karelu un somu eposa Kalevala minetajai Pohjolai. Sa varda tiess tulkojums nozime Ziemeli. Kopuma varam teikt, ka seit minetie tulkojumi no dazadam valodam sniedz visai lidzigas zinas, kas liecina, ka Pokaini ir seviski nozimiga seno sveto apglabajumu vieta,

POKAINI KA SENKAPI

Vel lidz Otrajam pasaules karam vietejie iedzivotaji Pokainu akmens kravumus uzskatija par senkapiem.

Pokainos 20. gs. beigas vandaliski iznicinati ap­meram 2 tukstosi kapenu kravumu. Jadoma, ka tas vareja notikt un kas butu darams, lai tadas lietas vairs nekad neatkartotos.

Senatne svetvietas glabaja tikai pasus izcilakos cilvekus. Uzskatija, ka sencu gari, kamer tos atce­ras, palidz tiem cilvekiem, kas vinus goda un kopj vinu atdusas vietas. Protams, mes nevaram but par­liecinati, ka Pokainos saglabati aizperna starpledus- laikmeta svetie apglabajumi. Drizak jadoma, ka dala ki'avumu tapusi velakos laikos, tapec seit redzami divu veidu kravumi. Iespejams, ka zem apgaztajam laivam gulditi cilveku augumi, bet zem apalajiem kravumiem - sadedzinato cilveku pelni.

Jaunako laiku apglabajumi. Pokainu Z dala divas jaunako apbedijumu vietas - Metamaja, kalna un Z no autobusu pieturas Pokaini atrodas 2. - 6. gs. kapi. To izpete nav pamanitas tadas vertibas vai zi­nas, kas liecinatu par so samera jauno kapu saistibu ar Pokainu senatni. Sadas saiknes trukums ir vairak neka divains, tas liek domat par butiskam nepilnibam agrino viduslaiku kapu izpetes metodika.

Pirms pusotra gadu tukstosa senci savus labakos cilvekus bijigi apglabaja kravumu mala, uzberot ne­lielus paugurinus, bet neaiztiekot pasus kravumus, jo apzinajas, ka tie ir sveti. Musu senci senatnes ver­tibas izprata labak neka 20. gs. zinatnieki.

Pauguraines D dala vel palikusas Otra pasaules kara ierakumu pedas. Seit vietam manamas grants- bedres, veidoti jauni celi.

AUGU VALSTS

Augsnes karta Pokainu pauguros ir plana, lauk­saimniecibai maz noderiga. Te aug jauktu koku mezs, pameza gandriz nav. Vietam saaugusi silu staditie ozoli. 1995. g., izcertot skujkokus, tie atstati augam. Toreiz siem ozoliem sanzaru vel nebija, bet velak tie saka veidoties no snaudosajiem pumpu­riem. Izcirtumos sastaditas eglites, turklat izman­tojot vandalisku tehniku, kas izardijusi zemes virs­kartu un izpostijusi senas svetvietas.

Ielejas ir mitras, agrak tajas augusas vargas prie- dites. Izcirtumos bagatigi ienakas meza zemenes. Neparasti daudz devinviruspeka, raudenu u.c. arst­niecibai noderigu augu.

Loti daudz retu augu - bebru karklins, dzeltena panatre, Grinu sartene, zalktene u.c. Seit ir tadi augi, kurus citur nebija ieverojusi pat labi augu pa­zineji. Protams, galejais sledziens par augiem Po­kainu - Tuntulu pauguraine jadod specialistiem botanikiem, tomer jau tagad ar visai lielu parliecibu var teikt, ka dala sis pauguraines butu aizsargajama ka botaniskais liegums.

Speciga bioenergetiska lauka del Pokainos augi ir zalaki un specigaki neka citur. Ta pasa iemesla del diezgan biezi kokiem izveidojas vairaki stumbri vai ari tie aug puduros. Biolauka ietekme Pokainos bagatigi aug senes. Pats redzeju milzigu seni, kurai cepurites diametrs bija astonas reizes lielaks neka parasti. Rasma Rozite stastija par baraviku, kurai cepures diametrs parsniedzis pusmetru. Nemot vera ieprieks teikto, Pokainu mezs nav ieteicams ne ogotajiem, ne senotajiem, kas apkartni labi neparzina.

Ogas un senes seit ienakas agrak. Ta 2000. g. 14. maija jau atradam lielu baraviku. Neparasti lie­las senes un augi noveroti ari citas augsti energe­tiskas vietas Latvija, piemeram, Velna pedas (Ludzas rajons), Dobeles Kokmuiza, ka ari ap Salaspils atom­reaktoru. Tas vedina domat, ka so vietu starojuma var but kopigi dazu vilnu garumi.

7.2. MAKSLIGIE VEIDOJUMI

Pokainos ir daudz tadu reljefa detalu, kuras nevar uzskatit tikai par dabas veidojumiem. Citiem vardiem sakot, ar visai lielu varbutibu varam runat par apzi­nigu butnu lielu un merktiecigu darbibu Pokainu veidosana, lai reljefs atbilstu zintniecibas vajadzibam.

Tikpat drosi var sacit, ka Dzila grava, kas noskir austrumu un rietumu Pokainus, nosaciti sadala ari divas atskirigas zemes veidojumu sistemas. So gravu nevareja izveidot nekadas udens straumes, tas izcels­me vismaz sobrid ir mikla. Varbut tiesi seit maksligi parveidotais zemes reljefs ir visinteresantakais, jo senie meistari nav zelojusi pules, lai tas butu lidzigs dabiskajam. Iespejams, te veidota mates kulta vieta.

Bez nopietnas geologiskas izpetes nav pasakams, cik liela loma Pokainu veidosana bijusi dabai un cik daudz paveikusas apzinigas butnes. Pilnigi drosi var teikt, ka daudzas Pokainu pauguru nogazes ir parak stavas, lai tas varetu uzskatit tikai par dabas veidojumiem. Bet lielie darbi nav veikti, lai veidotu kadas mitnes vai aizsardzibas objektus. So nogazu atsegumos nav manami dazadu, atskirigu nogulu slani, kas raksturigi geologiskiem veidojumiem.

Geologijas zinatnu doktors R. Griskjans doma, ka Pokainu reljefu veidojis specigs energetiskais vir­pulis. Netiesi to apliecina pauguri, kas atgadina stav­vilnos sabangotu udeni. Tadus vilnus redzejusi cil­veki, kas liela veja pabijusi uz Burtnieka vai kada cita ezera. Tomer ari R. Griskjana hipoteze skaidro tikai dalu no veidojumiem.

Pilnigi noteikti par apzinigu butnu veidotam ja­uzskata Diza seja un Oganu pilskalns. Nav iedoma­jami dabiski procesi, kas varetu radit R - A virziena orientetu garenu pauguru T veida kopas. Rupigi iepazistot Pokainu svetvietas, jasecina, ka tas kopa veido daudzas sajugtas strukturas. Tas ir rupigi par­domatas kadu vel neapzinatu, loti lielu merku veik­sanai. Jau sa apcirkna sakuma minejam, ka Pokainu centralaja dala vien lidz to postisanai bija ap 4000 strukturu. Pat skeptiski un pieticigi vertejot apzi­nigu butnu veidojumu kopapjomu, tas parsniegs miljonu kubikmetru. Toties, ja nem vera ari tas vietas, kuras varbut tikai daleji parveidotas, tad sis kopapjoms vairakkart japalielina. Par vismaz daleji maksligi veidotiem jauzskata tuvejie Krievu kalni ar to D dalu - Rakazkalnu, ka ari Immas kalni pie lies. Kopa ar turpmak aprakstito Dizo seju tie veido vairakkart sasaistitu kopumu. Z - D virziena orientetie Krievu kalni un tiem perpendikulari

R - A virziena novietotie Immas kalni ar turpi­najumu uz Sparnu pilskalnu ari nav uzskatami tikai par geologisku procesu veidotu kopumu. Vismaz puse no sa kopuma veidota ar kadiem mums vel neapjaustiem panemieniem, kadiem mums vel neapzinatiem merkiem.

Seit ir ari daudzi cilveku nestu akmenu salikumi un apstradati akmeni. Tie visi ir senatnes piemi­nekli, kas veidoti pec kada ipasa uzdevuma plana, kuru vel neizprotam.

Uzdrosinamies izteikt minejumu, ka lielie zemes veidojumi berti pirms leduslaikmeta. Kravumi vei­doti ilgaka laika posma, bet pedeja gadu tukstoti Po­kainus vairs nekopa. Dzelzs laikmeta apbedijumi likti arpus sakralajiem veidojumiem.

NEPARASTIE KALNI

Geografiski Pokainu pauguraine pieklaujas Aus- trumkurzemes augstienes austrumu malai. Bez Po­kainiem saja apvidu pacelas Tuntulu kalni, Immas kalni, Rakazkalns un Krievu kalni. Minetas pau­guru kopas aiznem 5x5 km lielu platibu. Pokainu pauguraine ieklaujas ap 1,5 - 2 km2 platiba, parejas ir mazakas. Pokainu paugurus no R un A ieskauj ap 2 km plata Sesavas upes ieleja. Upes nosaukums, iespejams, saistams ar somugru vardu kess - centrs. Sesava ietek Berze pie jau mineta Dobeles meteorita.

Pokainu paugurus veido vai nu smilts, vai ari ak­menaina grants. Vietam uz tiem ir neliela malu kar­ta. Tas vedina domat, ka tie raditi vismaz divos seci­gos posmos.

Dazas pa dalai atklatas nogazes atgadina milzigus U veida burtus jeb lielus pakavus. Pakava loka dala pieklaujas kalna korei, bet ta gali ieslipi virzas lejup.

Vainags. Pokainu pauguraini varetu raksturot ka svetkalnu gredzenu vai vainagu ap Staru kalnu. Gredzena A mala - Tuntulu kalns, ZR mala - Vecu kalns. Relativais augstums - ap 10 m. Pauguri un lejas veido savdabigu, it ka vitu vai pitu strukturu.

Dzila grava. Pokainu vainaga dienvidu dala no Z uz D iet dzila, gleznaina grava. Nonakot pie tas, liekas, ka esat nevis Zemgale, bet Sigulda. Gravas izcelsmi nevar skaidrot ar sludona sanesu nogulu­miem, udens straumes izgrauzumiem vai neotek- toniskiem procesiem. Drizak gan tai ir maksliga iz­celsme.

Robezskirtne. Dzila grava ir visai butiska Po­kainu pauguru robezskirtne un reize ari Pokainu daudzo strukturu planojuma centrala dala. Pauguri un ielejas, kas atrodas austrumos no gravas, gal­venokart orienteti R - A virziena. Savukart veido­jumi, kas atrodas uz rietumiem no sis gravas, par­svara orienteti Z - D virziena. Tas atbilst loti senu svetvietu planojuma noteikumiem. Ja nostajamies Dzilas gravas Z, t.i., augsdala, un raugamies uz D, t.i., lejup, tad skats butu versts uz diviem teiku apvitiem objektiem - Naudas kalnu un Skroderu akmeni. Saja gadijuma gravas kreisa puse ir sieviska un atverta, bet laba puse ir viriska un slegta. Kreisaja puse atrodas Debesu kapnu pauguri, kuru garenasis virzitas tiesi ta, ka saniski izstiepta kreisa roka. Savukart labaja puse Z - D virziena orientetie pauguri atbilst zobena cirtienam.

Pilnigi skaidrs ir tas, ka sadas savstarpeji per­pendikularas kopas nevareja izveidot ne apledoju­ma sludonis, ne kustosie udeni, ne Zemes garozas krokosanas (neotektonika), ne kadi citi mums zi­nami dabas speki vai norises. Tapat savstarpeji per­pendikulari ir ieleju virzieni. Sie zemes veidojumi pilnigi noteikti ari nav dabas, bet gan apzinigu but­nu raditi vai vismaz parveidoti. So domu apliecina ari kadas citas, maksligi veidotas, lielu svetvietu sistemas - Kaltenes kalvu planojums. Tur maksligi krautu akmenu gredas norobezo Zulnieku (Zurnie- ku) strauts. Lielie akmenu kravumi kreisaja kras­ta ir perpendikulari strautam, bet labaja krasta - paraleli tam. Pilnigi izslegts, ka tos butu veidojusi dabas speki, jo savstarpeji perpendikularie kravumi gandriz vai saskaras.

Ari kopuma skaisto Pokainu pauguraini nevar uzskatit tikai par nejausu dabas (geologisku) vei­dojumu. Seit ir parak daudz tadu vietu, kuras veidojusas apzinigas butnes.

"Daudzas vietas, it ipasi maksligi veidotas, lidzigi ka citas Latvijas svetvietas, ir savstarpeji saistitas, turklat parasti astronomiski nozimigos virzienos. Ta, piemeram, Oganu ta devetais pilskalns berts tiesi austrumos no Naudas kalna.

Rupigi iepazistot maksligi veidotos paugurus, ja­secina, ka tie uzberti tadas vietas un tik augstu, lai izmantotu torsionu plusmas - gaisa aderes vai strin- gas.

Debesu kapnes. Ta nosaucam cetru savstarpeji paralelu pauguru kopu, kas no putna lidojuma patie­sam atgadina milzu kapnes. Tie ir maksligi veidoti, R - A virziena orienteti pauguri, kuru savstarpejais attalums citam no cita - ap 150 m. No Sesavas ielejas virzoties uz ziemeliem, katrs nakamais paugurs slienas augstak par ieprieksejo. Videji katra paugura garums - ap 100 m, platums augsdala - ap 10 m, augstums-ap 12 m. Pasu augstako pauguru deve par Balto kalnu. Visu so pauguru nogazes ir parak sta­vas, lai inzeniergeologijas likumi lautu tos uzlukot par dabiskiem. Debesu kapnes bijusas lielu zintnie- cisko pasakumu vieta. Diemzel tas vandaliski izpos­titas 20. gs. beigas. Vel piebildisim, ka si nebut nav vieniga maksligi veidoto pauguru kopa.

DIZA SEJA

Ta nosaucam iespaidigu, simbolisku zemes un ak­menu veidojumu kopu Pokainu ZR dala, kas atgadina gabalos cirstu cilveka seju tukstoskarteja palie­linajuma ar kroni galva. Kopas izmeri - ap 500 x 200 in, bet atsevisku detalu relativie augstumi lidz - 10 m. Atveidotaja senas dievibas seja neparprotami var izskirt acis, degunu un citas sejas dalas, ieskaitot bardu. Pauguru kopu virs galvas nosaucam par Kroni. Ta ka gandriz visa kopa apaugusi ar kokiem un krumiem, tad fotografet to pagaidam nav iespejams.

Sa veidojuma centrs atrodas uz jau pieminetas Maras linijas, gan ari uz Pitagora trissturu linijas, kas skerso Enguri, Tukuma Milzukalnu u.c. senas svet­vietas. Divu lielu maksligo veidojumu - Milzukalna un Dizas sejas - atrasanos uz vienas ass nevar uzska­tit par nejausu, jo katrs no siem veidojumiem izteic kadu simbolu vai simbolu kopu. Lai sos simbolus izprastu, jaiedzilinas senajas garamantas. Pieme­ram, Kronis ir nobidits pret Dizas sejas simetrijas asi. Tas sasaucas ar vestim par Apsu tiaras (krona) nonemsanu. Dalai simbolu vienlaikus ir vairakas nozimes, kas atbilst vairakiem sis svetvietas uzdevumiem (polifunkcionalisms). Turklat sim­bolu dazadie un dazkart pat atskirigie skaidrojumi nav pretrunigi, bet cits citu papildina. Piemeram, valnis, kas piegulst Dizas sejas rietumu dalai, latvju pasaka tiek skaidrots ka spieka kats, bet grieku mita par kentaura Heirona izcelsmi tas ir liepas stumbrs.

Dizais Kronis. Dizas sejas veidojumu kopas aprakstu saksim ar tas augstako dalu - Kroni. Ta centralo dalu veido ZR - DA virziena orientets, maksligi uzberts paugurs, kura izmeri pie pamat­nes - ap 50 x 30 m, augstums - 10 m.

Paugura sanos, it ipasi D mala, saglabajusas senu terasu pedas. Sis terases veido piecas spiralveida uzejas, kas seko cita citai. Lai noklutu Krona kalna, javeic pilns gajiens ap visu kalnu, ejot pa Saulei. Vien­laikus vareja iet pa visam piecam uzejam. Domajams, ka gajiena piedalijas tikai visaugstakie priesteri, jo pasa kalna gala ir maz vietas. Iespejams, ka parejie gajiena dalibnieki palika puscela uz terasem.

Rietumos no Krona kalna atrodas Rakazu kalna Z dala - Liepu kalns. Sai sakaribai bija astronomiska nozime, lai noteiktu precizu kalendaro laiku. Pava­sara un rudens Saulritu (ekvinokcijas) dienas Saule lec tiesi austrumos un riet tiesi rietumos. Rakazu kalna vards butu tulkojams ka Saules (Ra) centrs. Astronomiski verojumi no Rakazu kalna Saules lek­ta un no Krona kalna Saules rieta laika lava precizi noteikt Lielas dienas iestasanos. Pec seno astrologu uzskatiem, pavasara punkts saistams ar ieiesanu Auna zime.

Krona kalna augsdala atgadina sirds veidolu, ko Pokainos sastopam daudzkart.

No Krona kalna gala atiet sazaroti zemes valni, kuru atveids atgadina senas Augsegi ptes valsts valdnieka (varava jeb faraona) krona augsejo dalu. Ta dienvidu dala ir apals paugurs, ko nosaucam par Ausekla kalnu, jo velu vakara un agri no rita, rau­goties no Kroiia kalna, skiet, ka Auseklis (planeta Venera) iet pari sim kalnam. Nav saubu, ka Ausekla kalns ir maksligi veidots uzberums.

50 m ziemelrietumos no Krona kalna ir neliels, ap 1 m augsts stavakmens - Vaidelosu akmens. Tas ir apstradats ta, lai cilvekam butu erti sedet. Lidzigi akmeni atrasti Araisos un Beverina.

Ar Dizo seju un Krona kalnu saistami vairaki des­miti akmenu un zemes veidojumu. Katram no tiem ir sava, turklat dzila simbolika, kura savijas senbaltu, sumeru, senegiptiesu un sengrieku mitu simboli. Tas rada, ka sie veidojumi ir loti seni. Katram no tiem ir sava nozime. Piemeram, starp Ausekla un Krona kal­nu atrodas ieleja, kuras veidols atgadina lielu laivu. Ta brauc uz DA, lidzigi ka Saules lente.

Dizas acis. Apmeram 60 m ZA no Krona kalna sakas svetieleja. Tas krastu D dala atbilst pierei. Iele­jas zemakaja dala atrodas divi iegareni ezerini - acis. ipasi veidotas svetielejas, kas blivi izliktas ar akmeniem, ir pirmais sada veida atklajums Ziemel­eiropa. Sis svetielejas saistamas ar seviski nozimi­giem zintniecibas pasakumiem.

Vel 1996. g. te bija mitrs dumbrajs. Kad izsmela gadu tukstosiem krajusos dublus, atsedzas divas ak­meniem brugetas, laivam lidzigas, ap 27 m garas ielejas. Tas turejas sausas, lidz lietus brugejumu no­mazgaja, un tad atklajas, ka to veido gaisas krasas akmeni. Tikai pec tam ieleja saka ieplust udens no avotiem, kuru novietojums atbilst cilveka acu asaru kanaliem. Abas ielejas savieno ar akmeniem izlikta Priesteru taka 20 - 25 cm platuma un ap 27 m gara.

Talak uz Z seko ap 100 m gars deguns. Bet talak uz ZR atrodas simbolisku veidojumu kopa - mute, zods, barda.

Vel japiebilst, ka Dizas sejas attelam loti lidzigu simboliku 12. gs. izmantoja templiesu ordenis, kas toreiz bija Romas pavesta galvenais militarais un garigais speks. Tas vedina domat, ka Dizajai sejai sava laika piemitusas kadas izcilas spejas. Velak, zudot zinasanam, par sim spejam saglabajas legen­das. Valdnieka kronis ir so dizo speju simbols, ko savukart ka simbolu parnema templiesu ordenis.

Dizas sejas tajas vietas, kas uz cilveka sejas at­bilst akupresuras punktiem, ir paaugstinats ener­getiskais starojums. Tadejadi Diza seja ir ne tikai zemes veidojums, bet zem tas atrodas speciali veido­ti akmenu salikumi, no kuriem plust cilveka sejai atbilstoss energetiskais starojums. Tomer ar to vien lidziba nebeidzas. Energetisko starojumu centri at­bilst acu zilisu un tresas acs vietai. Meza, vieta, kur atrodas mute, ir paaugstinats skanigums. Lai izvei­dotu so apbrinojamo energetisko fenomenu, vaja­dzeja veikt dazadus darbus, kurn kopapjoms varetu but ap 300 tukstosiem m3 . Piebildisim, ka Diza seja nebut nav vieniga vieta Pokainos, kuras izveido­sanai veikti plasi zemes darbi vairaku desmitu met­ru dziluma. Sie fakti lauj izvirzit kadu talejosu pie­nemumu, ka jau aprakstitais energetiska starojuma aplis ar 340 km diametru ir apzinigu butnu radits.

Jau minejam, ka Diza seja atrodas uz Munamega - Rigas - Kretingas energetiskas linijas. Bet vel jaatzi­me visai interesantas saistibas ar apkartnes tuva­kajiem pauguriem un Saules rieta virzieniem gada nozimigajas dienas. Ta 4 km uz ZR, t.i., Saules rieta virziens Janos, atrodas jau minetie Krievu kalni ar maksligi veidotu valni. Tas versts uz D - uz Rakazu kalnu un Immas kalniem pie Iles. Bet Ziemassvet­kos Saule riet 4 km attalajos Immas kalnos. No teik­ta izriet, ka vismaz dazi no siem kalniem ir veidoti maksligi.

So domu apliecina ari tas, ka, attiecinot zodiaka zimes uz cilveka kermeni, Krona kalns atbilst Dizas sejas Auna punktam, kas gadskartu simbolika ap­zime gada sakumu Lielaja diena

Diza seja ne tikai atrodas uz jau minetas Pitagora trissturu linijas, bet vienlaikus ta ari norada uz citam talam sakaribam. Dizo seju skerso linija Var­sava - Tallina - Helsinki. Ta ka Dizas sejas veido­sanas laiks ir daudz senaks par mineto pilsetu di­binasanas laiku, tad jadoma, ka so triju pilsetu atra­sanas vietas noteicis Dizas sejas skatiens.

Saules lente. Krona kalnu no Dizas sejas pieres atdala gaisu akmenu brugis. Tas veidots no galvas lieluma akmeniem, tapat ka kravumi, kurus ap­lukosim turpmak. Brugis likts slipa nogaze. To var salidzinat ar lenti, kuras augsgals versts uz DA, t.i., Saules lekta virziens Ziemassvetkos, bet lejasgals uz ZR - Saules rieta virziens Janos. Lentes platums augsdala ir 2 m, lejasdala - 4,5 m. Atsegtas dalas garums ir ap 30 m. Sis Pokainiem tipisko gaiso gal­vas lieluma akmenu klajums likts uz malsmilts sla­na. Diemzel 20. un 21.gs. mija lielaka dala lentes akmenu nozagti.

Turpinot domas doties ZR virziena, nonakam pie iedobes ar akmenu salikumu - Velu laivas.

Aizsardziba. Senas zinas un senatnes panemie­nu lietosana vietas izpete liek domat, ka Diza seja vel tagad ir saistita ar Marsa seju ka vecako masu. Musdienu zinatne vel nav spejiga apjaust seno cilveku un Dieva delu gudribu un nodomus, tapec ta veicinaja so vietu postisanu. Daudzas latvju gara­mantas bridina, ka ir robezas - slepenas istabas vai ladites, kuras nedrikst atvert, lai nepiesauktu ne­laimi.

DIVAS SEJAS

Tukstosreizu palielinatais cilveka sejas attels ir pats lielakais sada veida makslas darbs uz Zemes­lodes. Bet Saules sistema - uz planetas Marsa at­rasts kads cits veidojums, kas ir 10 reizu lielaks par Pokainu Dizo seju. Abi sie veidojumi atrodas lidzigos platuma grados, abi orienteti Z - D virziena. Tie iezime jaunu lappusi ne tikai Latvijas, ne tikai pa­saules, bet ari visas Saules sistemas vesture.

Par nule minetajam sejam vesta viens no senaka­jiem indoeiropiesu kulturas pieminekliem - 16. gs. p.m.e. pierakstitais sumeru eposs par pasaules ra­disanu - Enuma elis (Kad augsa … IV 142 - 146). Tas stasta, ka dievibai pielidzinatais valdnieks Mar­duks noteicis izmerus un radijis divus dievibu pirm- teva Apsu portretus - vienu debesis, otru uz Zemes. Uz zemes raditais portrets, butiba svetvieta, nosauk­ta par Esarru. Burtiska tulkojuma tas nozime - mitne (svetvieta) daudziem. Sa varda dala sar apzi­me skaitli 3600. Tas ir parsteidzosi tuvs akmens kravumu skaitam Pokainos.

Var jau but, ka ta ir tikai nejausa sakritiba, bet, ka jau ieprieks teicam, planetas Marsa un senajas legendas mineta Dizo seju celtnieka Marduka vards skan loti lidzigi. Zinas par Marduku saskan ari ar seno romiesu domam par so planetu. Savukart

Marduka varda otra dala skan visai tuvu somugru senas dievibas Ukko vardam.

Vairakas latvju pasakas, butiba teikas, sagla­bajusas parsteidzosas zinas par musu sencu lido­jumiem Kosmosa. Nav ari nemaz tik nejausi tas, ka tiesi Ansis Lerhis-Puskaitis (1859 - 1903), kas dzivoja Anneniekos un Dzukste, tatad samera ne­talu no Pokainiem, pierakstijis pasakas, butiba tei­kas, par Milzu galvam. Tas neapsaubami vesta par Dizo seju, kas spej dot padomus. Tadejadi atkal re­dzam, ka latvju garamantas, to atspulgi citu seno tautu mitos un pasi jaunakie zinatnes un tehnikas sasniegumi cits citu papildina, turklat loti precizi un bez pretrunam.

Pokainu Dizajai sejai vienlaikus ir divas sais­tibas. Ta atrodas uz Galvena meridiana zilas jeb Maras linijas. Bet Varsavas - Tallinas linija skerso Apsuciemu, kur, starp citu, apses nemaz neaug.

Senie miti Apsu vardu saista ar dzilo pazemes udenu okeanu. Tapec visai logiska ir Maras linijas saistiba ar Enguri - juras un upju dievibas Enki svetvietu. Blakus tai bijusi senakai dievibai Uri pie­derosa vieta. Liecibas par to atrastas bijusa Engu­res ezera gultne.

Teiktais vel nenozime, ka tas sejas dalas, pa ku­ram staiga daudzie ekskursanti, veidotas pirms le­duslaikmeta. Drizak jauzskata, ka tas atjaunotas pec leduslaikmeta. Tomer dzilakas konstrukcijas, kas veido Dizas sejas bioenergetisko portretu, uzska­tams par pasiem senakajiem makslas un tehniska­jiem pieminekliem musu zeme.

SVETIELEJU NOZIME

Pokainos atrastas piecas maksligi veidotas ielejas ar nelielam brugetam udenstilpem. Dazas no iele­jam vareja but sapulcu vai svinigu pasakumu vietas ierobezotam cilveku skaitam. Tas vedina domat, ka Pokainos vienlaikus ritejusi daudzi pasakumi. Svet- ieleju izvietojums Pokainos vedina domat, ka tas pil­dijusas visai plasus un pat atskirigus zintniecibas uzdevumus, sakot no krustabu un laulibu ritualiem lidz zintnieciskam darbibam liktena vadisanai. Brugetas udenstilpes vareja noderet ari zvaigznu at­spulgu verojumiem nakotnes paregosanai.

Ka piemeru minesim pirmo, 1994. gada atklato ieleju. No Saderibas akmens ipasa Priesteru taka ved uz akmeniem izlikto svetieleju. iedobe ir skaniga. Ja iedobi izliktu ar tufa blukiem ta, ka tas darits senajos Vidusjuras baseina amfiteatros, ta neatskirtos no lidzi­gam vietam Griekija un Sicilija.

Slegto Pokainu svetieleju apveidi atgadina ovalus kausus vai traukus. Domajams, ka sie neapsaubami maksligie veidojumi ir dainas aprakstitas ielejas, kur

Dieva dels pirti dara No sikiem olisiem; Saules meitas perties gaja, Zelta slotas paduse. Auseklitis garu leja Ai' Sudraba bikeriti. Leji, leji,, Ausekliti, Izpatapu silturninu.

LD 33844 vl

Ar zinamu parliecibu so un lidzigas dainas varam uzskatit par Pokainu svetieleju aprakstiem. So domu vel papildina bikerlsa pieminejums. Intere­santa un nozimiga ir ari Ausekla loma, kas saista­ma ar gara gaismas nesejiem. Svetieleja butiba ir sis bikeris vai kauss (atcerieties latinu -pokulum). Ta ka Baltija nav zinamas citas lidzigas olisiem brugetas ielejas - kausi, tad varam teikt, ka mine­tas un lidzigas dainas vesta par Pokainiem.

Neiedzilinoties zintnieciskas paregosanas butiba, tomer jaatzime preciza sakritiba starp dainas ves­tito, no vienas puses, un svetieleju iekartojumu, no otras. Japiebilst, ka pirms vairakiem gadiem gais­reges izteikta doma par zilo (udens) Maras liniju saskan ar zinam par Enguri ka senas juras un upju dievibas Enki svetvietu un Apsu - dzilo udenu vald­nieku. Bet kapec gan Apsu tiek devets par dzilo ude­nu valdnieku? Pokainos, kur izveidota Apsu, t.i., Diza seja, ne tuvaka, ne talaka apkartne dzilu ezeru nav. Geologi tikai 20. gs. beigas konstateja, ka zem Dobe­les rajona, un tostarp Pokainiem, dzili zem zemes virskartas atrodas milzigi termala udens krajumi. Tatad talie senci zinaja Apsu pieminas vietas - Di­zas sejas saistibu ar dzilajiem udeniem.

No otras puses, paregosana sajas ielejas saistita ar planetas Veneras, t.i., Ausekla, verojumiem. Vis­beidzot, gan Dzukstes pasakas par Zelta galvu un Milza galvu, ka ari citas lidzigas latvju tautas pasa­kas skaidri norada, ka sis galvas izmantotas parego­sanai. Sada, tik parsteidzosa saistiba starp daudzajam latvju garamantam, sumeru eposiem un svetieleju iekartojumu liecina par to, ka musu senci sis zinas lidz pat viduslaikiem bija saglabajusi rakstiski vai kada cita musdienu zinatnei vel neapjausta veida.

Savukart labi saglabatas svetielejas, no kuram di­vas ir ari iztiritas, var uzskatit par nozimigu atsle­gu sencu gudribas talakai izpetei.

7.3. SALIKUMI UN KRAVUMI

Domajams, ka Pokainos pirms to postisanas bijis ap cetriem tukstosiem akmenu salikumu un kra­vumu. Kopejo akmenu skaitu sajos veidojumos vare­tu vertet no 1,5 lidz 2 miljoniem. Ne tuvaka, ne ari talaka apkartne, pat lidz 100 km no Pokainiem, tadi akmeni, kas tipiski Pokainu kravumiem un sali­kumiem, nav atrodami kaut cik nozimiga daudzu­ma. Tapec jadoma, ka tie nesti no lielaka attaluma. Tas savukart liek loti nopietni padomat par iemes­liem, kadel sadi kravumi un salikumi veidoti.

Ari visi Pokainu kravumi un salikumi atrodas aderu krustpunktos. Nevienam no petitajiem salikumiem nav bijis cita novietojuma. Katrs no tiem krauts rupigi izraudzita vieta, un to, ka sie salikumi atrodas aderu krustpunktos, var parbaudit gan ar moderniem instrumen­tiem, gan ar sensenajiem rikstniecibas pane­mieniem.

Ja tagad pec parpalikuso akmenu skaita lesam, ka Pokainos ieradas viens lidz divi miljoni svetcelnieku grupu, tad var secinat, ka pasu svetcelnieku skaits bijis vismaz 15 - 20 reizu lielaks. Jau rakstijam, ka zinas par talas zie­melu zemes apciemosanu ir atrodamas sengrieku tekstos.

Izplatitakie ir gaiso akmens galvu kravumi. Tie ir gan pauguru virsotnes, gan ielejas, gan nogazes.

Tas liecina, ka no siem kravumiem veidots kads mil­zigs zimejums, kura galvena nozime bija kravumu savstarpejam izvietojumam. Akmeni galvenokart ir gaisa krasa, ieapali, apmeram cilveka galvas lieluma, to diametrs ap 20 - 25 cm. Seit nav ne olisu, ne lielu akmenu. Tomer dazu kravumu gala ir viens lielaks akmens, parasti lidz 40 cm diametra.

Kravumos likti gandriz tikai neapstradati ak­meni. Nav ari skalditu vai apskalditu akmenu. Ne­lielai dalai akmenu ir apstradata pamatne, lai tos varetu novietot velama stavokli. Retumis sastopami akmeni, kuros iekaltas reljefas zimes. Kada akmeni iekalta dzivnieka peda. Atrasts ari akmens ar reljefi (uz aru) veidotu (kodinatu?) krusta zimi, kas orien­teta Z - D un R - A virziena. Iekalto zimju platums un dzilums - no daziem milimetriem lidz 1,5 cm. Viena no Dizas sejas kravumu akmeniem saskatams sejas atveids, ko tumsaja akmeni veido balta kvarca ieslegumi. Diemzel so akmeni nozaga 2000. g. rudeni.

Laika gaita dazi no kravumos saliktajiem akme­niem udens un sala ietekme saplaisajusi un parskelusies.

Daudzos akmenos ieskrapetas latvju rakstiem lidzigas zimes. Sie skrapejumi ir stipri izdedejusi un uz sausiem akmeniem nav pamanami. Zimes labak saskatamas uz mitriem akmeniem. Dazadu verotaju uzskati var but atskirigi, jo atsevisku akmenu kris­talu speja atstarot gaismu mainas ne tikai mitruma, bet ari dazada stipruma gaismas ietekme.

Tapec, petot zimes akmenos, nevar palauties tikai uz viena cilveka uztveri, bet, lidzigi ka kriminalis­tika, jaizjauta vairaki neatkarigi liecinieki, nemot vera apstaklus - apgaismojumu un mitrumu -, kados vini akmenus verojusi.

Kravumu veidi. Pokainos ir atrasti dazada veida un lieluma kravumi. Dala nepostito kravumu at­gadina apgaztu laivu, tas simboliski norada uz aiz­iesanu Vinsaule. So kravumu garums - ap 4 m, platums - 2,5 m, virszemes dalas augstums - parasti ap 30 cm, kopejais augstums - ap 1 m. Bet dazu kravumu veidols ir tuvs aplim. Lielajos kravumos varetu but apmeram 300 - 750 akmenu, kurn kopsvars vertejams lidz 5 tonnam.

Jau pieminejam Saules lenti - akmenu klajumu, kas atsegts tikai daleji. Bez sa klajuma atsegti vel vairaki desmiti apalu kravumu. Parasti to dia­metrs ir ap 1,5 m, bet pasa lielaka tada veida kravuma diametrs ir 5 m. Tas atrodas Dizas sejas deguna krei­saja puse un atbilst nozimigam akupresuras punk­tam uz cilveka sejas.

Kravumi nav nejausi sasviestu akmenu kaudze, tie ir rupigi un pardomati salikti, lai iegutu apgaztas laivas vai konusa veidolu. Konstruktivi kravums veidots ka sunas - katram akmenim parsedzot apak­sejo triju akmenu izveidoto tuksumu. Musu senci nelika akmenus tiesi citu uz cita. Viena kravuma vidu ir sahtas veida dobums.

Lielum liela dala kravumu ir mazaki. Citviet saglabajusies tikai atseviski akmeni. Liekas, ka sie kravumi ir vai nu daleji izlaupiti, vai ari nav pabeig­ti. Bet varbut atskirigi veidi un lielumi bijusi iece­reti jau pasa sakuma un kravumu sistema radita ta, lai istenotu kadu kopigu planu.

Purvainas ielejas kravumus ieraudzit gruti. Vie­tam tos atsedza mezcirteju kapurkezu traktoru iebrauktas sliedes.

Seno kravumu postisana saimnieciskam vaja­dzibam, galvenokart mura eku buvei, sakas 18. un 19. gs. mija. Izcilais Latvijas vestures petisanas pat­riarhs, baltvacietis Augusts Bilensteins (1826 - 1907) rakstija, ka vel 19. gs. sakuma Dobeles nova­da uz daudziem kalnu galiem bijusi ipasi likti ak­menu kravumi.

Pokainu salikumi un kravumi tika bojati ari Otra pasaules kara laika. Tomer vislielakais posts Po- kainus piemekleja 20. gs. devindesmitajos gados - par to tiesi atbildigai jabut Kulturas ministrijai. Pokainu kravumu lielaka dala pilnigi izpostita, sta­dot jaunas eglites. Tadejadi pirmsleduslaikmeta ar­heologijas pieminekla lielaka dala ir iznicinata. Ap­meram 300 ha eglisu stadijumu uzskatami par Lat­vijas vestures zinatnes nenomazgajamu kauna traipu. Vel neizpostitie arheologijas pieminekli at­rodas galvenokart pauguru vainaga D un R dala. Pec vel nepietiekami parbauditam zinam, postitu kravumu atliekas atrastas ari Tuntulu kalnu R josla apmeram 1 km2 liela platiba.

Kravumu izvietojums. Kravumi ir izvietoti ne­vienmerigi, turklat, ka jau teikts, to lielaka dala ir izpostita. Tomer tajas vietas, kur kravumi ir sagla­bajusies, tie biezi vien veido kopas ar strukturas iezimem. Tas attiecas gan uz laivas veida, gan ari apalajiem kravumiem.

Kravumu skaits. Nepostitajas platibas lidz sim atrasti ap 1200 akmens galvu kravumi. Ik gadu at­rod arvien jaunus veidojumus. Varetu uzskatit, ka kravumu kopskaits Pokainos pirms postisanas bijis ap 3,5 lidz 4 tukstosiem. Sie skaitli ir tuvi jau sume- ru minetajam svetvietu skaitam - Esarra - 3600.

Dazu vesturnieku vairakkart izteiktie apgalvo­jumi, ka starp siem akmenu kravumiem bijusi la­bibas sejumi, nav korekti. Katra sada gimenes laucina lielums butu videji ap 200 kvadratmetru. Acimredzami aplams ir vinu apgalvojums, ka Pokai­nu kravumi radusies, sametot cupas no laukiem no­vaktos akmenus. Tadas samestu akmenu cupas lauku malas redzamas daudzviet Latvija. Tajas da­zada lieluma akmeni sasviesti ka pagadas. Pokainu kravumos loti pardomati likti vienada veida akmeni.

Pareizos kravumus vieno bramanu celi. Katrs kravums ir aderu krustpunkta. Kravumu izcelsme. Meginot aizsargat Pokainu svetvietas akmenu kravumus, autoram un vina domubiedriem nacas saskarties ar musdienu cilveku sauri materialistisko domasanu. Dala zinatnieku, ka jau minejam, apgalvoja, ka akmeni novakti no lauksaimnieciba izmantojamam zemem. Tomer ticamak, ka kravumi ir senkapi un akmeni nesti no talienes.

Vispirms jaatzime, ka ne Pokainu tuvakaja, ne talakaja apkartne nav tadu senu galvas lieluma ak­menu ka Pokainos. To centralaja dala sadu akmenu blivums ir ap 30 000 gabalu uz hektara. Apvaica­joties daudzas Pokainu apkartnes majas par to, kadi akmeni atrasti vinu laukos, laudis parasti atbild - musu zemes akmeni neaug, vai tamlidzigi.

Otrkart, kravumi veidoti no Dobeles rajonam neraksturigiem gaisiem akmeniem. Sie akmeni jau ir mikla pasi par sevi. Bet Bramanu takas, kas vieno sos kravumus, ari veidotas no ipatniem gaisdzel­teniem akmeniem.

Geologi, apskatot Pokainu akmenus, ieverojusi, ka ari gaisie akmeni nebut nav vienadi. Te var at­rast Alandu (Elandes) salu porfiru, ka ari retu Kare- lijas gaisa granita paveidu, kas nav sastopams dienvidos no Peterburgas. Turklat neviena no so iezu atluzam nav atrasta pedeja ledaja sanesas, tas vareja atgadat tikai cilveki.

Apzinoties, ka diez vai visa Baltija vares savakt tik daudz gaisu galvas lieluma akmenu, cik to ir Po- kainos, jasecina, ka tie nakusi no lielas talienes. Bet to apstrade paliek noslepums.

Ari pasi kravumi nav uzlukojami par nejausi sa­mestu akmenu kaudzem. Tie likti aderu krust- >

punktos, veidojot noteiktu salikumu ta, lai katrs kravums ieklaujas citu tuvako veidojumu kopuma. Tos vieno ipasas akmenu linijas - Bramanu takas.

GAISO AKMENU VECUMS

Latvija ka kravumos, ta lauku malas, upju gultnes un gravas gaisi akmeni sastopami loti reti. Tads pats retums tie ir Kolas un Skandinavijas pussala, no kurienes akmenus surp esot atnesis sludonis. Ak­menu krasu tur galvenokart veido tumszilu, peleku un brunu tonu jaukums. Maz ir iesarkanu akmenu, gadas ari melni vai pavisam tumsi. Lai gan specia­listi, kas peta iezus (petrografi), akmenu krasu uz­skata par otrskirigu pazimi, sakralajos kravumos tai ir liela nozime. Pokainos akmens galvas, ja tas no­mazga un nozave, saule klust neparasti baltas.

Nav viegli paturet prata, kur Latvija redzeti gaisi laukakmeni. Pie Priekuliem (Cesu rajons) cela atzarojuma uz Raunu, atceroties K. Ulmana darbi­bu sai novada, novietots gaispeleks pieminas ak­mens. Vel lidzigu akmeni autors skatijis senaja Ib- denes novada Z no Mazsalacas. Domajams, tie abi bijusi kulta akmeni.

Redzetas neskaitamas mura ekas ne tikai Latvija, bet ari Lietuva, Igaunija un citas zemes. Gandriz visas tas celtas no tumsiem akmeniem. Atceros tikai divas no gaisiem akmeniem celtas ekas - Sarkanu baznicu (Rezeknes rajons) un Jaundrustu pili (Ce­su rajons). Kads nostasts vesta, ka lidz Aglonas baz­nicas uzcelsanai Sarkani esot bijusi svetaka vieta Latgale. Varbut tam par iemeslu ir gaisie akmeni?

Nav nemaz tik gruti noskaidrot, kadi akmeni sastopami Dobeles apkaime. Piemeram, ne Dobeles, ne citas pilsdrupas, ne citu vecu celtnu muros gaisus akmenus neatradisim. Sis buves cela no vietejiem tumsiem, tumsbruniem, zilganpelekiem akme­niem. No lidzigas krasas akmeniem velak buvetas daudzas majas gan tagadeja Dobeles rajona, gan citur Latvija. Gaisu akmenu tur tikpat ka nav. Bet Pokainos to ir vismaz miljons.

Krasas maina. Krasa ir prieksmeta virsmas ipa­siba, ko nosaka noteikta garuma izstarotie vai at­starotie gaismas vilni. Tapec atkariba no fizikalajiem u.c. apstakliem vienam un tam pasam prieksmetam var but visai atskiriga krasa.

Pavirsi paskatoties uz Pokainu akmeniem, tie skiet gluzi parasti. Tomer, skatot vienus un tos pasus akmenus dazados apstaklos - lietu vai sausa laika, ena vai saules gaisma -, redzam, ka sie ak­meni maina krasu neparasti lielas robezas. Saule tie ir gandriz balti, ena - gaispeleki. Savukart lie­taina laika to krasa klust stipri tumsaka - zilgana, iesarkana utt., un tie izskatas lidzigi parastiem Lat­vijas laukakmeniem.

Musu senciem tadi jedzieni ka gaiss un balts saistijas ar jedzieniem vecs, gudrs, tirs, godigs, cie­nijams, svets. Visgodajamakie cilveki bija viedie ve­cajie, gudrie ar baltam galvam, baltu bardu, balta apgerba, kuru baltu izbalinaja pati Saule. Visas lat­vju garamantas balts ir pati godajamaka krasa. Po­kainu kravumos pirms to vandaliskas postisanas vareja but ne mazak ka 1,5 miljoni gaiso akmens galvu - ne tikai Dobeles apkartnei, ne tikai Zemga­lei, bet ari visai Latvijai neraksturigu gaisu akme­nu. No kurienes tos atnesa? »

Pedejos gadu desmitos geologi izpetijusi, ka vie­las, kas iekraso akmeni, gadu tukstosu laika saules gaisma izbale. Tadejadi akmens speja mainit savu krasu liecina par to gadu tukstosu skaitu, kadu tas pavadijis virs zemes saules gaisma, kludams gaisaks, it ka nosirmojis. Tadejadi varetu skaidrot vardus sirma senatne.

Akmenu gaisa krasa lauj visai drosi teikt, ka Po­kainu neparastie akmeni atrodas zemes virspuse jau vairakus starpleduslaikmetus. Aplukojot lielako dalu laukakmenu, kas zemes virspuse nokluvusi tikai pec pedeja leduslaikmeta, redzam, ka tie ir

daudz tumsaki. Pokainu sirmie akmeni velreiz liecina, cik nepamatoti bijusi vesturnieku izteikumi par akmenu vaksanu 19. - 20.gs. mija.

KAPEC SENCI VEIDOJA

AKMENU KRAVUMUS?

Neskaitamas zinas gan no Latvijas, gan citam pa­saules zemem liecina, ka akmenu kravumiem, tapat ka atseviskiem lieliem akmeniem, bijusi izcila loma seno cilveku dzive. Vel 19. gs. uzskatija, ka akmeni palidz izzinat un vadit nakotni, veikt citus zintnie- cibas pasakumus, tostarp aizsargaties pret lau­numu.

Rupigak iepazistot tautas garamantas un musu aizvesturi, ka ari pasus akmenu kravumus, jasecina, ka nule teiktais ir tikai neliela un pat ne butiskaka dala no ta, ko akmeni vareja dot senajiem cilvekiem. Domajams, ka pilnigs iespeju uzskaitijums par­steigtu pasu spilgtako fantaziju.

Dazi petnieki nupat minetas akmenu spejas saista ar kvarca kristalu spejam uznemt informa­ciju, to uzkrat un ari izstarot. Aizlaikos senci prata sarunaties ar dabu un ta iegut sev vajadzigas zinas, ipasas vietas noliktie svetakmeni, to kopas un kra­vumi sis sazinasanas spejas veicinaja un pastip­rinaja. Tapec sadiem akmeniem vinu dzive bija liela nozime, kas joprojam nav zudusi.

Ko nozime akmens? Musdienu cilvekam akmens ir tikai buvmaterials. Senatne akmeni uzskatija par dzivibas veidu, ar kuru var palidzet cilvekam atgut veselibu, ar kura starpniecibu gut Dieva Padomu.

Svetcelnieki, kas senatne ieradas Pokainos, uz dzeltenigajam, Saules krasas smiltim ieraudzijusi zilbinosi balto akmenu kravumus un lidzas tiem bramanus bal­tos gerbos, izjuta pavisam ko citu neka musdienu cil­veks, kas bieza meza ierauga peleku akmenu cupinu.

ipasa vertiba bija akmeniem, kas likti bioener­getisko plusmu tikla krustpunktos. Tos ari uzska­tija par svetakmeniem.

Vards akmens senaja svetaja valoda - sanskrita tulkojams ka savienojums ar debesim. Interesanti atzimet, ka latviesu valoda varda akmens otra zilbe atbilst anglu valoda saglabatam vardam men - cilveki. Daudzu tautu pasakas cilvekus un dzivnie­kus vareja gan parverst par akmeniem, gan ari at­burt atpakal. Ta ka so akmens galvu nozime tala senatne vareja but loti butiska.

Visa pasaule sensenos laikos pastaveja akmens galvu kults. Dienvidamerika un Lieldienu salas tas bija milzigas, citur mazakas. Pirms 30 gadiem Lat­vija samala skembas akmens galvu piramidu pie Kaltenes, kuras virsotne bija viena limeni ar koku galotnem, ta deveto Vellkalvu, kura senak, iespe­jams, saukta par Ilmatu kalvu.

Latvija lidzigi akmenu kravumi atrasti ari Krasla­vas, Ludzas un Valkas rajona. Par daudziem lidzigiem kravumiem Ludzas rajona dienvidaus­trumu dala stastijusi geologe Silvija Murniece. Rakstos minets, ka tadi bijusi ari pie Aluksnes un citur. Tie atradusies pie svetozoliem. Par akmenu kravumiem stasta ari anglu petnieks Dz. Frezers sava izcilaja darba Zelta zars (latviski nav tulkots). Akmenus likusi celotaji, dodoties gara, bistama cela.

Ziemelos no Mazsalacas, senaja Ibdenes novada, zem liela svetakmens parkares atradam daudz olisu, kuri noteikti bija tur atnesti. Dabiga cela sadu ak­mens olisu kaudze tur nevaretu rasties. Olisi atra­das virs zemes, nebija apsunojusi, bet tas nevareja but ari bernu darbs, jo tuvuma maju nav. Acimre­dzot si paraza bijusi dziva vel 20. gs. sakuma.

Kravumi, lidzigi ka Pokainos, zinami Gotlande, Zviedrija, Norvegija, Tibeta, Japana un citur.

Tibeta vel tagad ne tikai kalnu parejas, bet ari pie ciematiem ir akmenu kravumi - laces un Ihatho. Pedejais vards saistas ar Iha - Kalnu dievibu, kas mit debesis. Sis zinas liecina, ka akmenu kravumi savakti cilveka aizsardzibai vai, vel drizak, parego­sanai, zilesanai, lai gutu Dieva Padomu aizsar­dzibai, ja jadodas bistamos celos. Akmens kravumi ir ne tikai kalnos, bet ari lidzenumos.

Norvegija tos deve par Karalu kapenem un, pats par sevi saprotams, tie atrodas valsts aizsardziba.

SALIKUMU VEIDI

Pokaini ir plasa un sarezgita sistema. Te atrasti vairak neka desmit akmenu salikumu veidi: svet­ieleju un terasu brugejumi, brugetie akmens lauku­mi, bramanu celi, dziedniecibas akmenu kopas, kuriem nav ne lidzibas, ne tiesas, viegli pamanamas sasaistes ar jau aprakstitajiem kravumiem. Vairakas akmenu kopas liktas un izmantotas dziedniecibas pasakumiem. Tadas sastopamas vainaga D un R da­la. Turklat vismaz vairaki simti daleji apstradatu akmenu ietilpst lielakos salikumu tiklos, kas klaj visus Pokainus.

Dazi akmeni nolikti atseviski, bet to forma vai zimes tajos veido norades. Sadi akmeni ietilpst sali­kumos, tikai katrs akmens no nakama akmens vai akmenu salikuma atrodas 70 - 200 m attalu. Tomer sie salikumi darbojas ka viena kopa. Lidzigi, it ka savrupi, bet tomer vienotam kopam piederigi ak­meni atrasti Pavilosta, Smiltenes apkartne, Kok­nese un citas Latvijas svetvietas.

Strukturu dalas. No seno svetvietu izpete gu­tas pieredzes var strikti apgalvot, ka neviens no sali­kumiem, neviens no akmeniem nav likts tapat vien. Gan katram salikumam, gan katram akmenim taja bijis kads noteikts uzdevums. To izprotot, var iegut loti vertigas zinas, kas noderetu gan musu paau­dzei, gan nakamajam paaudzem. Butiskas zinas var sniegt gan salikuma vieta, gan veids, izmeri, orien­tacija. Biezi vien tas attiecas uz katru atsevisku akmeni. Tapec jebkura salikuma saglabasana, pat ja tas skiet bojats, ir nozimiga tam laikam, kad pie­augs cilveku izpratne. Musdienu neizpratnes del nekada gadijuma nav pielaujama salikumu postisana.

Brugetie laukumi. Ari Pokainos, lidzigi ka citas Eiropas svetvietas, priesteru vietas un celi ir brugeti. Kurzeme brugeti laukumini atrasti Purciema Kurzeme, 13, 106) un Matkules Baznickalna (Kur­zeme, 15,117) u.c. Tapat ka citas kulta vietas Eiropa, tie bijusi tikai nelieli laukumi. Pokainos atrastie ak­menu bruga celi un brugetas terases liecina par lielu, sazarotu un rupigi pardomatu sistemu. Lielakais no lidz sim atsegtajiem brugetajiem laukumiem ir jau mineta Saules lente starp Dizo seju un Krona kalnu. Ta platiba ir ap 110 m2 . Visai sens skiet ritualu lau­kuma brugejums pie Saderibas akmens.

Kopeja brugeto laukumu un celu platiba Pokai­nos vertejama ap 5000 m2 . Brugeto celu un lauku­mu iekartosana bija loti darbietilpiga. Acimredzot gan celiem, gan terasem bijusi nozimiga loma visa Pokainu darbiba. Musuprat, tie salidzinami ar vilnu parvadiem modernaja elektrotehnika.

Terases. Pokainos atrastas gan nebrugetas, gan brugetas terases. Nebrugetas apvij Krona kalnu. Tadas bijusas ari Laulibu ieleja blakus Saderibas akmenim. To kopeja platiba ap 5000 m2 .

Brugetas terases atrodas D no mezsarga majas, blakus arheologu postito kravumu vietam. Terases, raugoties no augsas, sastav no divam viegli ieliek­tam dalam. Raugoties no ielejas augsup uz paugu­ru, kurs, musuprat, butu saucams par Dieva kalnu, redzama loti sena paratdzimsanas zime, kas atga­dina lidojosa putna sparnus. Katra sparna veziens ir ap 13 m. Bet, raugoties no kalna lejup, t.i., no otras puses, si zime lasama ka grieku alfabeta pedejais burts - omega, t.i., naves zime. Ta ka leja ir senkapu kravumi, arheologi vairakus no tiem 1996. gada at­raka, petija, izvandija un nesakartotus pameta.

Akmeniem izliktas terases bija paredzetas, lai svi­nigi sagaiditu Saules lektu Janu dienas rita. Ap 100 m ZA no terasem atrodas divi, domajams, maksligi vei­doti pauguri, kas norada Saules lekta virzienu va­saras Saulgriezos.

Dazu vesturnieku apgalvojums, ka terasu sparni domati nogazu stiprinasanai, nav korekts. Pokainos stavo nogazu kopgarums ir ap 10 km. Ap 26 m garas terases nebut neatrodas vieta, kur zeme varetu no­slidet. Toties sakralas saistibas ir acimredzamas.

Milzu kapnes. Vairakas vietas Pokainu pauguru nogazes atrasti akmenu salikumi, kurus varetu de­vet par saurajam "terasem. Tacu drizak gan tie sali­dzinami ar aptneram 0,8 m platam kapnem. Tajas ir tikai 3 pakapieni. Sie salikumi domati kadam no­teiktam ritualam. Tuvaku skaidrojumu var dot dai­nas daudzkart teiktie vardi:

Es uzkapu debesis

Pa tiem pupas zariniem.

Paregu kresls ir nelielu akmenu salikums. Uz viena sez, pret otru atbalsta kajas, tacu to var iz­darit tikai loti liela auguma cilveki. Lidzigi kresli atrodas pie Valmieras Zila kalna, Sperjanu kalna, Araisos, Mazsalaca u.c. vietas.

ZINTNIEKU LAIVA

Latvju dainas un Pokainu veidojumos laiva ka simbols sastopama samera biezi. Pokainos to atrodam vairakos zemes veidojumos, piemeram, Krona kalna pakaje.

Jau stastijam par akmenu salikumiem, kas at­gadina telpiski veidotas, bet apgaztas laivas. Tur­klat Pokainos vel ir atrasti vairaki salikumi, kas uz j 7

zemes veido laivas konturu. Viens no tiem ierau­gams ap 100 m DA no ta devetas Skanas lejas bal­tajam akmens kaudzem. Otrs lidzigs veidojums at­rodas ap 0,5 km D no pirma. Tresais, jau mazaks veidojums, ir Saules lentes ZR gala.

Pats dizakais laivas veida salikums kadreiz bijis R no tagadeja Pokainu apvedcela. Ka teikusi aculie­cinieki, tas varejis but garaks par 30 m. Si unikala laiva nopostita 20. gs. sesdesmito gadu beigas. Ak­meni aizvesti Saldus virziena.

Sikak aplukosim pirmo salikumu. .

Iespejams, ka si laiva ir viens no pasiem jauna­kajiem veidojumiem Pokainos. Tas izlikts no akme­niem, kuru videjais diametrs ap 25 cm, lidzigi ka daudzam ta devetajam Velna laivam Kurzeme. Si zintnieku laiva ar stures airi ir vienigais sads vei­dojums Latvija, kas saglabajies.

Salikuma veidols un izskats atbilst laivam - buru kugiem, kadus buveja apmeram 7. gs.

Kurzeme vel 1960. g. bija ap 20 lidzigu salikumu. Valda uzskats, ka Velna laivas esot senkapi, jo dazkart zem tam atrastas urnas ar pelniem. Citiem vardiem, tas ir darba vietas zintniekiem. Gandriz visas Velna laivas samaltas skembas.

Otrs laivas veida salikums atrodas pie Saules lentes Krona kalna ZR gala. Laivas centra ir ak­mens ar sedeklim lidzigu dobumu.

Gan visi laivas veida kravumi, gan ari citi laivas veida darinajumi ir sistemas dalas. Laiva ir cela simbols. Ta norada, no kurienes ta braukusi, un virzienu, kurp dodas.

Laiva dodas uz DA - Saules lekta virziena Zie­massvetku rita. Ta slid it ka no Sveta ezera puses caur terasem, caur Skanas lejas kravumiem uz Milzu kalnu - Naudites Delinkalnu. No teikta secinams, ka vietas izvele nav nejausa. Ja kads sauc, dzied vai runa no balto akmens kravuma vietas, tad atbalss atsaucas no debesim, virs laivas centra.

MARAS LOKI

Verotajam no Zemes Saules un zvaigznu kustiba debesis atgadina U veida loku. Burta U atveids sais­tams ar latinu vardu uterus - mates klepis, dzemde, dzemdesana, t.i., radisanas vieta. Tas simboliski at­teli atrasti vairaku Latvijas svetakmenu salikumos un zemes veidojumos. Latvija atrasti vairaki U veida ak­menu salikumi. To lielums - no 1 x lm lidz 30 x 30 m. Pokainos atrasti tris sada veida salikumi. To izmeri - apmeram 15 x 15 m, mazaka - 1 x 1 m.

Si zime piemineta pasakas, teikas, ticejumos un dainas. Tikai tur ta izteikta ar citiem simboliem - pakavu vai kumela pedu.

Karelu un somu eposa Kalevala dizais debesu kalvis ilmarinens vispirms izkala loku (stopu), tad laivu un visbeidzot - brinumdzirnas Sampo. Pokai­nos bez akmenu salikumiem, kas atbilst strelnieka > > '

loka apveidam, atrasti ari lieli U veida zemes vei­dojumi.

Zintnieciskas darbibas sajas vietas veicina labu un iedarbigu domu parraidi, slimu vai citadi novaji­natu cilveku dziedinasanu un specinasanu. Sis darbibas pedejo desmit gadu laika daudzkart par­bauditas ar labiem panakumiem .

Lidzigi Maras loka salikumam veidota kristigo baznicu altara dala (apsida). No altara loka macitajs var daleji hipnotizet draudzi, stastit tai par labiem darbiem, garigi specinat, iedrosinat u.tml. Mes to varetu salidzinat ar bultu sausanu no strelnieka loka, soreiz tikai laba nozime.

Sadi zemes veidojumu loki sastopami ari citas bijusajas senajas svetvietas. Tos var saskatit An­drupenes Litvinos (Kraslavas rajons), Allazu Kalna Rautanos (Rigas rajons), Brantu meza (Valkas rajons) gandriz pie robezas ar Cesu rajonu u.c. vietas. To var salidzinat ar prozektoi*u, kas raida specigu gais­mas staru, un ari ar kristigo baznicu altara dalam.

7.4. APSTRADATIE AKMENI

Pokainos virszeme arpus kravumiem lielu ak­menu ir maz. Tapec seit ar jedzienu lieli apzimeti tie, kuru izmers parsniedz 0,5 m. Pats lielakais gul Balta kalna pakaje. Lielo akmenu krasa ir zilgan­peleka, pat tumsa. Tatad ka tie, ta ari apalie gais­pelekie un dzeltenie cela bruga akmeni atgadati no dazadam vietam, tie nav viena sludona sanesas.

Salidzinajuma ar lielo akmenu daudzumu citas Latvijas vietas Pokainos to ir neparasti maz. Ari tas liecina, ka apalie galvas lieluma akmeni atgadati no citam vietam.

Vairaki lieli akmeni ar apstrades pazimem no­vietoti atseviski. Tomer ari tie saistiti sava starpa ar acim neredzamam, bet zinatajam viegli izpro­tamam saitem, kuras apzinamas ar ipasiem instrumentiem vai zintnieku riksti. Ap siem akme­niem bija vel citi, mazaki akmeni, bet tie pedejos gados nozagti.

Pokainu vainaga DR dala apmeram 200 x 400 m plata josla atrodas Laulibu svetvieta . Tas R dala ir Saderibas akmens jauno paru saderibas parbaudei. Bramanu taka. noved pie terasetas ielejas ar bru­getu udenstilpi, kur jaunais paris uzzinaja svariga­kos notikumus sava nakotne un kur tika veikts lau­libu rituals ar jauna para saliesanu vai saliedesanu. Talak cels veda pie Laimas galdina, kur noteica to, kas jaunajam parim butu jaiegaume, tad vini devas pie Auglibas akmens, lai dzive butu berniem sveti­ta. Netalu, jau tagadeja Iles pagasta dala, atrodas Dzemdibu akmens, pie kura vareja sanemt svetibu, lai berns viegli naktu pasaule.

Dobumakmens ar udens ekranu norada uz Lai­mas galdinu, ipasi apstradatu akmeni stava nogaze. Ta izmeri - 1,6 x 1,4 x 0,5 m. Ar mums nepazis­tamam metodem ta limeniskaja, plakanaja virsma iestradata glezna - Saules meita pie ugunskura.

Sis nebut nav vienigais tada veida apstradatais akmens, bet makslinieciskaja zina pats izcilakais gan. Visada zina sis akmens uzskatams par vienu no pasaules nozimes vissenakajiem pirmsleduslaik­meta makslas darbiem. Sim akmenim ir it ka cimda veidols, ta ikskis rada uz Ligavu akmeni. Sie un citi nosaukumi ir musu doti, salidzinot vietas iekar­tojumu ar dainas vestitam zinam, jo senatne katrai vietai noteikti bijis savs apzimejums, bet tas jau sen izzudis no tautas atminas. Tomer japiebilst, ka tadi apgaismosanas apstakli, kad Laimas attelu var sa­skatit, gadas visai reti.

Sim vietam ir vel viena logiska saistiba. Z - D virziena no terasem atrodas tris pauguri, kurus no­saucam par Dieva, Laimas un Maras kalniem. Lai­mas galdms atrodas pie Laimas kalna. Sa kalna vir­sotne ir vieta gaisregiem. Bet Ligavu akmens ir Ma­ras kalna. Ta katram kalnam ir dubultas sakralas sasaistes.

Saderibas akmens. Uz to norada Laimas gal­dins un Ligavu akmens. Ap 2,5 x 2,5 x 0,8 m lielais akmens uzlikts uz pamatiem, tam apkart apmeram 6 m diametra ir mazaku akmenu brugis - jaunako priesteru vieta. So akmeni var izmantot divu cilve­ku saderibas parbaudei un saderibas stiprinasanai.

Akmens augsdala ir divi sedekli - ligavai un liga­vainim. Abi sez blakus ar skatu uz DA - Saules lekta virziena Ziemassvetkos. Saja pasa virziena raugas ari jau mineta Saules lente. Skatiens un domas sini vieta versti uz Naudas kalnu. Tapec jadoma, ka sim akme­nim bijusi nozime ari Ziemassvetku ritualos. Lidzigi svetakmeni ar dubultsedekliem atrasti Beverina, Grobina, Seda u.c. Kartes akmens. Pokainu austrumu dala, Tuntulu kalnu pakaje, tada pasa nosaukuma upites labaja krasta, izcirtuma, atrodas savdabigs, plakans akmens ar augsup velvetu reljefu. Ta galvena linija virzita uz ZZA, un tas virziens atbilst jau piemineta Galvena meridiana R linijai. To skerso vel divas rel­jefas linijas, kas virzitas no R uz A. Tas varetu at­bilst Popes linijai un Liela trisstura pamatnei. Pil­nigi izslegts, ka sadus akmens reljefa veidojumus varetu radit dedesana vai citi dabiskie procesi.

Sfinksa. Egipte blakus lielajam piramidam atrodas plasi pazistama skulptura Sfinksa - butne ar cilveka seju un lauvas kermeni. Aculiecinieki stasta, ka lidziga skulptura bijusi Pokainos netalu no vieteja cela, kas ved uz Blodnieku braslu. Skulp­turu aizvedis kads cilveks, kas dzivojis Saldu vai ta apkartne. Tuvuma vel bijusas divas lielas konus­veida bedres, blivi piekrautas ar akmeniem.

Skroderu akmens gul Naudas kalna pakaje, Sesavas upe. Ta izmeri - 4,8 x 3,2 x 3,0 m, dala akmens ir atskelusies, tatad ta izmeri bijusi lielaki. Lielais akmens saistits ar jau mineto teiku par akmens velsanu kalna. Diemzel pieklut pie ta visai gruti. Akmens ietilpst svetvietu tikla, kas versts uz DA, t.i., Saules lekta virziena Ziemassvetkos. Saja sistema ietilpst Krona kalna Saules lente, Naudas kalns, Ziemassvetku u.c. kalni. Tie ietilpst jau plasaka sistema Stokholma - Ventspils ( par to sk. Kurzeme) - Pokaini - Minska - Erevana - sena Sumera.

Ziedu akmens atrodas nogaze apvedcela mala. Musu senci neatzina ar asinsizliesanu saistitus upurus, lai gan vesturnieki, kas neparzina senatni, censas iegalvot pretejo. Akmeni iekalts plauktins ziedu liksanai. Lidzigi akmeni Latvija ir daudzas vietas. Jau minejam, ka R. Rozite lidzigus plauk­tinus redzejusi ari Peru (sk. 5. apcirkni). Latvija lidz sim nav zinams neviens akmens, kuru pamatoti varetu devet par upurakmeni.

Norades akmeni. Visas lielajas sencu svetvietas Latvija un to apkartne lidz apmeram 1 km no cen­tra izvietoti daudzi un dazadi norades akmeni. To veidols var but lidzigs saurai bultai, bet biezak tie atgadina klona maizes kukula pusites. Dazkart pat neliela akmeni iekalta zime. Zimes var but ari lielajos akmenos, tas norada uz savstarpejam saistibam.

Robezzimes. Ir ari akmeni ar cita veida noradem, kur platas atveruma zimes norada svetvietas ro­bezas. Tas nedrikst parkapt bez sencu garu atlaujas.

DZIEDNIECIBA

Saglabajusas zinas par to, ka vel 20. gs. sakuma sasirgusie Pokainu apkartnes laudis gajusi uz seno svetvietu. Vini padzerusi veselibas avota udeni, pase­dejusi uz dziedniecibas akmeniem un kluvusi veseli.

Pokainos atrastas divas sencu dziedniecibas vietas ar ipasi apstradatu akmenu kopam. Viena kopa ir Pokainu loka dienvidos uz Dziedniecibas kalna, kas orientets R - A virziena. Ta izmeri: ap 100 x 40 x 10 m. Kalna orientacija un stava Z nogaze vedina domat par ta maksligu uzbersanu. Kalna virsotne un Z pa­kaje noteiktas vietas novietoti ap 30 vairak vai ma­zak apstradatu akmenu, kas galvenokart saistiti ar dziedniecibu. Dziedniecibas kalna D nogaze atro­das ipass akmens ziedu noliksanai. Interesants ir 5 akmenu salikums locitavu iekaisumu dziedina­sanai, blodveida akmens ginekologiskam vainam, akmens gulta u.c.

Otra dziedniecibas akmenu kopa atrodas apme­ram 3 km ziemelos, netalu no bijuso Pokainu maju vietas. Abas vietas ipasi liktie akmeni ir ta apstra­dati, lai pieskirtu tiem noteiktam dziedniecibas vajadzibam atbilstosu apveidu. Katrai no sim dzied­niecibas vietam ir gan atskirigs iekartojums un ak­meni, gan ari to apveids un dziednieciskas spejas.

Dziedniecibas vietas un akmeni savas spejas nav zaudejusi. Ir parbaudits, ka tie joprojam dziedina. Ar katru gadu uzkrajas arvien vairak zinu par par­steidzosiem izdziedinasanas gadijumiem.

Uz Pokainiem nak dziedinaties daudzi slimi vai ievainoti dzivnieki. Lidziga vieta ir Zebrus ezera krastos. Abas vietas nelaimigo zveru atsausanai iecienijusi mednieki.

Dziedniecibas akmeni - atrodas Dziedniecibas kalna augsdala un dienvidu nogaze, nedaudz aug­stak par Ziedu akmeni. Netalu no tiem - akmens bloda,, iespejams, ginekologisku vainu dziedinasa­nai. Dazos akmenos iestradatas vietas sedesanai, gulesanai vai citam vajiniekam ertam pozam. Katrs akmens novietots tada vieta, kur torsionu plusmas rada dziedinasanai labveligu lauku.

Lidzigas dziednicas atrastas pie Vaidavas ezera un Saulos (abas Valmieras rajona), Smiltene.

SAVRUPATRADUMI

Pokainu uzartajos, precizak, izpostitajos lauku­mos atrasti vairaki desmiti interesantu, loti senas

izcelsmes apstradatu akmenu. Dala no tiem butiski atskiras no jau zinamajiem. Tos varetu iedalit sadi:

a)  planas skilas;

b)  diski un citi auglibas kulta simboli;

c)  skulpturas.

Sie atradumi musdienu izpratne raksturojami ka seni ritualu prieksmeti, par kuriem mums gandriz pilnigi izzudusas atminas. Dazos gadijumos tie saista­mi ar kosmiskas nozimes simboliem un prasa plasakus skaidrojumus. Tomer ne uz mirkli nedrikstam aiz­mirst iespeju, ka talaja senatne sie apstradatie akmeni bija nevis kulta prieksmeti, bet gan nopietnu zint- niecisku pasakumu svariga sastavdala.

Nav ticams, ka sie prieksmeti butu dabas veidojums.

PLANAS SKILAS

Senie cilveki prata no planas skilas saskaldita granita apbrinojami precizi darinat makslas darbus. Plano skilu atskelsana ir jau sen aizmirsta maka. Vel parsteidzosaka ir maka no tas izveidot noteik­tas formas prieksmetu. Katrs no siem veidojumiem ir izcils sava laika makslas darbs. Britu muzeja specia­listi minetos darbus uzskatitu par izcilam vertibam. Diemzel Latvijas Kulturas ministrijas darbinieku un augsti tituleto vestures zinatnieku noziedzigas vienaldzibas un nolaidibas del lielaka dala so darbu ir nozagti.

Pokainos atrasti vairak neka 20 sada veida dari­najumi. Mazakie no tiem ir sirdsveida kulta prieks­meti, kuru izmeri ir 5 x 5 x 0,5 cm. Lielakais atras­tais no planajam skilam veidotais darbs ir dubult- stela - 1,3 x 1.0 x 0,2 m. Lielakajai dalai atrasto plakano granita plaksnu ir sirds forma.

Sirdsveida akmeni pieder pie senatnes simbolu miklam. Ne cilveka, ne dzivnieka, ne putna sirdij nav ta deveta sirdsveida forma, drizak ta lidzinas liepu lapai. Dainas minetam noradem uz zeltabolu, ka ari liepu lapu laipu liku ir simboliska nozime, kas saistama ar nule mineto sirds veidolu.

Apmeram pusducis nelielu sirdsveida akmenu atrasti zem Laimas galdina. Toties pie Auglibas akmens un Baltaja kalna bija pa vienai lielai sirds­veida skilai. Tas vedina uz domam par sasaisti ar sievisko auglibas izpausmi, lai gan tai sai zina skiet pakartota nozime. Sirds augsdala atbilst ta deveta­jai putna zimei (lidojoso sparnu atveids), apakseja dala veido seno Maras zimi. Tatad kopuma sie akmeni iezime jaunas dzivibas sakumu, kas ir

Maras valdijuma. Ritualos si zime ir zintnieces ro­kas. Apgazta veida si zimju kopa izteic Dieva zimi virs naves simbola - omegas.

Sirds ir gan kosmiskas, gan biologiskas dzivibas sakuma un uzturesanas simbols. Zudot istajam zi­nasanam, sis simbols ieguvis nedaudz citu nozimi. Sirdsveida akmens atrasanas Auglibas akmens pakaje norada, ka si vieta izmantota vel pavisam ne­sen, domajams, vel lidz krustnesu ienaksanai.

Sirds - putna zime divu paugurinu veida - ir daudzu seno svetvietu butiska sastavdala. Mes jau minejam skatu uz uzlecoso Sauli no terasem. Sadas vietas skatiens javirza pa ieleju starp pauguriem. Sajas vietas ir stingra zintniecibas darbibu sasaiste ar noteiktu kalendara laiku.

Sirds veidols ir pasai Zemeslodei. Ziemelpola tam ir iedobe, Dienvidpola - tikpat liels izcilnis. Tade­jadi pirmam kartam sirds simbolize planetu, uz kuras dzivojosiem cilvekiem ar savu darbu ta ir ja­uztur, jo Zeme ir ari Saules sistemas sirds.

Sirds zimejumi atrasti vairakos akmenos. Pokai­nos ir zinami ari zemes veidojumi un svetakmeni, kuru veidolos vairak vai mazak izteikti sie simboli.

Pokainos atrastas lielas sirdsveida akmens skilas ir no gaisa, bet mazas - no sarkana granita. Pavisam seit atrasti kadi divdesmit sirds veida apstradati akmeni. Pasa lielaka izmeri - 0,8 x 0,8 m.

Sirdsveida elementu grupas sastopam Lielvardes josta. Iespejams, ka seit tie izsaka dzivibas apriti, t.i., saistibu ar laiku. Ta ir vel viena norade uz pre­cizu laika uzskaiti talaja senatne. Saja zina sirds sim­bols sasaucas ar jau mineto zimi, ko veido terases.

Si sirds ka augstaks simbols, musuprat, izsaka dzivibas aprites ciklu - dveseles un gara dzivi pasaule. Ar lidzigu apveidu Zemi ietver tas magne­tiskais lauks. Zeme ir ta Kosmosa dala, kura uzturas biologiskas dzivibas veidi, kas veic savu uzdevumu attieciba uz Saules sistemas bioenergetisko lidz­svaru. Zeme, pec senajiem uzskatiem, ir dzivibas deveja, Mate un ari barotaja. Parasti so seno cilveku uzskatu saprot tikai loti saura nozime, domajot vie­nigi par Zemes augligo virskartu, kas baro koku, krumu un zales saknes. Latvju teikas mudina ieska­tities daudz dzilak, jo Zeme ir dzivibas deveja visai Saules sistemai.

Apstradatie sirdsveida akmentini atgadina Ori- nakas perioda (35. - 20. gt. pr. Kr.) skulpturinas. Tadas esot atrastas vienigi Kastilija un Gvardana un apskatamas Moravijas muzeja Brno (Cehija).

Pieminejumi latvju dainas tomer vedina domat, ka sis veidols radies daudz senak.

Krustins. 1999. gada julija Pokainu kopsanas talkas dalibnieki Dizas sejas labas acs ielejas dunas atrada no akmens skilas izskaiditu apmeram 14 x 6 x 0,8 cm lielu krustinu. Iespejams, ka tas iemests ka ziedojums.

Dubultstela. Ieeju Pokainu meza no rietumu puses grezno akmens dubultstela. Ta bija nogule­jusi zem augsnes virskartas ne vienu vien gadu tuk­stoti. Dubultstelas atrasana ir viens no daudzajiem izcilas gaisredzibas brinumiem, ko veikusi Rasma Rozite. Stelas viena puse sievietes, otra - viriesa seja. Sie teli, tapat ka Laimas galdins, uzskatami par pirmsleduslaikmeta makslas darbiem. Sievietes sejai Pokainu postitaji 1997. g. nodauzija degunu.

POKAINU KULTURA

Vesturnieki ar jedzienu kultura apzime noteiktu sabiedribas attistibas pakapi, kuru raksturo tie vai citi savam laikam tipiski atradumi.

Pedejos gados daudzas vietas Latvija atrasti gan apstradati svetakmeni, gan ari to dazadi salikumi, kas visspecigak izpauzas Pokainos. Tapec uzskatam, ka atklata jauna Pokainu kultura.

Laivas veida salikumi (Velna laivas), kas ir vei­doti gan ka laivas konturas, gan telpiski kravumi, gan ari citos visai lidzigos veidos, atrasti ne tikai Kurzeme, bet ari Vidzeme un Latgale. Plasak pazis­tama ta deveta Plintinu Velna laiva (Tukuma rajons).

Vaidavas Burga (Beverina, Valmieras rajons) u.c. atrasti dazi lidzigi akmenu salikumi. Lidzigi ap­stradati svetakmeni atrasti Valkas rajona Laun­kalne. Krona, kalnam lidzigs zemes valnis atrasts Limbazu rajona.

Pokainus ar citam sadam svetvietam saista lielas svetlinijas. Sadu lidzibu varetu but vel visai daudz, bet tas aplukot nav sis gramatas merkis. Mes aplu­kosim tikai tipiskos veidojumus, kuri raksturigi Po­kainu kulturai un kuriem lidzigi sastopami vel ci­tas vietas Latvija.

Auglibas kulta simboli. Gan mikropasaules, gan kosmiskas dzivibas - galaktiku, zvaigznu un planetu sistemu eksistences pamats ir rotacija ap centralo asi. Ta ir viriska speka ass. Sieviskas iz­pausmes simbols ir pirmvielas vainags, disks.

Pari ka likums. Debesis ir divi kausi - Liela un Maza Laca zvaigznaji. Pokainos Dizas sejas acis butiba ir divu svetieleju paris. Pa pariem izvietoti daudzi senie svetkalni, kurus velak parveidoja par pilskalniem, piemeram, Aizkraukle, Diklos, Kok- muiza, Mezotne, Tervete un citas vietas.

Musu sveto upju - Svetupes, Salacas u.c. saku­mus veido un apstaro divas paru svetvietas ar spe­cigu starojumu. Dainas biezi vien pec udens iet ar diviem sudraba bikeriem. Citas dainas vesti, ka div' svecites jura deg.

Dzivibu veido divi dzimumi, bet plasaka nozi­me - divi it ka preteji poli ar labdabigu mijiedar­bibu. Lai tie rastos un attistitos, vajadzigi divi smal­ko energiju veidi - zelta un sudraba. Lielajam Po­kainu svetvietu ielokam ir divi gali, kas vidu savie­nojas. Te visur redzam dabas likumibas, kuras senci parzinaja labak neka mes. Un atkal parliecinamies, ka dainas teiktais atbilst gan lielajiem dabas likumiem, gan Latvijas senseno svetvietu iekar­tojumam.

DISKI

Pokainos un ari Gulbenes rajona atrasti diskveida akmeni, kuru diametrs - ap 25 cm, biezums - ap 10 cm. Tie skiet vel senaki neka sirdsveida akmeni.

Daba tadu formu tikpat ka nav, ja nenem vera ipat­nas konkrecijas (Fe-Mn mineralu nogulumi juras dibena). Tuvaka vieta, kur tie atrasti, ir Baltijas jura aiz Rigenes salas.

Pokainu diski atrasti vandaliski uzartajas zemes. Viens no tiem bijis kada kravuma virspuse ka atjau­notnes simbols, bet zem ta kravuma bijis akasveida dobums.

Loti daudz nelielu, domajams, informaciju satu­rosu disku dazu cm diametra atrasti bijusaja

Kaltenes Vellkalva. 1960. - 1975. g. tos samala skembas cela brugesanai. Ta zudusas izcilas ver­tibas, jo katrs no siem rupigi apstradatajiem diskiem uzskatams par sava laika tehnikas brinumu, par kuru nozimi tagad var tikai izteikt minejumus.

Disks ir ka kosmiska pirmsakuma un dzivibas ap­rites simbols, ta nozime ir loti plasa - sakot no Galaktikas radisanas lidz dveseles parejai uz Saules valstibu. Diski ir ari Saules sistemas un Galaktikas fiziska veidola modelis.

Pec krievu zinatnieka Viktora Plikina teorijas, diska atveids pielidzinams pirmvielas makonim, ko izdalija Saule, lai veidotu kartejas Saules sistemas planetas. Bet klasiskas teorijas pauz viedokli, ka Saules sistema radas no diskveida pirmvielas mako­na. Ne velti grieku miti vesta, ka disku svieda Apol­lons, kuram piedeve radisanas uzdevumus. Egip­tiesu dieviba Atons bija Saules diska personifikacija.

Dainas vesta par Saules meitas vainadzinu - ari diska atveidu. Tadi ir Janu vainagi, ka ari nimbi ap sveto galvam. Visas sis zinas norada uz senam, desmitiem tukstosu gadu vecam, diemzel tikpat ka aizmirstam zinasanam. Bet Pokainos tas tika gla­batas.

Vairakam senajam kulturtautam - egiptiesiem, Centralamerikas indianiem u.c. - disks bija Saules simbols. Tas jau ir kroplojums un liecina, ka aiz­mirsti tadi jedzieni ka Saules sistema un Galaktika.

Diski lauj mums tuvoties Leto tela butibai. Tei­kas par Leto delu Apollonu ir vairakas Raditaja iezi­mes un darbibas. Valodnieki Leto vardu skaidro ar anglu light - gaisma, kas saistams ar Saules siste­mas izstarojumiem Kosmosa.

Ta ir no musu zemes nakusi gara gaismas raditaja, ta ir bioenergijas plusma, kas rada dzivibu, ta ir pie­lidzinama dainas minetajai Gaigalai. Ta radija jau­nus dzivibas veidus, tostarp cilvekus, jaunas rases, valodas, tautas un civilizacijas. Pateicoties tai, no ilgas aizmirstibas piecelti Pokaini, atmodinatas senas zinibas, radita iespeja tas likt lieta daudz plasak, lai parvaretu pedejo gadsimtu zinatnes radito strupcelu. Ta nu secinam, ka Latvija atrasti loti seni kulta prieksmeti, par kuriem citas senas civilizacijas bija saglabajusas tikai atminas vai nu zimejumos, vai mitos.

Jau minejam, ka senie simboli bija telpiski struk­tureti. Teiktais attiecas ne tikai uz dainu saturu, bet ari uz kulta prieksmetu nozimi. Sava butiba telpiski struktureta simbolu valoda ir kosmiskas nozimes caurviju principa praktiska pielietosana zintnieciba. Velakos laikos diska ka kulta prieks­meta izmantosana saistama gan ar apbedisanas, gan Ziemassvetku ritualiem, jo pedejie simbolize ari Galaktikas un Saules sistema radisanas un paratdzimsanas sakumu. Uz to norada ari citu tautu miti.

Sengrieku teika vesta, ka, sviezot disku, Apollons nejausi nogalinajis savu draugu Hiakintu. Ari Per­se js nejausi nonaveja savu vectevu. Sis mits ir at­blazma no senakiem mitiem un skatams vienkopus ar teikam par skroderiem Naudas kalna un Okuni- nusi Japana (sk. 1. apcirkni). Senegiptiesu dievibas ar Saules disku rokas neapsaubami ir jaunakas par Apollonu.

Gaisredzigie cilveki, kas spej ieskatities dzilaja senatne, redzejusi diskus Pokainu priesteru rokas, vei­cot ritualas darbibas pirms labpratigas sadedzi­nasanas. Sis darbibas saistamas ar latvju garamantas aprakstito dveseles atgriesanos Saule. Saule rada kosmisko dzivibu, Saule dod biologiskai radibai dve­seli. Saule atgriezas gan kosmiskie kermeni, gan dve­seles, jo kosmiska dziviba ir pilna aprite, tas ir cikls, kura nav neka lieka.

Diska ka simbola nozime nav zudusi ari musdie­nas. 1987. g. 16. augusta Peru no Saules templa seno zinasanu petnieki svinigi iznesa zelta disku, ta iezimejot jauna laikmeta sakumu cilveces vesture. So dienu svineja 144 tukstosi pasaules gaisako cil­veku. Varbut ta ir tikai sagadisanas, bet ari Latvija (toreiz LPSR) notika butisks paversiens. Senatnes izpetes grupa apzinaja musu taltalo pagatni ka iespejami senako civilizaciju pasaule. Si gramata rada daudzu cilveku veikumu, apzinot nule teikto.

Disks ir ne tikai lielo kosmisko objektu pirmvie­las makona, galaktiku, zvaigznu, tostarp Saules sistemas, radisanas un pastavesanas simbols. Vis­pariga nozime disks ir ari jan mineta vainaga rota­cijas simbols ap centralo asi. So rotaciju daudzos sim­bolos piemin latvju dainas, bet citu tautu mitos so simbolu un pasus Pokainus piemin ka Kosjniskas dzirnavas. Esam nonakusi pie tresa kulta prieks­meta - viriska, dainas minetas Zelta niedres jeb Zel­ta vadzas, kam musdienu valoda ir rotacijas ass sim­bolika. Tas, ka sadus prieksmetus Pokainos patie­sam izdevies atrast, lieku reizi apliecina gan vietas senumu, gan dainu patiesigumu.

Zelta niedre. Biologiskajam butnem dzivibas radisana notiek divu elementu saplusanas, savie­nosanas rezultata, tikai bez rotacijas. Dainas mineta Zelta niedre ir viriskais dzivibas aizsakums. Sis aiz­sakums ir neredzama, bet nojausama diska ass, ta piepilda svetieleju. Pedejos gadu tukstosos Zelta niedres simbolu aizstaja kulta prieksmeti bez realas darbibas, piemeram, kriva, velak pavesta vai biska­pa zizlis (spiekis).

Auglibas kulta sievisko elementu daba simboli­zeja ielejas starp diviem pauguriniem. Virisko ele­mentu izsaka augsup celtie pauguri. Pokainos at­rasti ari no akmeniem darinati viriskie auglibas kulta ritualie prieksmeti.

Vandai iski uzartajas vietas zemes virspuse atrasti vairaki nelieli apstradati akmeni, kuri pec atveida tuvi sivalingamiem, tikai mazaki. Nosaciti tos vare­tu raksturot ka cilindriskus prieksmetus, apmeram 30-35 cm garus, 12 cm diametra ar noapalotu augs­galu. Apaksejais gals apstradats ta, lai prieksmets, novietots uz horizontalas pamatnes, stavetu verti­kali. Seviski skaists ir kads sada veida ragmana gnei­sa akmens ar neskaitamiem mirdzosiem melniem ragmana kristaliniem.

Tapat ka jau minetas sirdis, ari lingami uzska­tami par pirmsleduslaikmeta makslas paraugiem. Ari sie senie prieksmeti atrasti tuvu zemes virskar­tai. Tas liecina, ka sie prieksmeti lietoti vel pedeja gadu tukstoti.

SAKRALIE MAKSLAS PRIEKSMETI

Pokainos atrasti daudzi un dazadi senas makslas pieminekli. Tie butiski atskiras no musdienu mak­slas darbiem, daudzos gadijumos liecinot par ievero­jami augstaku garigo limeni un tehnisko izpildi­jumu.

Akmens teli. Pokainos atrasti ari vel citi parstei­dzosi paleolitiskas makslas veidojumi. 1. apcirkni jau runajam par izcilo polieikoniskas makslas darbu - akmens galvu. Aplukojot to no dazadam pusem, var saskatit tris atskirigus veidojumus - delfina, zirga un cilveka galvu, kuri simbolize kolektiva saprata attistibu. Bet ta nav seit vieniga. Viena no tam, kas atradas Laimas kalnina, bija Dizas sejas atveids. Apmeram 3 mm dzili akmeni bija iegraveta mute, deguns, acis, virs galvas - kronis. Pirmaja bridi skiet, ka valdnieka kronis vareja rasties tikai bronzas laik­meta, tomer atceresimies milzigo zemes veidojumu - Dizo seju ar tas kroni. Diemzel si galva 1995. gada rudeni nozagta.

Citadaku, ari izcilu veidojumu, ta atradeja R. Ro­zite nosauca par Lacausi. Ta videja dala - tumss, apstradats laukakmens ap 15 x 8 x 8 cm. Katra sana, turklat loti simetriski, pa gaisam atskiriga sastava akmenim, kas veido milzu ausis. Tas skiet piemeti­natas ar musdienas aizmirstiem panemieniem. Tomer geologe I.Ulmane uzskata, ka senie meistari Lacauss veidosanai atradusi slanainu gneisa lauk­akmeni, kuru bagatina tumsa mineralu dzisla. Bet ari tada gadijuma Lacauss ir izcils dizas senatnes makslas darbs.

Senas vertibas. Unikalie paleolitiskas makslas prieksmeti atrasti zemes virspuse vandaliski uz­artajas vietas. Tiem lidzigu nav ne Latvija, ne Bal­tija un nav zinami ari Ziemeleiropa. Liela dala no saja gramata minetajiem sencu makslas darbiem veidoti ar metodem, kadas musdienu tehnika ne­pazist.

Lielo zimejumu noslepums. Apmekletajam, kas pirmoreiz ieradies Pokainos, pat neienak prata, ka patiesiba Pokainu veidojumi sasaistiti struk­turas. Pirmaja tuvinajuma sis sasaistes var uzskatit par milzigiem zimejumiem. Sobrid apzinatas tikai nelielas so zimejumu dalas.

Gandriz visas zimejumu linijas sedz zeme. To arheologiska izpete ir ne tikai darbietilpiga, bet ari nav velama, jo graujosas metodes var nodarit kaite­jumu Pokainu galvenajam vertibam.

Lielo kopsakaribu vijumi. Viens no lielajiem Visuma uzbuves likumiem nosaka mikropasaules, musu pasaules un makrostrukturu savstarpejo lidzi­bu un dazadu strukturu atspulgus katra kermeni. Dizas sejas atspulgu vareja ieraudzit tukstos reizu samazinata akmens portreta Laimas kalnina. Sa­vukart desmit reizu lielaks Dizas sejas attels sa­skatits uz Marsa.

Jau aplukoto Zelta kedes trissturu dalas veido milzigu zimejumu - vienadsanu trissturi 75 xl20 km, kura augstuma un pamatnes attiecibas ir tadas pasas ka Heopsa piramidai Giza. Sa trisstura virsot­nes atrodas Engure, Mezotne un Nigrandes Alsos. Velkot liniju perpendikulari pret pamatni, ta sakrit ar jau aprakstito Pitagora trissturu kopejo malu, kas skerso Pokainu Dizo seju, Annenieku Karsto kal­nu un Tukuma Milzukalnu. Sis veidojums ir vecaks par Heopsa piramidu, tapec ir pamats uzskatit, ka tas planojums varetu but aiznemts no senbaltu civi­lizacijas un veido vienu piectukstoso dalu no nule aprakstita seno svetvietu planojuma Latvija.

Dieva kalns varetu atbilst Polarzvaigznes vietai zvaigznu karte. Jau mineto Zelta kedes trissturu pamatni var ari iedomaties ka dalu no debesis re­dzama Liela Laca zvaigznaja attela. Taja sena svet­vietu linija Skaistkalne - Mezotne - Tervete - Pokaini atbilst Liela Laca. kausa katam.

Ja par Pokainu sakumu uzskata milziga, vel neizpetita objekta nolaisanu, kas jau miljoniem gadu kalpo par energijas avotu minetajam rinkveida starojumam, tad Pokainu vesture merama miljonos gadu.

Zvaigznu kartes? Latvija vairakas vietas zina­mi akmenu izvietojumi, kam varetu but lidziba ar zvaigznoto debesi. Dainas apliecina, ka musu senci verojusi zvaigznu kustibu un labi parzinajusi astro­nomiju. Pokainu skaidras debesis loti piemerotas verojumiem. Velreiz uzsveram, ka seno cilveku zi­nasanas par debesu spidekliem parsteidz vel tagad. No 21. gs. specialistu skatijuma sis zinasanas un interese par zvaigznem daudzkart parsniedz tas seno cilveku vajadzibas, kadas mes spejam iedoma­ties. No ta jasecina, ka senciem bijusas kadas, mus­dienas vel neapjaustas zinasanas un darbibas mer­ki, kuru izpildisanai vini lukojas uz zvaigznem.

Atceresimies sumeru eposos mineto kopu - Esar- ru, kura ietilpa 3600 sveto vietu. Sis skaitlis loti labi sakrit ar zvaigznu skaitu, kuras redzamas mu­su zeme labos laika apstaklos. Sobrid tas skiet ari vienigais logiskais skaidrojums svetvietu skaitam Esarra un lidz ar to akmens kravumu skaitam Po­kainos, ka ari ipatnibam to izvietojuma.

Pokainu izpete dod pavedienu talakiem mekleju­miem. Viens no tadiem pavedieniem ir Bramanu celi.

Bramanu celi. Pokainu kravumi sava starpa ir savienoti ar akmenu bruga tacinam, kuras devesim par Bramanu celiem. Sie celi rupigi brugeti ar gais­dzelteniem akmeniem, kas atskiras no kravumos liktajiem baltajiem un gaispelekajiem akmeniem. Kopuma sie celi izveido milzigu tiklu. Pirmo saza­roto celu tiklu starp atseviskiem svetvietu centriem atklajam 1995. g. Ap 100 m R no terasem, nonemot sunu slanus no akmenu kravumiem, 1995. gada at­rastas pirmas brugetas takas, kas kravumus savie­no. Pats vienkarsakais so celu skaidrojums butu do­ma par bramanu ritualajiem gajieniem no viena kra­vuma uz otru.

Daudzi cilveki uz atsegtajiem taku akmeniem sa­skatijusi zimes. Iespejams, ka tas ieskrapetas jau­nakos laikos, jo maz ticams, ka senatne veidotas zimes butu tik ilgi saglabajusas.

Vel piebildisim, ka so celu buvei izlietoti apmeram 200 tukstosi akmenu. Tas ir vera nemams darbs pat tad, ja celi kalpotu tikai greznumam. Tapec celu no­zimes skaidrosanai jamekle citi, daudz nopietnaki pamatojumi.

Bramanu celu kopgarums merams vairakos des­mitos kilometru. Celu tikls uzskatams par kada diza objekta modeli, bet, vel ticamak, tas salidzinams ar vilnu vadu. Cels paredzets nevis iesanai, bet gan informativo torsionu plusmu parraidei.

Gadu tukstosos sabirusas lapas, skujas un sunas senos celus ir apsegusas ar trudu slani, tapec paras­tai acij tie nav ieraugami. Pasreizejais cilveku kultu­ras limenis ir parak zems, lai drikstetu sos celus atklat. Ar laiku, attistoties zinatnei un kulturai, sie celi varetu sniegt loti vertigas zinas.

Milzigas tiklveida strukturas nozimi nedrikst novertet parak zemu. Pasaule ir zinami daudzi mil­zigi zimejumi, piemeram, Naskas tuksnesi Peru. Tomer tie ir tikai zimejumi, bet Pokainos esam atra­dusi blivi liktas akmenu rindas, kas savieno akme­nu kravumus vai citas nozimigas vietas. Sis rindas liktas uz smalko energiju plusmam (aderem), tapec kopuma sie veidojumi pielidzinami musdienu elek­troniskajam shemam. Liecibas par sis shemas merkiem un uzdevumiem sniedz latvju garaman­tas. Dala no tam liecina par neparastam zinasanam, kuras vareja iegut tikai no citu zvaigznu civiliza­cijam (sk. 1. apcirkni). Vairak neka ducis pasaku no­rada uz Pokainu Dizo seju vai ar to saistitiem vei­dojumiem ka vietu, kur var iegut seviski nozimigas zinas. Sobrid tie ir tikai minejumi, bet tie ir vaja­dzigi, lai mes butu gatavi saprast to, ko radis talakie petijumi. Tiem nav vajadzigi atsegumi. Bramanu takas un zimejumus var noteikt ari citada veida. Sis takas lieku reizi pierada, cik absurdi ir Latvijas vesturnieku apgalvojumi, ka Pokainu kravumi ra­dusies, novacot no tirumiem akmenus, ka tas da­rits daudzas citas vietas Latvija. Bet tur akmeni vai nu samesti valnos gar lauka malam, vai sagazti kau­dzes. Tur vienuviet ir gan lieli, gan mazi akmeni. Nekad un nekur sadas kaudzes nekrauj rupigi, ak­menus tajas vienkarsi sasviez. Nekad un nekur no laukiem novakto akmenu kaudzes nesavieno ar rupigi brugetam tacinam. Sim kaudzem nav ari ipasi izveletas vietas aderu krustpunktos.

Zimes akmenos. Senatne zimem bija liela nozime. Pokainos sastopam daudzas un dazadas zimes. Jau ap­lukojam sargajoso U veida jeb Maras zimi - Zintnieku loku. Vairakas vietas izveidotas ipatnas zimes - telpiskas laivas. Terases veido dubultzimes, kas tul­kojamas atbilstosi tam, no kuras puses tas lasa. Ari pasas trispakapju terases ir zimes. Vairakas vietas ir terasveida vai kapnveida akmens salikumi.

Kravumos liktajos akmenos atrodamas daudzas ieskrapetas zimes. Varbut tada veida licejs iezimeja savu akmeni? Vel ticamak, ka sis zimes ir jaunakas, veidotas pedejos gadu tukstosos. Tacu japiebilst, ka tas nav uzskatamas par rakstiem musdienu nozime.

Daudzos akmenos iekaltas norades zimes - vienkarsotaja skaidrojuma-cela raditaji. Bet dzila­kaja butiba tas ir sistemas norades zimes. Ari dala citu jau mineto zimju norada uz to, ka senci Pokainus uztvera ka sistemu. Netalu no Tuntulu kalniem kada akmeni iekalts kartei lidzigs zimejums.

Salidzinot lidz sim ieverotos akmenus ar zimem un jau atsegto akmenu kopskaitu, varam lest, ka kopuma Pokainos varetu but vairak neka simts tuk­stosi akmenu ar iekaltam vai ieskrapetam zimem.

Zimejumi un atteli. Seit jaruna par divu lime­nu telotaju makslu. Parastie atteli skatami ikvie­nam. Augstaka limena atteli redzami tikai noteik­ta apgaismojuma un no noteikta skatpunkta, daz­kart tikai^ noteikta laika, turklat ne katrs var tos saskatit. Sadu zimejumu un attelu skaits Pokainos ir loti liels. Ar nule teikto nav domata mistika, jo dala attelu fikseta fotografijas un videofilmas. Lidzi­gi sakralas makslas darbi zinami ari citur pasaule, tomer to skaits ir neliels. Pokaini uzskatami par ba­gatako senas sakralas makslas piemineklu kratuvi pasaule.

7.5. IESKATS POKAINU VESTURE

Pokainu izveidosanai veikti zemes darbi vairaku miljonu kubikmetru apjoma. No talienes atgadati, apstradati un novietoti ieprieks izraudzitas vietas vairak neka divi miljoni svetakmenu. Kopejais dar­bu apjoms vertejams apmeram simts miljonos darba dienu. Mes minam sos skaitlus un velreiz uzsveram dzili pardomato Pokainu strukturu tapec, ka katrs Pokainu postisanas gadijums ir nepiedodams.

Sobrid pasaule nav zinama otra tik sena un kom­pliceta svetvieta ka Pokaini.

Mums skiet, ka esam apjegusi dalu no Pokainu uzdevumiem - dziedniecibu, jauno paru saderina­sanu un laulasanu, zvaigznu verojumus, paregosa­nu. Taja pasa laika jaapzinas, ka sajos desmit gados, kops Pokaini atklati, esam izpetijusi pavisam nieci­gu dalu no ta, kas seit atrodas.

Zinas par Dizas sejas radisanu vedina domat, ka ta ierikota ipasa vieta - kada vel senaka un loti no­zimiga svetvieta. Tatad jaieskatas ne tikai iepriek­seja starpleduslaikmeta, bet vel senak, kad likti pir­mie gaiso akmenu kravumi, un vel senak, kad vei­doti zemes valni. Bet ir ari tadi akmeni, kuri novietoti tikai pirms daziem gadu tukstosiem.

Senatne uz Pokainiem devas svetcelotaju pulcini. Lesot, ka apmekletaju skaits bijis daudzreiz lielaks par akmenu galvu skaitu, tas jarekina 10 - 20 mil­jonu liels. Protams, sos akmenus atnesa ilga laika, varbut pat daudzas tukstosgades.

Tagadeja Dobeles rajona senais vards Semigallia un Pokainu svetvietas planojums liecina, ka seit ilgu laiku bijusi seno Eiropas dizpriesteru - gailu augstaka skola.

Pokainu aizvesture iesniedzas tik dzili aizlaikos, ka butu merama nevis gadu tukstosos vai desmit­tukstosos, bet gan starpleduslaikmetos. Pokainu sakums bijis pirms gadu miljoniem, kad Dieva deli ievadija Zemi orbita un leni uz tas nolaida ieprieks izplanotaja vieta simtiem miljardu tonnu smago ener­gijas avotu, ko patlaban vel deve par Dobeles meteo­ritu vai ari anomaliju. Pec tam iekartoja un palaida bioenergetiska starojuma raiditaju, kas darbojas vel tagad.

Nakamais darbs bija lielo svetvietu sistemu izpla­nosana un maksligo zemes veidojumu, tostarp Zelta kedes un Popes linijas, radisana. Pec tam, iespejams, tika veidots Immas kalns, Krievu kalni un pasu Pokainu reljefs. Taja pasa laika tika izplanota Po­kainu zvaigznu karte - 3600 svetvietu kopa - Esar- ra. To aptuveni varetu attiecinat jau uz aizperno starpleduslaikmetu.

Pernaja starpledus laikmeta nogalinaja Apsu un izveidoja Dizo seju. Tad seko jau aplukotie Kurbada laiki, tiem seko otra Pokainu priesteru nogalina­sana, Erras melno galvu iebrukuma laiks.

Pedeja, t.i., pasreizeja starpledus perioda vispirms notika Pokainu sakopsana pec ilgstosa leduslaik- meta. Laika gaita tie apauga ar jauniem veidojumiem, apvienojot sevi senas civilizacijas augstakos sasnie­gumus ar aizvestures pieminekliem. Pokainus, kadi tie bija lidz to vandaliskai postisanai 20. gs. pedejos gados, var salidzinat ar loti sarezgitu mehanismu. Bramanus, kas kopa un pilnveidoja Pokainus, teika piemin ka skroderus, kas vela akmeni Naudas kal­na. Diemzel, veltot galveno uzmanibu Pokainu un visas musu zemes ka milzigas svetvietu sistemas iz­veidosanai, novarta palika zemes aizsardziba. Iebru­ka makrokelti, nogalinaja Pokainu priesterus, un tam sekoja senbaltu plaukstosas civilizacijas pagri­mums.

Pec makrokeltu padzisanas dzive Pokainos pama­zam atplauka, un seit atkal ieradas svetcelnieki, tomer vinu bija mazak. Bet 13. gs. baltu zemes savu kartibu jau saka ieviest krustnesi.

Tagad meginasim saistit divas lielas miklas. Sis gramatas sakuma teicam, ka musu senciem bijusas loti augstas zinasanas, bet nav izprotams to avots.

Pokaini ir loti sarezgita struktura. Ta neva­reja but veidota tikai apbedijumu, dziedniecibas, pa­regosanas un laulibu ritualu vajadzibam. Tatad va­jadzeja but vel kadiem loti lieliem uzdevumiem. Jau teicam, ka Pokainu sistemas izveidosanai pate­rets apmeram simts miljoni darba dienu. Tas ir loti liels apjoms. Saistot kopa visu mums zinamo, jase­cina, ka Pokainu sarezgita sistema veidota informa­cijas sanemsanai no citam civilizacijam un, visai iespejams, ari parraidei.

Senajas teikas par ilinu un Naudas kalna skro­deriem gustam svarigas zinas par Pokainu vesturi. Teika par ilinu vesta, ka Dievs sai vietai devis lielu speku.

Geologu petijumi par klimatu senatne vedina domat, ka Pokainu ziedu laiki sakusies ap 6. gt. p.m.e. un beigusies ap 2,7 gt. p.m.e. Skiet, taja laika senci pratusi regulet klimatu, jo tas bijis ieverojami sil­taks un maigaks neka musdienas. Savukart teika par Naudas kalnu jau stasta par ziedu laiku beigam, kad kalna veltais akmens saspieda un sakroploja skroderus.

Pokainu melnas dienas. Teika, kas stasta par Naudas kalnu un skroderiem, kurus tur nogaleja vinu pasu veltais akmens, nemin iemeslu, kapec tas saka ripot lejup.

Papildu zinas sniedz senskandmavu Jaunakaja Eda. pieminetais gudrais virs Kvasirs, kas celojis pa pasauli, macidams cilvekus. Punduri Fjalars un Ga- lars (t.i., ariesi) Kvasiru nogalina un no vina asinim (varianta - ari no smadzenem) gatavo dzerienu. Kaut ari mits ir stipri izkroplots, taja var saskatit zinu par gudu vardarbibam - Pokainu priesteru nogalinasanu uz akmenu kravumiem, kas pielidzinati smadzenem.

Pamazam aizsereja Dizas sejas acis, tajas vairs nespogulojas Saule un neatmirdzeja zvaigznes. Vairs nerunaja mute, nedzirdeja ausis, kluseja smadze­nes. Tas notika pirms pieciem gadu tukstosiem. Ak­mens kravumus vel tirija un kopa lidz krustnesu iebrukumam 13. gs. Pec tam tie saka parklaties ar sunu un trudiem, tomer visa sistema kopuma pa­lika neskarta. Tikai pec daudziem gadu simtiem 1995. gada Pokainu kravumi atkal ieraudzija saules gaismu, kad te notika pirmas kopsanas un tirisanas talkas.

Kaut ari 20. gs. senas svetvietas - izcili senbaltu civilizacijas un lidz ar to ari visas pasaules kulturas un tehnikas pieminekli - ir nezeligi postiti, tomer Dobeles rajona, Dundaga, Kaltene, Ramatas novada, ap Pavilostu, Rujiena, Smiltene, Sunakste un citas vietas vel saglabajusas daudzas senbaltu civilizacijas darbibas pedas. Visas sajas vietas redzams, ka senas svetvietas buvetas ka sistemas. Vel jo parliecinosak to redzam Pokainos, kas ir pardomati veidotu, rupigi planotu telpiski sarezgitu strukturu kopa. To var salidzinat ar kadu komplicetu masinu, kurai ir daudzi tukstosi detalu un katrai no tam ir sava vieta un nozime.

Pasi briesmigakie postijumi Pokainos notika 1995. g., kad, uzarot kailcirtes, iznicinaja lielako dalu smadzenu, t.i., akmens kravumus, un sarava saites ar parejam svetvietam. Ka jau tas vesture bijis ne vienu reizi vien, zemakas, t.i.. 20. gs., civilizacijas parstavji iznicinaja augstakas civilizacijas darbu, pat neapjausot, ko vini dara. Diemzel Latvijas vadosie vesturnieki butiba iestajas par Pokainu izpostisanu. Fakti vedina domat, ka vini nevelejas mainit pas­reizejos uzskatus par Latvijas vesturi.

Cilveki, kuri ne tikai ciena, bet ari mil savu zemi, bez valsts, pasvaldibas vai kadu bagatu labdaru at­balsta ar sencu gaisredzibas metodem veikusi dau­dzus izcilus atklajumus.

Daudzu labas gribas cilveku nesavtigs darbs Po­kainus paglabis no talakas vandaliskas iznicinasa­nas un parveidojis tos par pasaule lielako talas se­natnes piemineklu parku briva daba.

Pokainu jaunatklasana un daudzie parsteidzosie atradumi nav izskaidrojami no vulgara materialisma viedokla. Tas ir viens no lielajiem Dieva brinumiem pedejo gadu tukstosu laika. Si gaismas pils, kas celas augsa, ir kalpojusi un nakotne vel var kalpot augstiem un celiem merkiem. Pienacis laiks parvertet, cienit un celt goda sencu dizo mantojumu.

Pokainu - sis senas svetvietas vertiba nav zudusi. Te cilveki var gut garigu pacelumu, mieru, atvese­loties garigi un fiziski.

ASTOTAIS APCIRKNIS

TRIS BRIVIBAS GADSIMTI

Valda uzskats, it ka senajos un ari agrinajos viduslaikos musu zeme atradusies Eiropas nomale, taja dzivojusas atpalikusas akmens laikmeta kopienas, tapec nekadu zinu par Baltiju neesot. Patiesiba baltu apdzivotas zemes aiznema Eiropas centralo dalu.

Par musu senciem daudzkart un loti cildinosi rakstijusi seno grieku un romiesu autori (sk. 2. apcirk­ni), netiesi vinus piemin ari legendas par Grala kausu un Kosmiskajam dzirnavam.

Tacu Baltijas valstu lielie kaimini gan rietumos, gan austrumos vel lidz sim laikam visos iespejamos veidos censas noliegt senbaltu kulturas pastave­sanu. Ja rietumu arheologi sastopas ar Rietumei­ropai neraksturigiem atradumiem, tad parasti runa par slavu ietekmi. Savukart Krievijai neraksturigus atradumus piedeve vikingiem. Bet baltus, kas ne­skaitamus gadu tukstosus aiznema Eiropas cen­tralo dalu, veidoja seit jaunas civilizacijas un sena pirmskeltu laika pasaules kulturas, apzinati nepie­mineja. Ta bija klusesana, kas launaka par meliem.

Vards balti ir loti sens un cienijams. Senatne ta apzimeja cilvekus ar augstu, ari gaisu, t.i., baltu, gari­go kulturu un morali. Balti no citam tautam atskiras ar savu ipaso genu, kam dots apzimejums Wb. Visvai­rak si gena ir latviesu asinis, nedaudz mazak to ir lietu­viesu, toties stipri mazak - citu kaiminu tautu asinis. Talakajiem kaiminiem si gena gandriz nemaz nav.

Vesturnieku uzskati par baltu izcelsmi ir visai atskirigi, jo katra uzskata pamata ir kads sauri ma­terialistisks skatijums noteikta vestures posma. Pa­gaidam neviena no valdosajam vesturnieku versi­jam nespej skaidrot ne musu garamantu bagatibas, ne tajas atrodamas augstas zinasanas, ne ari sencu kulturas piemineklus.

Varda balti skaidrojums meklejams indoeiropiesu valodu kopigaja sakne bhalto - balts, spozs, izcils, dizs, ta pauz gan fiziskas, gan garigas atskiribas no kaiminu tautam.

* »

Par musu sencu fizisko izskatu liecina daudzas tau­tasdziesmas un citas garamantas, kuras apkopojis un petijis Peteris Birkerts (1881 - 1956). No tam se­cinams, ka musu senci atskirusies ar staltu augumu, gaisiem matiem un zilam acim. 20. gs. sakuma tadu cilveku tagadeja Latvijas teritorija bija vel daudz, bet abi pasaules kari nodarijusi musu tautai (tas genofondam) loti jutamu kaitejumu.

P Birkerts raksturojis ari musu tautas garigas ipasibas. Diemzel ari tas 20. gs. jutami mainijusas un ne uz labo pusi. Tomer sena, jau mineta varda bhal­to dzila jega pauz musu sencu garigo dizumu.

Seno cilveku uzskatos balta krasa simbolizeja gari­gumu un garigo tiribu.

Balta naca tautu meita Ka ar sniegu apsnigusi; Nav ar sniegu apsnigusi, Nak ar savu tikuminu.

Vecakie raksti, kur atrodami vardi balti, Baltija, ir romiesu vesturnieka Plinija (33 - 79) darbi. Var­dus Baltijas_ jura (Mare Balticum) 1076. g. lietoja Bremenes Adams.

Apzimejums balti dots ari baltkrieviem, baltkro- atiem (balthorvatiem) un baltserbiem.

Interesantas saistibas atrodam seno tautu mitos par dievibam, kuru vards tuvs jau minetajam baltu vardam. Skandinavu Baldrs bija jaunibas un skais­tuma dieviba, kuru nogalinaja jaunako dievibu pa­audze. Tuvajos Austrumos daudzkart pieminets Ba- als, ari Balu - kungs, saimnieksL valditajs, dievibas Ilu dels, kura saistibu ar Iii un Ilinu aplie­cina tadi raksturojumi ka stiprinieks, ke­nins, taisnibas sargatajs, tiesnesis. Baalam nakas cinities ar specigiem pretiniekiem, kas vinu nogalina, bet paiet laiks, un Baals atdzimst tapat ka Auseklis. Seno tautu mitos ir sastopamas dau­dzas dievibas ar lidzigiem vardiem un raksturoju­miem, kas vel un velreiz liecina par to, ka musu senciem senatne bijusi liela ietekme visa senaja pasaule.

8.1. SENO BALTU DZIVES TELPA

Vel pirms daziem gadu tukstosiem indoeiropiesu ciltis dzivoja ne tikai Eiropa un Mazazija, bet ari talu uz austrumiem lidz pat Jenisejai. Baltu ciltis saja plasaja teritorija aiznema centralo dalu - rietumu virziena gandriz pusi tagadejas Vacijas lidz pat Elbai, savukart austrumu virziena - vel talu aiz tagadejas Maskavas. Ari ziemelu virziena baltu ciltis dzivoja daudz talak neka musu dienas, bet dienvidos tas aiznema lielu dalu tagadejas Ukrainas teritorijas gandriz lidz Melnajai jurai. Musu vesturnieks un valodnieks Mikelis Bukss (1912 - 1971) Krievijas teritorija atradis ap 270 tukstosiem baltu cilmes vietvardu, kas liecina, ka vini ilgi dzivojusi saja ze­me. Ar pietiekami lielu parliecibu var apgalvot, ka tadu pilsetu ka Berline, Kijeva, Maskava, Varsava sakotne saistama ar baltu senciem.

Zinas par baltu izplatibu var atrast gan Krievijas, gan ari Vacijas muzejos, gan krievu, gan vacu valoda izdotajas gramatas. Tacu to nav Latvijas vesturnieku darbos, acimredzot tapec, lai negrautu patlaban valdosos uzskatus, kuri noniecina un pulgo musu sencus.

Lielas tautu staigasanas laika slavi un germani ienema lielako dalu no baltu tolaik apdzivotas teri­torijas. Tikpat ka izzudusi tajas palikusie prusi, jatvingi un galindi. Tikai dazas Maskavas inteligen­tu gimenes vel ar lepnumu saka, ka vinu saknes nak no golaniem, t.i., galindiem. Pilnigi izzudusas dau­dzas citas baltu ciltis. Bet ciltis, kuras nonaca taga­deja Latvijas un Lietuvas teritorija, ar laiku apvie­nojoties, izveidoja latviesu un lietuviesu tautas.

Bez baltu ciltim bija ari vel citas ciltis, par kuram saglabajusas tikai vajas atminu atblazmas. Tomer tas japiemin, tapat ka jaapluko zinas par tuvakajam kaiminu tautam, jo tas papildina prieksstatus par musu senciem. Galvenas zinas par senajam ciltim un tautam, kas tiesi vai netiesi saistamas ar bal­tiem, aplukosim alfabeta seciba.

Aisti. Romiesu vesturnieks Publijs Kornelijs Tacits (ap 58 - ap 117) apraksta Germanija piemin aistu tautu, kas dzivo Baltijas juras piekraste. Ais- tus piemin ari Jordans (6. gs.), aprakstot germanu karala Hermanarika (burtiski - germanu rikotajs, t.i., valdnieks) uzvaras 5. gs. par aistiem un vinu kai­miniem venetiem, t.i., slaviem, devetiem ari par nartiem vai sklaveniem. Pasus aistus Jordans rak­sturo ka miermiligu tautu.

Sakoties lielajai tautu staigasanai, aistu sutni ap 525. g. veica vairak neka 1000 km garu celojumu uz Italijas pilsetu Ravennu pie ostgotu karala Teo- doriha Liela, meklejot aizstavibu. Diemzel karala at­bilde bijusi visai izvairiga. Aistiem nacies pamest savas dzivesvietas pie Vislas grivas. Japiebilst, ka sava at­bilde Teodorihs viesus nosaucis par hestiem. Sis vards tuvs igaunu pasnosaukumam eesti. Minetie tautu vardi liecina, ka aisti bijusi somugru cilts - igaunu prieksteci. Igauni sevi deve par estiem, tu­vakos slavus - krievus par vene, kas sakrit ar rakstu avotos minetajam venetu ciltim un Venedu (Bal­tijas) juru. Visai iespejams, ka, tapat ka citur Baltija, aisti bijusi vietejo baltu cilsu parvaldnieki. Tapec zinas par aistiem skar ari musu vesturi.

Interesanti iepazit normanu juras brauceja Vulf- stana aprakstu (ap 890. g.) par aistiem. Vins tos rak­sturo ka varonigus un specigus laudis. Bagatie dze­rusi keves pienu, nabadzigie - medalu. Mirusos ilgi turejusi nesadedzinatus (mumijas?). Nelaiku manta sadalita tiem, kas uzvarejusi jasanas sacensibas.

Iespejams, ka dazas garamantas sastopamas zinas par miruso iekarsanu skursteni ir pilnigi pamatotas un raksturo sava laika ierazas.

Velak ar vardu aisti apzimeja tikai igaunus. Lie­tuviesi aistu vardu saglabajusi vietvarda Aistmare. Ta sauc juras jomu dienvidos no Kaliningradas.

Vel japiebilst, ka pec Pirma pasaules kara Baltiju meginaja pardevet par Aistiju. So ierosmi atbalstija

Lietuva, bet Latvija - tikai vesturnieki Julijs Bracs un Vilis Bilkins.

Baltkrievi. Daudzas lidzibas svetvietu iekarto­juma, senatne svinamo dienu norises, garamantas un vietvardos liecina, ka Baltkrievijas teritorija uz­skatama par senu baltu zemi.

10. -11. gs. baltkrieviem bija loti plasi tirdznie­cibas sakari ar baltiem, skandinaviem, griekiem un vacu zemem, bet tikpat ka nemaz sadu sakaru ne­bija ar slaviem. Ari tas norada uz baltkrievu piede­ribu nevis slavu, bet gan baltu zemem un kulturai. Slavu ietekme te sakas 7. - 8. gs., tacu tad ta vel bija vaja. Vel 18. gs. baltkrievu valoda tik loti atskiras no krievu un polu valodas, ka saprasties vareja tikai ar tulka palidzibu. Pedejos divos gadsimtos lielum liela baltkrievu dala ir parkrievojusies un savu va­lodu gandriz vai zaudejusi.

Dienvidos n'o Baltkrievijas ap Kijevu atrasti mil­zigi zemes veidojumi, kas sava butiba ir tuvi milzu darbiem musu zeme.

Lidz 12. gs. baltkrievus sauca par kryvien - kri­viciem un zemi par Kryvia - Kriviju. Vel 9. - 10. gs. piemineti Pripetes baseina dzivojosie dregovici, ka ari radimici, kuriem pieskaita vjaticus, severjanus un luticus. 10. gs. vinu vadoni pienema pareiztici­bu. No 10. lidz 13. gs. jaundibinata Polockas kna­ziste parvaldija ieverojamu dalu Daugavas baseina udenscelu lidz pat Koknesei. Sai laika tai bija ari ciesas saites ar lietuviesiem.

Kaut ari rakstu avotos zinu maz, tomer sai zemei bijusas visai nozimigas saites ar galindiem. Vel 1127. g., kad dibinaja Vilnu, baltkrieviem taja bija liela ietekme. Uz turieni aizsutitais galindu vadonis Daumats velak kluva par Polockas knazu. 13. gs. si zeme ieklavas Liellietuvas valsti, kuras sastava at- radas lidz pat 18. gs.

Bojeri bijusi visai kareiviga cilts. Tas vardu sais­ta ar senskandinavu, velak ari slavu vardu boj - cina. Iespejams, ka bojeru izcelsme saistama ar keltiem. Tas neizsledz domu, ka musu zemes seno vietvalzu - bajaru vards varetu but saistams ar boje- riem. Velak bojeru dzivesvieta Moravas baseina sais­tama ar Baltijas dzintara celu. 7. gs. vini cinas Ro­mas karaspeka. Talaku zinu par bojeriem nav.

Goti. Musu sencu saskare ar gotiem ir daudz senaka un ciesaka, neka par to var uzzinat vestures gramatas. Jau minejam, ka no musu zemes nakusi senas Eiropas valdnieki gaili. 6. - 4. gs. p.m.e. vinus dazkart jauca ar keltiem, bet velak - ar gotiem. Ta­pec gailu un gotu saskarsmi aplukosim plasak.

8. gs. p.m.e. baltiem bija ciesa saskare ar divam germanu ciltim - gotiem un gepidiem. Goti bija visai kustiga austrumgermanu cilts, kura dzivoja ari tagadejas Polijas teritorija. Izrakumos atklatas gotu senas svetvietas. Dazi to elementi, tostarp bru­getie laukumi, ir visai lidzigi senako svetvietu veido­jumiem tagadeja Latvijas teritorija.

Uzskata, ka goti nakusi no Skandinavijas. Savu­kart skandinavi doma, ka vini sava zeme ieradusies caur Griekiju. No ta laika un visus velakos gadu tuk­stosus skandinavi, to pecteci goti un tiem tuvie ger­mani bijusi nemitiga nemiera un karu celaji Vidus- eiropa.

Lai aizsargatos pret gotu sirojumiem, pirms 3 - 2,5 gt. musu zeme sakas maksligi veidotu militaras nozimes nocietinatu pauguru - pilskalnu buve.

375. g. Eiropa ielauzas hunni, kas Melnas juras piekraste dzivojosos gotus atspieda uz rietumiem.

Slavi un goti pardalija Eiropu un padzina somugrus uz ziemeliem. Dala gotu apmetas Spanija. Tomer jadoma, ka seit apmetas ari gailu pecteci. Valodnieki atzist, ka spanu vardos var atrast daudz baltisku skanu. Turklat sis lidzibas nav vacu valoda, ka to uzskatija lidz sim. Ieklausieties to Spanijas karalu vardos, kuri valdija no 6. lidz 8. gs.: Taitis (321 - 38), Tauteikolos, Eigila, Aukatanagilis, Lieliva utt. Lai nu ka, bet tie ir nevis spanu un germanu, bet drizak gan baltu cilmes vardi. Ari citas zinas vedina domat, ka vestgoti, kas iegaja Spanija, drizak bija mums tuvie gaili, nevis goti.

Vel japiebilst, ka 410. g. ar gailiem sajauktie goti iegaja Roma un ienesa butiskas parmainas talaika viriesu apgerba. Togas un tunikas terptie romiesi ar patiesu izbrinu noraudzijusies uz gailiem - uz­varetajiem, kuri bija gerbusies garas bikses un svar­kos. Starp citu, vinu apgerbs bijis loti lidzigs senlat­viesu apbedijumu vietas atrastajiem apgerbiem. Acimredzot romiesiem sads apgerbs driz vien iepa­ticies, vini atmetusi savus sensenos terpus un sa­kusi gerbties tapat ka iekarotaji.

Kopuma par so laiku jateic, ka, lai ari tiesa gailu vara bija zudusi, vinu pecteci kulturu Eiropa pirms viduslaikiem ietekmejusi ieverojami vairak neka to uzskatija lidz sim.

6. gs. gotu ietekme Eiropa sasniedza savus ziedu laikus. Vini parvaldija lielako dalu Eiropas zemju no Baltijas juras lidz Melnajai jurai un no Spanijas lidz Tatriem. Parnemot agrakos gailu, velak keltu valdijumus, ka ari kulturas apmainas cela goti tomer saglabaja daudzus baltu vardus.

Nozimigs gotu centrs Baltijas jura bijusi Gotlan- des sala.

Heruli. Si cilts dzivojusi dienvidos no Piemares, starp Oderu un Vislu. Herulu piederibu baltiem ap­liecina daudzie baltu cilmes vietvardi visai plasa ap­gabala lidz pat Berlinei, ka ari Rigenes sala. Bez heruliem saja apgabala vel dzivoja rugiji, vilci (sa­lidziniet: Vilce Jelgavas rajona), lutici u.c. Jau 1. gs., tulit pec friziem, heruli kluva par juras laupitajiem - vikingu prieksteciem un devas sirojumos uz Zvied­riju. Si cilts veikusi ari citus talus karagajienus gan lidz Melnajai jurai, gan Spanijai. Kareivigas herulu cilts pedas izzud 11. gs. Tomer vinu dzivesvieta, rak­sturigas ipasibas liek domat, ka si cilts ienakusi Kurzeme un lidz ar to ieguvusi kursu vardu.

Neuri un budini. Sis divas lielas ciltis piemin Herodots (5. gs. p.m.e.) savas Vestures cetras gra­matas. Neuri bijusi zemkopji. Viniem piedeve ari dazadas burvestibas, ari vilkatas iesanu. Tomer, neraugoties uz piedevetajam burvestibam, pec tam, kad neuri atteicas karot kopa ar kaiminiem skitiem, viniem vajadzeja pamest iekoptos laukus un doties uz mazak augligajiem ziemeliem. Vispirms neuri apmetas Pripetes baseina, pec tam devas vel talak uz ziemeliem.

Ari budini sakotneji dzivojusi Dnepras baseina. Vinu centrs atradas Hebonas pilseta pie Vorkslas upes Dnepras lejastece. Siem laudim bijusi gaisa adas krasa, gaisi mati un zilas acis. Dazas baltu ap­metnes bijusas ari Dnepras augstece un vidustece. Patlaban valda uzskats, ka baltu ciltis seit ieradusas pirms 8 gt.

Domajams, ka lielas tautu staigasanas laika sis baltu ciltis devusas uz ziemeliem. Dala apmetusies Latgale un lidz ar to iemantojusi latgalu vardu. Tie balti, kas devas vel talak uz ziemeliem, ar laiku partautojas un veidoja setu cilti. Interesanti atzi­met, ka vecakajas krievu hronikas, pieminot baltu ciltis, mineta narovu cilts. Citos avotos tas vairs nav, toties paradas letgalu vards. Par iespejamo letgalu saistibu ar ciltim, kas ienaca no dienvidiem, liecina vinu temperaments un citas, samera dienvidnie- ciskas rakstura ipasibas.

Saksi. Saksija ir musdienu Vacijas dienvidaus­trumu dala jeb zeme, kas aiznem apmeram tadu pasu platibu ka Kurzeme. Savulaik saksu ietekme Eiropa bijusi visai liela. To var salidzinat ar velako vikingu ietekmi. Musu zemei saksi uzbrukusi nik­nak neka citas germanu ciltis. Par to liecina Zem­gale izplatitas teikas par briesmigo Saksu mati un vinas deliem, kurus zemgali pieveikusi.

Saksu sirotaji laupija, nogalinaja mierigos iedzi­votajus un nodarija lielu postu Kurzemei un Zem­galei gan 13. gs. krustnesu pulkos, gan 18. gs. saku­ma Ziemelu kara laika. Tomer sie notikumi ir parak jauni, lai tos varetu saistit ar teikam par Saksu mati. Ari krustnesu briesmigas varmacibas 13. gs. neva­reja but par iemeslu teikam par saksiem. Pamati tam jamekle vel dzilak un talak senatne. Tapec ja­doma, ka saksi te ieradusies jau senak. Bija tacu kadi iemesli tam, ka musu zemes iekarosanai un izlau­pisanai 12. un 13. gs. krustnesus verveja tiesi Saksija un krustnesos tika pienemti ari kriminalno­ziedznieki. Par iestasanos krustnesos vini sanema pilnu greku atlaidi. Domajams, ka saksu brivajiem cilvekiem bija saglabajusas visai nelagas atminas par vinu priekstecu kadreizejiem neveiksmigajiem meginajumiem sirot Baltija. Skatot sis zinas kopu­ma, jasecina, ka izvelei vervet karakalpus tiesi Sak- sija bijusi pietiekami nopietni vesturiski iemesli.

Vesturnieki par saksu pirmdzimteni uzskata El- bas labo krastu netalu no tas grivas. Saksu cilts biju­si loti kareiviga ar plasu ietekmi. 4. gs. saksi vadijusi specigu germanu cilsu apvienibu, bet viduslaikos vai­rakas reizes bijusi Vacijas valdnieki. Saja laika dala saksu parcelusies pari Lamansam, paklavusi ve­lakas anglu zemes valdniekus un nodibinajusi sep­tinas anglosaksu karalvalstis, no kuram izveidojas tagadeja Lielbritanija. Tapat saksi ne reizi vien ka­rojusi ari Eiropas vidiene.

Seno saksu cilsu iebrukumus musu zeme varetu attiecinat pat uz makrokeltu laiku. Saksu pedas sa­skatamas vairakos vietvardos, kas saistami ar noti­kumiem pirms lielas tautu staigasanas. Piemeram: Beverina no saksu bevoerion - aizsargat; Biterlna no biterion - sagadat sapes; Jersika - ier(s) + siga - draudet + uzvara; Sigulda - sig + hylda - uzvara + labsirdiba. Sie un citi vietu nosaukumi vedina do­mat, ka saksi, vismaz Vidzeme, valdijusi visai ilgu laiku. Centieni tulkot sos vardus no skandinavu va­lodam un saistit tos ar vikingu laiku nav parlieci­nosi. Vikingu laiks bija parak iss, lai raditu palie­kosus vietu nosaukumus.

Atzimejams, ka dazi 13. gs. minetie valdnieku vardi - zemgalu Viestarts (ko nepareizi sauc par Viesturu) un kursu Lamekins - ir lidzigi saksu var­diem. Tas nav nemaz tik parsteidzosi, ja atceramies, ka jau 13. gs. lietuviesu dizkunigaisi bija saksi un lie­tuviski nerunaja. Tacu japiebilst, ka gan Viestarts, gan Lamekins, gan leisu vadoni cinijas pret saksu krust­nesiem.

Sarni jeb lapi ir tauta, kas apdzivo Lapzemi - Skan­dinavijas un Kolas pussalas ziemelus. To skaits ir ap 50 tukstosiem. Si tauta apzinati censas saglabat seno briezu ganu dzivesveidu, labi izprotot mus­dienu ta deveta zinatnes un tehnikas progresa vir­zibu uz cilveces bojaeju. Sarni pieder pie laponoidas rases. Dazi petnieki doma, ka vini ir tuvakie kroma- noniesu pecteci.

Sarni bija pirmie, kas pecleduslaikmeta apmetas Eiropas ziemelos. Daudzus gadu tukstosus vini bija musu kaimini. Vecie zvejnieki ziemelrietumu veju sauc par sameni. Tas vedina domat, ka sarni senakos laikos dzivojusi ari Skandinavijas pussalas dien­vidos.

Iespejams, ka dala ziemelu teritoriju balti un sarni dzivojusi lidzas. Vel 20. gs. sakuma latviesi par sa­rniem deveja ari somus, Samsalas igaunus un vispar visus somugrus.

Samiem ir sava valoda, kas tuvaka karelu neka somu valodai. Karelu un somu eposa Kalevala atro­damas daudzas lidzibas ar latvju garamantam. Tadejadi ari Kalevala liecina par musu sencu ilg­stoso tuvibu un nevardarbigo savstarpejo ietekmi.

8.2. LIELA TAUTU STAIGASANA

Eiropas vesture, cik vien dzili taja var ielukoties, vesta par daudziem austrumu kaiminu iebruku­miem. Nereti viens iebrukumu vilnis vel nebija bei­dzies, kad sakas jau nakamais. Katra iebrukuma gaja boja daudzi vietejie iedzivotaji, lielu dalu aizve­da verdziba, sievietes izvaroja. Gadu tukstosu gaita Eiropas iedzivotaji pamazam kluva arvien lidzigaki iebrucejiem.

Iebrukumi, kas sakas pirms pusotra gadu tuksto­sa, izraisija loti postosas sekas, kas smagi skara ari baltu zemes. Pasaules vesture nezina citu lidzigu notikumu kopu, kad milziga - 10 miljonu km2 liela platiba lielum liela tas iedzivotaju dala pameta vie­tas, kur vini dzivojusi ne vienu vien gadu tukstoti, un devas uz citam, dazkart visai attalam, vietam. Turklat blakus dzivojosas kaiminu tautas devas da­zados virzienos. Mineto notikumu kopu deve par lielo tautu staigasanu. Vestures zinatnieki vel tagad nav nonakusi pie kaut cik parliecinosa viedokla par so visas Eiropas parkartosanu un pardalisanu.

Liela tautu staigasana vienlaikus bija 400 gadu ilgs visu Eiropas tautu kars. Par ta sakumu uzskata hunnu iebrukumu Eiropa. Hunni bija klejotajcilsu ap­vieniba, kas naca no Pieuraliem. Vini skersoja Vol­gu un kopa ar alaniem uzbruka gotiem, kas tolaik dzivoja Melnas juras ziemelu piekraste. Dala gotu sis vietas pameta un devas talu uz rietumiem. Hun­ni ienema ari tagadejo Ungarijas teritoriju. Vini no­naca lidz Gallijai, bet tur 451. gada cieta smagu sa­kavi. Driz pec tam hunnu varena valsts sabruka.

Musu senci gaili izglaba Eiropu no hunnu iebru­cejiem, bet pasi gaja boja. Pec 1000 gadiem austrum- balti Valdaja augstiene aptureja Cingishana ordu uzvaras gajienu tagadejas Krievijas zemes. Vini bija vienigie, kas glaba Eiropu, bet pasi gaja boja. Sos faktus vesturnieki parasti nokluse. 20. gs. sakuma latviesu strelnieku pulki sagrava Krievijas imperiju, bet 20. gs. beigas baltiesi sekmeja PSRS izirsanu. Varbut verts velreiz atskatities uz Kurbada laiku?

Eiropa sakas lielu parmainu laiki. Sabrukot Ro­mas imperijai un izmantojot hunnu radito sajukumu, apvienojas germani un goti. Goti sadalija gailu zemes Alpu pakaje. Dienvidaustrumu dala, ko paklava ger­mani, izveidojas Franku valsts, dienvidrietumos - vestgotu karaliste. Blakus, tagadejas Italijas terito­rija, apmetas ostgoti.

Lielakajai dalai Eiropas iedzivotaju nacas pamest savas majas un iekoptos lidumus. Tajos laikos nebija ratu, kur salikt mantas, iesedinat bernus un neva­rigos sirmgalvjus. Gruti iedomaties, ka dazadas tau­tas un ciltis saskanoja savus celus un izvelejas jaunas apmesanas vietas, tomer tas nenotika stihiski. Dazadu tautu parvietosanas celi pirmaja bridi skiet haotiski: vieni devas uz ziemeliem, otri - uz rietu- miem, tresie - uz dienvidiem, vel citi - uz austru­miem. Tomer, sikak paverojot lielo tautu celus, atro­dam zinamas sakaribas. Jaunas un agresivas slavu un germanu tautu kopas izmantoja visparejo saju­kumu, lai panaktu sev labaku stavokli.

Ta, piemeram, lielaku dzives telpu ieguva slavu ciltis. 6. - 7. gs. slavi nostiprinajas Balkanu pussala, un seit tad laika gaita izveidojas tagadejas slavu tautu valstis. Tapat lielaku dzives telpu ieguva otra agresivo cilsu grupa - germani. Taja pasa laika, pa­mazam zaudejot savu nozimi, pavisam izzuda gaili un kelti.

Pec lielas tautu staigasanas Eiropa bija loti no­vajinata. To izmantoja saraceni - kareiviga arabu tauta, kas lidz ar citiem musulmaniem iebruka Dien- videiropa. Vini lidzi atnesa arabu kulturu un Spa­nija pec sava parauga atvera pirmo universitati.

PARMAINAS BALTIJA

Apbedijumos, kas musu zeme izdariti pirms lie­las tautu staigasanas, eiropeido cilveku ar sauru, labi profiletu seju vairs ir visai maz. Lielaka dala apglabato ir somugru cilmes ar videji lielu galvas­kausu, zemu pieri un paplatu seju.

Jadoma, ka ari baltu valodas seit bija gandriz iz­zudusas. Par to liecina fakts, ka baltu valodu ietek­me uz somu valodu tikpat ka nav manama, lai gan pirms aiziesanas uz tagadejas Somijas teritoriju, somu senci visai ilgstosi dzivoja pie Daugavas. Kale- ualas galvena varona Veinemeinena vards tulkojams ka virs no Veines, t.i., Daugavas.

Baltijas un tam pieguloso zemju teritorijas sim­tiem tukstosu cilveku vajadzeja pamest savas majas, iekoptos tirumus, iedzivi un doties uz ziemeliem. Protams, neviena no turpmak minetajam ciltim un tautam to darija nevis labpratigi, bet gan citu tautu spiestas. Milzigo parcelojumu rezultati izskatijas sadi.

Suomi - musdienu somu senci - 2. gs. pameta Daugavas laba krasta un Igaunijas zemes, parcelas pari Somu licim un apmetas pasreizejas dzivesvie­tas, atvirzot samus vel talak uz ziemeliem.

Igaunu senci, kas apdzivoja visai plasu Central- eiropas dalu, devas uz ziemeliem un apmetas taga­dejas Igaunijas zeme.

Tagadejas Latvijas un Lietuvas teritorija ap 5. gs. ienaca tas baltu ciltis, kuras bija dzivojusas pasrei­zejas Austrumvacijas, Baltkrievijas, Polijas un Uk­rainas teritorija.

Gar Baltijas juras krastu atnaca prusiem rad­nieciga herulu cilts, kuru pec dzivesvietas nosauca par kursiem. Nedaudz talak uz austrumiem apme­tas velakie zemgali, bet viniem tuvie zemaisi palika tagadejas Lietuvas teritorija. No Dnepras baseina musu zeme ienaca jau minetie neuri un budini un ieguva letgalu vardu. Baltu cilsu parcelosana beidzas tikai ap 6. - 7. gs. Vietu starp zemgaliem un letga- liem aiznema augszemnieki jeb seli, bet viniem rad­niecigie augstaici palika Lietuva.

Japiebilst, ka ne jau zemgali atnesa savas cilts vardu uz tagadejo Dobeles rajonu, bet tiesi preteji - seit ienakusas, karus parcietusas ciltis (vai cilti) no­sauca vietas varda - par zemgaliem. Uz to norada ari 13. gs. minetais Lielupes vards - Semigallera. Tada gadijuma ari seno svetvietu vardi un to skaid­rojums saskan ar vietvardiem ka tadiem. Paradums devet cilvekus un pat dzimtas to vietu vardos, kur tas dzivo, saglabajas lidz pat 20. gs.

Vesturnieki vel nevar pateikt, no kurienes ieradas zemgalu un selu senci.

Izteiktas pat tadas domas, ka seli esot kads trakie- su atzars. Si doma tomer nav pieradita. Vistalak uz ziemeliem aizvirzijas zemgali. Dala no viniem ap­metas Braslas lejtece, bet kadas visai lielas grupas pedas atrastas pat Igaunija.

Vienlaikus notika austrumbaltu cilsu parcelosana rietumu virziena no Okas augsteces uz Valdaja aug­stieni, kur sakas ari Daugava. Dienvidaustrumos no Latvijas palika toreiz vel specigas baltu ciltis - jatvingi un galindi.

Gandriz visi so lielo pargajienu dalibnieki veica 1000 vai pat vairak kilometru lielus attalumus. Pro­tams, gadu tukstosiem ilgi apdzivotas teritorijas pamesana nenotika labpratigi, bet ar kaujam. Ar­heologiskajos izrakumos Vidzemes pilskalnos at­rastas vairakas ugunsgreku palieku kartas, kas lie­cina par atkartotiem uzbrukumiem.

Lielas tautu staigasanas laiks nebeidzas ari 6. - 7. gs. Vel 9. gs. pa jau mineto hunnu celu Eiropas vidiene nostiprinajas somugru ciltis. Dienvidu atzars apmetas pie Donavas un izveidoja ungaru valsti, at­nemot sis zemes germaniem un slaviem. Ziemelu atzars - libiesi Latvijas zeme ienaca (vai ari vinus ieveda vikingi) tikai 10. gs. Libiesu ienaksana jau saistama ar jauna okupacijas laika sakumu.

Musu zeme ieradas ari tas baltu ciltis, kas bija dzivojusas talak uz ziemeliem, no kurienes tas bija izspiedusi skandinavi un somugri. Dazas senatnes liecibas vedina domat, ka musu senci, iespejams, dzi­vojusi pat visai talu ziemelos; piemeram, maju jum­tu greznojumu lidziba Kurzeme un Arhangelskas apgabala rosina domu par so vietu iedzivotaju senu radniecibu. Daudzi komi tautas parstavji ir gaisma­taini, zilam acim. Lidzigi ir ari abu lielo upju - Zie­melu Dvinas un Daugavas - augstece ari Dvinas - vardi.

Liela tautu staigasana ilga vairakus gadsimtus. Arheologi atradusi liecibas, ka sai laika gan Kurzeme, gan Latgale ienakusi daudzi jauni, turklat antropo­logiski atskirigi iedzivotaji, kuri laika gaita saplu­dusi ar vietejiem laudim.

Vienots centrs. Uzmanigi lasot musu garaman­tas, ne tikai jaatzist, bet - vel jo vairak - nevar neat­zit, ka tas veido vienotu kopumu, tomer galvenas Ietu ciltis, kas minetas 12. - 13. gs. dokumentos, - kursi, letgali, zemgali, seli - visai ilgi, varbut pat vairakus gadu tukstosus, dzivoja skirti, iespejams, pat 1000 km cita no citas. Ja tomer, tik attali dzivo­jot, vairaku gadu tukstosu laika ir saglabajusies va­lodas, garamantu un kulturas kopiba, tad noteikti darbojies kads loti specigs, garigi vienojoss centrs, bijusi sava rakstiba un cilsu vadonu ciesi savstar­pejie sakari.

Atgriesanas. Pirms pusotra tukstosa gadu sis ciltis atkal atgriezas sava sencu zeme, atstajot cilts­bralus prusus - rietumos, jatvingus, lietuvjus un galindus - dienvidaustrumos. Diemzel nakamajos gad­simtos sis ciltis, iznemot lietuvjus, paklava un izni­cinaja gan germani, gan slavi. Tas pats notika ar tiem austrumbaltiem, kuri palika Daugavas augstece. Tacu atceresimies: noasinodamas smagas cinas pret okupantiem, sis ciltis glaba musu zemi no iznicibas. Un ne tikai musu tautu vien.

Vertejot visu so sarezgito un vel maz petito, kaut ari loti nozimigo Latvijas senvestures dalu, jaatzime, ka baltu ciltis uz vairakiem gadu simtiem atkal at­guva brivibu un patstavibu, un lidz ar to sakas uz­plaukuma laiks.

PIEKTAIS SPEKS

Daudzus gadu tukstosus baltu ciltis aiznema Ei­ropas centralo dalu, apmeram 1000 x 1000 km lielu teritoriju. Pat musdienas nebutu viegli saglabat tik lielas teritorijas garigo vienotibu, bet senatne musu senci to speja.

Kaut ari musu zeme ne tikai dzivoja, bet ari vaira­kus gadu tukstosus valdija somugri, tomer nule mi­netaja baltu teritorija pastaveja kads piektais speks, kuram pateicoties, daudzas ciltis vai cilsu apvienibas saglabaja kopigu valodu, garamantas, kulturu, para­zas, dziveszinu. Gruti iedomaties, ka tas varetu notikt bez vienotiem pierakstiem, biezam garigo vadonu sa­naksmem. Geologs Viktors Gravitis ir savacis inte­resantas zinas, kas mudina domat par to, ka baltu cil­tim bijusi vienota laika skaitisana un svetkus un svi­namas dienas vini atzimejusi vienlaikus. Citi zinu avoti savukart liecina par to, ka lielas tautu stai­gasanas laika ienakusas baltu ciltis runajusas vie­na vai vismaz loti lidzigas valodas, tam bijusas vienas un tas pasas garamantas, svinamas dienas, ierazas.

Ka lieciba par so laiku Viduseiropa un it ipasi Lat­vija ir palikusi tukstosiem somugru vietvardu.

Ta bija divaina okupacija, jo cetru gadu tukstosu laika ne igauni, ne somi bagati nekluva. To pierada ari tas, ka 13. gs. dani un saksu krustnesi, aplaupot Igauniju, seviski lielas bagatibas neieguva. Somugri necentas, bet, vel ticamak, nespeja latviesus partautot. Drizak jau vinu genotips pietuvojas latviesiem.

Maiga okupacija. Somugru virskundzibas cetri gadu tukstosi butiski atskiras no pedejo gadsimtu oku- pacijam. Ne latviesu, ne igaunu garamantas nav atro­damas parliecinosas zinas par savstarpejo naidu sis okupacijas laika. Jasecina, ka somugri latviesu kul­turu un garigo dzivi nav traucejusi, vietejiem lavusi runat sava valoda. Ja ta nebutu bijis, diez vai kursi, letgali, seli un zemgali, kas turklat dzivoja diezgan attalu cits no cita, runatu viena valoda un dziedatu vienas dziesmas.

Piektais speks. Jebkura doma par to, ka no da­zadam vietam ienakusas baltu ciltis ar laiku pargaja uz vienu valodu, vienam garamantam un dziveszi­nu, ir absurda. Nevar saliedet dazadas ciltis viena tauta tik isa laika, turklat dazadas svesvaras pat ne­pulejas to darit.

Par to viegli parliecinaties, iepazistot Lielbrita­nijas, Vacijas, Spanijas un citu Eiropas tautu dzivi, kur vel tagad katrs novads runa sava, turklat visai at­skiriga valoda. Skolas, protams, maca valsts valodu, ko, piemeram, angli deve par karalienes valodu . Anglu valoda karto oficialo saraksti, izdod laikrakstus un citus preses izdevumus, jo ta ir sazinasanas lidzek­lis. Gimene, pat darbavieta cilveki runa sava novada valoda. Latvija ta nav, un visi Latgales dialekti ir viegli saprotami, tapat ka tamnieku dialekts jeb ventinu valoda.

Ja nebutu bijis vienojosa speka, tad atseviski dzi­vojosas ciltis, nemaz nerunajot par mazakam ko­pam, jau dazu paaudzu laika butu zaudejusas saikni ar savu tautu, valodu un dziveszinu. Toties jau at­skelusos kopu, vel jo vairak cilsu un tautu, apvieno­sana ir loti gruta.

Ne vienmer var sakauset divus metalus, un ne vienmer divas tautas var parverst par vienu. Nacio­nalas problemas Lielbritanija, Belgija, Francija, Spanija un citas Eiropas zemes rada, ka to nevar paveikt pat gadu tukstosos. Ari ta musu tautas dala, kas 220 gadus dzivoja Latgale, tiesa Krievijas ietek­me neparkrievojas. 700 gadu ilga vacu virskundzi­ba nepadarija mus par vaciesiem.

Atliek secinat, ka viena valoda, loti lidzigas daza­du novadu garamantas un parazas var but tikai viena kopiga avota raditas. 13. gs. bija cetras galve­nas ciltis, kas tomer bija viens kopums.

To ieverojot, ar lielu parliecibu varam apgalvot, ka daudzu gadu tukstosu laika baltu ciltis vienoja tie viedie vecajie, kas dzivoja tagade­jas Latvijas teritorija. Tas bija piektais speks, kas vienoja radnieciski tuvakas baltu ciltis. Tomer so piekto speku nedrikst iedomaties tikai ka cilveku gribas izpausmi. Ar to vien nepietiktu, lai daudzus gadu tukstosus saglabatu tautas garu un izklaidus dzivojoso cilveku kopibu. Te var but tikai viena at­bilde - viedo vecajo darbosanas senajas svetvietas, kas deva Dieva Padomu un aizsardzibu.

KAS VEIDOJA LATVIESU TAUTU?

Emilis Melngailis, kas apstaigaja visu Latviju, vak­dams tautas garamantas un it ipasi melodijas, seci­naja, ka musu zeme pastavot 12 novadi, katrs ar savam ipatnibam. Japiemin, ka tikai 20. gs. vien bez pedam izzudusas vairakas iedzivotaju grupas ar savu atskirigo valodu. Patlaban izzud libiesi un seli, bet lielo cilsu atskiribas ir tikpat ka nolidzinatas. Pirms parejam pie atsevisku cilsu apskata, piebil­disim, ka tas nepavisam nebija vienigas. Vecie latgali var nosaukt kadas devinas vietas ar atskirigu latga­lu valodu vai izloksni un pai-azam. Tapec pareizak butu, ja turpmak minetas ciltis devetu par cilsu ko­pam.

Letgali. Arheologi uzskata, ka tagadejie latgali veidojusies no divam dalam. Viena no tam ir vietejie letgali, kurus ieverojami ietekmejusi somugri. Otra dala pirms 2,7 gt. dzivojusi Dnepras un Desnas augs­tece. Tie bijusi masivakiem kauliem, samera gara auguma - ap 174 - 175 cm. Si letgalu dala ap 5. gs. ieradas Austrumlietuva un padzina somugrus no tagadejas Latgales un Vidzemes.

Livonijas Indrika hronika tagadejas Vidzemes un Latgales iedzivotaji saukti par leiti vai letthi un vinu apdzivota teritorija - par Letthigallia vai lidzigi. Ta ir seno Ietu zeme, no kurienes nakusi sengrieku mitos piemineta Leto.

Zemgali. Zemgales istais un visai senais vards ir Livonijas Indrika hronika piemineta varda Semi- gallia rupjs izkroplojums. Zemgale nav ne zemes gals, ne zemais gals. Pareizais tulkojums apzime vietu, no kurienes celusies senas Eiropas priesteri un valdnieki gaili; burtiski tulkojot, gailu seklas vieta. Vel so vardu apliecina viduslaiku dokumentos minetais Lielupes vards - Semigallera.

13. gs. sakuma jedziena Semigallia. ietilpa gandriz tikai tagadeja Dobeles rajona zemes centri - Dobele, Tervete, Sparnene, Silene, Rakte. Velak tam pievie­noja Upmales zemi, kuras centrs bija Mezotne.

Ari tagadeja Dobeles rajona ir diezgan daudz som- ugru izcelsmes vietvardu, piemeram, Bene, Bukaisi, Ile, Penkule, Tervete, Zebrus un citi, tomer vietvar­dos var pamanit ari makrokeltu ietekmi - Auce, Dobele, Ogani (pilskalns Pokainos).

5. gs. no dienvidiem ienaca ciltis, kuras velak, at­bilstosi dzivesvietai, saka devet par zemgaliem. Tie bija laudis ar masiviem kauliem, garenu un sauru seju. Citi arheologi uzskata, ka zemgalu kulturas ipatnibas konstatejamas jau ar 2. gs., turklat diezgan plasa teritorija.

Diemzel 13. gs. beigas (1290. g.) zemgali, negribe­dami paklauties vacu iebrucejiem, atstaja savu zemi un pievienojas bralu ciltij - zemaisiem.

Dala zemgalu dzivoja ari Vidzeme, Idumejas ze­me (ap tagadejo Straupi), dala - Igaunija. Vel 1413. g. francu celotajs Lorija (de Loria) atzimeja, ka cela no Rigas uz Novgorodu sastapis cetru valodu laudis - libiesus, zemgalus, latviesus un igaunus.

Seli. Daugavas kreiso krastu parvaldija Selpils. Iz­teiktas domas, ka seli pirmoreiz piemineti seno romie­su rakstos 2. vai 4. gs. ta devetajas Poitingera tabulas, kur cela karte atzimeta Fluvius Sellianus, kas varetu but Daugava. Sai zinai pagaidam nav pieradijumu.

Seli jeb augszemnieki ir tuvi radinieki Lietuvas augstaiciem. Ar vardu Selija apzime tikai Dau­gavas kreisa krasta zemes, bet seli dzivojusi abos krastos un vel talu Vidzeme - pat lidz Gulbenei.

Seli ienakusi Latvijas zeme no dienvidiem, un, iespejams, vini bija veikusi talu celu.

13. gs. seli bija atspiesti no galvenajiem Daugavas cela punktiem un vinu loma talaika politiskaja dzive nebija butiska. Domajams, ka musu eras sakuma seli sapluda ar letgaliem. Senie seli ir visai tuvi gan letgaliem, gan kursiem.

Kursi. Jau piemineta dieviba Rama bija lielas Kuru valsts princis. Tomer nav papildu pieradiju­mu tam, ka so zinu var uzskatit par senako kuru jeb kursu pieminejumu.

Kursu senci ienaca tagadejas Latvijas teritorija gar juras piekrasti no dienvidu puses - pa Kursu kapam.

Ienakusi tagadejas Latvijas teritorija, kursi somugrus daleji atspieda uz ziemeliem. Par to neparprotami liecina somugriskie kursu keninu vardi, piemeram, Tontegode, Penikis u.c.

Iekszeme kursi nodarbojas ar lauksaimniecibu.

Senas Kursas dalijums dots 1230. g. dokumenta, kura nosauktas sadas kursu zemes - Vanema, Ven- tava, Bandava, Piemare, Duvzare, ka ari Ceklis, Me- guva, Pilsati. Pedejas tris zemes Latvijas valdiba pec 1920. g. nodeva Lietuvai, lai ta varetu pieklut jurai. Vel mineta devita zeme, kas, iespejams, nebija karos postita un atbilst tagadejam Saldus rajonam. To sau­ca par zemi starp Skrundu un Zemgali.

Kursa dzivoja ari zemgali. Arheologi ieverojusi, ka Kursas kapulaukos sajos gadsimtos apbediti cil­veki ar daudz masivakiem kauliem neka kursiem.

PEDEJAIS TERAUDA LAIKMETS

Bronzas kausesanu varam raksturot ka lielu soli uz prieksu, bet dzelzs metalurgija pielidzinama lido­jumam pari okeanam. Tomer vispirms atzimesim, ka vardu dzelzs vesturnieki, runajot par laikmetu, lieto nepareizi.

Dzelzs ir kimisks elements, no ta izgatavotie prieks­meti ir gandriz tikpat miksti ka aluminijs. Praktiskam vajadzibam lieto teraudu, kas bez dzelzs satur vel ari oglekli, manganu u.c. elementus. Tatad patiesiba bu­tu jasaka nevis dzelzs laikmets, bet gan terauda laik­mets.

Patlaban valda uzskats, ka terauda razosana at­tistijusies, pakapeniski uzkrajot pieredzi un nover­sot ieprieksejas kludas. Sads uzskats ir pagalam ap­lams. Terauda prieksmetu izgatavosana ir sarezgits daudzpakapju process, kas ietver keta izkausesanu, ta parversanu terauda, tad prieksmeta formas izvei­dosanu, rudisanu un atlaidinasanu. Sie procesi ir parak sarezgiti, lai varetu ceret uz veiksmi un ne­jausu apstaklu sakritibu.

Sobrid nav zinatniska skaidrojuma tam, ka gan senie meistari vareja iegut apmierinosas kvalitates teraudu. Lai to izdaritu, vajadzigas gan augstas zi­nasanas, gan prakse. Vecako metalurgisko krasnu petijumi vedina domat, ka sie meistari no kaut ku­rienes ir sanemusi vajadzigas zinasanas.

Atceresimies, ka 20. gs. sesdesmitajos gados Kina nolema strauji palielinat keta kausesanu. Daudzos ciemos uzcela primitivas krasnis, apmacija terauda kausetajus. Zinot kiniesu verigumu un uzcitibu, vareja ceret uz labiem panakumiem. Diemzel gan­driz visi kausejumi bija brakis. Pec vairaku gadu pulem, neraugoties uz specialistu konsultacijam, krasnis vajadzeja nojaukt, lai gan kiniesi tika izmantojusi visu to pieredzi, kadas nebija senajiem meistariem, kuri darbojas pirms gadu tukstosiem. Tapec jadoma, ka dzelzs laikmets bijis jau agrak.

Daudzie apstradatie Latvijas svetakmeni liecina, ka musu senciem augstas kvalitates instrumenti akmenu apstradei bijusi jau pirms daudziem gadu tukstosiem un vini teraudu pazinusi pirms pedeja leduslaikmeta. Indija saglabajusies nerusejosa te­rauda kolonna, kas, pec specialistu domam, izgatavota ar dzelzs pulvera metalurgijas metodi. Si kolonna sver vairak neka 10 tonnu. Vel 21. gs. sakuma nav tadas tehnikas, kas spetu izgatavot sis kolonnas kopiju.

Musu zeme par ieprieksejo terauda laikmetu liecina tukstosiem apstradatie un pec tam noteiktas vietas noliktie svetakmeni. Aptuveni vertejot, to apstradasanai vajadzeja 10 - 20 tonnu terauda in­strumentu. Patlaban zinamas pirmsvikingu laika terauda kausesanas vietas nevareja sarazot tik lielu terauda instrumentu daudzumu. Ari kopeja darb­ietilpiba akmenu kalsanai, svetvietu sagatavosanai, akmenu parvietosanai un uzstadisanai ir parak lie­la, lai to varetu veikt dazos gadsimtos. To, ka svetak­meni apstradati daudz senak, neka pienemts uz­skatit, parliecinosi rada atradumi Engures ezera. Kad 1841. g. pazeminaja ta udens limeni, atsedzas daudzas senatne apstradato svetakmenu kopas, kas astonus gadu tukstosus bija atradusas zem udens.

Svetakmenu novietojums nepielauj domu, ka tie uz pasreizejam vietam butu vesti ar plostiem vai ragavam, tapec ar pilnu parliecibu var apgalvot, ka vesturnieku aplukotais dzelzs laikmets jauzskata ka pedejais, bet ne vienigais terauda laikmets.

Dzelzs metalurgija atjaunojas 2. gt, p.m.e. Terau­da razosana ir visa pedejo gadu tukstosu tehniska progresa pamats. No ta darinati darbariki, ieroci, sadzives prieksmeti, masinas, buvmateriali.

Pirmie terauda prieksmeti musu zeme ievesti ap 5. gs. p.m.e. Apmeram eru mija vietejie meistari sa­ka kauset dzelzi no purva rudas - limonita. Tomer vel daudzus gadsimtus terauda cirvji vai zobeni bija pieejami tikai pasiem bagatakajiem, bet par terauda brunam vareja tikai sapnot.

Klimats. Ari pasu pedejo 2,5 gt. laika pec dzelzs laikmeta sakuma atzimetas vairakas geologiskas un klimata mainas, kas neparprotami ietekmejusas vesturisko notikumu gaitu.

Pirms 2,6 gt. Eiropas mezu joslas ZA dala klimats kluva vesaks. Dalu iekopto zemju nacas pamest. Vesa laika posms ilga apmeram 500 gadu. Ap 560. gadu atkal kluva siltaks un mitraks. Latvijas upes kluva udeniem bagatas un erti kugojamas. Labakie kugo­sanas apstakli bijusi ap 10. - 12. gs. Tad tie atkal pasliktinajas.

8.3. UZPLAUKUMA GADSIMTI

Tris brivibas gadsimti - no 5. lidz 8. un dazviet pat lidz 9. gs. - iezimejas ar apbrinojamu uzplaukumu gan kultura, gan visas saimniecibas nozares. Arheo­logi izrakumos atradusi loti daudz sudraba un bron­zas rotaslietu, kuras deva lidzi aizgajejiem. Nekad - ne agrak, ne velak, pat lidz musdienam - apbediju­mi nav bijusi tik bagatigi. Tas apliecina gan cilveku turibu sajos brivibas gadsimtos, gan ari tadu cienu pret aizgajejiem, ko musdienas devetu par parmerigu .

So laiku varetu ari devet par treso tehnisko pec­leduslaikmeta revoluciju. Diezgan noteikti to var saistit gan ar varas mainu musu zeme, gan ar jaunu iedzivotaju ienaksanu. Tautas un ciltis, kas iepluda no visam cetram debespusem, naca kopa ar saviem amatniekiem un uzkrato pieredzi.

Daudzas parmainas bija savstarpeji saistitas. Metalurgijas apgusana pavera iespeju radit izturi­gakus darbarikus, neka bija lidz sim. Tagad vareja celt labas gulbuvju majas ar preciziem salaidumiem. Vel jo vairak - vareja buvet ari kugus. Buru ausana sekmeja ari cilvekam nepieciesamo drebju darina­sanu. Parmainu saja laika bija loti daudz, tadel ap­skatisim tikai galvenas.

PARMAINAS RAZOSANA

Musu zeme ieradas meistari, kas prata atrast purva rudu un, pats galvenais, iegut no tas labu teraudu. Sai zina musu meistari sasniedza apbrinojamus rezultatus. Kada sena kaleja darbu paliekas atrastas pie Dobes kalniem (Dobeles rajons), un tas liecina, ka 4. gs. terauda apstrades un darbariku gatavosa­nas maka jau bijusi visai augsta.

Maju buve. Terauda cirvji radija tehniskas iespe­jas pariet uz gulbuvem ar kaketiem salaidumiem. Sis majas bija ertakas, siltakas un ari drosakas.

Kugu buve. Kugu buve pati par sevi ir iespejama tikai augsta tehnologiska limena razotnes. Kursu sen­ci tos buveja jau no 1. gs. Savukart kugi sekmeja tirdz­niecibu un zinu apmainu par citu zemju sasnie­gumiem.

Zemkopiba. Sajos gadsimtos zemkopiba notika butiskas parmainas. Agrak zemkopji bija spiesti nemitigi mainit savu dzivesvietu, pamest noplici­natos laukus un list jaunus lidumus. Lidz ar maj­lopu skaita palielinasanos radas iespeja zemi meslot bagatigak, un ta netika vairs tik loti noplicinata. Ta­dejadi nebija katru gadu jadedzina jauni lidumi, pie­tika ar atmata aizlaistajiem tirumiem. Ieviesas tris- lauku sistema. Zemi divus gadus izmantoja, pec tam uz gadu atstaja atmata.

Turigakie vareja atlauties tiem laikiem loti dargas lietas, piemeram, arklus ar terauda lemesiem, kas labak un dzilak uzirdinaja zemi. Lidz ar to razas klu­va lielakas. Salidzinasanai minesim, ka tepat aiz mu­su zemes austrumu robezas koka spilarklus lietoja vel 20. gs. Moldova sis gramatas autors redzeja ak­mens lemesi, kurs acimredzot bija lietots vel 20. gs.

Mainijas ari graudaugu veidi, piemeram, selek­cijas cela radija ziemas rudzus. Lidz ar to zemko­piba kluva stabilaka. Tapat selekcijas rezultata tika raditas auzas, kas no 11. gs. kluva par galveno bari­bu zirgiem.

Lopkopiba. Dainas un tautasdziesmasatrodam zinas par teicami attistitu lopkopibu. Sis zinas nevareja rasties viduslaikos, tas ir triju brivibas gad­simtu augstas darba kulturas atspulgs. Lai gan me­dibas un zveja saglabajas, tomer majlopu gala uztu­ra ienema arvien nozimigaku vietu.

Mezkopiba. Viduslaikos viena no eksporta pre­cem bija burinieku mastu koki - ipasas sugas prie­des. Lai izkoptu sadu priezu sugu izlases cela, vaja­dzeja vismaz tukstoti gadu. Ta ka kursu prieksteci heruli bija vieni no pirmajiem Ziemeleiropas kugu buvetajiem, tad mastu koku iegusanai bija liela no­zime. Jau aizvesturiskos laikos musu zemes mastu kokus Eiropa verteja loti augstu. No ta secinams, ka jau brivibas gadsimtos pastaveja apzinata mez­kopiba un rupiga selekcija.

KULTURA UN SAKARI

Saja laika atkal uzplauka musu sencu talanti zint- nieciba un dziednieciba. Lai gutu padomus par to, ka rikoties nakotne, ka vadit likteni, surp devas daudzi cilveki pat no visai talam zemem. Runajot musdienu terminos, seit bija sava laika augstaka tehnologija un zinasanas. Musu zeme bija uzkrats ap 20 tonnu sudraba izstradajumu. Visa si bagatiba bija atnesta ka samaksa. No otras puses, ta bija lieciba par musu seno zintnieku augstajam zina­sanam.

Hronists Bremenes Adams vesta, ka musu zemi apciemojusi cilveki no visas pasaules. Palielinajas Pokainu un citu svetvietu apmekletaju skaits.

Sai laika sakartotas zintnieku dainas. Iespejams, ka tas pierakstija un izplatija kamolrakstos. Par to liecina visai lidzigie 19. gs. pierakstitie varianti.

Attistijas tekstilmaksla un rotaslietu darinasanas prasme. To sekmeja ari plasa tirdznieciba ar citam zemem.

Apbedijumos atrastas rotaslietas un aizgajeju ap­gerba atliekas vesta ne tikai par bagatibu, bet ari par augstu kulturu, izkoptam tradicijam un seno zimju izpratni.

Iepazistot nule minetas zinas ka vienotu kopumu, jasecina, ka sajos brivibas gadsimtos uzplauka ari kul­tura un izglitiba.

Veseliba. Jutami pagarinajas muza ilgums, un palielinajas to cilveku skaits, kuri nodzivoja 60 un vairak gadu.

Dizas senatnes liecibas. Mums pieejamo tieso un netieso zinu apskats raksturo musu tautas un zemes aizvesturi. Musu senci nav centusies iekarot pasauli, ka to darija Aleksandrs Lielais, Peteris Lie­lais, Napoleons, Hitlers, Stalins un citi. Musu zeme nav atrastas senu cietoksnu, pilsetu vai milzu izbuv­ju drupas. Vai tapec vien var uzskatit, ka seit nav civilizacijas pazimju?

Liecibas par senatni var vertet visai atskirigi. Var­but vispirms padomasim, vai tautai darijis godu iekarotajs, kura del gajusi boja simti, tukstosi un pat miljoni cilveku un kurs beigu beigas visu ieka­roto ir zaudejis? Vai uzskatit par vertigam celtnes, kuru vieniga atskiriba ir to lielums? Vai Babeles tor­nis ir kaut ko devis cilvecei?

Musuprat, patiesi dizi darbi ir tie, kas paliek citu kulturtautu atmina daudzus gadu tukstosus. Ar lielu lepnumu varam atkartot, ka par musu viedo sencu gudribu pasus cildinosakos vertejumus devusi gan senie grieki un romiesi, gan citas senas tautas. Mu­su zeme veikti tadi milzu darbi, kurus 21. gs. teh­nika vel nevar atkartot.

Iepazistot faktus par atsevisku novadu cinam, jasecina, ka daudzos gadijumos so novadu riciba bija vienota un ka sencu valstiskie veidojumi tur­pinaja pastavet lidz pat 13. gs.

VESTURES NOTIKUMI

Aprakstitie kulturas un saimnieciska uzplau­kuma gadi nebut nebija mierigi. Iebruceji naca gan no juras, gan no austrumiem. Pirms 2,5 gt. musu zeme saka buvet pilskalnus.

Ap 540. gadu bija vairaki posta un nerazas gadi, kad parstaja augt pat koki. Varbut kaut kur Ziemelu puslode bija noticis kads specigs vulkana izvirdums, bet varbut ari uz Zemeslodes bija nokritis kads lie­laks meteorits.

Hervaras saga (pirms 700. gada) stasta, ka danu vikingu vadonis Ivars Vidfamme iekarojis Kurzemi un citas zemes. Tomer si zina skiet parspileta, jo kursi bija gan labi karotaji, gan teicami kugotaji.

Ap 750. gadu kursu flote bija daudz kugu. Tie sniedza jutamu palidzibu un sekmeja zviedru ka­rala Sigurda Ringa uzvaru Brovallas juras kauja. No kaujas apraksta teksta izriet, ka kursiem bijusi vairaki simti kugu.

Sakot ar 9. gs., daudzkart pieminetas kursu kau­jas ar danu vikingiem (lasi: laupitajiem un sirota­jiem).

Tomer ari minetie notikumi nekaveja musu ze­mes attistibu. Musu senci bija apguvusi tiem lai­kiem augstas makas un zinasanas. Diemzel pec trim brivibas gadsimtiem musu zemes attistiba apstajas gandriz uz veselu gadu tukstoti. Ne vikingu, ne va­cu okupacijas laika nebija tikpat ka nekadas attisti­bas. Lauksaimnieciba butiski nemainijas lidz 19. gs. vidum. Rupnieciba 17. gs. otraja puse hercoga Jeka­ba valdisanas laika notika jauna - ceturta tehniska revolucija.

Nakamajos 1000 gados musu sencu tehnisko at­tistibu nobremzeja, bet garigo - atsvieda atpakal. Tomer so apskatu mes beigsim ar to, ko musu senci sasniedza un deva cilvecei taja talaja senatne, par ko vestures gramatas kluse.

DEVITAIS APCIRKNIS

SENCU BALTA GUDRIBA

Sa darba pedejais apcirknis veltits pasaule sena­kajam nozimigo zinu krajumam, ko musu senci sa­glabajusi nakamajam paaudzem. Ortodoksala zinat­ne vel arvien nav ne spejusi, ne velejusies to novertet. Diemzel musu zeme, un tostarp ari zinatne, par latvju garamantam valda tie pasi uzskati, kadus pirms divarpus gadu simtiem pauda baltvacu macitajs Vecais Stenders. Vins toreiz musu tautasdziesmas nosauca par blenu dziesmam, domadams to pasu ari par pasakam un citam garigam vertibam. Kaut gan fiziskas verdzibas laiki, kad sadus uzskatus pauda, sen jau pagajusi, gariga verdziba diemzel valda vel joprojam. Lai to kliedetu, jasak ar nelielu atskatu.

Mums skolas macija un vel tagad maca, ka musu zemi - tas kalnus, lejas, upju un ezeru ielejas - esot veidojis pedeja leduslaikmeta sludonis un liela aple­dojuma kusanas udeni. Kad ledaji nokususi, radu­sies augu valsts, musu zeme ienakusi ziemelbriezi. Tiem sekojusi mednieki, kuri esot bijusi pirmie sis zemes iedzivotaji. Balti veidojusies no klejotajciltim, kuras ieradusas it ka no Volgas stepem, bet varbut ari no Iranas priekskalnem. Nav gan saprotams, kapec sie klejotaji uz pastavigu dzivi apmetusies tie­si samera vesaja Baltija. So nomadu kulturas lime­nis bijis loti zems. Lidz pat 10. gs. vini dzivojusi pirm­atnejas kopienas. Musu tautasdziesmas un citas garamantas radusas tikai pedejos verdzibas gadsim­tos, acimredzot vacu muiznieku ienestas Rietum­eiropas kulturas ietekme.

2000. g. vasara Latvijas radio parraidija kadas vis­notal cienijamas latviesu valodnieces izglitojosu la­sijumu berniem. Cienita zinatniece dedzigi stastija, ka vel pirms gadu simtena neesot bijusi ne latviesu valoda, ne ari latviesu tauta. Valoda esot radusies, sa­plustot dazadu cilsu valodam un, ka vareja noprast, tikai pec Latvijas valsts nodibinasanas 1918. g. At­lika vien priecaties par to, ka no dazadam pusem iebrukusie iekarotaji savakusi kopa dazadas valodas runajosas ciltis. Citadi vel tagad, ja ticetu cienijamai zinatniecei, vidzemnieki nesaprastu ne kurzemnie­kus, ne zemgalus, ne selus. Nav saubu, ka cienita ves- turniece pauda patlaban valdosos uzskatus. Tomer patiesiba sie uzskati ir pagalam aplami. Gan K. Val­demars, gan citu novadu gaisakie cilveki sevi deveja par latvjiem, bet baltvacu inteligence - par Ietiem, neizcelot nekadas ciltis vai atseviskas valodas. 19. gs. dziesmu svetkos tulku nebija, bet visi cits citu saprata itin labi.

Vel atceresimies, ka pirms pusotra gadu simta K. Ba­rons gaja kajam no Terbatas uz Dundagu. Savas celo­juma atminas vins pat nepiemin kaut kadas valodas grutibas. Dazadas cilsu valodas nemanam ne dai­nas, ne ari pasakas, teikas vai citas garamantas, kas pierakstitas 19. gs. Atliek domat, ka atskirigas ciltis viena valoda runajusas jau daudz agrak. Vienota va­loda nevareja rasties ne 18. gs. verdzibas laikos, ne asinaino tiranu Petera Liela un Ivana Barga iebru­kuma laikos, ne vel agrak, kad musu zemi parstai­gaja vikingi un krustnesi. Tadejadi, ja sakam domat pasi ar savu galvu, nevis atkartojam okupantu dik­teto, tad ne tikai nule aplukotaja jautajuma, bet ari daudzos citos jautajumos nonaksim pie atzinam, kas butiski atskirsies no vestures zinatne valdosajam normam.

Musu tala senatne ir nesaraujami saistita ar ieprieksejo starpleduslaikmetu dizajiem darbiem - acim redzamajiem desmitiem miljonu kubikmetra lielajiem zemes veidojumiem un ne tik redzamo, bet pat gruti aptveramo miljardiem kubikmetru lielo Zelta viju. Saglabajusies desmitiem tukstosu apstra­datu, ipasas vietas noliktu svetakmenu un simtiem tukstosu kravumos saliktu, gaisu galvas lieluma ak­menu. Skatoties karte, varam apjaust simtiem un pat tukstosiem kilometru garas linijas, kas vieno svetvietu kopas ne tikai Latvija, ne tikai Baltija, bet pari visai Eiropai un pat pari Atlantijas okeanam Amerikas kontinenta. Nav otras zemes pasaule, kur butu tik daudz ieprieksejo starpleduslaikmetu kul­turas piemineklu. Turklat kopuma tie veido vieno­tu strukturu. Sie milzu darbi pat pec pasiem pieti­cigakajiem aprekiniem prasijusi simtiem miljonu darbadienu.

No otras puses, mineto darbu veiksanai senciem bija nepieciesamas tadas zinasanas, kuras, pec mus­dienu zinatnieku domam, nekadi neatbilst akmens laikmeta kopienu tehniskajam iespejam. Lai izvei­dotu precizas svetvietu sistemas, vajadzeja gan labas kartes un teicamas zinasanas matematika, gan zemes merisanas instrumentus. Bet, lai parvietotu lielus smagumus, bija nepieciesamas celamas ietaises un transports. Ari lielo akmenu apstrade nebija iedomajama tikai ar krama skepeli vien. Vel jo vairak, daudzas senas zinas liecina par musu sen­cu parsteidzoso izpratni astronomija un tadas fizi­kas nozares, kuras sakusas attistities tikai 21. gs. sakuma, piemeram, torsionu un sarezgitas konfi­guracijas vakuuma telpu petisana.

Ieprieksejo starpleduslaikmetu celtnes, tehniskas ierices un tamlidzigi razojumi, ja tadi bijusi, ir pil­nigi sairusi un sadrupusi. Ka liecibas par talaika zinatnes, tehnikas un kulturas augstajiem sasnie­gumiem palikusi dabigo materialu - akmens un zemes - veidojumi, ka ari latvju un citu tautu gara­mantas. Verigak ielukojoties, redzams, ka daudzi tajas sastopamie parsteidzosie vestijumi nebut nav izdoma, bet gan patiesas zinas par sava laika noti­kumiem. Tiesi latvju garamantas saglabajusas sis senas liecibas vispilnigak, tacu, lai tas apjaustu, jaiz­prot sena simbolu valoda.

Gadsimtu gaita senas liecibas saglabajusas tikai pasas butiskakas zinas par nozimigiem notikumiem. Tas ir saglabajusas teikas, kas velak parvertusas mitos, bet dazkart, zudot varonu vardiem, - ari pasakas.

Seno vestijumu nozime ar katru gadu pieaug. Tie satur tik plasu un nozimigu zinasanu klastu, ko nevar izskaidrot tikai ar tautas apbrinojamo atminu vien. Tapec jadoma ari par informacijas glabasanas veidiem un lidzekliem.

Dazadas tautas vai ciltis par vienu un to pasu no­tikumu saglabajusas kaut ari areji atskirigus, tomer butiba lidzigus skaidrojumus. Ta radusas mitu, teiku un legendu kopas, kuras jaatrod saistosais pavediens. Par tadu kopu varam uzskatit sengrieku mitus par musu zemes sutni Leto (Letonu u.tml.), par balta govi parversto io un skandinavu saga mi­neto dievibu, govi barotaju Audumlu.

Senak pasaule bijusi daudz vienotaka. Dazi mu­su dizas senatnes notikumi atspoguloti un saglabati seno grieku un indiesu mitos. To, ka so mitu dar­biba notikusi musu zeme vai ir ar to saistita, aplie­cina vietvardi, lielie zemes un akmenu veidojumi, ka ari mitu savstarpeja saistiba.

Miti sacereti simbolu valoda, tapec tos nedrikst uzskatit par tiesu parstastu. Meginot tos izprast, vienmer jaatceras, ka skaidrojumam var but ari varianti, ka iespejami jaunaku laiku uzslaiiojumi, pat izkroplojumi. Ja nule teikto paturam prata, varam iegut arkartigi nozimigas zinas par savu pagatni.

9.1. LATVJU GARAMANTAS UN DZIVESZINA

Latvju garamantas atspogulo zinasanas, kuras cilvece uzkrajusi sava miljoniem gadu ilgaja aiz­vesture. Garamantas, un it ipasi pasakas, satur izcili vertigas zinas, bez kuram nav iespejams apzinat un izprast senatni. Nebut nenoniecinam arheologu petijumus, kaut gan japiebilst, ka tie sniedz loti sau­ru un pagalam nepilnigu ieskatu par pedejiem gadu tukstosiem, toties garamantas vesta par simtiem reizu ilgaku laiku. Tas isa, lietiska, tomer saistosa izklasta sniedz pasu butiskako, un sie vestijumi nav piesarnoti ar nenozimigiem sikumiem.

Dainu saturs. Latvju dainas ir izcils senbaltu garigas kulturas piemineklis. Ar vardu dainas apzi­mejam tikai simbolu valoda saceretos vestijumus pantmeros, atdalot atseviskas grupas tautasdzies­mas un zinges.

Musu dainu valoda ir seviski glezna. Tomer sis gleznainums ir nevis pasmerkis, bet apbrinojama maka pateikt nozimigu domu vai svarigu zinojumu isi, kodoligi, skaistiem, viegli iegaumejamiem var­diem, kas pauz loti nozimigas zinas. Katra daina uzskatama par isu vestijumu dzeja. Izveletie vardi lauj pamatdomu pateikt vienlaikus vairakos li­menos.

Kaut ari loti isi, tomer gleznaina veida dainas stasta par pamatlikumiem, apraksta gan Vinsaules un Aizsaules, gan ari Kosmosa un Visuma iekarto­jumu. Tapat dainas isi, bet gleznaini sniedz galve­nas zinas zintnieciba. Dazas dainas stasta ari par loti senas vestures notikumiem.

Iespejams, ka dainas driksteja saceret tikai dizakie zintnieki. Pasas jaunakas dainas attiecas uz zemko­pibas sakumiem. Pec tam saceretas vairs tikai tautas­dziesmas un zinges.

Musu senci loti labi apzinajas, ka bez fiziskas pa­saules pastav vel citas - neredzamas un netveramas citu dimensiju pasaules. Siem uzskatiem musdienu zinatne vel tikai tuvojas. Sadu un lidzigu piemeru ir daudz, tie apliecina, ka vairakas jomas musu sen­cu zinasanas ieverojami parsniedza musdienu fun­damentalas zinatnes limeni.

Etika. Lai cik ari parsteidzosi butu garigaja man­tojuma atrodamie sencu zinasanu atspulgi, vel par­steidzosaka ir latvju garamantas izklastita dzives­zina, kas virza tikai uz labiem darbiem un nosoda launumu. Salidzinot ar citu tautu garamantam un senajiem Svetajiem rakstiem, parsteidz latvju gara­mantu arkartigi augsta morale un etika, kuras nav launuma filozofijas. Tas apliecina iespeju aktivi mainit izzinato likteni. Si pieredze pilnigi apgaz visparpienemtos uzskatus par nenoversamo no­lemtibu.

Pirms gadsimta tresdalas Riga ieradas izcilais indiesu filologs profesors Suniti Kumars Caterdzi (1890 - 1977), daudzu zinatnisku darbu, tostarp ari latviesu valoda tulkotas gramatas Balti un ariesi autors. Sarunas ar dzejnieci un tulkotaju Mirdzu Kempi ieverojamais zinatnieks uzsvera, ka nav pa­saule garamantu ar tik augstu morali ka latvju dai­nas. Lai tas lasitu, pasaulslavenais zinatnieks bija apguvis latviesu valodas pamatus.

TEIKU UN PASAKU GUDRIBA

Pasaka ir ta, kas paskaidro varona likstu iemeslus un rada, ka tas parvaretas. Musdie­nas vardu pasaka saprot ka vairak vai mazak pama­cosu stastinu berniem. Ja, pasakas patiesam sace­retas ta, lai berni tas viegli atceretos, bet uzskats, ka tas domatas tikai berniem, ir aplams. Pasakas, ja tajas rupigak ieklausas, ir sencu gudribas glaba­tajas, tas tikai veidotas ka viegli uztverami stasti­jumi, lai prata iegultos pasaku pamatdoma, un pro­ti, - ar caklu, godigu darbu, ar sirsnibu un milestibu pret savu apkartni, dabu, ari pret skudru un zales stiebru, var sasniegt loti daudz.

Musu folkloras kratuves ir ap 35 tukstosiem pa­saku. To pamata ir patiesi gadijumi un vestu­riski notikumi. No atminam tie parvertusies no­stastos, tad teikas un pasakas. ipasi biezi vestu­riskos vestijumus sastopam varonpasakas, pie­meram, par ilinu, Kurbadu, kenina delu un pus- zirgu, sveto galvu u.c. Sadu vestijumu kopejais dau­dzums merams tukstosos. Visai nozimigi ir tas, ka senajas svetvietas, tostarp Pokainos, atrodami vei­dojumi, kas apliecina senas pasakas pausto.

Dazadas pasakas, ka ari citu tautu mitos paustas samera lidzigas zinas. Tas liek domat, ka vel sa­mera nesen, mazak neka pirms gadu tukstosa, musu senciem bijis kads vienots vestures vestijums. Iespe­jams, ka tas iznicinats 13. -14. gs. Vacu ordena iebru­kuma laika.

Nule teiktais par vienoto vestijumu attiecas ne tikai uz pasakas pausto vesturi, bet ari uz dainam, par kuru nozimi vel runasim. Kopuma so zuduso vestijumu va­retu saukt par sencu zinibu enciklopediju.

Pasaku etika. Musu tautas pasakas nav nedz gausanas par likteni, nedz citu veiksmes apskau­sanas, nedz slinka sapnosanas par laimi, kas pati iekritis rokas.

Lielaka dala pasaku pirmaja bridi skiet tikai pa­macosi liktenstasti, bet, ieskatoties rupigak, tas ir ari izcils izzinas materials. Tas parasti stasta par liksta vai nelaime iekluvusu varoni un rada, ka vins ar savu attieksmi pret dabu un cilvekiem, ar savu pasa gudribu, attapibu, caklumu un izveicibu tiek ar visam nelaimem gala. Pasaku varonis nesurojas par gruto likteni, bet gan strada, cinas un uzvar. Musu pasaku gudriba dod lielu garigo speku. Ne jau velti svesas varas un religijas pret tam ir ciniju­sas un joprojam cinas.

Teiku saturs. Teikas ir vesturisku notikumu atstasts. Tajas ir noradita notikuma vieta, bet nav butibas izklasta, kadu atrodam dainas un pasakas. Parasti teikas nesatur ari tadas norades uz varona ricibu, kas varetu but noderigas, noklustot lidzigos apstaklos.

Vel japiebilst, ka dazos gadijumos ne tikai gruti, bet pat neiespejami saskatit robezu starp teiku un pasaku.

DAINU LAIKA BEIGAS

21. gs. modernajam cilvekam latvju dainas laba­kaja gadijuma ir tikai jauki pantini, no kuriem viena dala skiet pat neizprotama. Zaudejot izpratni par dainam, tauta zaudejusi milzigas garigas vertibas. Senatne dainam bija arkartigi liela nozime tautas, un it ipasi zintnieku, izglitosana. Tas bija nepiecie­samas ari zintniecibas praktiskajas darbibas - nakot­nes izzinasana, liktena noteiksana un mainisana, lauku, majlopu un cilveku energetiskaja aizsardziba.

Salidzinajuma ar citu zemju un tautu pasiem visse­nakajiem rakstjem, kas tapusi pirms pieciem gadu tuk­stosiem Sumera, Babilonija un Egipte, pirms trim ga­du tukstosiem Irana, Indija un Griekija, nedaudz velak Palestina, dainas ir divdesmit, trisdesmit vai pat piec­desmit reizu vecakas. To pierada ari dazados rakstu piemineklos pausto zinu salidzinajumi. Latvju dainas vertejamas ka pasaules pasu senako zinu kopojums.

Tiesa, seit tulit vajadziga piebilde. Gandriz divu miljonu vienibu lielais pantmera pierakstito latvju garamantu krajums nebut nav viendabigs. Jaatskir tautasdziesmas no dainam.

Tautasdziesma ir tautas sacereta dziesma par ikdie­nas priekiem un bedam, ka teicis K. Barons, no supula lidz kapam. To valoda un saturs ir saprotams katram.

Dainas, pasakas un ari dala teiku saceretas sim­bolu valoda, un lielum liela cilveku dala neizprot tajas slepto jegu. Garamantu simbolus nav izdoma­jusi kadi atseviski cilveki. Tas ir pasa Visuma, t.i.,

Dieva, energetisko telpu informacijas parraides ko­du pielagojums musu valodai. Sie simboli palidz mums sanemt no Vinsaules un Aizsaules tas zinas, ko suta miruso sencu gari - veli. Si simbolika palidz izprast zimes, ko sanemam ar visas dzivas radibas - putnu, zveru, koku, udens - palidzibu, ka ari sap­nos vai citados redzejumos.

Musu sencu viedie zintnieki pasus svarigakos vestijumus un norades sacereja dabas simbolu valo­da. Ta ir valoda, ar kuru mums nozimigus vesti­jumus suta sencu veli no Vinsaules. Ta ir pati no­zimigaka un nekad nenovecojosa valoda, kas lavusi saglabat cauri gadu tukstosiem pasaules izcilakas un vertigakas zinas. Diemzel si dabas simbolu valo­da bija gandriz aizmirsta. Tautas apzina bija sagla­bajusies tikai dazi - pasi vienkarsakie sadzives no­tikumu skaidrojumi. Musu talakais stastijums attie­cinams uz visam garamantam, bet ka piemerus iz­mantosim tikai dainas.

Lidz sim izdotajos krajumos dainas klasificetas, ne­izprotot to patieso saturu. Lielaka dala tautasdziesmu, ka zinams, apraksta cilveka muza gajumu un sadzivis­kus notikumus muza rituma. Tomer, ja nopietnak ieskatamies katra no krajumu nodalam, mes ikviena no tam atrodam vairakas atskirigas vestijumu grupas, kas prasa savu - pilnigi atskirigu pieeju. Par pasam svarigakajam uzskatamas zinas par Visuma uzbuvi. Ieklausisimies saja daina:

Ciruliti, ciruliti,

Ko redzeji debesis ?

Redzej' pili nodegam,

Redzej'jaunu uzcelam…

FS 1955, 9056

Sis apraksts ir nevis par putnu, bet gan par lielo kosmisko ciklu butibu.

Dainas vesta par

- Visuma uzbuves pamatiem;

-  Visuma fizisko un energetisko telpu sadarbibu;

-  Visuma, Saules sistemas un Zemes radisanu un attistibu;

-  nozimigiem vestures notikumiem;

-  galvenajiem zintniecibas veidiem;

-  par zintnieciba noderigam darbibam.

Ta ka dainas saceretas un velak pierakstitas sim­bolu valoda, tas var izprast un izmantot tikai tie, kuri so valodu izpratusi.

Vienots vestijums. Iepazistot saglabatos dainu variantus, redzams, ka vel samera nesen gan kur­siem, gan zemgaliem, gan seliem un latgaliem bijusi kopigi dainu teksti, no kuriem radusies gandriz visi dainu varianti. To var pieradit ar matematiskas ana­lizes metodem. Ir samera nedaudz ari tadas dainas, kas vienu un to pasu domu izsaka areji atskirigi, bet to butiba ir lidziga.

Daudzas dainas uzskatamas par lielaku vestiju­mu atluzam. Dainu variantu salidzinajumi vedina domat, ka vienoti dainu tekstu pieraksti bijusi vel pirms nepilna gadu tukstosa. Pasus vestijumus, skiet, izni­cinajusi krustnesi. 13. gs. vini iznicinaja gan musu viedos vecajos, gan vinu rakstus un citus kulturas pie­mineklus. So vandalu darbibas rezultata no pasaule visnozimigakajam gara kulturas vertibam palikusi tikai neliela dala, tapec musu priekstecu zinasanas jamekle milzigaja garamantu krajuma ka taka liela meza, kur isto celu norada reti iecirtumi kokos un akmeni ar virziena zimem. Tacu jateic, ka vestijumu klasts par Visuma uzbuvi dainas vien ir loti bagats.

Petot Pokainu senatni, daudzi izcili atklajumi na­ca no dainas, pasakas un teikas smeltajam domam. Ari citu svetvietu izpete garamantas devusas tadas norades, kadas nav atrodamas citos rakstu avotos. Te vienigi japiebilst: lai apjegtu latvju garamantu, it ipasi dainu, saturu, jaizprot tajas lietotie simboli.

Simbolu izmainas. Gadu tukstosu gaita dainas ne reizi vien parveidotas, jo mainijas jedzieni un lidz ar to ari simboli. Viens vai otrs dainas minetais sim­bols lauj apjaust dainas parveidosanas laiku. Tadi simboli ka atslegas, dzelzs, dzirnavas, kapslis, Riga, sudrabs, terauds, tornis, vars, zelts, zobens u.c. ir sa­mera jauni, un tie stajusies citu, senaku simbolu vieta. Tacu dazi no minetajiem simboliem, iespejams, ir daudz vecaki neka pienemts domat lidz sim. Ta, pie­meram, Riga pastaveja jau gadu tukstosiem ilgi pirms 1201. gada, kad krustnesi te dibinaja savu karabazi.

Protams, to vai citu gaisu domu neatkarigi cits no cita var paust dazadi cilveki dazados laikos un dazadas vietas. Tomer rupiga izpete rada, ka dainu vestijumi ir vienoti gan sava starpa, gan saistiti ar citam garamantam.

Dainu vecums. Tam dainam, kuras atspogulo vestures notikumus, var noteikt saceresanas laiku ar diezgan lielu precizitati. Diemzel sadu dainu ir loti maz.

Petot dazadu dainu iespejamo vecumu, jasecina, ka isto dainu saceresana beigusies aptuveni vienlaikus ar Ramas laiku vai, visvelakais, sestaja apcirkni ap­rakstitaja biarmiesu okupacijas laika. Nule sacitais no­teikti saistams ar seno zintnieku nogalinasanu.

Taja pasa laika nevar noliegt to, ka pedejo gadsimtu dainu parveidojumos vecie simboli visai veiksmigi aizstati ar jauniem. Tas liecina, ka musu tauta gaisi cilveki nav pilnigi izzudusi, bet tas nebut nenozime, ka musdienas kadam vajadzetu dainu tekstus labot vai piedzejot vel kaut ko klat. Visai daudz dainu ir partapusas par tautasdziesmam, saglabajot simbolu valoda izteiktos dainu elementus. Ari tie var but loti nozimigi senatnes izpete.

Beidzoties dainu laikam, nozimigakie notikumi atspogulojas teikas. Iespejams, ka saja laika turpi­najas pasaku veidosanas no senajam teikam.

LATVJU DZIVESZINAS PAMATI

Musu sencu dziveszina nebija religija sa varda musdienu nozime. Drizak to varetu devet par zinat­niski pamatotu uzskatu kopumu. Dainas var rast loti nopietnus skaidrojumus pasiem visaugstakajiem jedzieniem par Dievu, ta butibu un izpausmem.

Latvju dziveszina ietver lietiskus ieteikumus visam dzives ritumam. Ta maca cilvekam but vese­lam, priecigam, laimigam, dzivot saskana ar dabas likumiem. Ta ir simtiem tukstosu gadu krata un mil­joniem reizu parbaudita sencu dzives pieredze, kas nekad nevar novecot. Sis lietisko zinasanu kopums par latvisko dzivesveidu un senas zinasanas it ipasi vajadzigas saja smagaja ekonomikas, garigo vertibu un morales pagrimuma laika.

Dainas iesleptais saturs. Lai saprastu garaman­tas vestito, nacas ilgi stradat, lidz izdevas apgut galveno simbolu pamatjegu, un tikai tad vareja sakt dainu izskaidrosanu. Apmeram 25 gadu laika Latvijas senatnes petnieku grupas veiktais darbs ir lavis apzinat, ka musu dainas satur loti senas un vertigas zinas par Visuma uzbuvi, ta vesturi un norisem, ka ari daudz butiska par seno svet­vietu iekartojumu, zintniecibu un citus nozi­migus vestijumus. Ar pilnu atbildibas sajutu va­ram teikt: nav pasaule otra tik sena, tik vertiga, tik sveta zinasanu krajuma ka latvju dainas. Jau mine­jam, ka sencu dainas sleptas zinas dazkart ap­steidz musdienu zinatnes sasniegto.

Galvenajos pamatsimbolos ietilpst Visuma dali­jums un ta raksturojums. Latvju senci Visumu ap­zinajas visa ta daudzveidiba. Vadoties pec cilveka izjutam un izpratnes, Visumu var dalit divas dalas. Pirmaja - cilvekam redzamaja un tveramaja - dala ietilpst Visuma vieliska dala - Kosmoss ar neskai­tamiem kosmiskajiem kermeniem: galaktikam, zvaigznem, planetam u.c. veidojumiem bezgaligaja trisdimensiju telpa.

Otra Visuma dala ir cilvekam neredzama un netverama, jo ta atrodas citu dimensiju telpas - para­lelajas pasaules. Caur so pasaulu informativajiem laukiem mes dazkart varam ielukoties gan tala pa­gatne, gan ari nakotne.

Musu dainas ta Visuma dala, kuru apdzivo cilveki, simboliski deveta par Daugavas so krastu, bet para­lelas pasaules apzimetas ka Daugavas vins (pretejais) krasts. Saja gadijuma Daugava ir nevis fiziska upe, bet gan robeza. Cilveks, nomoda budams, nevar to par­iet, bet viedajos sapnos iespejams ieraudzit, kas vina krasta, notiek.

Es redzeju Vecomati Daugava zvejojot Sudrabina laivina, Zelta irklis rocina.

LD 30745

Paralelas pasaules nebut nav skirtas no Kos­mosa. Tas viena otru caurvij un ir vienotas ar dau­dzam sasaitem. Katru cilveku un ari katru biologisko radibu ar paralelajam pasaulem vieno neredzams un netverams bioenergetisks veidojums - dvesele. Ta caur zemapzinu lauj izzinat to, ko nespej prats.

Musu sentevi labi apzinajas ari abu mineto Visu­ma dalu savstarpejo mijiedarbibu. Latvju garaman­tas par to runats daudz reizu. No tam izriet, ka mu­su senci pirms desmitiem tukstosu gadu par para­lelajam pasaulem zinajusi vairak neka musdienu pasaules izcilakie zinatnieki.

Pirma no paralelajam pasaulem ir Vinsaule - velu valstiba. Latvju garamantas Vinsaule nebut nav tumsa, druma pazemes valstiba. Ari tur rit dzive. Par so gaismas valstibu stastijusi daudzi cilveki, kas atgriezusies no kliniskas naves.

Otra paralela pasaule ir Aizsaule, kur caur Vin­sauli aiziet mana dveselite pie Dieviiia dziedadama . Ari ta ir gaisa un starojosa, parpilnam pielieta ar spozu baltu gaismu. Gan cilveki, gan citas biologiskas radibas no Aizsaules sanem dveseli. Pec naves tas tur atgriezas atpakal.

Caurviju princips. Kosmoss ietver sevi loti at­skiriga lieluma, tomer savstarpeji lidzigas strukturas. Mazaka no tam ir atoms. Ta uzbuve sava butiba lidziga lielaku strukturu - Saules sistemas un Galaktikas uzbuvei. Visam trim sim strukturam centra ir kodols, kura koncentreta galvena masa. Ap kodolu rinko apskatamas strukturas sikakie elementi: elektroni, planetas, zvaigznu sistemas. Zinamu lidzibu saska­tam ari biologiskas dzivibas pamatelementa - suna. Ari sunas ir centrala dala - kodols, kuru ietver cito­plazma ar atseviskiem veidojumiem - organoidiem.

Lielas lidzibas gan uzbuve, gan norises var ierau­dzit visos Visuma strukturu limenos. To savstar­peja mijiedarbiba izsaka loti butisku Visuma uzbu­ves likumsakaribu, kuru turpmak devesim par caurviju principu. Ne tikai statiski, bet ari dinamis­ki lielas strukturas atspogulojas mazajas, un otradi. Tadejadi ne tikai no lielas strukturas var ietekmet mazakas, bet ari no mazakas - lielako. Gleznaini izsakoties, ne tikai Saule ietekme cilveku, bet ari cilveks var ietekmet dazas no tam Saules darbibas izpausmem, kuras attiecas uz materialo dzivi un liktena vadisanu. To daudzkart sastopam latvju dai­nu simbolos.

Visuma un ta jebkuru atsevisko strukturu dzivibas izpausme ir nemitiga kustiba un daudzas mijiedarbibas. Gan musu garamantas, gan ari daudzi fakti lauj domat, ka nule aprakstitais Kos­mosa caurviju princips darbojas ari paralelajas pa­saules, t.i., Visuma. Ka jau minejam, ar paralelajam pasaulem mus vieno cilveka neredzamas un ne­tveramas dalas - dvesele un tas pavadonis - gars. Tas ir sasaistes strukturas, kurn raksturosanai, musuprat, piemerotaka butu salidzinasana ar foto­nu. Fotons ir elementardalina, kura vienlaikus ir energijas kvants un ari vilnis.

Jau apskatijam Visumu ka dzivibas veidu, un Dievs ir Visuma ka dzivibas dvesele. Lai skaid­rotu ta izpausmes - Laimu un Maru jaizprot Visu­ma strukturu mijiedarbiba.

Dainu simbolos Saule ir Visuma starojuma avots, kas no Kosmosa gruziem un putekliem rada un iz­staro pirm vielu.

Tapat ka strukturu uzbuve, ari Visuma notieko­sajiem pamatprocesiem ir raksturigs caurviju princips, t.i., lielas, butiskas likumsakaribas ir lidzi­gas visos limenos. Latvju dainas ne tikai cilve­ku, bet ari visu biologisko radibu apriti sais­ta ar simbola jura augstako izpausmi - Maru.

Simbols jura izteic pirmvielas kopumu - bezga­ligo pirmvielas okeanu, kas aptver un caurvij Visu­mu. Gan tas, ko redzam Kosmosa, gan ari Visuma neredzamas un netveramas strukturas radusas vai raditas no sis pirmvielas -]uras.

Savukart Saules ka starojuma avota aug­staka izpausme ir dieviba Laima. Tiesa, pats Laimas vards ir jaunaks par vardiem Dievs un Mara. Otrkart, Laimas tels dainas un tautasdzies­mas gajis caur lielam parvertibam. Ir bijis laiks, kad Laima likta pat Dieva vieta, bet bijis ari laiks, kad ta noladeta par Vella mati. Tapec musu dainas vesti­tais par Laimas ka senas Visuma starojuma centra organizejosas strukturas izpausmi pienemams tikai ka nosacits modelis. Latvju garamantas gan nav tie­sa izklasta par Laimas un Saules simbolu saisti­bam, jo tie viens otru nomainijusi pirms vairakiem gadu tukstosiem, bet tas nav gruti secinat, iepazistot dainas kopuma. Piemeram, salidzinasim dazas dai­nas par Sauli un par Laimu.

Tris sarkanas ogas zied Vidu juras uz akmena: Tur Saulite raudajusi, Tur birusas asarinas.

V 72, 13770

Nakama daina vesta gandriz to pasu, tikai rau­dataja ir Laima.

Vidu juras uz akmena Tris sarkanas ogas auga; Tur Laimina sedejusi, Asarinas birdinajusi.

V 546. 943

Daudzas citas dainas mineti Dieva deli un Saules meitas. Tomer ir ari tadas dainas, kur blakus Dieva deliem paradas Laimas meitas.

Juras un Saules mijiedarbiba nebut nav vienkar­sa. Katra materijas izpausme, tostarp ari starojums, nes sev lidzi informaciju. Katrai no energetiskajam izpausmem, atbilstosi jau minetajam caurviju prin­cipam, var atrast zemaka limena izpausmes vielis­kaja pasaule.

Tadejadi varam teikt, ka musu senci apzi­najas Visumu ka nepartrauktu kustibu un mijiedarbibu, kur viela pariet energija, ta - pirmviela, no kuras atkal veidojas viela. Ari musdienu fiziki nonakusi pie tada Visuma mo­dela, kadu senci zinaja jau pirms desmitiem tukstosiem gadu. Cilvece, izgajusi cauri gadu tukstosiem ilgai gara tumsibai, atkal sak tu­voties senbaltu zinasanam un pasaules uz­skatam.

Nule apskatitas zinas par Visumu, ta strukturam un to mijiedarbibu liek domat, ka musu sencus gan garigaja dzive, gan praktiskaja darbiba jau pirms simts un vairak gadu tukstosiem vadija nevis man­ticiba, mistika, magija, ticiba un religija, bet gan zi­nasanas - zinasanas, kuram 21. gs. cilvece vel tikai sak tuvoties.

Dieva izpratne. Latvju dainas pausta attieksme pret Dievu krasi atskiras no patlaban valdoso religiju uzskatiem. Dainu latvietis neludz Dievam ne zelastibu, ne davanas. Musu dainas cilveks nav pazemots, nekur nav uzsverta Dieva visvareniba, iespeja bargi sodit cilvekus.

Dainu latvietis ludz Dieva Padomu, ko var iegut ar caklu darbu un godigu dzivi. Dainas nekur nema­nam, ka Dievs kadam draudetu un cilvekam tapec butu jabaidas. Musu senci nenesa asinainus upu­rus, un musu zeme nav atrodami vesturnieku izdo­matie upurakmeni vai citadas upuresanas vietas.

9. 2. MUSU VALODAS SENAS SAKNES

Latviesu valoda ir viena no vissenakajam valodam pasaule; tas uzbuve pieder pie lielajiem brinumiem, jo vardi cits ar citu saistas parsteidzosi dzilas kopsakaribas. Ja attiram to no vardiem, kas radusies citu valodu ietekme, tad nonakam pie nozimigiem secinajumiem. Izradas, katrs senais vards saistams ar veselu vardu kopumu. Kopigas saknes ir sava starpa saistitas ar vairaku limenu saitem jeb, lie­tojot modernos terminus, dzili strukturetas. Vel vai­rak - sis saknes ir tas, no kuram senajas valodas veidoti pasi galvenie jedzieni.

Ka piemeru minesim sakni dzi. Talaja senatne ta apzimeja energetisko dzivibas speku. No sis saknes veidoti dzivibas speka izpausmju apzimejumi ari citas senajas valodas. Piemeram, kiniesu valoda so speku apzime ar skanam - tsi, ci, ci, ciguns. Musdie­nu latviesu valoda si sakne ir kopiga daudziem var­diem. Saksim ar vardiem cilveks, cilts, tad aplukosim vardus - dzimt, dzimta, dzimtene, dzimte, dzimts u.c.

Talak varam atvasinat vardus: dziviba, dzive, dzivot. No tiem savukart veidoti dzivibas radisanas vardi - dzemdet, dzemdibas, dzemde, dzemdetaja. Tad seko dzivibas saturesanas un atjaunosanas var­di - dzisana (gan bruces sadzisana, gan virzosa dar­biba), dzisla (kas satur muskulaturu), dzislojums, dzislene u.c. Vel pieminami vardi, kas saistiti ar tadu nepieciesamu dzives butibu ka nakotnes izzinasana - zilesana. To darija zem sveta koka ozola ar ta aug­liem - zilem. Ziles nes un stada putns silis.

Zinas iegust ne tikai zilejot. Tas vesta ari siks putns zilite, bet cilveks, kas iegust zinas, zilejot ar zilem, un prot tulkot zilites teikto, zilo udenu un citas debess zimes, ir zintnieks. Vins ir zinigs. No siem vardiem radusies vardi zinnesis, zinat un daudzi citi.

Ja, nedod Dievs, kads cilveks apslimis vai notikusi nelaime, tad vinu vajag dziedinat. To dara dzied­nieks. Vins gatavo dziedinosu zalu dziru. Ari vardi dzert, padzerties, dzirdinat ietilpst saja grupa.

Gan zintniekam, gan dziedniekam japrot dzirdet un jabut dzirdigam. Sis ipasibas gan vajadzigas katram, kurs grib saglabat dzivibu. Senie dzied­nieki savu darbibu veicinaja, dziedot dziedinosu dziesmu. Musu senciem bija dzilas zinasanas. Li­dzigi ka uguni rada no dzirksteles, dzirkstija vinu valoda, jo ta sakas no dieviskas dzirksts - dzi.

Apskatijam tikai dalu no vardiem, kuri ietver sak­ni dzi un kuri ka varena uguns uzliesmo no mazas dzirksteles. So lielo vardu saimi varetu salidzinat ar jau mineto sila stadito zili, no kuras izaug varens ozols. Tam vainagu veido specigi pamatzari, kas, kupli zarojoties, veido grezno ozola vainagu. Musu valoda dzirkstit dzirksti no daudzajam parsteidzosi dzilajam sakaribam.

No siem piemeriem redzams, ka vardi, kas izsaka lidzigus jedzienus, ari pasi sava starpa ir loti lidzigi. Tas liecina, ka latviesu valodas vardi nav radusies nejausu jutu uzpludos, si valoda ir apzinigi veidota. Musu seno dainu valoda lauj izteikties isi un preci­zi. Nejau velti tiesi saja valoda saglabajies pasaules senako, svetako un vertigako zinu krajums - latvju dainas. Vel jo vairak - musu valoda kalpojusi par izejas punktu citam indoeiropiesu valodam.

Dabas valoda. Daudzviet musu valoda jutamas pasas dabas, t.i., Dieva, dotas skanas. Par valodas veidosanas pamatu kalpojusas zemes, iezu, upju, udenstilpju, gaisa un citu dabas veidojumu rezo­nanses svarstibas, ka ari vecako biologisko butnu - zales, niedru, koku, mezu, zveru un putnu valoda. Musu senci tas parverta balsenes raditas skanas. Musu valoda vel 20. gs. sakuma skaneja ka dziesma. Sadu izrunu valodnieki deve par stiepto intonaciju. Diemzel musdienas ta kluvusi retums.

Ta ka musu valoda ir tuvaka dabai, tad ari tas vardu speks ir lielaks. Nacies salidzinat dazadu tau­tu dziedniecibas un aizsardzibas tekstus, t.s. bu- ramvardus. Latviesu valoda to teksti ir loti isi, bet citu tautu teksti ir desmit un pat vairak reizu ga­raki. Apmeram lidzigi veidota ir ne tikai mums loti tuva lietuviesu valoda, bet to varetu attiecinat ari uz armenu valodu.

Ieskats vesture. Septinos verdzibas gadsimtos musu viedos vecajos okupanti noslepkavoja, tautu iegruda dzila gariga tumsa. Lidz ar to musu valoda zuda dala vardu, ta kluva nabadzigaka. Tomer, veri­gak taja ielukojoties, var atrast senas un dzilas sak­nes, kas lauj apjaust musu valodas nozimi senatne.

Musdienu arzemju valodnieki latviesu valodu atzist par pasu vecako dzivo valodu pasaule. Tiesa, paraleli pastav vel otrs uzskats, kas par nedaudz vecaku atzist lietuviesu valodu. Nemot vera so valo­du radniecibu, abi apgalvojumi butiba nav pretru­nigi, jo, runajot par so valodu izcelsmi, jaieskatas ne tikai desmitu gadu tukstosu, bet pat simtu gadu tukstosu tala senatne.

Mums nav jakaunas no savas valodas, bet gan jalepojas ar to.

INDIJAS SVETA VALODA

Musu valoda ir loti tuva senindiesu svetajai valo­dai - sanskritam, ko augstu verte visa civilizeta pa­saule. Musu valodas saites ar sanskritu ir loti dzilas un lauj apjegt latviesu valodas patieso vesturi. Tapec ielukosimies sajas sasaistes dzilak.

Eiropas tirgotaji, kas viduslaikos devas uz Indiju, atklaja, ka sanskrita valoda atrodami vardi, kas kopigi ar italu, vacu u.c. Eiropas tautu valodam. Par so zinu loti ieinteresejas Vacijas inteligence, jo ta lava samera nesen apvienotajai vacu tautai rast savas vesturiskas saknes. Visai nopietni so valodu saisti­bu petijis izcilais matematikis Karlis Gauss (1777 - 1855). Parsteidzosas zinas driz vien sasniedza ari Baltijas vaciesus. Tam sekoja vel daudz parsteidzo­saks atklajums. Rujienas macitaja Gustava Berg- mana (1749 - 1814) gimenes locekli atklaja, ka latviesu valoda ir daudz tuvaka sanskritam neka vacu valoda.

Sanskrits. Tiesa tulkojuma sis vards nozime sve­tais (Saules) raksts. Ar to sakuma domaja tikai mez­glu rakstu, ko lietoja Ietu bramani un ieviesa ari

Indija. Tatad vispirms ar so vardu apzimeja tikai rakstibu, bet velak - ari valodu. Sakuma ta bija vie­nigi priesteru valoda, bet ar laiku kluva par daudzu Indijas tautu valodu pamatu. Ta sev paklava un ari izskauda daudzas vietejo cilsu valodas. Tomer vien­laikus daudzkart mainijas ari pats sanskrits, tuvo­joties vietejo tautu skanu izrunai un citam ipatni­bam.

Vecakaja saglabataja svetaja valoda sarakstitas cetras galvenas seno zinu kopas, proti, Rigveda, Samaveda, Jadzurveda (Ajurveda) un Atharvaveda. Velak un jau nedaudz jaunaka valoda rakstiti vedu skaidrojumi, papildinajumi un no vedu macibas izrie­tosie likumi - aranjakas, brahmanas, sutras un upani- sadas. Vel jaunaka valoda rakstiti lielie eposi - Ra- majana, Mahabharata un ar to saistitas teikas - pu- ranas. Uzskata, ka sanskrita gramatikas un pareiz­rakstibas likumus 5. - 4. gs. p.m.e. veidojis indiesu valodnieks Paneni.

Sanskrits butiba nekad nav bijis vienkarsas tau­tas valoda. Vel musdienas dazadas valodas runajosa indiesu inteligence to lieto ka savstarpejas sazinas lidzekli.

Lidzibas. Valodu specialisti ir meginajusi sali­dzinat sanskritu ar dazadu tautu valodam, lai no­teiktu svetas valodas izcelsmi. Par pamatu nema pasu senako un svetako tekstu - Rigvedas pirmo himnu. Taja sastopam 62 vardu saknes. Latviesu valoda ir 52 lidzigas vardu saknes, lietuviesu - 36. Parejo Eiropas tautu valodas sakritibu bija maz, pie­meram, anglu, grieku, latinu un vacu valoda - 8 - 12 lidzigas saknes. Tadejadi, ka ari nemot vera daudzos Latvijas vietvardus, kur pieminets Rama, Indra, Ka­li u.c. indiesu dievibas, secinams, ka sveta valoda - sanskrits izveidota no musu sencu - Ietu valodas. Senie svetnieki - bramani aiznesa to no Ietu zemes uz Indiju pirms pieciem gadu tukstosiem kopa ar lielajam zinibam, tacu, ritot gadu tukstosiem, zinas par so gajienu izpleneja un musu saites ar Indiju aizmirsa.

Sanskrita un latviesu valodas dazi sali­dzinajumi. Ieprieksejos apcirknos jau minejam, ka Ietu bramani vareja doties uz Indiju, visvelakais, pirms 4,7 gt., bet daudzie lidzigie Latvijas vietvardi un citas zinas liecina par ilgstosiem un tuviem kul­turas sakariem jau vismaz pedeja leduslaikmeta.

Vairaki tukstosi sanskrita un latviesu valoda tuvo vardu sniedz loti vertigas zinas par tiem laikiem, kad radija sanskritu. Pirmkart, tie liecina par to, ka­dus vardus lietoja musu senci vismaz pirms pieciem gadu tukstosiem, varbut pat daudz senak. Otrkart, lidzigi vardi kada amatniecibas vai cita nozare ne­parprotami liecina par sis nozares apgusanu vismaz pirms pieciem gadu tukstosiem, ja ne ieverojami senak. Treskart, sie lidzigie vardi lieku reizi aplie­cina ne tikai materialo, bet ari augsto garigo kul­turu vismaz pirms leduslaikmeta.

Jasecina, ka vairakas amatniecibas nozares ir daudz senakas, neka to uzskatija lidz sim. Salidzi­nasim galvenos vardus, izmantojot vardnicu ar vai­rak neka 300 vardiem, kuru sastadijis K. Lazdins Monreala. Plasaku darbu, salidzinot ari vardu sak­nes un atvasinatos vardus, 20. gs. septindesmitajos gados Riga iesaka Igors Noskovs. Diemzel sa talan­tiga cilveka veselibu jutami bija iedragajusi padomju katorgas nometnes pavaditie gadi. Paragra nave ne­lava pabeigt iesakto vertigo darbu.

Saksim ar vardiem, kas attiecas uz apgerbu un

apaviem. Tie apliecina, ka musu senci prata darinat dranas un apavus vismaz jau pirms pieciem gadu tukstosiem, bet vel ticamak, ka jau daudz senak. Drana (ka apgerbs) - trana; sakta - sukti; karst (vilnu) - karsta; audeja - auta; drebe - drapa; sut - syuta; adit -aditi; kurpe - kurpa; auti - auta.

Visai parsteidzosi bija uzzinat, ka 19. gs. ievies­tajam vardam uzvalks atbilst sanskrita ancuk. Ta­tad so seno vardu pilnigi nepamatoti uzskatija par germanismu un tapec izskauda no valodas. Vel jauzsver, ka ne sie, ne daudzi citi lidzigie vardi neva­reja rasties nejausi un tos nevareja ari parnemt no kadas starpvalodas. Par seno namdaru augstajam zinasanam liecina lidzigi vardi, kas saistiti ar celt­niecibu: maja - mayas; muret - mur; kalkis - kalki; kalt - kal.

Ir vel ari citi loti lidzigi vardi par maju konstruk­ciju un iekartojumu. Tas lieku reizi apliecina, ka mu­su senci pirms leduslaikmeta sos jautajumus zinajusi labak neka 13. gs. ta devetie kulturas neseji. Sis sa­lidzinajums apgaz ari vesturnieku uzskatus par to, ka musu senci lidz krustnesu ienaksanai mura celt­nes neesot pazinusi.

Visai bagats ir to kopejo vardu klasts, kas attiecas uz jasanu, ratiem un iejuga piederumiem. Daudz ir ari tadu kopeju vardu, kas saistami ar kara lietam, laivam (kugiem) un kugosanu.

Gan sie, gan daudzi citi lidzigie vardi liecina, ka leduslaikmeta un pirmsleduslaikmeta materiala un gariga kultura bijusi daudz augstaka, neka to uzska­tija lidz sim.

Uz Indiju pirms daudziem gadu tukstosiem aiz­nesti tadi vardi ka Dievs, Laima, Mara. No ta nepar­protami secinams, ka ne jau krustnesi musu zeme ienesa Dieva vardu. Tiesi otradi - jau pirms neskaitamiem gadu tukstosiem musu senci to nesa visai Eiropai un ari Indijai.

Kopigi ir ari citi vardi, kas raksturo augstu gari­gas dzives un kulturas limeni, daudz augstaku, ne­ka ir pienemts domat: garigs - garigas, nagari; dvesele - dvesele.

Butiba vienoti ir ari tie vardi, kuri saistiti ar Die­va godasanu svetvietas: Dieva maja - Deva maya; Dieva rati - Deva ratiha; dieviete - devata.

Ari velna vards ir lidzigs - vala. Butiba launais tacu ir tas, kam lauts darit visu, ko grib, neieverojot Dieva, dabas un sabiedribas likumus. Vel atceresi­mies, ka latviesu valoda ir lidzigs vards vellata.

Pati jaunaka no kontaktu iespejam ir jau minetais bramanu gajiens, bet vel ticamak, ka kontakti iezi­mejusies jau leduslaikmeta sakuma vai pat vel agrak.

Seit aplukojam tikai nelielu dalu no tiem vardiem, kas kopigi musdienu latviesu valodai un sanskritam, tacu vardu klasts, kuriem ir kopigas saknes abas valodas, ir daudz lielaks. No ta izriet vel viens butisks secinajums, proti, musu valoda vai vismaz daudzi termini taja pedejo 5000 gadu laika, bet ti­camak, ka vel daudz senak - kops leduslaik- meta sakuma - nav butiski mainijusies. Valo­das stabilitate apliecina tas briedumu, pilnverti- gumu un, vel jo vairak, musu tautas un tas dizo dar­bu senumu, kas javerte ne tikai desmitos, bet vis­maz simtos tukstosos gadu.

Letu bramanu ietekme. Apzinata senas Indijas kultura un vesture saistama ar iecelotajiem tas zie­melrietumu dala, Indas upes augstece. Letu un se­nas Indijas iedzivotaju kulturvesturisko sakaru sa­kumi un to izpausmes garamantas un valoda jamek­le vismaz pedeja leduslaikmeta, bet daudz ticamak, ka vel senak.

Ari Dienvidaustrumazija var atrast vietvardus, kas tuvi musu valodai. Tas viss vedina domat, ka musu senci senaja Indijas zeme uznemas tos pasus dizpriesteru' un gaismas neseju pienakumus, kadus gaili veica Eiropa. Si lappuse Indijas un Lat­vijas kopigas vestures gramata vel jaatver.

Cik veca musu valoda? Parmainas jebkura valoda padodas matematiskai modelesanai, kas lauj spriest par tas vecumu. Katras jaunas tautas un valodas veidosanos var izteikt ar tam pasam formu­lam, ar kadam izsaka rimstosas svarstibas, pie­meram, udens virsmas nomierinasanos pec tam, kad to savilnojis udeni iemests akmens. Lai mate­matiski vertetu valodas stabilizesanas norises, va­jadzigi izejas dati. Sim nolukam loti labi var izman­tot zinas par anglu, krievu un vacu valodas veidosanos. Ka zinams, pedejo gadu tukstosu laika visas sis tris valodas mainijusas lidz nepazisanai. No ta secinams, ka pat taja gadijuma, ja sanskrits veidojies no letu valodas tikai pirms pieciem gadu tukstosiem, musu valodas vecums vertejams vismaz leduslaikmeta un starpleduslaikmeta cikla garuma. Tomer tas ir tikai pats mazakais iespejamais latviesu valodas vecums.

LETU ZEME - INDOEIROPIESU PIRMDZIMTENE

Gandriz visas pasreizejas tautas Eiropa, iznemot somugru saimei piederigas, celusas no indoeiropie­su pirmtautas. Vinu valodu pirmavotu meklejumi noved pie jedziena par senbaltu civilizaciju. Par siem jautajumiem Rudite Raudupe (istaja varda Emir, dz. Jirgensone, dzivo ASV) studiju gados sa­rakstijusi petijumu Baltija - civilizacijas supulis.

Talak ieklausisimies R. Raudupes domas un se­cinajumos. Dala no tiem dota citatos, parejie - par- stasta. Tiesa, atseviskas vietas vinas secinajumi ir precizeti, nemot vera pedejo gadu atklajumus.

"Starp pasaules galvenam valodu saimem indo­eiropiesu saime ir visplasaka. Indoeiropiesu valo­das runa Eiropa, Amerika, Australija un plasos ap­gabalos Azija un Afrika. Gandriz visam Rietumu kulturam ir indoeiropiesu valodas pamati. Ka ger­manu, ta baltu, slavu un keltu valodas visas pieder indoeiropiesu celmam."

Autore uzsver, ka daudziem sanskrita vardiem ir parsteidzosa lidziba ar latviesu valodu. Doma par to, ka Eiropas un Indijas valodas ir saskatama lidziba, radas jau 16. gs. Italu tirgotajs Filipo Saseti, tirgo­damies Indija, bijis visai parsteigts, kad uzzinajis, ka izglitotie indiesi runa valoda, kas atgadina italu valodu. Sis atklajums ilgus gadus bija mikla valodu petniekiem. Izskaneja pat domas, ka sanskrits varetu but ta pirmvaloda, kura sazinajas Adams un Ieva. 18. gs. sers Viljams Dzeimss naca klaja ar sava laika visai slaveno hipotezi, ka sanskrits, grieku un latinu valodas ir masas, jo visas celusas no vienas pirm­valodas.

No sis teorijas pamazam izveidojas salidzinama gramatika. Ar tas palidzibu valodnieki atrada agrak nepamanitas, parsteidzosas lidzibas visai dazadas valodas, piemeram, indiesu, persiesu, italu, vacu, slavu un lietuviesu, jo tas "… visas celusas no vienas sen izmirusas pirmvalodas - ariesu valodas. Ariesu valodas kadreizejai pastavesanai bija tikai hipo­tetiski pamati, jo senie indoeiropiesi savu valodu nebija iemuzinajusi rakstiska- veida… Tikai ar sa­lidzinamas filologijas palidzibu senai ariesu va­lodai sadzitas pedas."

R. Raudupe raksta, ka ap 2000. g. p.m.e. vaira­kums indoeiropiesu jau bija pametusi savu pirm- dzimteni un aiznemusi jaunas teritorijas. Ta pama­zam veidojas jaunas tautas un ari jaunas valodas. Ienemot jaunu apvidu, valoda piesavinajas svesus elementus un pamazam zaudeja daudzas savas ieprieksejas ipasibas. Jo lielaks attalums skira atse­viskas ciltis, jo vajakas kluva valodu savstarpejas sai­tes, bet tas ciltis, kas palika sava pirmdzimtene, pirmvalodu saglabaja daudz ilgak.

Pirmie indoeiropiesu valodas petnieki uzskatija, ka sis valodas pirmdzimtene bijusi Dienvidazijas vi­diene. Vini savus uzskatus pamatoja ar to, ka san­skrits ir vecaka valoda indoeiropiesu saime. 19. gs. radas jauna teorija. Ta indoeiropiesu pirmdzimteni mekleja senaja Baktrija, tagadejas Afganistanas zie­melos. Vel velak zinatnieki izteica atzinu, ka si pirmdzimtene varetu but gan Pamira, gan Kaukaza,

Ukraina, Krievijas stepes un vel citas vietas. Ilgu laiku nebija vienpratibas par to, kur isti bijusi indoeiropiesu pirmdzimtene. Valdosais tomer palika uzskats, ka lielo kulturu supulis meklejams kaut kur Azija vai Videjos Austrumos.

Bet talak R. Raudupes teiktais: " …jau 19. gad­simtena otraja puse saka veidoties … preteja, ievirze indoeiropiesu jautajuma, kad anglis Letems (Lat- ham) pirmo reizi izteica uzskatus, ka indoeiropiesu pirmdzimtene meklejama Eiropa… Zinatnieki at­kal laida klaja veselu virkni jaunu teoriju, mekle­dami indoeiropiesu pirmdzimteni gan Skandina­vija, gan Vacija, gan Baltijas juras dienvidu pie­kraste. Eiropas pirmdzimtenes teoriju stipri atbalstija jaunie petijumi antropologija un arheologija, kas apgalvoja, ka senie indoeiropiesi bijusi blondas, zil­acainas rases cilveki. Musdienu Ziemeleiropas iedzi­votaji, tagadejie germani un balti, ir vispilnigak uz­glabajusi sevi raksturigakas indoeiropiesu ipatnibas: gaisus matus, lielu augumu, iegarenu galvas formu."

Talak autore norada, ka tagadejo germanu un bal­tu majvieta ir ari seno indoeiropiesu pirmdzimtene. Tas savukart nozime, ka indoeiropiesu plusma taltala senatne nav virzijusies no austru­miem uz rietumiem, bet gan no Ziemeleiro­pas uz Aziju, to apliecina ari sena persiesu un indiesu literatura.

"Visjaunaka un tiesi musu tautai visinteresan­taka pirmdzimtenes teorija ir ta, ka indoeiropiesu pirma majvieta bijusi Baltijas juras dienvidu pie­kraste, apvidu, kas tagad ietver dalu no Latvijas, Lietuvas un Ziemelvacijas. To postulejis vacietis Pauls Tims (Paul Thieme), balstidams savus uzska­tus uz valodas petijumiem."

E Tims konstatejis, ka, atjaunojot seno ariesu pirmvalodu, nav atrasti vairaku koku un augu no­saukumi, piemeram, palma, ciprese, oliva. Toties valodnieki varejusi atjaunot vardus daudziem Zie- meleiropai raksturigiem kokiem, ka ari dzivnie­kiem, piemeram, berzam, ozolam, vitolam, vilkam, lacim, bebram un citiem.

R. Raudupe norada, ka P Tims ipasu uzmanibu pieversis vardiem lasis, skabardis un brunurupucis. Jo, ka izradas, tie vistuvak iezime indoeiropiesu pirmdzimtenes robezas. Turklat izradas, ka varda lasis atrodama atbilde jautajumiem, kas petniekus mocijusi gadiem ilgi. Senais ariesu vards lasim - laks ir saglabajies tikai tur, kur lasi vel atrodami. Vacu lachs, krievu losos, lietuviesu lasisa un latviesu lasis ir acim redzami atvasinajumi no sena ariesu varda saknes. Parejas indoeiropiesu valodas sis vards ir izzudis vai ieguvis pavisam citu nozimi, jo tajas vietas sada zivs nav pazistama.

Ir ari citas norades, kas apliecina to, ka indoeiropie- si mitusi pie Baltijas juras. Ka piemeru var minet arie­su vardu jurai, kas butu varejis apzimet Baltijas juru.

Un vel kads R. Raudupes secinajums, atsaucoties uz petnieka Gustava Kosinas atzinumiem:

"Petnieks Gustavs Kosina pat izsaka domu, ka pirmatnejie indoeiropiesi bijusi prieksteci citam galvenam aizvestures civilizacijam.

Kadu bridi skita, ka galvenie pirtncilsu centri bija Skandinavija, bet arheologu izrakumi norada, ka ciltis bija izplatitas no Jorksiras Anglija lidz Latvi­jai. Daudzus gadsimtus velak, kad klimats bija jau kluvis stipri siltaks un priezu un berzu mezi aizsta­jusi arktiskas tundras, sis pirmciltis izsutija kolo­nistus uz Lietuvu, Poliju un citiem dienvidu apgabaliem. G. Kosina doma, ka siepirmtautu kolo­nisti pat kolonizejusi Mezopotamiju ka senie sumeri un ari bijusi Minosu civilizacijas dibinataji aizvesturiska Griekija! Tas, pec vina domam, iz­skaidro pienemto radniecibu sumeru un ariesu va­lodu starpa. Sadus pargalvigus ieskatus lasot, ro­das doma, ka Kosina ir par daudz aizravies savas teorijas, bet ka vina, ta ari citu zinatnieku lidzigi formulejumi norada uz svarigu faktu, ka indoeiro­piesu Eiropas izcelsme ir labi pamatota. Ziemel­eiropa tagad liekas esam indoeiropiesu pirmdzim­tene un varbut pat pirmo civilizaciju supulis."

Papildinot R. Raudupes izklastu ar pedejo gadu atklajumiem un ieprieksejos apcirknos minetajam zinam par vietvardiem, kas saistiti ar Indiju, no­nakam pie secinajuma, ka indoeiropiesu pirm­dzimtene vareja but tikai tagadejas Baltijas teritorija.

The Encyclopedia Americana 15. sejuma minets, ka si pirmdzimtene ir bijusi tiesi Baltijas juras aus­trumu piekraste, t.i., Latvija un Lietuva. Ta ka sa uz­skata motivacija ietverta isa, koncentreta veida, tad atlausos to citet pilna apmera latviesu tulkojuma:

"Indoeiropiesiem nav vardu tropisko vai Vidus­juras zemju produktiem, stadiem un dzivniekiem ka, piemeram, lauru kokam, vinogu vinam, viges kokam, pertikim, kamielim, tigerim, ezelim, bet gan ir vardi ziemelu dzivniekiem un stadiem. Tadi ir lacis, vilks, govs, kaza, cuka, zoss, abele, skabardis, berzs, priede, un tiem ir ari vardi sniegam. Tie acim­redzot bija apmetusies ziemelu aukstaja klimata, un sis fakts, ka ari dazu dzivnieku vardi (piemeram, lasis), tapat ari dazu stadu vardi norada uz Baltijas juras austrumu piekrasti."

Atzistot musu zemi par indoeiropiesu valo­du un tautu pirmdzimteni, ta vienlaikus ari jaatzist par balto cilveku rases pirmdzimteni.

Musu valodas stabilitate un vecums velreiz aplie­cina, ka musu senci saja zeme dzivojusi jau aizlaikos.

Valodas svetums. Nelielais ieskats tajas zinas par latviesu valodu, kuras okupacijas varas un to pakalpini ir slepusi, liek izdarit dazus secinajumus.

No musu sencu valodas celusas daudzu citu indo­eiropiesu tautu valodas, tostarp senas Indijas sveta valoda - sanskrits. Senas, miljoniem gadu parbau­ditas cilveces atzinas maca, ka sencis ir cienijamaks par pecteci. Nav zinami kaut cik vera nemami iebil­dumi pret senindiesu svetas valodas - sanskrita nozimi, tapec mums jaapzinas musu sencu valodas vel jo lielaks svetums.

Kaut ari musdienu latviesu valoda ir saglabajusas daudzas senas'saknes, ta ieverojami izkroplota. Senas valodas atjaunosana pilniba nav iespejama, jo mainijies dzivesveids, apstakli un pat jedzieni. Tomer pasreizejas latviesu valodas merktieciga parveidosana, tuvinot to senajai, ir iespejama. Tuvinot valodu dabas valodai, na­kamas paaudzes labak izprastu dabu un lidz ar to klu­tu garigi specigakas - saktos tautas gariga atdzimsana.

9. 3. VAI TIKAI RAKSTIBA?

Rakstiba ir viena no civilizacijas liecibam. Ta ves­ta par to, ka uzkrato zinasanu apjoms ir bijis tik liels, ka tas kluvis gruti saglabat tikai cilveku atmina vien un nodot talak no mutes mute.

Valdosie uzskati par to, vai musu senciem bijusi sava rakstiba, ir visai vienkarsi, - proti, kamer nav atrastas materiala rakstura liecibas, piemeram, mala plaksnites, pergamenti, berzu tasis utt., tik­mer nav pamata runat par rakstibu.

Sada primitivi materialistiska pieeja bija izdeviga okupantu ideologiem, jo ta liedza meklet piera­dijumus par senbaltu civilizaciju. Lidzsinejas lieci­bas par tas dizajiem darbiem liek izstradat citu - analitisku pieeju jautajumam par informacijas uz­glabasanas veidiem un lidzekliem. Saja darba esam pieminejusi daudzas liecibas par to, ka musu senci ir pratusi uzglabat milzigu informacijas daudzumu par Zemes geografiskajiem veidojumiem , tas vesturi, vietvardiem un daudzas citas zinas. Tadu zinu daudzumu cauri desmitiem tukstosu gadu nekadi neva­reja saglabat cilveka atmina, tapec pilnigi noteikti varam apgalvot, ka senciem pastavejusas dazadas informacijas uzglabasanas metodes, ari tadas, kadas vel nepazist musdienu zinatne. Savukart vienlai­kus vajadzeja pastavet ari ta vai cita veida rakstibai.

Brivdabas muzeja Riga netalu no Usmas baznicas katrs var apskatit ar rakstu zimem klatu akmeni. Visai senas rakstu zimes ir ari Upsisu akmeni Sli- teres Zilo kalnu pakaje (Kurzeme, 13 - 85) un citur.

Tomer sobrid nav iespejams pateikt, kas tur rak­stits, un, pats galvenais, kas bijusi rakstitaji. Ta ka citas materiala rakstura liecibas nav atrastas, tad valda uzskats, ka musu senci rakstibu nav pazinusi.

Jau aplukojam pieradijumus tam, ka musu sen­ciem bijusi vienoti dainu un vesturisko pasaku, ka ari citu loti svarigu zinu vestijumi jeb, ka sodien teiktu, centralizeti informacijas masivi. Dazadu bal­tu cilsu savstarpeja gariga tuviba vedina domat, ka bez centralajiem bijusi ari lokalie masivi. Tie eksis­tejusi tada veida, kas lava informaciju erti saglabat cauri leduslaikmetiem desmitiem tukstosu gadu, tikai lidz musdienam tie nav saglabajusies vai ari vel nav atrasti. Bet varbut mes tos nepamanam?

Jaatceras, ka pari sai zemei velusies daudzi iebru­ceju vilni, kas iznicinaja iekaroto zemju garigas vertibas. Ta darija krustnesi 13. gs., tapat rikojas Ivana Barga un Petera Liela karavadoni, kas pave­leja saja zeme visu nopostit un sagraut. 17. gs. beigas zviedru valdiba pec luteranu baznicas ierosinajuma paveleja saviem karaviriem iznicinat visas taja laika apzinatas latvju sencu svetvietas Vidzeme. Lidz ar to gaja boja izcilas kulturvesturiskas vertibas.

Sada postisana turpinas lidz pat musdienam.

20. gs. otraja puse Kaltene iznicinaja daudzus speciali darinatus akmens diskus, kas vareja but informacijas neseji. Tos 20. gs. septindesmitajos gados samala skembas celu brugesanai. Vel pagajusa gad­simta trisdesmitajos gados Samsala atrada lielus ak­menus ar seniem aprakstiem. Tagad tie nozudusi.

Pedejos gadu desmitos smilsakmens klintis blakus svetajam (magiskajam) zimem atrastas ari vairakas simbolisko zimejumu kopas. Tas sniedz interesantas zinas, bet par rakstu nav uzskatamas.

Visbeidzot pastav iespeja, ka Pokainu un citos svetakmenos ierakstito informaciju lidz sim mes neesam spejusi apjegt un izlasit. Ta, piemeram, va­retu but ierakstita granita akmenu kvarca kristalos.

Musdienas ar jedzienu rakstiba saprot uzrak­stitas, uzdrukatas, iekaltas vai citadi veidotas sim­bolu kopas, kur katrs simbols apzime kadu skanu, skankopu - zilbi vai vardu, jedzienu vai jedzienu kopu. Daudzie senie ieskrapejumi Pokainu akme­nos un smilsakmens klintis vedina domat, ka sen­ciem bijusi ari sada rakstiba.

Zintnieku vajadzibam kalpojusi ari ieskrapejumi akmenos un smilsakmens klintis, tomer jasaubas, ka tiem butu informativa nozime. Sis sadalas galvenais merkis ir runat par rakstibu, apjegt, kada veida senci vareja gut un saglabat savas patiesam parsteidzosas zinasanas.

No teikta jasecina, ka sencu lielie informacijas masivi vareja but ierakstiti ar tadam metodem, kas parspej musdienas zinamas augstas tehnologijas, tomer vienlaikus vajadzeja but ari vienkarsakiem, viegli izmantojamiem rakstibas veidiem. Par tiem stasta musu dainas. Tas ir kamolraksts.

KAMOLRAKSTS

Dainas mineto kamolrakstu musdienu literatura deve par mezglu rakstu. To pazina ari Amerikas kontinenta, Kina un, spriezot pec sanskrita zimju atteliem, ari senaja Indija.

Kamolrakstu veido pie resnakas pamatauklas vai pavediena piesietas tievakas auklas vai diegi. Indiani pamatauklas vieta dazkart izmantoja koka riksti. Piesietas auklas vareja but dazada resnuma, krasas un garuma. Tajas dazada daudzuma un attaluma iesietie mezgli vai cilpas kopa ar jau minetajam pazi­mem veidoja burtus, burtu salikumus, zilbes, vardus vai pat to kopas un, protams, ari skaitlus. Velak sada ideja vareja kalpot par pamatu rakstaino jostu ausanai.

Kamolraksta zinatajus saka vajat jau 13. gs., uz­skatot vinus par burvjiem un raganam. Visbeidzot 19. gs., kad berni skola macijas rakstit un lasit, zuda ari vajadziba macities daudz grutako kamolrakstu.

Samera daudzie dainu varianti liek domat, ka vienotie pieraksti bijusi vel viduslaikos. Kaut ari kamolraksts, tapat ka rakstisana uz pergamenta, zudis uz neatgriesanos, mums tie tomer jaatceras ka nozimiga sencu kulturas sastavdala.

20. gs. sakuma kamolrakstu musu zeme zinaja vairs tika dazi cilveki. Saglabajusies lieciba par Ropazu ciema Akmentinu majas iedzivotajas Ledinas dziesmu vaceli ar pieciem dziesmu kamoliem, kurus ta glaba­jusi ka lielu dargumu. Vina vel sos rakstus zinajusi, pa laikam tinusi vala kamolus un dziedajusi. Ledinas kun­dze piedzivojusi 85 gadu vecumu un mirusi 1937. gada.

Pec Otra pasaules kara dazi kamolraksta zinataji vel dzivoja Lietuvas ziemelu dala, netalu no Latvijas robezas, Vismantos. Uzskata, ka saja apvidu dzivojot 13. gs. beigas uz Lietuvu parnakuso zemgalu pec­teci. Saglabajusas zinas par vairakiem mezglu alfa­beta veidiem.

Vel 20. gs. vidu bija cilveki, kas zinaja stastit par kaut kur redzetiem kamolrakstiem. Pec Otra pasau­les kara kada sieviete pat esot nodevusi Latvijas PSR Zinatnu akademijai maisu ar rakstu kamoliem. Vel japiebilst, ka kamolos tina linu un kanepaju diegus un auklas vai ari vilnas dziju.

Gan japiebilst, ka sai senajai rakstibai ir tikai netiesi pieradijumi, tomer tie ir pietiekami parlie­cinosi. Tas ir zinas par mezglu rakstiem. Par to, ka musu senciem bijusi vairaki informacijas pieraksta veidi, liecina dainas:

Es citkart jauns budam s Dziesmas tinu kamola; Kad gribeju, tad dziedaju, Pa vienai attidams.

LD34

Dziedat, meitas, ko gaidai, Man ir dziesmu vacelite; Ik vacinu pacilaju, Ik dziesmina izteceja.

LD 32

Man dziesminu nepietruka, Kaut jel gara vasarina; Vel manam kumelam Dziesmu dekis mugura.

LD46

Man dziesminu pieci puri

Abelisu darzina.

Ik dziesminu izdziedaju, Satin dziesmu kamolai.

LD 47

Ti'is purini man dziesminu Apinisu darzina; Gaju bralim medibas, Sieku lidzi panemos.

LD 50

Mezglu rakstu seja no auklinam vai diegiem. Diem­zel sie materiali nav ilgi saglabajami. Toties sanskrita rakstibas visu burtu un to kopu atveidi uzskatami par mezglu raksta grafiskiem simboliem.

Kamolraksts un sanskrits. Svetais raksts - sanskrits saglabajies zimes kuras sauc ari par devanagari - Dieva rakstu. Sa raksta sistemu un zimes senie priesteri - bramani aiznesa uz Indiju lidz ar sencu valodu, kas tur partapa par sveto valodu.

Katra no 55 rakstu zimem izsaka vai nu burtu, vai burtu kopu.

Visam sanskrita zimem ir viens kopigs un loti no­zimigs pamatelements. Ta ir resna horizontala lini­ja, pie kuras it ka piekarinatas dazadas tievakas li­nijas ar cilpam un mezgliem. Tas liek domat, ka san­skrita zimes atveido senaka mezglu raksta elemen­ti. Sanskritam lidzigi ir senas Eiropas runu rak­sti.Dazi autori doma, ka tie ir vecaki par sanskritu.

Mezglu rakstu pazina ari Amerikas kontinenta, kurp devas gara gaismas neseji. Par mezglu raksta nonaksanu tagadeja Peru liecina ari parsteidzosi lie­la musu un peruanu ornamentu lidziba audumos.

Ta ka mes jau izteicam domu par laiku, kad bra­mani, iespejams, devas uz Indiju, tad so laiku varetu uzskatit par pasu jaunako mezglu raksta lietosanas datejumu. Ta izcelsme bijusi agraka - vismaz Usina laika.

Ar kamolrakstu vien nepietiek. Nobeidzot apskatu par sencu rakstibu, japiebilst, ka iespejas pierakstit kamolraksta sarezgitus zinojumus ir visai ierobezotas, bet to lielo darbu veiksanai, kuru pedas vel skaidri saskatamas, vajadzeja apkopot milzumu informacijas erta pieraksta veida. Iespejams, ka sis informacijas pierakstam un apstradei izmantoja svetvietas noliktos akmenus, jo tie satur kvarca kristalus, kas vareja informaciju uzkrat un saglabat. Si tehnologija deva iespejas momenta parraidit vaja­dzigas zinas uz jebkuru citu svetvietu tiklam pie­slegto vietu. Tadejadi senas svetvietas kalpoja ne tikai zintnieciskiem nolukiem, bet ari informacijas parraidisanai lielaja svetvietu tikla. Sads tehniskais risinajums ieverojami apsteidz 21. gs. datortehnikas sasniegumus, tacu, lai sis iespejas varetu izmantot, bija jaizprot Visuma uzbuve un ta visaugstakie principi - Dievs, Laima, Mara.

PIRMSLEDUSLAIKMETA DATORI?

Iepazistot sencu zinasanas, mes jau vairakas reizes secinajam, ka viniem bijusas ierices vai ietai­ses lielu informacijas apjomu uzglabasanai. Lai cik augstu mes vertetu kamolrakstu, gruti iedomaties, ka tajos varetu ietvert tik lielu informacija apjomu, ar kadu sastopamies, iedzilinoties sencu gara pa­saule. Sencu garamantas un vinu veiktie darbi ve­dina domat, ka vini glabaja ieverojamu informacijas daudzumu par vairakiem tematiem.

Lielie dabas likumi. Latvju garamantas vedina domat, ka senciem bija vienotas zinas par Visumu, ta strukturam, to mijiedarbibu, cilveka iespejam izzinat pagatni un nakotni, mainit un vadit to. Kaut ari dainas par nule mineto saglabajusas tikai gleznainas no- redzes, tas ir pietiekami saskanigas un pareizas, lai lautu uzskatit, ka senatne par siem jautajumiem bijusi visai plasa un visu izskaidrojosa informacija.

Zemes geologiska vesture. Saja kopa vareja ietilpt informacija par Saules sistemas un Zemes rasanos, attistibu, iespeju paredzet un mainit dabas norises. Dala zinu saja joma ir tik parsteidzosas, ka tas liecina gan par loti augstu zinatni, gan par sakariem ar citam zvaigznu sistemam.

Cilveces vesture. Te vareja ietilpt maciba par lielajiem cikliem, to verosanu un pareizas ricibas izveli, ka ari lielie vestures notikumi. Lai sis zinas iegutu, bija nepieciesami verojumi simtiem gadu tukstosu gamma un pieraksti par visu so laiku.

Kartografija un zemes ierikosana. Te vareja ietilpt ne tikai kartes un vietvardi, bet ari daudz me­todisku materialu, matematika, zemes merijumi (ierikosana), vietvardu saglabasana garos laikmetos, lielo svetvietu sistemu apraksti.

Kaut ari esam apskatijusi tikai dalu no tam sencu zinasanam, kas glabatas cauri neskaitamiem laik­metiem, redzam, ka informacijas apjomi bijusi lieli. Neviena no musdienu iericem nevar garantet tik ilgu informacijas ierakstu saglabasanu. Tam nede-/ reja ari atri sairstosie materiali.

Vai sveta bija ari talaika datorvaloda? Jau secinajam, ka sanskrits veidojies no senbaltu (Ietu) valodas. Tomer pardomas izraisa sanskrita grama­tika, kas visai atskiras no jebkuras indoeiropiesu valodas. Ja jau parnema valodu, tad vajadzeja par­nemt ari gramatiku. Te slepjas kada mikla.

Visai negaiditu iespeju rast sai miklai atrisinaju­mu deva maksliga intelekta meklejumi, kas tika veikti 20. gs. septindesmitajos un astondesmitajos gados. Vajadzeja atrast vai ari radit valodu, kas butu piemerota datoram. Datorvalodai, no vienas puses, jabut dzivai un izteiksmigai, no otras, - loti precizai, it ipasi terminos, formulejumos un pieradijumos. Sie noteikumi izvirza daudzas visai stingras prasi­bas. Izradijas, ka skietami divaina sanskrita grama­tika, salidzinot ar citam lidzigam valodam, ir vieni­ga, kas loti labi atbilst maksliga intelekta stingrajam prasibam. Sis amerikanu zinatnieka Rika Brigsa atklajums lauj atrisinat jau mineto miklu. Musu­prat, radot sanskrita valodu no senbaltu (Ietu) valo­das, tika veidota loti atskiriga gramatika tapec, lai sanskritu varetu izmantot datoru vajadzibam. Sis pienemums skaidro ari to, kapec sanskritu sauc par sveto valodu. Tacu datoru valodu vareja veidot tikai tada civilizacija, kas datorus jau lietoja.

Akmens laikmeta internets. Seno meru siste­mas, svetvietu iekartojumi, to izmeri un savstarpe­jie attalumi lauj secinat, ka senci zinaja attalumus starp Saules sistemas kermeniem, to izmerus, kustibas atrumu un ari gaismas atrumu. Lidz ar to klust skaidra milzigo darbu nozime, iekartojot se­nas svetvietas. Tas var salidzinat ar milzigu shemu, kur akmeni un grants uzberumi kalpo par informa­cijas uzkrasanas, parstradasanas, glabasanas un parraides elementiem. Milzigie veidojumi Pokainos, piemeram, Diza seja, ka ari daudzie tukstosi speciali likto akmens kravumu un brugetas takas, kas tos savieno, pielidzinami milzigam datoram. Ta atmi­nas apjoms ieverojami parsniedz visu lidz sim radito datoru jaudu.

Gulbenes, Aizkraukles un citos Latvijas rajonos atrasti ipatni zemes veidojumi, kas atgadina radam antenas, t.s. Blodas kalni. Blodas kalni un parabo­loidiem lidzigi apdarinatie akmeni Koknese, Zasa u.c. vietas vedina domat, ka senci pratusi vadit zinas un sanemt tas no talam zvaigznem, izmantojot vil­nus, kuru stravojumi parsniedz gaismas atrumu. Sadu iespeju vacu fiziki eksperimentali pieradija 1999. gada.

Un visbeidzot - iegustam papildu pieradijumu tam, ka no sis zemes nakusi seno civilizaciju raditaji - gara gaismas neseji.

Astronets. Latvju garamantas par Saules sis­temas un pasas Zemes radisanu stasta par laikiem, kad cilveku vel nebija. Cilvekus radija tikai pec vai­rakiem miljardiem gadu. Sis zinas nevareja saglabat ari Zemes iezu kristaliskas strukturas, jo tas radas tikai apmeram pec kada miljarda gadu. Zinas par Saules sistemas rasanos un attistibu cilvece vareja uztvert tikai no citu, vecaku, civilizaciju raidiju­miem. Tatad vajadzeja but Lielo sakaru sistemai, kuru pagaidam nosauksim par astronetu. Minetie fakti liek domat, ka cilvece pirmsleduslaikmeta pra­tusi pieslegties astronetam un iegut no ta pasas sva­rigakas zinas par Visumu, ta attistibu un nozimi­gakajam norisem.

Starpzvaigznu interneti, pareizak, astroneti, bija veidoti no dabas materialiem, tie izmantoja cilveku domu energiju. Tika veiktas vairakas parraides, kas vedina domat, ka nule teikto varetu atkartot.

PECVARDS

Ir pienemts runat par trim latviesu tautas at­modas laikiem, kas ievadija, attistija un liela mera atjaunoja tautisko apzinu. Apliecinot dainas pausto ciklu pa tris gadi ceturta ka isto pagrieziena bridi tautas liktena ritejuma, tagad ir sacies ceturtais at­modas laiks. Arvien vairak cilveku atvertam acim sak verot pasauli un tas notikumu kopsakaribas, lai, vien­laikus apjausot savas tautas dizo senatni, skaidri un neparprotami saskatitu savu vietu un uzdevumus visas cilveces turpmakajos liktenos. Par jauna cela cir­tejiem jauzluko Brastinu Ernests un Antons Rupai- nis - cilveki, kuri latviskas dziveszinas un tautas garamantu izpetei veltijusi visu savu muzu.

Sa darba pamata ir musu zemes seno svetvietu un garamantu izpete gutie fakti, ka ari objektu ver­tejumos un merijumos rastie skaitli un veiktie apre­kini. Tie ne tikai radija, bet ari neparprotami parlie­cinaja, ka dala lidzsinejo uzskatu par Latvijas sen- vesturi ir nekorekta. Nemot par pamatu latvju gara­mantas, citu tautu mitus un seno autoru darbus, izveidojas butiski jauns un no lidzsinejam versijam atskirigs prieksstats par musu dizo senatni. No iespe­jamajiem skaidrojumiem izveleti tie, kuri ieklavas latvju garamantu vestijuma. Vairakos gadijumos, kad nacas izmantot nepilnigas zinas, izraudzits vistica­makais skaidrojums. Pats par sevi saprotams, ka jauni atklajumi tos vai citus skaidrojumus var mainit.

Japiebilst, ka, analizejot dazus novecojusus, bet vel joprojam valdosus uzskatus, autors ne vismaza­kaja mera nav velejies aizvainot tas vai citas nozares specialistus. Ikviena darba un meklejumos iespeja­mas nepilnibas un kludas, tapec ar pateicibu tiks pienemtas piezimes un kritika, kas virzitas uz patie­sibas noskaidrosanu un senatnes piemineklu sagla­basanu.

Loti iespejams, ka viss nule teiktais jums liksies neparasts. Skolas par to nemaca, laikraksti par to neraksta, Latvijas televizija un radio par to neruna.

Nule lasitas zinas nebut nav radusas no kadiem lidz sim nezinamiem tistokliem. Tas apzinati slepusi tie, kuriem bija izdevigi, lai mes staigatu ar verga ku­kumu mugura un ar verga dveseli sirdi. Atversim sa­vas acis un paskatisimies uz musu zemes un senatnes brinumiem, padomasim par tiem pasi ar savu galvu! Tad ieraudzisim, ka lidz sim sniegtas zinas nav pat puspatiesibas, bet tikai simta dala no tam, kas pieli­dzinamas vislaunakajiem meliem.

Latvijas jaunatne joprojam dzivo nezina par musu dizo senatni, tapec jus nedrikstat kluset. Jums ja­jauta sev, saviem bijusajiem un tagadejiem skolo­tajiem un tiem, kuri jus vada pa dzives celu: kapec to visu slepa agrak, slepj sodien un loti gribetu no­slept ari rit? Noslept ta, lai tauta kopuma, ka ari jus pats un jums tuvie un milie cilveki klusu aizietu boja, tapat ka kompartijas laika PSRS teritorija iz­zuda daudzi desmiti mazo tautu.

Sis gramatas merkis ir sniegt tas zinas par musu dizo senatni, kuras nedrikst nezinat. Vel jo vairak - tas jazina ne tikai mums pasiem, bet ari tiem citu zemju cilvekiem, kuriem ir tiesa vai netiesa saskare ar musu zemi, tautu un kulturu.

Izdzivot var tikai ta tauta, kas ciena savu zemi, savu kulturu un vesturi. Karlis Ulmanis macija, ka tauta, kas aizmirst savu pagatni, iznicina savu nakotni. Bet ko lai mes sakam par tautu, ku­ras lielum liela dala pat neapzinas savu dizo senatni?

Tie zinatnieki, kuri sanemusi algu par tas petisanu, nav so darbu godpratigi veikusi, lidz ar to ir zudusas izcilas vertibas.

Musu garamantas ir ne tikai vesture, bet ari atmi­nas par nakotni. Ceram, ka sis gramatas devums dizas senatnes apzinasana palidzes sim celajam merkim.

Autors pateicas visiem tiem labas gribas cilve­kiem, kas palidzejusi sa darba tapsana, sniedzot zi­nas un padomus, materialo vai cita veida atbalstu.

GALVENIE LITERATURAS AVOTI

Latvju garamantas, it ipasi dainas, teikas, pasakas. Dazadi izdevumi.

Citu tautu garamantas, it ipasi miti un legendas. Dazadi izdevumi.

Alksnis A. Citu saulu planetas // Zvaigznota debess, 1997. Vasara, 12.-13. lpp.

Andzelo Dz. de. Indianu teikas. Riga, Spriditis, 1991. Anteins A. Bronza Latvija. Riga, Zinatne, 1988. Bibele. Jelgava. Drukata pie J. F. Steffenhagena un dela, 1898.

Biezais H. Gaismas dievs seno latviesu religija. Riga, Minerva, 1994.

Birgins L. Noklusetie arheologijas atklajumi. Riga, Avots, 2000.

Birkerts E Latvju tautas estetika. Riga, autora izd. I dala. Cilveka skaistums, 1938; II dala. Gara este­tika un kritika, 1939.

Buikis A. Vai mes esam tie, kas patiesiba esam? Riga, Madris, 2001.

Caterdzi S. K. Balti un ariesi. Riga, Zinatne, 1990. Derums V Tautas veseliba un dziednieciba senaja Baltija. Riga, Zinatne, 1978.

Egle R., Upits A. Pasaules rakstniecibas vesture. 1. se­jums. Riga, izd. A. Gulbis, 1930.

Fisingers L. A. Dievu laiki - Zemes pagajusi nakot­ne. Riga, Avots, 1998.

Gimbutiene M. Balti aizvesturiskos laikos. Riga, Zinatne, 1993.

Gorbovskis A. Fakti, minejumi, hipotezes. Riga, Zvaigzne, 1992.

Graudonis J., Urtans V Senatnes pedas. Riga, LPSR Zinatnu akademijas izdevnieciba, 1961. Griskjans R. Raksti laikrakstos "Dziednieks" un "Zintnieks", 1996 - 2000.

Hausdorfs H. Pasaules noslepumainas vietas. Riga, Alberts XII, 2001.

Heijerdals T. Aku - Aku. Riga, LVI, 1959. Ievins K. Pie teiksmota ezera. Riga, 1938. iru legendas un pasakas. Riga, Liesma, 1969. Jakobsone G. Ievads latviesu sencu garigaja manto­juma. Rakstu kopa // Zvaigznota debess. 1996. Va­sara- 1998. Pavasaris.

Kalevala: Somu tautas eps. Riga, Latvju kultura, 1924.

Kalnins R. Baltu sencu vissenakas un velakas dzi­ves vietas. Nujorka. Iespiedis Vilis Stals, 1982. Karklins, J. Atlantida. Riga, P Neldnera (O. Krolla) izd., 1939.

Kursite J. Latviesu folklora mitu spoguli. Riga, Zinatne, 1996.

Kuns N. Sengrieku miti un varonteikas. Riga, LVI, 1959.

Langbeins V J. Pedejo 2500 gadu lielas miklas. Riga, Avots, 1996.

Langbeins V J. Sfinksu sindroms. Riga, Avots, 1997. Latviesu vesture. Prof. Fr. Baloza un prof. A. Ten- tela redakcija. Riga, Valtera un Rapas akc. sab. apg., 1938.

Latvijas vestures hrestomatija. Sast. A.Birkerts.

Valka, Kulturas balss, 1919.

Leitis V Latviesu dievi Azija. Riga, autora izd., 1939.

Leitis V Latviska Indijas Rigveda. Riga, autora izd.,

1938.

Lielbritanijas salu tautu pasakas un teikas. Riga, Zinatne, 1971.

Mahabharata jeb teiksma par Bharatas pectecu vareno kauju. Riga, Liesma, 1975. Mesterhazi L. Prometeja mikla. Riga, Liesma, 1991. Pasaules vesture. A. Grina redakcija. Riga, Gramatu draugs, 1929.

Radins A. Celvedis Latvijas senvesture. Riga, Zvaig­zne ABC, 1996.

Raudupe R. Nepublicetie materiali no sarakstes ar rakstnieci R. Raudupi.

Rupainis A. Archeolingvistika. Waverly, lova. ASV Latvju gramata", 1967.

Rusmanis S., Viks I. Kurzeme. Riga, Latvijas enciklopedija, 1993.

Sedovs V Balti senatne. Riga, Zinatne, 1992. Spekke A. Aistu sutni pie Teodori ka Ravenna// Latviesu vesturnieku veltijums prof. Robertam Viperam. Rakstu krajums.

Stingls M. Zvaigznu pieludzeji. Riga, Zinatne, 1986. Strods H. Latvijas lauksaimniecibas vesture. Riga, Zvaigzne, 1992.

Tacits. Germanija. Riga, Gramatu apg. A. Gulbis, 1938. Urtans J. Latvijas senas svetnicas. Riga, Latvijas enciklopedija, 1993.

Vasks A., Vaska B., Gravere R. Latvijas aizvesture. Riga, Zvaigzne ABC, 1997.

Veinbergs J. Piramidu un zikuratu ena. Riga, Zinatne, 1988.

Viks I. Pokainu meza noslepumi // Zemgale. 22.04. 1995.

Viks I. Raksti kraj. "Latvju majai un gimenei", 1997 -

2000,   1.-12. nr.

Viks I. Trejdevini Latvijas brinumi. Riga, Geizers O,

2001.  

Dr. Viksnins N. Latvijas vesture jauna gaisma. Oak Parks, Krolla Kulturas birojs, 1968. Vike-Freiberga V Dzintara kalna. Riga, Zvaigzne, 1993.

Vilks I. Astronomija vidusskolai. Riga, Zvaigzne ABC, 1996.

Zalane P Dainas - latviskas pasaules pamats // Darzs un Drava, 1990, 6. nr, 1.-3. Ipp. Ziemeleiropas bronzas laikmeta laivveida akmens kravumi. Riga, Vides aizsardzibas klubs, 1999.

Atkinson R. J. C. The Prehistoric Temples of Stone- henge & Avebury. Great Britain. Pitkin Pictorials. 1990.

Bauval R., Gilbert A. The Orion Mystery. Heine- mann. 1994.

Blomqvist L. Megal itgravarna i Sverige. Stockholm. Akademitryck AB. 1989.

Burl A. Prehistoric Astronomy and Ritual. UK. Shire Publications. 1983.

Burl A. Prehistoric Stone Circles. UK. Shire Pub­lications. 1988.

Campbell J. The Masks of God. Primitive Mytho- logy. New York. 1959.

Chippindale Ch. Stonehenge Complete. London. Thames and Hudson. 1985.

Critchlovv K. Time Stands Stili. London. Gordon Fraser. 1979.

Daniken E. von. Zuruck zu den Stern&i. Dussel- dorf - Wien, 1969.

Gedgaudas C. Musu pracities beleskant. Fotogra- fuotinis leidimas. Kaunas.Ausra. 1994. Havelock F. J. Earth Energy. Wellingborough. The Acquarian Press. 1988.

Hancock G. Fingerprints of the Gods. New York.

Crown Trade Paperbacks. 1995.

II Patrimonio dell' Umanita. Touring Club Italiano.

Milano. Touring Editore. 1998.

Lasdin Ch. (K. Lazdins). Sanskrit Latvian Words.

Canada. Academic Language Courses. 1954.

Lawlor R. Sacred Geometry. London. Thames and

Hudson. 1994.

Lougas V Selirand Juri. Arheoloogiga Eestimaa teedel. Tallinn. Valgus. 1989. Meaden G. Terence. The Stonehenge Solution. Lon­don. Souvenir Press. 1922.

Michell J. At the Centre of the World. London. Thames and Hudson. 1994.

Michell J. Ancient Metrology. Bristol. Pentacle Books. 1981.

Michell J. The New View Over Atlantis. San Fran- cisco. Harper & Row. 1986.

Michell J. The Old Stones of Land's End. Bristol. Pentacle Books. 1979.

PennickN. Earth Harmony. London. Centuiy. 1987. Piggot S. The Druids. London. Thames and Hud­son. 1996.

Rolleston T. W Celtie Myths and Legends. London. Studio Editions. 1990.

Stewart B. & Matthews J. Legendaiy Britain. Lon­don. Blandford Press. 1992. Thom A. Megalithic Sites in Britain. Oxford.

University Press. 1979.

Underwood G. The Pattern of the Past. London. Abacus. 1974.

Watson L. The Nature of Things. Hodder and Stoughton. 1990.

Westermann G. Grosser Atlas zur Weltgeschihte. Braunschweig G. Westermann Verlag, 1956.

Балты, славяне, прибалтийские финны. Латвийская академия наук. Институт истории Латвии. Рига. Зинатне. 1990.

Горбовский А. Загадки древнейшей истории. Мос­ква Знание. 1971.

Я открою тебе сокровенное слово. Сост. В. К Афа­насьева и И. М. Дьяконова. Москва. Художествен­ная литература 1981.

Откупщиков Ю. В. Догреческий субстрат. Ленин­град. Издательство Ленинградского университета. 1988

Пессель М. Золото муравьев. Москва. Мысль. 1989.

Поэзия и проза Древнего Востока. Москва. Худо­жественная литература. 1973.

Шилов Ю. А. Космические тайны курганов. Москва Молодая гвардия. 1990. Всемирная история. Академия наук СССР. Т. 1—3. Москва Го с Политиздат. 1955 — 1957. Мировоззрение древнего населения Евразии. Рос­сийская академия наук. Институт археологии. Москва 2001.

SATURS

 IEVADVARDI……………………………………………………………………………….. 3

PIRMAIS APCIRKNIS…………………………………………………………………… 9

Atminas, kuras nedrikst aizmirst…………………………………………….. 9

1.1. Parsteidzosas zinasanas……………………………………………… 10

Saules sistemas radisana………………………………………………. 13

Zemes veidosana…………………………………………………………… 19

Aizdedzinasana………………………………………………………… 23

1. 2. Otrais radisanas solis……………………………………………………… 26

Biologiskas dzivibas attistiba………………………………………… 27

Dieva delu laiks……………………………………………………………. 29

Liela raiditaja novietosana……………………………………………. 35

1. 3. Cilveces sakumi……………………………………………………………… 37

Cilveka uzdevums……………………………………………………. 39

Rasu radisana……………………………………………………………….. 43

Skanu valodas attistiba…………………………………………………. 46

1. 4. Senas sasaistes………………………………………………………….. 47

Svetvietu linijas………………………………………………………. 50

Miisu vieta pasaule……………………………………………………….. 53

Laimas un Maras linijas………………………………………………… 59

1.  5. Aizlaiki……………………………… …………………………………… 63

Kas ir civilizacija?…………………………………………………………. 66

Senakas materialas liecibas………………………………………….. 71

Tik talie un tomer tuvie japani……………………………………… 76

Atminas par Apsu…………………………………………………….. 80

Kopsavilkuma vieta…………………………………………………………………….. 86

OTRAIS APCIRKNIS………………………………………………………………….. 88

Pernais starpleduslaikmets…………………………………………………………. 88

2.   1. Liktendaina………………………………………………………………….. 89

2. 2. Kurbada cinas…………………………… ………………………………… 98

2. 3. Cik sena ir musu tauta?……………………………………………….. 105

Gariga un materiala kultura………………………………………. 108

2. 4. Lielie veidojumi…………………………………………………………… 110

2. 5. Celojumi uz letu zemi………………………………………………….. 114

Sasaistes ar Helladu…………………………………………………… 115

Ka senatne sauca musu zemi………………………………………. 119

Leto, Apollons, Artemida…………………………………………….. 120

Zinas par hiperborejiem…………………………………………….. 125

Dizie skolotaji…………………………………………………………… 129

2. 6. Pedejais leduslaikmets………………………………………………… 133

Ka sakas leduslaikmets…………………………………………….. 135

Talaja cela…………………………………………………………………… 140

Saltais Kali laiks………………………………………………………. 143

2.  7. Leduslaikmeta beigas…………………………………………………. 146

Liela katastrofa…………………………………………………………. 148

iss kopsavilkums……………………………………………………………………… 153

TRESAIS APCIRKNIS…………………………………………………………….. 155

Svetas zemes atjaunosana………………………………………………………… 155

3.  1. Pedejais akmens laikmets…………………………………………… 156

Garais cels majup………………………………………………………. 159

3. 2. Dizo darbu laiki……………………………………………………………. I63

Indras laiks……………………………………………………………….. 163

Usina laiks…………………………………………………………………. I66

Liela sakartosana………………………………………………………. 169

Dzives apstakli………………………………………………………….. 173

Bet varbut citplanetiesi?……………………………………………. 177

Cik sena bija letu valsts?…………………………………………… 179

3.  3. Ramas laiks…………………………………………………………………. I85

Saimnieciska darbiba………………………………………………… 186

Tilts uz Samsalu………………………………………………………… 188

Ramas laika atspulgi…………………………………………………. 190

Ka senci sargaja savu svetako vardu………………………….. 193

Senbaltu civilizacijas gals………………………………………….. 197

CETURTAIS APCIRKNIS………………………………………………………… 201

Darbi, kurus nevar atkartot……………………………………………………… 201

4.1. Saules raksti………………………………………………………………. 202

Milzu darbi………………………………………………………………… 204

Popes linija……………………………………………………………….. 206

Talas saistibas…………………………………………………………… 208

Lielas miklas…………………………………………………………….. 214

Dizo darbu noslepumi……………………………………………….. 216

4.  2. Zelta kedes trissturi…………………………………………………… 219

Pitagora trissturi……………………………………………………….. 220

Lielie zimejumi…………………………………………………………… 226

Dzilas kopsakaribas……………………………………………………. 229

Ta nav sagadisanas……………………………………………………… 232

4.3. Zelta vija……………………………………………………………………… 234

Atradumi lagunas……………………………………………………….. 239

Milzu darbi un moderna fizika……………………………………. 240

PIEKTAIS APCIRKNIS……………………………………………………………… 243

Gara gaismas neseji……………………………………………………………………. 243

5. 1. Ausekla neparasta dzive……………………………………………….. 245

Auseklis - Visuma atjaunotnes simbols……………………….. 246

Lielie cikli cilveces vesture………………………………………… 249

Prometeja izcelsme……………………………………………………… 252

5.2. Daugavas mitiskais speks…………………………………………….. 254

Pastarite Daugava………………………………………………………. 256

5. 3. Baltie viesi Amerikas kontinenta…………………………………. 260

Sena spozuma atspulgi………………………………………………… 262

Parsteidzosas liecibas………………………………………………….. 263

Baltie kulturas neseji Dienvidamerika……………………….. 266

Titikakas ezers un ta miklas……………………………………….. 266

Tiavanako miklas……………………………………………………….. 268

Kas bija Virakoca un Kecalkoatls?………………………………. 275

Tunapas pedejais celojums………………………………………….. 276

ilins Amerika……………………………………………………………… 279

Piecas Saules - pieci laikmeti……………………………………… 283

Atceroties Antonu Rupaini………………………………………….. 286

5. 4. Usira darbiba Egipte……………………………………………………… 288

Usira dzive………………………………………………………………….. 288

Talas lidzibas………………………………………………………………. 291

5. 5. Eirazijas kontinenta Ausekli………………………………………… 296

Senie miti un dabas augsamcelsanas…………………………… 297

Japanu Auseklis…………………………………………………………. 299

Gaismas neseju sodisana…………………………………………….. 300

Janis Sumera……………………………………………………………… 304

Rita zvaigznes dievibas Mazazijas un

Divupes tautu mitos……………………………………………………. 306

Zvaigznu un udens saistiba Armenija………………………….. 308

No Saules laivas lidz cilveka upuresanai…………………….. 309

Gara gaismas neseji sengrieku mitos………………………… 313

Atspulgi debesu velve………………………………………………… 319

Ausekla zeme……………………………………………………………. 322

iss kopsavilkums………………………………………………………………………. 324

SESTAIS APCIRKNIS……………………………………………………………… 326

Ilgie okupacijas laiki………………………………………………………………… 326

6. 1. Gudu laiks…………………………………………………………………… 327

Sarkanas ogas……………………………………………………………. 331

Musu senci Azija……………………………………………………….. 334

Gaili un kelti…………………………………………………………….. 337

6. 2. Somugri sai zeme………………………………………………………… 340

Biarmijas paklautiba…………………………………………………. 341

Parvaldes struktura…………………………………………………… 343

Baltijas tautu sasaistes………………………………………………. 346

Lauksaimniecibas aizsakums…………………………………….. 348

6. 3. Materialas kulturas liecibas………………………………………… 355

Veseliba un muza ilgums…………………………………………… 357

Ezeru atlidosana……………………………………………………….. 358

Akmenu kopas…………………………………………………………… 360

Svetakmenu salikumi……………………………………………….. 362

Darbs brala seta…………………………………………………… 366

Bronzas laikmets………………………………………………………. 368

SEPTITAIS APCIRKNIS…………………………………….. ………………….. 372

Pokaini, ap kuriem grieza apkart visu pasauli………………………….. 372

7.1. Pokaini - svetvietu sistemas dala………………………………… 373

Pieci Pokaini…………………………………………………………….. 374

Pokaini - izcila vieta uz zemeslodes…………………………… 376

Pokaini - senbaltu civilizacijas svetcentrs…………………… 380

Kosmiskas sakaribas…………………………………………………. 383

Latvju garamantas par Pokainiem……………………………… 386

Pokaini ka senkapi……………………………………………………. 390

Augu valsts……………………………………………………………….. 391

7. 2. Maksligie veidojumi……………………………………………………. 392

Neparastie kalni……………………………………………………….. 394

Diza seja……………………………………………………………………. 397

Divas sejas………………………………………………………………… 402

Svetieleju nozime……………………………………………………….. 404

7. 3. Salikumi un kravumi…………………………………………………… 406

Gaiso akmenu vecums………………………………………………… 411

Kapec senci veidoja akmenu kravumus………………………. 413

Salikumu veidi…………………………………………………………… 416

Zintnieku laiva…………………………………………………………… 418

Maras loki …………………………………………………………………. 420

7. 4. Apstradatie akmeni………………………………………………………. 421

Dziednieciba………………………………………………………………. 425

Savrupatradumi………………………………………………………….. 426

Planas skilas………………………………………………………………. 427

Pokainu kultura…………………………………………………………. 430

Diski …………………………………………………………………………. 431

Sakralie makslas prieksmeti………………………………………. 435

7.  5. Ieskats Pokainu vesture………………………………………………. 441

ASTOTAIS APCIRKNIS…………………………………………………………… 447

Tris brivibas gadsimti……………………………………………………………….. 447

8.  1. Seno baltu dzives telpa………………………………………………… 449

8. 2. Liela tautii staigasana………………………………………………….. 458

Parmainas Baltija……………………………………………………….. 460

Piektais speks…………………………………………………………….. 464

Kas veidoja latviesu tautu?…………………………………………. 467

Pedejais terauda laikmets…………………………………………… 470

8.  3. Uzplaukuma gadsimti………………………………………………….. 472

Parmainas razosana……………………………………………………. 473

Kultura un sakari………………………………………………………. 475

Vestures notikumi……………………………………………………… 476

DEVITAIS APCIRKNIS……………………………………………………………. 478

Sencu balta gudriba………………………………………………………………….. 478

9.1. Latvju garamantas un dziveszina………………………………….. 482

Teiku un pasaku gudriba……………………………………………. 484

Dainu laika beigas……………………………………………………… 486

Latvju dziveszinas pamati…………………………………………… 490

9.  2. Musu valodas senas saknes………………………………………….. 496

Indijas sveta valoda…………………………………………………….. 499

Letu zeme - indoeiropiesu pirmdzimtene……………………. 505

9. 3. Vai tikai rakstiba?……………………………………………………….. 510

Kamolraksts……………………………………………………………….. 513

Pirmsleduslaikmeta datori?………………………………………… 517

Pecvards…………………………………………………………………………………… 521

Galvenie literaturas avoti………………………………………………………… 524

formats 84x108/32. Apgads «Vinda», Rirh, Lubana» ielA 6-4, LV - 1019 Reg. apl. Nr. 010300001. Iespie stu SIA Tipografija Ogri-, Ogrfi, Brivibas iela 81, LV - 5001